Latvijas Bankas Vadības sekretariāta un starptautisko attiecību daļas vecākās ekonomistes Māras Rūses prezentācija Latvijas Bankas tiešsaistes seminārā skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2020" 2020. gada 21. augustā.

1. Pasaules ekonomika pandēmijas
krustcelēs
21.08.2020.

2. 2
"Nepatīkams pārsteigums"

3. Pasaules ekonomikā – pēkšņa apstāšanās
nevis lēna lejupslīde

4. Avots: OECD Employment Outlook 2020 4
COVID-19 negatīvā ietekme uz darba tirgu ir 10 reizes lielāka
nekā Globālās finanšu krīzes laikā

5. Nokdauns pēc diviem sitieniem
6
Pieprasījuma puse
•Cilvēki samazina savus tēriņus, samazinoties
ienākumiem
•Nenoteiktība un bailes no iespējama
ienākumu krituma nākotnē
Piedāvājuma puse
•Pandēmijas ierobežošanas pasākumi
ierobežo uzņēmumu darbību
•Ceļošanas ierobežojumi, pašizolācija vai
karantīna ierobežo pieejamo darbinieku skaitu

6. 2019 2020 (prognoze)
Pasaule 2,9 -4,9
Eiro zona 1,3 -8,0
Vācija 0,6 -7,8
Francija 1,5 -12,5
Itālija 0,3 -12,8
Lielbritānija 1,4 -10,2
ASV 2,3 -8,0
Ķīna 6,1 1,0
Krievija 1,3 -6,6
Prognozes šim gadam ir drūmas
Reālā IKP pieaugums (%); prognozes 2020.gada jūnijā
Avors: SVF 2020.g. 7

7. Tālākais atkarīgs no tā, cik ātri izdosies tikt galā ar vīrusu
8

8. 2019 2020 (prognoze) 2021 (prognoze)
Pasaule 2,9 -4,9 5,4
Eiro zona 1,3 -10,2 6,0
Vācija 0,6 -7,8 5,4
Francija 1,5 -12,5 7,3
Itālija 0,3 -12,8 6,3
Lielbritānija 1,4 -10,2 6,3
ASV 2,3 -8,0 4,5
Ķīna 6,1 1,0 8,2
Krievija 1,3 -6,6 4,1
Prognozes nākošajam gadam
Reālā IKP pieaugums (%); prognozes 2020.gada jūnijā
Avors: SVF 2020.g. 9

9. Avots: PTO 10
Sarukuši arī tirdzniecības apjomi, kritās pieprasījums un
pieauga preču transporta izmaksas

10. 1. Finanšu sektors šoreiz nav
krīzes avots
2. Valdību ekonomikas un
finanšu sektora atbalsta
pasākumi ir bijuši vērienīgi
3. Šis vēl ir krīzes sākums
Kapitāla plūsmas strauji mainīja virzienu un aizplūda uz
"drošajām" valstīm
Tomēr finanšu sektors ir
noturīgāks nekā 2008. gadā…
Avots: SVF 11

11. Centrālās bankas nevar būt vienīgais spēlētājs laukumā
12
Pieprasījuma puse
Centrālās bankas atbalsta kopējo pieprasījumu,
nodrošinot valdībām un uzņēmējiem iespēju lēti
aizņemties
•Valdību tēriņi palīdz samazināt kopējo
pieprasījuma kritumu ekonomikā
Piedāvājuma puse
•Šeit centrālās bankas var palīdzēt vienīgi ar
padomu
•Valdības, atbalstot uzņēmējus, palīdz saglabāt
ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāti,
lai ekonomika pēc krīzes iespējami ātri varētu
atsākt darboties

12. ES līmeņa atbalsta pasākumi
13
EIROPAS
STABILITĀTES MEHĀNISMA
KREDĪTLĪNIJA
Eirozonas valstīm iespēja aizņemties
līdz 2% no IKP
(kopā 240 miljardi eiro)
ATBALSTS
BEZDARBA RISKU
MAZINĀŠANAI
aizdevumi dalībvalstīm
nodarbinātības atbalsta
shēmām (kopā 100
miljardi eiro)
EIROPAS GARANTIJU
FONDS
Eiropas Investīciju bankas
atbalsts uzņēmumiem
(kopā 200 miljardi eiro)
ECB MONETĀRĀS
POLITIKAS PASĀKUMI
JAUNA ĀRKĀRTAS PANDĒMIJAS
AKTĪVU IEGĀDES PROGRAMMA –
kopā 1,35 triljoni eiro
ES FONDI (2014-2020)
LIELĀKA ELASTĪBA, ĀTRĀKA
SAŅEMŠANA
ES FISKĀLO
NOTEIKUMU
ELASTĪBA
PIELĀGOTI ES
VALSTS ATBALSTA
NOTEIKUMI
ES BUDŽETS
EKONOMIKAS ATVESEĻOŠANAI
• ĀRKĀRTAS ATVESEĻOŠANĀS PALĪDZĪBA
dalībvalstīm atbilstoši nacionālajiem
atveseļošanās plāniem 2021-2023 (ES
kopīgi aizņemsies 750 miljardus eiro,
no tiem 390 miljardus plānots piešķirt
dalībvalstīm grantos)
• ES DAUDZGADU BUDŽETS 2021-2027
(kopā 1,074 triljoni eiro) kohēzijai,
lauksaimniecībai, u.c. jomām, īpašu
uzmanību pievēršot klimata mērķu
sasniegšanai (novirzot tam 30% no
visiem izdevumiem)

13. Divas trešdaļas pasaules valstu savas ekonomikas atbalstījuši
ar palielinātu fiskālo stimulu (grafikā % no IKP)
Avots: SVF 14

14. "Pēc šīs pandēmijas pasaule izskatīsies
pavisam savādāk." Vai tiešām?

15. Šobrīd notiekošais diez vai lauzīs dažādas tendences, drīzāk
tieši otrādi – tās paātrinās
16

16. Iespējamās nākotnes tendences - “dzīve
pēc krīzes”

17. Ne visas nozares COVID-19 krīzes laikā piedzīvojušas sakāvi
Avots: SVF 18
IKT un kiberdrošība Medicīna Lauksaimniecība

18. Gaidāma izteiktāka ekonomiskā pašpietiekamība krīzes
gadījumos
19
2 m2 m
2 m

19. Publiskā sektora un valsts parādu jaunais status quo
Avots: SVF 20
Francijas Finanšu ministrs Bruno
Lemērs par uzņēmumu rekapitalizāciju:
"I can even use the term
nationalization if necessary"
Valstu parādu līmeņi un budžeta deficīti ir būtiski
pieauguši, pārsniedzot pieredzēto 2008.g. krīzes laikā

20. • Straujāka digitalizācija
un digitālo darba
risinājumu attīstība
• Efektīvākas
videokonferences un
retāka ceļošanas uz
sanāksmēm
• Viedāka mācību
materiāla izveide
tālmācībai
Attālinātais darbs top par parastāku parādību
21

21. Vides piesārņojuma kritums būs paliekošs? Labās un sliktās
ziņas attiecībā uz klimata pārmaiņām
22

22. Paldies par uzmanību!