Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Aigars Rostovskis: Latvijai nepieciešama attīstības politika!IeguldiLatvija
Turība valdes priekšsēdētāja un LTRK viceprezidenta Aigara Rostovska prezentācija pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas norisinājās Rīgā no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Aigars Rostovskis: Latvijai nepieciešama attīstības politika!IeguldiLatvija
Turība valdes priekšsēdētāja un LTRK viceprezidenta Aigara Rostovska prezentācija pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas norisinājās Rīgā no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam.
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
This document describes a social business called "Happiness Lab" located in Rezekne, Latvia. The lab aims to increase happiness in the community through organizing charity events such as parties, exhibitions, and workshops. It focuses on marginalized groups and bringing smiles to people's faces. The lab is located in a church and operates based on 7 principles, including having social objectives over profit and paying market wages. It celebrates people through events that support local artists and small businesses in an effort to strengthen the community and move forward "one smile at a time."
This document provides an introduction to AD Model Builder, a tool for developing and optimizing nonlinear models. It supports C++ programming with an automatic differentiation-aided quasi-Newton minimizer and libraries for parameters, data objects, uncertainty quantification, and random effects. AD Model Builder is used for complex, nonlinear models in fisheries science that should run quickly. A brief example fits a negative binomial distribution to data in just a few lines of code. A more complex fisheries catch-at-age model with over 100 parameters optimizes and runs output in 0.3 seconds. The document demonstrates how random effects can be easily incorporated.
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
This document describes a social business called "Happiness Lab" located in Rezekne, Latvia. The lab aims to increase happiness in the community through organizing charity events such as parties, exhibitions, and workshops. It focuses on marginalized groups and bringing smiles to people's faces. The lab is located in a church and operates based on 7 principles, including having social objectives over profit and paying market wages. It celebrates people through events that support local artists and small businesses in an effort to strengthen the community and move forward "one smile at a time."
This document provides an introduction to AD Model Builder, a tool for developing and optimizing nonlinear models. It supports C++ programming with an automatic differentiation-aided quasi-Newton minimizer and libraries for parameters, data objects, uncertainty quantification, and random effects. AD Model Builder is used for complex, nonlinear models in fisheries science that should run quickly. A brief example fits a negative binomial distribution to data in just a few lines of code. A more complex fisheries catch-at-age model with over 100 parameters optimizes and runs output in 0.3 seconds. The document demonstrates how random effects can be easily incorporated.
TMB is an R package for statistical modeling that was developed by Kasper Kristensen. It implements template-based models in C++ and allows for automatic differentiation, sparse matrices, parallel computing, and Laplace approximations for random effects. The document provides an introduction and overview of TMB, examples of simple linear and state-space models coded in TMB, and a table comparing the computation times of TMB to another template modeling software called ADMB.
The document outlines the anatomy of learning economics, including using real-world scenarios and economic tools to understand microeconomic and macroeconomic concepts. It shows how students can build economic knowledge through understanding economic systems, models, indicators, and principles like scarcity, supply and demand, and equilibrium to solve economic problems like inflation and unemployment.
This document provides an overview of the dynamic AD-AS macroeconomic model. It describes the key components of the model - the Solow curve, which shows potential GDP growth based on productivity and supply factors; the Aggregate Demand curve, which plots inflation and GDP combinations consistent with a given money supply and velocity of money; and the Short-Run Aggregate Supply curve, which shows the relationship between inflation and GDP due to price adjustment dynamics. The document uses the model to analyze the effects of changes in money supply, confidence, productivity, and policy tools on inflation and GDP growth. It explains that while monetary and fiscal policy can boost demand in the short-run, they cannot increase GDP permanently above potential in response to a negative
This document provides an outline and overview of key concepts in Keynesian macroeconomics within the aggregate demand-aggregate supply (AD-AS) model. It discusses real wage and price rigidities, the efficiency wage model, and how these ideas lead to the possibility of unemployment equilibrium. The document also covers monetary and fiscal policy tools in the Keynesian framework to stabilize the economy when it is not producing at full employment.
This document discusses the aggregate demand-aggregate supply (AD-AS) model. It provides insights into inflation, unemployment, and economic growth. The model shows an inverse relationship between price level and real domestic output. Shifts in aggregate demand and aggregate supply can change output and inflation. The document outlines the various determinants that can cause these curves to shift, such as consumer spending, investment, government spending, net exports, and input prices.
This document discusses aggregate demand and supply. It defines key terms like GDP, GNP, AD, AS, SRAS and LRAS. It explains that AD is the total expenditure in an economy and AS is the total output supplied. SRAS has a positive slope due to sticky prices and wages. LRAS is vertical at full employment. The determinants of AD and AS are also outlined, such as how lower consumer spending reduces GDP and shifts AD left during recessions. Examples are given of how changes in trade, taxes, and the labor force impact the price level through movements along the AS-AD model.
The document discusses the circular flow of the economy. It aims to teach students about the relationship between different actors and markets, including households, firms, banks, government, and international trade. The circular flow shows how households supply factors of production (resources) to firms and receive income, then use that income to demand goods and services from firms, completing the circular flow.
This document discusses key concepts related to measuring a nation's economy, including:
1) Gross Domestic Product (GDP) measures the total market value of goods and services produced in a country in a year. It can be calculated using expenditure, income, or production approaches.
2) GDP only includes final goods and services sold to end users and excludes intermediate goods to avoid double counting.
3) National income accounts track GDP and the circular flow of spending and income between households, firms, and the government.
4) While GDP provides a useful measure, it has limitations such as excluding non-market activities and failing to account for environmental and social costs. Price indexes are used to adjust GDP for
Short-run economic fluctuations are caused by shifts in aggregate demand and aggregate supply. A decrease in aggregate demand causes output to fall in the short run as the economy enters a recession, with declining GDP and rising unemployment. In the long run, output returns to its natural rate. An adverse shift in aggregate supply also causes output to fall and can lead to stagflation, with both recession and inflation. Policymakers aim to stabilize output by influencing aggregate demand.
K-12 Module in TLE - ICT Grade 9 [All Gradings]Daniel Manaog
==========================================
K-12 Module in TLE-9 ICT [All Gradings]
Want to Download?
Click the Download at the bottom of the Slideshare :)
==========================================
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
3. Latvijas Ekonomikas raksturojums
• IKP 30 061 miljoni $ (2014)
• IKP uz vienu iedzīvotāju $ 23,793 (2014)
• IKP pa nozarēm: Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012)
• Darba spēks 1,031 miljoni (2012)
• Darba spēks pēc nodarbošanās: Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2%
(2010)
• Bezdarba līmenis 9,0% (2013)
• Vidējā bruto darba alga 810 EUR/mēnesī (2015)
• Eksports $12,23 miljards (2012) Eksportpreces: Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas,
metāli, tekstils, pārtika
• Ārējais bruto parāds $39,43 miljards (2012)
Valsts finanses
• Valsts parāds 34,8% no IKP (2014)
• Budžeta Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014)Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014)
• Ārvalstu valūtas rezerves US$ 7,854 miljardi (2013)
4. Latvijas dzīves kvalitātes rādītāji
Materiālie dzīves apstākļi
1. Vidējā alga gadā Latvijā 9420 ES vidēji 14 811
2. Nabadzības riskam pakļautie Latvija 35,5% ES 17,5% Bērni 38,4% ES 27%
3. Ienākumu sadalījuma nevienlīdzība Latvija 2011 Gini 0,35
4. Dziļa materiālā nenodrošinātība Latvija 19,2% ES 9,0% (2014)
5. Slikti mājokļi Latvija 28,1% ES 15,5%
Darbs
1. Mazās algas 27,8% ES 16,96%
2. Apmierinātība ar darbu 6. zemākā ES
Veselība
1. Paredzamais dzīves ilgums Latvija 74,3 gadi ES 80,6 (2013) 2. zemākais ES
2. Sūdzības par veselības aprūpi Latvija 16,1% ES 3,4%
Ekonomiskā un fiziskā drošība
1. Nespēja apmaksāt neparedzētus tēriņus Latvija 73,5% ES 37,9%
2. Parādos Latvija 25% ES 11,6%
3. Slepkāvību skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvija 5,8 ES 0,9
Vides tīrība un Izglītība virs ES vidējiem rādītājiem, Līdzdalība organizācijās 5%
ej.uz/14j2
7. Laimīgas planētas indekss
Laimīgas planētas indekss 118.
vieta
Subjektīvās labklājības rādītāji 107.
vieta
Apmierinātība ar dzīvi Latvija 6,5
ES vidēji 7,1
HPI vienā indeksā apvieno vidējo paredzamo mūža ilgumu,
subjektīvās labklājības rādītājus un valsts ekoloģisko pēdu. HPI
noskaidro vai iedzīvotāji konkrētajā valstī ir laimīgi un veseli,
dzīvo ilgi un saimnieko ilgtspējīgi, ievērojot dabas noliktos
ierobežojumus.
How many long and happy lives country
produces per unit of environmental input
8. Cik ilgu laiku tu pēdējo četru
nedēļu laikā esi bijis laimīgs?
9. Ekoloģiskā pēda
Latvija vismaz pagaidām ir pasaules ekoloģiskais kreditors.
Šodien cilvēce izmanto ekvivalentu 1,6 planētām, lai nodrošinātu
mūs ar resursiem un absorbētu mūsu radītos atkritumus. Tas
nozīmē, ka Zemei nepieciešams gads un seši mēneši, lai
reģenerētu to, ko izlietojam viena gada laikā. .
10. Izdevumus no 2013. – 2016. gadam bija plānots palielināt apmēram par 277 327
827 latu. Latvijas kopbudžeta izdevumi procentos no IKP valstī kopumā tika
samazināti katru gadu. No 2013. – 2016.gadam valsts budžeta izdevumus
samazināja no 29,5% līdz 25,8% no IKP, bet izglītībai bija paredzēts samazināt
no 2,8% līdz 2,0% no IKP.
11. Which country does the most good
for the world? Labas valsts indekss
1) Ireland
2) Finland
3) Switzerland
4) Netherlands
5) New Zealand
6) Sweden
26) Kenya
59) Uganda
83) Latvia (Zemākais ES)
Science
and
Technology
Culture International
Peace and
Security
World
Order
Planet and
Climate
Prosperity
and
Equality
Health and
Wellbeing
Latvia 27 15 124 88 62 89 104
Labas valsts indekss mēra cik lielu
pienesumu konkrētā valsts sniedz cilvēces
kopējam labumam un cik daudz tā paņem
prom. Vai konkrētā valsts ir kreditors vai
slogs cilvēcei. Vai jebkurš cilvēks, jebkur
uz zemeslodes, pamostoties no rīta var
teikt – paldies Dievam, ka eksistē šī valsts
A Good Country is a country that
contributes to the greater good.
12. Sociālais kapitāls
Ir resursi, ekonomiskie un sociālie labumi ,kas gūstami veidojot sociālos
tīklus/attiecības, kuras balstītas dalītās vērtībās un savstarpējā sadarbībā.
Sociāla kapitāla efekts ir pieaugusi savstarpējā uzticība, atbalsts un līdzdalība dāžādās sabiedriskās
dzīves sfērās (pārvaldes institūcijās, skolās, NVO, brīvprātīgajā darbā, klubos u.c.)
Ekonomiskais devums
1. Sociālo attiecību tīkli vairo pārliecību un drošības sajūtu, kas veicina iniciatīvu un vairo spēju
uzņemties risku, kā arī paātrina informācijas un zināšanu apriti.
2. Ļauj mobilizēt kopienas fizisko un cilvēku kapitālu produktīvām aktivitātēm.
3. Savstarpējās uzticības dēļ samazinās transakciju izdevumi un savedot kopā biznesus, valdības
aģentūras un kopienu grupas palielinās iespēja kolektīvi atrisināt dažādas problēmas.
Sociālie ieguvumi
1. Sociālā sasaistītība, kad cilvēki veido ciešas saites un attiecības palielina dzīves ilgumu, mazina
sociālo atstumtību un ļauj izmantot kopienas labā visu cilvēku produktīvos talantus un prasmes.
2. Vecāku un kopienas iesaiste skolēnu izglītībā mazina sliktu uzvedību un uzlabo mācību rezultātus
3. Tiek stiprināta demokrātija un uzlabojas reģionālā pārvaldība
4. Samazinās noziedzība un anti-sociāla uzvedība.
5. Sociālais kapitāls stiprina vienotību, ļauj saglabāt un nodrošināt kultūras pārmantojamību, būvē
tiltus starp dažādām kopienām un uzlabo kopienas spējas pašorganizēties kopēju aktivitāšu
veikšanai
Sociālā kapitāla avoti ir ģimenes, skolas, uzņēmumi, pilsoniskās institūcijas, brīvprātīgās organizācijas
u.c.
13. Sociālais kapitāls Latvijā
1) Civilā iesaistīšanās Latvijā
Normas neatbilst realitātei
•76.7% uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir ļoti svarīgi
•Vēlētāju skaits pēdējās saeimas vēlēšanās – 60.9% (2006),
63.1% (2010), 59.4% (2011), vēl zemāks pašvaldību vēlēšanās -
52.8% (2005), 53.8% (2009), 46.0% (2013).
2) Neuzticība formālajām institūcjām :
•Tikai 15.4% piekrīt apgalvojumam: «Pašreizējā nodokļu sistēma
Latvijā ir godīga pret mani un manu ģimeni»
•77 % pilnībā vai daļēji nepiekrīt apgalvojumam «Kopumā nodokļu
sadale Latvijā ir godīga»
•Bezspēcība formālo institūciju priekšā - 29.6% respondentu
norāda, ka viņu spēja ietekmēt valdības likumus ir «diezgan
maza», un 58.1% - “ļoti maza”
ej.uz/sokap
14. Sociālā kapitāla deficīts
Sociālā kapitāla pamatā ir uzticēšanās, kas
ļauj sabiedrībai vienoties par kopīgiem
mērķiem un, kas jo būtiskāk, tos arī
sasniegt, savstarpēji sadarbojoties.
ej.uz/sockap
Editor's Notes
Kopš 2010. gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports ir audzis ļoti strauji un ir galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi šobrīd jau par vairāk nekā 25% pārsniedz pirmskrīzes līmeni.
https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_63_lv.pdf Latvijas ekonomikas izaugsme 2011.-2013.gadā sasniedza vidēji 4,7% ik gadu. Kopš 2014.gada izaugsmes tempi palēninās, ko nosaka tendences ārējā vidē – lēna izaugsme ES un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā. 2014.gadā IKP pieauga par 2,4%. 2015.gada 1.ceturksnī IKP bija par 1,9% lielāks nekā pirms gada.
2014.gadā privātais patēriņš pieauga par 2,3%. Tāpat kā kopējā ekonomikas izaugsme, arī privātā patēriņa dinamika bija mērenāka nekā pirms gada. Situācijas uzlabošanās darba tirgū un zemā inflācija veicina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
2015.gada 1.ceturksnī privātais patēriņš bija par 2,6% lielāks nekā pirms gada.
2015.gada sākumā tupina augt vidējā darba samaksa, 1.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājās par 0,3% un bezdarba līmenis samazinājās līdz 10,2 procentiem. Pieaugot budžeta izdevumiem, turpina augt sabiedriskais patēriņš. Turpretim investīciju dinamika ir mērena, ko ietekmē uzņēmēju nogaidošais noskaņojums saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē.
Situācija ārējā vide ietekmē Latvijas eksporta iespējas. 2014.gadā eksports pieauga par 2,2%. Kāpumu pamatā noteica preču eksporta pieaugums, bet pakalpojumu eksporta apjomi saruka. 2015.gada 1.ceturksnī kopējie eksporta apjomi bija par 2,7% lielāki nekā pirms gada.
No nozarēm lielākais devums IKP pieaugumā 2014.gadā bija būvniecībai, tirdzniecībai un pakalpojumiem. Vājais pieprasījums eksporta tirgos bremzēja izaugsmi apstrādes rūpniecībā. 2015.gadā izaugsme saglabājas pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs, savukārt ražošanas apjomu kāpums kokapstrādē un metālapstrādē sekmē izaugsmi apstrādes rūpniecībā.
2015.gadā turpinās mērena cenu dinamika – inflācija pamatā ir saistīta ar naftas un pārtikas cenu dinamiku pasaulē. Maijā patēriņa cenas bija par 1,2% lielāks nekā pirms gada. 2015.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis varētu augt nedaudz straujāk nekā pagājušajā gadā.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.
2015.gadā IKP pieaugums varētu būt ap 2 procentiem.
Dzīves ilgums 2 zemākais aiz Lietuvas. http://bit.ly/1NztUQX
Most measures of national progress are actually just measures of economic activity; how much we are producing or consuming. By only using indicators like GDP to measure success we are not accounting for what really matters, producing happy lives people now and in the future.
The HPI puts current and future well-being at the heart of measurement. It frames the development of each country in the context of real environmental limits. In doing so it tells us what we instinctively know to be true – that progress is not just about wealth.
It shows that while the challenges faced by rich resource-intensive nations and those with high levels of poverty and deprivation may be very different, the end goal is the same: to produce happy, healthy lives now and in the future. The HPI demonstrates that the dominant Western model of development is not sustainable and we need to find other development paths towards sustainable well-being.
Today humanity uses the equivalent of 1.6 planets to provide the resources we use and absorb our waste. This means it now takes the Earth one year and six months to regenerate what we use in a year.
More you collaborate more competitive you become. Good Countries index. Think outwards. Not selfish. Empathetic countries. Country that thinks about all of us.
what each country on earth contributes to the common good of humanity, and what it takes away.’
cience, Technology & Knowledge
Number of foreign students studying in the country relative to GDP
Exports of periodicals, scientific journals and newspapers relative to GDP
The Good Country is for people like you. People who see global issues as just as important or even more important than national issues; who are more concerned with international co-operation and human progress than with domestic politics; people who see their humanity as more important than their nationality; people who want a say in how the world is run.
Number of articles published in international journals (2009 latest data) relative to GDP
Number of Nobel prize winners relative to GDP
Number of International Patent Cooperation Treaty applications relative to GDP
Culture
Exports of creative goods (UNCTAD's Creative Economy Report categorisation) relative to GDP
Exports of creative services (UNCTAD's Creative Economy Report categorisation) relative to GDP
UNESCO dues in arrears as percentage of contribution (negative indicator)
Number of countries and territories that citizens can enter without a visa
Freedom of the press (based on mean score for Reporters without Borders and Freedom House index as a negative indicator)
International Peace and Security
Number of peacekeeping troops sent overseas relative to GDP
Dues in arrears to financial contribution to UN peacekeeping missions as percentage of contribution (negative indicator)
Attributed number of casualties of international organised violence relative to GDP (negative indicator)
Exports of weapons and ammunition relative to GDP (negative indicator)
Global Cyber Security Index score (negative indicator)
World Order
Percentage of population that gives to charity as proxy for cosmopolitan attitude
Number of refugees hosted relative to GDP
Number of refugees overseas relative to GDP (negative indicator)
Population growth rate (negative indicator)
Number of treaties signed as proxy for diplomatic action and peaceful conflict resolution
Planet and Climate
National Footprint Accounts Biocapacity reserve (2009)
Exports of hazardous waste relative to GDP (only 2008 and 2011 data available, so 2011 data used as negative indicator)
Organic water pollutant (BOD) emissions relative to GDP (2007 latest data as negative indicator)
CO2 emissions relative to GDP (negative indicator)
Methane + nitrous oxide + other greenhouse gas (HFC, PFC and SF6) emissions relative to GDP (negative indicator)
Prosperity and Equality
Trading across borders (open trading performance compared to best practice; i.e. IFC distance to frontier score)
Number of aid workers and volunteers sent overseas relative to GDP
Fairtrade market size relative to GDP
Foreign Direct Investment outflow relative to GDP
Development cooperation contributions (aid) relative to GDP
Health and Wellbeing
Amount of wheat tonnes equivalent food aid shipments relative to GDP
Exports of pharmaceuticals relative to GDP
Voluntary excess contributions to World Health Organisation relative to GDP
Humanitarian aid contributions relative to GDP
Drug seizures (pure cocaine equivalent kilograms) relative to GDP