2022. gada 30. martā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste valsts vadošos ekonomistus un ekspertus iepazīstināja ar globālās, eirozonas un Latvijas tautsaimniecības attīstību un turpmākajām prognozēm.

1. Tautsaimniecības
attīstība un prognozes
Mārtiņš Kazāks
Uldis Rutkaste
2022. gada 30. marts

2. Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē gan
pasaules, gan Eiropas ekonomiku; nenoteiktība un riski
augstāki, piegāžu ķēžu problēmas ieilgst;
Karadarbības un sankciju nenoteiktības dēļ precīzi
kvantificēt scenārijus nav iespējams, bet viennozīmīgi
skaidrs, ka:
Inflācijas spiediens pieaugs, īpaši energoresursu un pārtikas
segmentos; inflācija būs augstāka un augsta ilgāk, nekā
iepriekš gaidīts;
Ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā iepriekš gaidīts;
fiskālai un strukturālai politikai galvenā loma krīzes
pārvarēšanā;
Eiro zonas monetārā politika: aktīvu iegādes programmas
tuvojas noslēgumam, kam sekos procentu likmju kāpums;
lēmumi tiks pieņemti: elastīgi, pakāpeniski, piesardzīgi un
balstoties uz datiem;
Kopsavilkums
Latvijas ekonomika: lēnāka izaugsme un augstāka
inflācija; nevar izslēgt recesijas risku;

3. Pasaules un
Eiropas ekonomika

4. Ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss
Patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā
(Eiropas Komisijas aptauja)
Karš Ukrainā: augstāka nenoteiktība, plašs un vēl nezināms sankciju tvērums,
ilgāki piegāžu ķēžu pārrāvumi, svārstīgs noskaņojums
Avots: : http://www.policyuncertainty.com, Bloomberg, Eiropas Komisija.
4
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eiropa
ASV
Ķīna (labā ass)
ASV tirdzniecības
politikas izmaiņas;
Izeja no Irānas
vienošanās
Nestabilitāte
jaunattīstības
valstīs
Covid-19
Krievijas
iebrukums Ukrainā
Eiropas parādu
krīzes
sākumposms
Brexit lēmums;
ASV 2016.g.
prezidenta
vēlēšanas
Globālā
finanšu krīze
-25.0
-20.0
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Patērētāju konfidence eiro zonā
Ilgtermiņa vidējais (1985-2021)

5. IKP prognožu izmaiņas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā (pp izmaiņas)
Karš Ukrainā: augsta nenoteiktība un plaša vērtējumu amplitūda; lēnāka izaugsme,
īpaši Eiropā dēļ kara tuvuma, ģeopolitikas un paliekošām strukturālām pārmaiņām
Avots: Eiropas Centralā banka, Bloomberg, Schroders, Conference Board, Oxford Economics, DB, RBC u.c.
5
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2022 2023
Pasaule
Min-max
Bloomberg Consensus
ECB
Schroders
Conference Board (avg.)
Oxford Economics
OECD
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
2022 2023
Eiro zona
Min-max Bloomberg Consensus
ECB Schroders
Deutsche Bank OECD

6. Eiro zonas reālā IKP un inflācijas alternatīvie scenāriji
(indekss Q4 2021 = 100; gada pārmaiņas procentos)
Karš Ukrainā: eiro zonas ekonomikai spēcīgas sākuma pozīcijas; lēnāka, bet,
visticamāk, joprojām izaugsme; augstāka inflācija
Avots: Eiropas Centrālā banka.
6
March 2022 MPE
Adverse
scenario
Severe scenario
2022
2023
2024
2022
2023
2024
2022
2023
2024
Real GDP 3.7 2.8 1.6 2.5 2.7 2.1 2.3 2.3 1.9
HICP
inflation
5.1 2.1 1.9 5.9 2.0 1.6 7.1 2.7 1.9

7. Eiro zonas SPCI gada kāpums (%) pēc komponentēm (pp)
Eiro zonas SPCI komponentu gada kāpuma sadalījums pa
produktu procentīlēm (%)
Eiro zonas līdzšinējā inflācijas kāpuma pamatā energoresursi; cenu kāpums ir
kļuvis plašāks; arī ražotāju cenas strauji kāpušas; inflācijas gaidas ap 2%
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
7
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
5.5
6.5
2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pakalpojumi
Pārtika
Rūpnieciskās preces iznemot enerģiju
Enerģija
Kopā
-10
-5
0
5
10
15
2018 I V IX 2019 I V IX 2020 I V IX 2021 I V IX 2022 I
95% produktu 75% produktu 50% produktu Inflācija

8. Inflācija eiro zonas valstīs
(%; y-o-y; 2022. gada februārī)
4.2
4.2
4.4
4.4
5.5
5.5
5.7
5.8
5.9
6.2
6.3
7.0
7.3
7.6
7.8
8.3
8.8
9.5
11.6
14.0
France
Malta
Portugal
Finland
Germany
Austria
Ireland
Cyprus
Euro area
Italy
Greece
Slovenia
Netherlands
Spain
Luxembourg
Slovakia
Latvia
Belgium
Estonia
Lithuania
Kopējā inflācija
Pamatinflācija
Strauja inflācija
vērojama visā
eiro zonā
Avots: Bloomberg
8

9. Preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju
(% no kopējā eksporta, 2021)
Krievijas daļa ES gāzes importā (%)
Karš Ukrainā: kopējā eiro zonas tirdzniecības ekspozīcija pret Krieviju ir neliela,
bet energoresursu ziņā atkarība ir būtiska
Avots: Eiropas Centrālā banka, Refinitiv, Latvijas Bankas aprēķini.
9
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
45%
50%
03.2020
04.2020
05.2020
06.2020
07.2020
08.2020
09.2020
10.2020
11.2020
12.2020
01.2021
02.2021
03.2021
04.2021
05.2021
06.2021
07.2021
08.2021
09.2021
10.2021
11.2021
12.2021
01.2022
02.2022
03.2022

10. Krievijas raktuvju/rūpnīcu
ražošanas daļas pasaules tirgū 2021 (%)
Bloomberg metālu indeksi
Karš Ukrainā: Krievijas eksportam nozīmīga loma pasaules metālu tirgos
Avots: Refinitiv; Bloomberg.
10
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
Pallādijs
Platīns
Rodijs
Niķelis
Zelts
Alumīnija ražošana
Varš
Sudrabs
Vara rafinēšanas rūpnīcu jauda
Vara kausēšanas jauda
Vara kausēšanas rūpnīcu ražošana
Vara rafinēšanas rūpnīcu ražošana
Dzelzs rūda
Cinks
Boksīts
Vara SX-EW ražošana
0
50
100
150
200
250
300
350
01.2000
01.2002
01.2004
01.2006
01.2008
01.2010
01.2012
01.2014
01.2016
01.2018
01.2020
01.2022
BBG Dārgmetālu indekss BBG Rūpnieciskie metāli

11. Pasaules eksporta daļas vidēji 2018-2020 (%)
Karš Ukrainā: bažas par pārtikas piegādēm pasaules tirgū
Avots: International Food Policy Reaserch Institute (IFPRI).
11
14.2
2.1
23.1
24.1
16
12.6
15.3
49.6
10
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
Mieži
Kukurūza
Saulespuķu eļļa
Kvieši
Mēslošanas līdzekļi
Krievija Ukraina Pārējās valstis

12. Bēgļu plūsmas no Vidusjūras un Ukrainas (milj.)
Ukrainas kara bēgļu pieplūdums Ukrainas kaimiņvalstīs
(uz 28.03.2022)*
Karš Ukrainā: lielas bēgļu plūsmas; ietekme uz valdību izdevumiem
Avots: ANO.
12
*Summa ir lielāka nekā kopējais bēgļu skaits, jo tiek ņemti vērā arī cilvēki,
kas šķērso robežu starp Rumāniju un Moldovu.
3.9
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Vidusjūras reģions Ukraina (24.02.-28.03.2022)
Polija,
2,314,623
Rumānija,
602,461
Moldova,
385,222
Ungārija,
359,197
Slovākija,
278,238
Krievija,
271,254
Baltkrievija,
9,875

13. Atsevišķu akciju tirgu indeksi (01.01.2022. = 100)
Akciju tirgus indeksi samazinājās – monetārās politikas normalizācija; karš
Ukrainā; piegāžu ķēžu pārrāvumi un augstas izejvielu cenas;
Avots: Bloomberg.
13
45
50
55
60
65
70
75
80
85
90
95
100
105
110
01.2020
02.2020
03.2020
04.2020
05.2020
06.2020
07.2020
08.2020
09.2020
10.2020
11.2020
12.2020
01.2021
02.2021
03.2021
04.2021
05.2021
06.2021
07.2021
08.2021
09.2021
10.2021
11.2021
12.2021
01.2022
02.2022
03.2022
Euro Stoxx 50
S&P 500
Nikkei 225
Šanhajas Indekss
Itālijas FTSE MIB

14. Atsevišķu eiro zonas valstu 7 gadu obligācijas likmju starpība ar Vācijas 7 gadu obligāciju likmēm (bp)
Valdību obligācijas: likmes pieaug līdz ar ekonomikas atgūšanos no Covid-19;
saasināta riska uztvere kara dēļ; fragmentācijas risku pašlaik nav
Avots: Bloomberg.
14
0
50
100
150
200
250
300
01.2019
02.2019
03.2019
04.2019
05.2019
06.2019
07.2019
08.2019
09.2019
10.2019
11.2019
12.2019
01.2020
02.2020
03.2020
04.2020
05.2020
06.2020
07.2020
08.2020
09.2020
10.2020
11.2020
12.2020
01.2021
02.2021
03.2021
04.2021
05.2021
06.2021
07.2021
08.2021
09.2021
10.2021
11.2021
12.2021
01.2022
02.2022
03.2022
Somija
Francija
Īrija
Portugāle
Lietuva
Spānija
Latvija
Itālija

15. EUR / USD faktiskais kurss
Karš Ukrainā: ar tendenci vājināt eiro pret ASV dolāru; papildu spiediens uz
inflāciju caur energoresursu kanālu
Avots: Refinitiv.
15
1.00
1.05
1.10
1.15
1.20
1.25
1.30
01.2017
04.2017
07.2017
10.2017
01.2018
04.2018
07.2018
10.2018
01.2019
04.2019
07.2019
10.2019
01.2020
04.2020
07.2020
10.2020
01.2021
04.2021
07.2021
10.2021
01.2022
Faktori, kas ietekmē EUR/USD
apmaiņas kursu:
Eiro zonas ekonomikas atgūšanās
turpinās
ECB ir ceļā uz monetārās politikas
normalizāciju
Krievijas iebrukums Ukrainā veicina
riska apetītes mazināšanos
globālajos tirgos
Riski eiro zonas ekonomikai no
Krievijas iebrukuma Ukrainā
augstāki kā ASV
FRS mazinās atbalstu ātrāk, kā ECB

16. ESTR OIS novērtētās 3 mēnešu nākotnes likmes (%)
Eiro zonas monetārā politika: finanšu tirgus vērtējumā karš Ukrainā tikai nedaudz
palēninājis monetārās politikas normalizāciju eiro zonā
Avots: Bloomberg LP, Latvijas Bankas aprēķini.
16
-0.70%
-0.60%
-0.50%
-0.40%
-0.30%
-0.20%
-0.10%
0.00%
0.10%
0.20%
0.30%
0.40%
0.50%
0.60%
0.70%
02.2022. 05.2022. 08.2022. 11.2022. 02.2023. 05.2023. 08.2023. 11.2023. 02.2024. 05.2024. 08.2024. 11.2024. 02.2025.
Diena pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā
Diena pirms pēdējās ECB Padomes sanāksmes par procentu likmēm
Iepriekšējā diena
Diena pirms decembra ECB sēdes (15.12.2021)

17. Kādas izmaiņas plānotas aktīvu iegāžu programmu īstenošanā pirms procenta likmju kāpuma?
Eiro zonas monetārā politika: QE tuvojas noslēgumam; lēmumi tiks pieņemti
elastīgi, pakāpeniski, piesardzīgi un balstoties uz datiem
17
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
1Q 2022 2Q 2022 3Q 2022 4Q 2022 1Q 2023 2Q 2023 3Q 2023 4Q 2023 1Q 2024 2Q 2024
APP gaidas pirms februāra sanāksmes APP gaidas pēc februāra sanāksmes APP gaidas pēc marta sanāksmes
Likmes
palielināšanas
gaidas pēc
februāra
sanāksmes
shortly before
(pirms februāra
sanāksmes)
some time after
(pēc marta
sanāksmes)
Procentu likmes palielināšanas gaidas
pēc marta sanāksmes
shortly before
(pēc februāra
sanāksmes)
Procentu likmes
palielināšanas
gaidas pirms
februāra
sanāksmes
Avots: ECB.

18. Kara un sankciju
ietekme uz Latvijas
ekonomiku

19. Nozīmīgākie
ietekmes kanāli:
19
eksporta sašaurināšanās
importa pārkārtošana
globālo cenu kāpums
konfidences pasliktināšanās
Attēli: Shutterstock, Pixabay.

20. Preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu (% no IKP)
Kopš Krimas aneksijas eksporta īpatsvars uz Krieviju ir jūtami mazinājies
20
7.1
3.6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Krievija Baltkrievija Ukraina
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

21. Preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju (milj. EUR)
Atsevišķu preču eksporta uz Krieviju un Baltkrieviju
īpatsvars attiecīgās preču grupas eksportā (%)
Šobrīd eksponētākās nozares ir mašīnbūve, farmācija, tekstils un plastmasas
izstrādājumu ražošana; pakalpojumu eksporta loma būtiski mazinājusies
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
21
-
200
400
600
800
1,000
1,200
1,400
Eksports
Dzērieni
Mašīnas un mehānismi
Elektriskās iekārtas
Farmaceitiskie produkti
Citi ķīmiskās rūpniecības produkti
Tekstilizstrādājumi
Plastmasas un gumijas izstrādājumi
Citas preces
-
10
20
30
40
50
60
Dzērieni
Tekstilizstrādājumi
Mašīnas
un
mehānismi
Farmaceitiskie
produkti
Plastmasas
izstrādājumi
Visas
preces

22. Preču imports no Krievijas un Baltkrievijas (milj. EUR)
Atsevišķu preču importa no Krievijas un Baltkrievijas
īpatsvars attiecīgās preču grupas importā (%)
Importā būtiska ekspozīcija energoresursiem, tēraudam,
mēslošanas līdzekļiem, koksnei un netieši – degvielai
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
22
-
500
1,000
1,500
2,000
Imports
Dzelzs un tērauds
Dabasgāze
Koksne un tās izstrādājumi
Mēslošanas līdzekļi
Lauksaimniecības produkti
Degviela
Dzelzs un tērauda izstrādājumi
Dzērieni un pārtika
Citas preces
-
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Dabazgāze
utml.
Mēslošanas
līdzekļi
Dzelzs
un
tērauds
Koksne
un
tās
izstrādājumi
Elektroenerģija
Degviela
utml.
Visas
preces
Lietuva

23. Izvēlētu ekonomisko rādītāju pārmaiņas, pieņemot
būtisku naftas un dabasgāzes cenu pieaugumu vidējā
termiņā (%)
Pieņēmumi (CGE modelis, indekss 2021=100):
-5.3
-6.5
-3.6
-3.1
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
IKP
Privātais
patēriņš Nodarbinātība Reālās algas
0
50
100
150
200
250
2021 2022 2023 2024
Dabasgāze
Nafta
Energoresursu sadārdzināšanās var jūtami bremzēt
ekonomikas izaugsmi
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot CGE modeli.
23
Rezultāti:
• Aug citas cenas, krīt patēriņš;
• Zemāka nodarbinātība un investīcijas;
• Augstākas citu importa preču un
pakalpojumu cenas;
• Zemāks ārvalstu pieprasījums.
Komentāri:
• Nav ņemts vērā fiskālais atbalsts

24. Ekonomikas sentimenta indekss (bilance)
Nosūtītie kartei piesaistītie maksājumi (milj. EUR)
jaunākie dati – nedēļa, kas sākas ar 7. mar.
Konfidence februārī bija pirmspandēmijas līmenī,
taču martā visticamāk gaidāma būtiska pasliktināšanās
Avots: Eiropas Komisija, Latvijas Banka.
24
60
70
80
90
100
110
120
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
50
100
150
200
250
300
30.12.2019
27.01.2020
24.02.2020
23.03.2020
20.04.2020
18.05.2020
15.06.2020
13.07.2020
10.08.2020
07.09.2020
05.10.2020
02.11.2020
30.11.2020
28.12.2020
25.01.2021
22.02.2021
22.03.2021
19.04.2021
17.05.2021
14.06.2021
12.07.2021
09.08.2021
06.09.2021
04.10.2021
01.11.2021
29.11.2021
27.12.2021
24.01.2022
21.02.2022
Latvijā
Latvija 4-ned vidējais
Skaidrās naudas izmaksas

25. Tautsaimniecības
sektoru attīstība un
prognozes

26. IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma
komponentes (devums; pp)
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
Pagājušais bijis krājumu veidošanas gads uz importa rēķina;
izaugsme gada nogalē nonāca "mājsēdē"
Avots: Centrālā statistikas pārvalde,
26
-1.5
-7.1
5.6
1.8
0.5
2.0 0.5
-0.2
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Preču un pakalpojumu
imports
Preču un pakalpojumu
eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla
veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
2.4
-3.8
4.4
-10
-6
-2
2
6
10
14
2019 2020 2021

27. Preču imports
(2019=100; labā ass; preču grupu devumi; pp)
Ķīmijas preču imports
(2019=100; labā ass; preču grupu devumi; pp)
Preču importa kāpumu noteica izejvielas un mehānismi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat.
27
75
85
95
105
115
125
135
-25
-15
-5
5
15
25
35
I
2020
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2021
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
Lauksaimniecība un pārtika Minerālprodukti
Ķīmiskās rūpniecības ražojumi Koksnes izstrādājumi
Parasto metālu izstrādājumi Mehānismi, elektroierīces
Transporta līdzekļi Citas preces
Pavisam (2019=100, labā ass)
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
2020
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2021
I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
citi farmācijas produkti Mēslojumi
Krāsas un lakas Ziepes, sveces u.c.
Pārējie ķīmiskie produkti Diagnostikas reaģenti
Covid-19 vakcīnas Pavisam

28. Preču eksports (2019=100) un
preču grupas (devumi; pp)
Pakalpojumu eksports (2019=100) un
pakalpojumu grupas (devumi; pp)
Preču eksports tuvu rekordvērtībai, augstas pievienotās vērtības
pakalpojumi paceļ eksportu virs 2019. gada
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
28
80
90
100
110
120
130
140
150
-20
-10
0
10
20
30
40
50
I
2020
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2021
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
I
2022
Lauksaimniecība un pārtika Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Koksnes izstrādājumi Parasto metālu izstrādājumi
Mehānismi, elektroierīces Transporta līdzekļi
Citas preces Pavisam (2019=100, labā ass)
65
75
85
95
105
115
125
-35
-25
-15
-5
5
15
25
I
2020
II
III
IV
I
2021
II
III
IV
Transports Braucieni
IKT Citi saimnieciskie pakalpojumi
Pārējie Pavisam (2019=100, labā ass)

29. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un
apgrozījums (2019=100%)
Visas nozares (īpaši kopš 2014-2015) ir diversificējušas
tirgus, izdzīvošanai draudu nav.
Atsevišķi uzņēmumi, kuru biznesa pamatā bija
sadarbība ar RU un BY, cietīs (reeksports → relatīvi maza
artava nodarbinātībā un nodokļu maksājumos).
Grūtāka situācija varētu būt farmācijā (eksporta daļas),
ķīmijā, metālapstrādē un mašīnbūvē (importa daļas).
Problēmas ar importa starppatēriņa preču aizvietošanu
(ķīmiju, metāliem un komponentēm), kuru ražošanai tas
nepieciešams. Kopš pandēmijas piegāžu traucējumiem
uzņēmumiem ir izveidoti lielāki izejmateriālu krājumi.
Kā aktuāla problēma saglabājas un pastiprinās
energoresursu cenas. Lēšamas arī problēmas ar
loģistiku.
Ir jomas, kurās, Eiropā aizvietojot RU, BY, UA daļas,
pieprasījums aug (piem., tekstilrūpniecība, pārtika,
koksnes produkti).
Kara ietekme:
Apstrādes rūpniecība pēc bremzēšanās gada nogalē janvārī strauji auga;
kara izaicinājumi farmācijā, metālapstrādē
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
29
85
95
105
115
125
135
145
Jan
2019
Jūl Jan
2020
Jūl Jan
2021
Jūl Jan
2022
Rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss)
Rūpniecības apgrozījums
t.sk., apgrozījums eksportā
t.sk., apgrozījums vietējā tirgū

30. Dabasgāzes kopējais piedāvājums (TWh)
Enerģijas nozares aktualitāte tuvākajiem ceturkšņiem nav gluži tās izaugsme,
bet drīzāk energoapgādes nepārtrauktības nodrošināšana
Avots: :Eurostat.
30
4.0
10.6
22.9
0
10
20
30
40
50
60
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Igaunija Latvija Lietuva

31. Nosūtītie kartei piesaistītie maksājumi tirdzniecībā (milj. EUR); jaunākie dati – nedēļa, kas sākas ar 7. martu
Kara ietekme vairāk varētu atbalsoties vairum un auto tirdzniecībā;
karšu maksājumi tirdzniecībā aug līdz ar Covid-19 ierobežojumu mazināšanu
Avots: Latvijas Banka.
31
50
60
70
80
90
100
110
120
30.12.2019
27.01.2020
24.02.2020
23.03.2020
20.04.2020
18.05.2020
15.06.2020
13.07.2020
10.08.2020
07.09.2020
05.10.2020
02.11.2020
30.11.2020
28.12.2020
25.01.2021
22.02.2021
22.03.2021
19.04.2021
17.05.2021
14.06.2021
12.07.2021
09.08.2021
06.09.2021
04.10.2021
01.11.2021
29.11.2021
27.12.2021
24.01.2022
21.02.2022
Tirdzniecībā Latvijā
Tirdzniecībā Latvijā 4-ned vidējais

32. Pārkrautās kravas Latvijas ostās pa kravu grupām un
tranzīta struktūra (tūkst. tonnu; struktūra %)
Transporta nozarē būtiskākā sankciju ietekme saistāma ar
tranzīta dzelzceļa kravu pārvadājumiem un pārkrautajām kravām ostās
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
32
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
0
10,000
20,000
30,000
40,000
50,000
60,000
70,000
80,000
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
lejamkravas tranzīta lejamkravas
beramkravas tranzīta beramkravas
ģenerālkravas tranzīta ģenerālkravas
• Dzelzceļš: Visbūtiskākā sankciju ietekme - RU un BY
importa kravu apgrozījums caur Latvijai ~90%, savukārt
eksporta kravu apjomi~80% no visām kravām.
• Ostas: sankciju ietekme skars arī Latvijas ostas, kaut arī
tranzīta kravu apjomi nu jau sasnieguši mazāko daļu no
pārkrautajām kravām.
• Autotransports: Pārvadāto kravu apjomi turpina
pieaugt, taču saglabājas neskaidrība par "mobilitātes"
programmas ietekmi. Kravu pārvadājumi importā un
eksportā uz RU un BY: ~4.5%.
• Aviotransports: Covid-19 ierobežojumu atcelšana
ietekmē pozitīvi, taču vērojama vilcināšanās lidot uz
Latviju. Pasažieru pārvadājumi uz un no RU un BY:
~10% no Latvijas lidostu pasažieriem.
• Pasta un kurjeru darbības: strauja izaugsme, lai arī
sektors aizņem relatīvi mazu daļu no transporta
nozares kopumā.

33. Tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits
2019.-2021.gadā (tūkst.)
Tūrismā joprojām tālu no pirms-pandēmijas līmeņa,
nozares cerības uzsākt atlabšanu šogad attālina karš Ukrainā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
33
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
2019 2020 2021
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un
apdzīvojamo autopiekabju laukumi
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas
apmešanās mītnes
Viesnīcas un līdzīgas mītnes
• Gan globāli, gan lokāli joprojām Covid-19
pandēmijas ietekme.
• Inflācija mazina iedzīvotāju uzkrājumus, kas
plānoti ceļojumiem.
Kara ietekme:
• izplēn cerības par RU tūristu atgriešanos
(ceļotāji no RU 2019. gadā 15%, bet 2021.
gadā 7.2% no visiem tūristiem);
• rada vēl lielāku piesardzību citu valstu
potenciālajos tūristos (bažas par drošību);
• viesnīcas un viesu nami gatavi uzņemt vismaz
10 000 Ukrainas bēgļus - valsts apmaksāts
pakalpojums.

34. Būvniecības produkcijas apjoma gada pārmaiņas (%) Kara ietekme:
Būvniecība bremzējas zem izmaksu sloga; materiālu pieejamības riski
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
34
16.9
0.0 0.3
2.2
-10.7
5.4
4.7
-0.7
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2021
2. cet. 3. cet. 4. cet.
Būvniecības izmaksas Reālais Nominālais
• Sankcijas būtiski ietekmēs būvmateriālu importu
(metālam aptuveni 50% tirgus no RU, naftas prod.,
piem., bitumens ceļu būvniecībā, arī koksne un
dažādi ķīmiskie savienojumi).
• Nozares uzņēmumi jau koordinē rīcību
alternatīvu tirgu un izejvielu piegādātāju
atrašanai ārpus RU un BY tirgiem.
• Gaidāms vēl straujāks būvmateriālu ražošanas
izmaksu pieaugums līdz ar energoresursu (gāzes,
degvielas, enerģijas) cenu kāpumu un resursu
(ne)pieejamību.
• Būvniecības izmaksu paaugstināšanās un
būvmateriālu trūkuma dēļ var tikt atlikti gan privātie
investīciju projekti, gan ceļu būvniecība.

35. Investīcijas (c/c; %; s.i.) un investīciju veidi (devums; pp)
Investīcijas gada otrajā pusē bremzējās, kritums
gan būvniecībā, gan kapitālpreču importā
Avots: Eurostat, Centrālā statistika pārvalde.
35
3.4
-5.2
2.6 2.7
-1.6
3.9
-1.1 -1.4
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums Statistiskā kļūda Kopējā pamatkapitāla veidošana

36. Kredītu atlikums (2019 = 100)
Kreditēšana mājsaimniecībām lēni, bet stabili aug,
kamēr nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis sarūk
Avots: Latvijas Banka.
36
85
90
95
100
105
110
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII IX XI I
2022
Kredīti nefinanšu uzņēmumiem
Kredīti mājsaimniecībām

37. Bezdarba līmenis, dīkstāves un algu subsīdiju saņēmēju skaits
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Gada nogalē bezdarbs pieauga tikai nedaudz,
gaidāms turpmāks pieaugums kara un sankciju ietekmē
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Bankas aprēķins, Nodarbinātības valsts aģentūra.
37
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
VII VIII IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I II
2020 2021 2022
Bezdarba līmenis Dīkstāves Algu subsīdijas Reģistrētais bezdarbs
Bezdarbs 2022. gadā
varētu pieaugt par 0.5pp

38. Vidējā bruto nominālā alga (g/g; %) Vidējā bruto nominālā alga (g/g, %)
Algu kāpums pērn bijis gandrīz 12%, kas ir straujākais pēdējo desmit gadu laikā;
sabiedriskais un privātais sektors iet roku rokā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
38
0
2
4
6
8
10
12
14
2019
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2020
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2021
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Tautsaimniecībā
Privātajā sektorā
Publiskajā sektorā
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Pavisam
Privātajā sektorā
Sabiedriskajā sektorā

39. Inflācijas komponentu sadalījums
pēc pieauguma tempa (%)
Inflācijas komponentu sadalījums
produktu percentilēs (%)
Cenas aug gandrīz visiem produktiem,
turklāt cenu pieauguma ātrums palielinās
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
39
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
I 2016 VII I 2017 VII I 2018 VII I 2019 VII I 2020 VII I 2021 VII I 2022
Zem 0% Starp 0% and 2% Starp 2% and 4%
Starp 4% and 10% Virs 10%
-25
-15
-5
5
15
25
35
I
2018
IV VII X I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII X I
2022
90% produktu 75% produktu
50% produktu SPCI
degviela

40. Naftas cenas prognoze (Brent jēlnafta; gadā vidēji eiro
par barelu un pieaugums pret iepriekšējo gadu; %)
Dabasgāzes cenas Nīderlandes biržā
(eiro/MWh un pieaugums pret iepriekšējo gadu; %)
Salīdzinot ar decembra prognozi, strauji pieaugušas naftas un
gāzes cenas un šo resursu nākotnes cenu novērtējums
Avots: Bloomberg, Refinitiv Latvijas Bankas prognoze.
40
+49%
-13%
-7%
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
80
85
90
95
2021 2022 2023 2024
2021. gada decembris
2022. gada marts
+138%
-39%
-32%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
2021 2022 2023 2024

41. Degvielas cenas (EUR par litru) Naftas cenas (USD/par barelu) Degvielas cenas (% no vidējās algas)
Degvielas cenas sasniegušas augstu līmeni;
to attiecība pret vidējo algu laika gaitā jūtami mazinājusies
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Latvijas Bankas aprēķini.
41
0.00
0.20
0.40
0.60
0.80
1.00
1.20
1.40
1.60
1.80
2.00
1 cet.
2020
1 cet.
2021
1 cet.
2022
1 cet.
2023
1 cet.
2024
Naftas cena
Pārstrāde
Piegāde + izlplatīšana
Nodokļi
Gala cena
0
20
40
60
80
100
120
I
2020
I
2021
I
2022
I
2023
I
2024
Naftas cena
Nākotnes cena
0
0.0005
0.001
0.0015
0.002
0.0025
0.003
0.0035
0.004
I
2005
XI IX VII V III I
2010
XI IX VII V III I
2015
XI IX VII V III I
2020
XI IX
Benzīns/neto alga
Dīzeļdegviela/neto alga

42. Vidējās dabasgāzes cenas mājsaimniecībām (EUR/MWh) Dabasgāzes tirgus cenas (EUR/MWh)
Mājsaimniecībām, dabasgāzi izmantojot kā kurināmo,
dabasgāzes cenas bez valsts atbalsta varētu vairāk nekā dubultoties
Avots: Latvijas Gāze, Conexus, Gaso, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Refinitiv, Latvijas Bankas aprēķini.
42
0
20
40
60
80
100
120
140
160
I
2018
VII I
2019
VII I
2020
VII I
2021
VII I *
2022
V VII I
2023
VII I
2024
VII
Dabasgāzes tirgus cena
Pārvade
Sadale
Nodokļi
valsts atbalsts (gāze)
valsts atbalsts (PVN)
Paterētāja cena
Piezīmes: Saskaņā ar regulējumu, dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem mainās 2 reizes gadā (janvārī un jūlijā). * Dabasgāzes cena ar valsts atbalstu no 2022.g. janvāra līdzi aprīlim.
Pārvades un sadales tarifi ir regulēti. Nodokļi: akcīze un PVN. Dabasgāzes tirgus cenas prognoze no 2022.g. jūlija, balstoties uz dabasgāzes pieņēmumiem uz 11.03.2022.
0
20
40
60
80
100
120
140
160
I
2018
VII I
2019
VII I
2020
VII I
2021
VII I
2022
VII I
2023
VII I
2024
VII
TTF biržas cenas
TTF nākotnes cenas
LV tirgus cenas
LV tirgus cenas, prognoze

43. Siltumenerģija patērētājiem (EUR/MWh)
Siltumenerģijas
cenas augs līdz ar
dabasgāzes cenām
Avots: Refinitiv, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Banka
43
0
20
40
60
80
100
120
140
160
I
2015
VII I
2016
VII I
2017
VII I
2018
VII I
2019
VII I
2020
VII I
2021
VII I
2022
VII I
2023
VII I
2024
VII
TTF biržas gāzes cena TTF futures
Siltumenerģija Prognoze

44. Gada inflācija (%)
2022. g. marta prognoze
Inflācijas prognoze paaugstināta kara ietekmē strauji augošo
enerģijas, izejmateriālu un pārtikas cenu dēļ
Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognozes.
44
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
5.5
6.5
7.5
8.5
9.5
10.5
11.5
12.5
I
2021
V IX I
2022
V IX I
2023
V IX I
2024
V IX
Faktiskā inflācija
Prognoze (Decembris 2021)
Aktuālā prognoze (Marts 2022)
Inflācija
2022 2023 2024
Prognoze
(decembris 2021)
6.1 2.9 2.1
Aktuālā prognoze
(2022. g. marts)
9.5 3.7 2.1
9.5
3.7
2.1
4.1
3.5 3.7
0
2
4
6
8
10
2022 2023 2024
Inflācija
Pamatinflācija

45. Ietekme uz inflāciju salīdzinājumā ar
bāzes scenāriju (devumi; pp.)
Naftas cenas scenāriji (USD/bbl) Dabasgāzes cenas scenāriji (EUR/MWh)
Inflācijas riski augšupvērsti;
augstākas energoresursu cenas var vēl būtiskāk palielināt inflāciju
Avots: Eiropas Centrālās bankas scenāriju pieņēmumi par naftu un dabasgāzi. Latvijas Bankas aprēķini.
45
1.3
1.0
-0.2
3.6
2.7
-0.5
-1.00
-0.50
0.00
0.50
1.00
1.50
2.00
2.50
3.00
3.50
4.00
2022 2023 2024
Nelabvēlīgais scenārijs
Smagais scenārijs
40
60
80
100
120
140
160
I
2021
VII I
2022
VII I
2023
VII I
2024
VII
Bāzes scenārijs
Nelabvēlīgais scenārijs
Smagais scenārijs
0
50
100
150
200
250
300
I
2021
VII I
2022
VII I
2023
VII I
2024
VII
Bāzes scenārijs
Nelabvēlīgais scenārijs
Smagais scenārijs

46. Papildu fiskālās politikas pieņēmumi 2022.-2024. gadam (kopš 2021. gada decembra) prognozes:
Krievijas agresija Ukrainā ietekmēs arī fiskālo politiku
46
Covid-19 & Ekonomikas
atveseļošanas plāns
(=)
• Slimības lapas (-)
• Pārējie 3.viļņa izdevumi (+)
• ES fondi (+), bet tautsaimniecībai
negatīvs
Enerģijas cenu krīze
(-)
• Jauni atbalsta pasākumi cenu krīzē
• Klimata investīcijas
Karš Ukrainā
(-)
• Atbalsts bēgļiem
• Aizsardzības & drošības izdevumi
• Sankciju ietekme
• Krievijas pensijas
(+) uzlabo bilanci
(-) pasliktina bilanci
(=) neitrāla ietekme
+2.4% no IKP

47. Galveno rādītāju prognozes
47
2021 Decembra
prognozes
2022 Marta
prognozes
2022 2023 2024 2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g,%)
4.2 4.0 3.3 1.8 3.2 4.1
Inflācija (SPCI)
(g/g,%)
6.1 2.9 2.1 9.5 3.7 2.1
Inflācija (SPCI), izslēdzot pārtikas un
enerģijas cenas (g/g,%)
3.1 2.6 2.3 4.1 3.5 3.7
Bezdarbs (% no ekon. akt.) 7.5 6.8 6.6 8.1 7.1 6.0
Vidējā alga 7.5 6.1 5.9 9.7 6.4 5.7
Budžeta bilance (% no IKP) -4.1 -1.3 -0.4 -5.9 -1.8 -1.1
Valdības parāds (% no IKP) 49.7 47.1 44.6 48.3 45.8 43.1

48. Pastāvot pozitīviem un negatīviem faktoriem,
ekonomiskās izaugsmes prognozes riski šobrīd ir lejupvērsti
48
• apstrādes rūpniecībā lielāks pieprasījums, Eiropas tirgū aizvietojot RU, BY un UK ražojumus;
• īstermiņā Ukrainas bēgļu ietekmē lielāks pieprasījums īres tirgū Rīgā un spēcīgāks patēriņš;
• ilgtermiņā ārējā pieprasījuma pieaugums, īpaši Ukrainā infrastruktūru un būvju atjaunošanā.
Izaugsmi palielinošie riski:
• sarežģījumi laikus atrast piegāžu ķēžu alternatīvas importa izejvielu/materiālu aizstāšanai;
• investori piesardzības vadīti neveic jaunas investīcijas Krievijas pierobežas valstīs;
• cenu kāpuma iespaidā tiek atlikti projekti;
• ģeopolitiskās krīzes tālāka eskalācija visus minētos negatīvos šokus var pastiprināt,
aizkavējot izaugsmes atjaunošanos.
Izaugsmi mazinošie riski:

49. Ģeopolitika – «dzelzs priekškara» atgriešanās
Energoresursu šoks
Latvijas ekonomiskā modeļa pārskatīšana
Mērķēts atbalsts mazturīgajiem energoresursu un pārtikas
sadārdzināšanās apstākļos
Investīcijas
Ko darīt?
Pārmaiņas nozaru struktūrā (ostas, transports, tranzīts –
kas vietā?)
Atbalsts uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai, izejvielu
sagādei (LIAA + ALTUM)
Nelabvēlīgāku scenāriju gadījumā, pastāvot recesijas
draudiem, - plašāks atbalsts iedzīvotājiem patēriņa
uzturēšanai
Enerģētiskā neatkarība (LNG jaudas, energointensitātes
mazināšana un AER izmantošana)
Valsts investīciju projekti – jāturpina īstenot

50. Mūsu valsts, mūsu banka