Pks trauma un arstesana
•Download as PPTX, PDF•
0 likes•4,555 views
Priekšējās krusteniskās saites trauma un tās ārstēšana Reinis Skujiņš MF V, 9. grupa
Recommended
Recommended
More Related Content
What's hot
What's hot (20)
Similar to Pks trauma un arstesana
Similar to Pks trauma un arstesana (20)
More from TunO pulciņš
More from TunO pulciņš (17)
Pks trauma un arstesana
- 1. Priekšējās krusteniskās saites trauma un ārstēšanas metodes Reinis Skujiņš, MF V, 9. grupa
- 2. Prezentācijas saturs PKS anatomija PKS biomehānika Trauma Anamnēze, fizikālā, radioloģiskā izmeklēšana Ārstēšana Pēcoperācijas periods
- 3. Anatomija I Priekšējā krusteniskā saite (PKS) sastāv no longitudināli orientētiem kolagēna kūlīšiem, kuri ietverti fascijā Ekstrasinoviāla
- 6. Anatomija II Mugurējais artikulārais nervs, zars no tibiālā nerva, inervē PKS Nervu šķiedras starp kūlīšiem sāpju pārvadei Mehanoreceptori piestiprināšanās vietās (īpaši pie femorālā gala) N. tibialis
- 7. Biomehānisms Primāra pretestību priekšējai tībijas dislokācijai Vismazākais spriegums 30-40▫ fleksijā Sekundāri ierobežo tībijas rotāciju un varus-valgus deformāciju pie pilnas ekstenzijas Propriorecepcija
- 8. Posterolaterālais kūlītis nodrošina galveno pretestību hiperektenzijai Anteromediālais kūlītis stingrāks fleksijā
- 9. Anamnēze Klasiski – bezkontakta palēnināšanās, lēkšana vai «atspoles» kustība Aksiāla rotācija, hiperfleksija, varus vai valgus pārslodze un rotācija Parasti celis hiperekstenzijā vai «izlecis» no nocītavas un tad reponējies Klikšķis Ārēji spēki
- 10. Nespēj piecelties, lielas sāpes Dažās stundās tūska Aspirējot hemartroze (Dg 70%)
- 11. Fizikāla izmeklēšana Labāk pirms tūskas, sāpēm, hemartrozes, muskuļu rezistences Lachman tests (95% sensitivitāte) Pivot shift tests (atslābis pacients, intakta med. saite) Priekšējais atvilknes tests [https://www.youtube.com/watch?v=vEQw-G1Vr18] Artrometrs (KT-1000/2000) Pārbauda arī MKS ar Godfrey testu Pārbauda mediālo kolaterālo saiti
- 13. Radioloģiskā atradne Rtg Eminentia tibialis atrāvums Segond lūzums patognoms MR 15 abdukcija
- 14. Saites sastiepuma pakāpes Grade 1 Sprains. Mazliet sastiepta, spēj saglabāt locītavas stabilitāti Grade 2 Sprains. Sastiepta tā, ka pēc tam ir vaļīgāka Grade 3 Sprains. Pilns pārrāvums, ceļgala nestabilitāte Daļēji pārrāvumi ir reti!
- 15. Pavadošās traumas Mediālās kolaterālās saites bojājums parasti menedžē konservatīvi līdz pilnai MCL sadzīšanai un tikai tad var domāt par PKS rekonstrukciju. Meniska bojājumus - ja meniska plīsuma veids, tips to pieļauj menisks ir jāšuj obligāti Sīki tibijas plato mugurēji margināli lūzumi un vai kaulu tūska jeb trabekulāri lūzumi menedžējami konservatīvi - pacients uz kruķiem
- 16. Nestabils celis Meniska bojājumi Gonartroze
- 17. Konservatīvi? Intensīva rehabilitācija Dzīvesveida pārmaiņas, aktivitāšu ierobežošana ar nestabilitātes risku • Funkcionālas ceļa ortozes lietošana ir kontroversāla un nedod vēlamu rezultātu saistībā ar atkārtotu traumu pie sporta
- 18. Indikācijas operācijai Simptomātiska ceļgala locītavas nestabilitāte Nestabils un operējams meniska bojājums kombinācijā ar PKS nepietiekamību PKS rekonstrukcija var novērst citu struktūru bojājumu, kas var rasties nākamo ceļgalu traumu dēļ Kontraindikācijas – aktīva infekcija, mīksto audu abrāzija, pacienta nevēlēšanās piedalīties kompleksā rehabilitācijā
- 19. Neapmierinoši rezultāti sašujot kopā vidusdaļā plīsušu PKS Pie kaula avulsijas kaula fragmentu var fiksēt ar šuvēm vai skrūvēm
- 20. Izolēta ekstraartikulāra rekonstrukcija dod neapmierinošus rezultātus Lieto reti kopā ar intraartikulāro rekonstrukciju pie lielas varus deformācijas un locītavas kapsulas elementu funkcionāla trūkuma laterālajā pusē
- 21. Artroskopiska rekonstrukcija Artroskopiskas rekonstrukcijas tehnikas ir ar nelielu pārākumu salīdzinot ar miniartrotomiju, lielākoties agrāku postoperatīvo sāpju mazināšanās dēļ Vēlama pacienta atgūšanās no traumas pirms operācijas: mazinās tūska, atgriežas pilns ROM, aktīvas kustības, iespējama pilna ekstenzija
- 22. Transplantāta izvēle Autotransplantātu izvēle – mazs risks nelabvēlīgai iekaisuma reakcijai, nav slimību transmisijas risks Nekroze Revaskularizācija Šūnu proliferācija Remodelācija
- 24. BTB Bone-tendon-bone BTB – 8-11mm plats Vidējā patelārās saites 1/3 Kaula fragmenti Stingra fiksācija Ātrāka ieaugšana Stingrs transplantāts Sāpes, mm. vājums
- 25. Hamstring Hamstring cīpslu transplantāts kļūst populārāks relatīvi mazā donora vietas traumatisma dēļ Trīsdaļīgs vai četrdaļīgs transplantāts Iespējams bioloģiskāka slodzes sadale pēc transplantācijas Trūkumi – iespējama nevēlama dzīšana kaulu tuneļos un trūkst stingra kaulaina fiksācija
- 27. Kvadricepsa cīpsla Izolēta cīpsla vai ar patellas daļu Vājāka biomehāniskā izturība par iepriekšējiem Alternatīva izvēle, iespēja pie revīzijām, traumām ar multiplu saišu bojājumu
- 28. Sintētiski materiāli Nav daudz pētījumu par ilgtermiņa rezultātiem Dārgi Nav donora, ātrāka operācija Ātrāka rehabilitācija Leeds-Keio
- 29. Allografts Nav donora vietas bojājums Īsāks operācijas laiks Mazāki griezieni Slimību pārnese! Vājāks transplantāts
- 30. Divkūlīšu metode Pretrunīgi pētījumu dati par tehnikas pārākumu
- 31. Operācijas etapi 1)Transplantāta iegūšana 2)Apakšstilba(tibia) tunelis 3)Augšstilba(femoris) tunelis 4)Transplantāta sagatavošana 5)Transplatāta ievietošana 6)Femorālā gala fiksācija 7)Tibiālā gala fiksācija 8)Brūces slēgšana
- 33. Transplantāta fiksācija Femorālais gals Tibiālais gals BTB HAMSTRING BTB HAMSTRING Inter-ferences skrūves Endo-button Transfix
- 34. Pēcoperācijas režīms, rehabilitācija Mērķis – atjaunot normālas locītavas kustības un spēku, saudzējot transplantātu Pēc operācijas pretsāpju līdzekļi, aukstuma aplikācijas, imobilizācija (1 – 4 dienas). TŪLĪTĒJA EKSTENZIJA Imobilizācija staigāšanas un miega laikā (2 – 4) nedēļas Pārvietošanās ar kruķiem ar daļēju svara nešanu 2 – 4 nedēļas Pēcoperācijas spēka treniņi (svara spiešana) pirmajās 2 nedēļās Ārstnieciskā vingrošana līdz gadam Parasti atgriežas iepriekšējā aktivitāšu līmenī pēc 4-6 mēn.
- 35. Pilnīgi drīkst noslogot operēto celi: Pilnīgi atjaunojas kustības KT1000 2-3 mm salīdzinot ar veselo pusi Vismaz 85% no četrgalvainā muskuļa spēka un pilnīgs paceles muskuļa spēks Vismaz 85% muskuļu spēks, salīdzinot ar otru kāju
- 36. Paldies par uzmanību! Avoti: Sobotta Atlas of Human Anatomy 14th ed. Orthopedic Principles – a Resident’s Guide 2005 Campbell’s Operative Orthopedics 12th ed. Current Essentials Orthopedics «Single- versus Double-bundle ACL Reconstruction: Is There Any Difference in Stability and Function at 3-year Followup?» Alberto Gobbi, Vivek Mahajan, Georgios Karnatzikos, Norimasa Nakamura
Editor's Notes
- PKS stiprinās tibiālajā plato, mediāli no laterālā meniska priekšējā raga piestiprināšanās vietas padziļinātā vietā anterolaterāli no anterior tibial spine Tibiālā piestiprināšanās vieta ir lielāka un vairāk stingra, droša kā femorālā
- Primārā asinsapgāde nāk no vidējās ceļgala artērijas, kura caur mugurējo locītavas kapsulu iekļūst starpkondiļu notch tuvu femorālajai piestiprināšanās vietai Papildus apgāde nāk no retropatellāra tauku maisiņa caur apakšējo mediālo un laterālo ceļgala artēriju
- anteromedial band is tight in flexion, providing the primary restraint, posterolateral bulky portion of this ligament is tight in extension. Propriorecepcija – locītavas posturālais stāvoklis
- Increased excursion relative to the opposite knee and absence of a firm end point suggest an injury to the anterior cruciate ligament. Lachman testā (KT-1000/2000) (documentation of surgical resultsboth intraoperatively and postoperatively)
- Increased excursion relative to the opposite knee and absence of a firm end point suggest an injury to the anterior cruciate ligament. Lachman testā
- It has been well documented that an individual with an anterior cruciate ligament–deficient knee who resumes athletic activities and has repeated episodes of instability will sustain meniscal tears and osteochondral injuries that eventually lead to arthrosis. Bez PKS – meniska bojājumi – osteohondrāli bojājumi - artroze
- Possible causative factors for the increased incidence in women may be extrinsic (body movement, muscle strength, shoe-surface interface, and skill level) or intrinsic (joint laxity, hormonal influences, limb alignment,notch dimensions, and ligament size). Female sex hormones (i.e., estrogen, progesterone, and relaxin) fluctuate radically during the menstrual cycle and are reported to increase ligamentous laxity and to decrease neuromuscular performance. Souryal and Freeman formulated the notch width index, which is the ratio of the width of the intercondylar notch to the width of the distal femur at the level of the popliteal groove measured on a tunnel view radiograph of the knee (Fig. 45-101). The normal intercondylar notch ratio was 0.231 ± 0.044 Vīriešiem lielāks
- Relatīvas kontraindikācijas - <2 ned. Kopš traumas, iepriekšējs OA, zems aktivitātes līmenis, skeleta nenobriedums, iekaisīga artropātija
- BTB This graft’s attractive features include its high ultimate tensile load (approximately 2300 N), its stiffness (approximately 620 N/mm), Patellārās saites iztrūkstošā vieta ataug 6-8 nedēļas līdz integrācijai
- has an ultimate tensile load reported to be as high as 4108 N. Approximately 10-12 weeks to heal to bone.
- Abstract BACKGROUND: Despite a number of studies comparing postoperative stability and function after anatomic double-bundle and single-bundle anterior cruciate ligament reconstruction (ACLR), it remains unclear whether double-bundle reconstruction improves stability or function. QUESTIONS/PURPOSES: We therefore asked whether patients having single- and double-bundle ACLR using semitendinosus (ST) alone differed with regard to (1) postoperative stability; (2) ROM; and (3) five functional scores. METHODS: We prospectively followed 60 patients with an isolated anterior cruciate ligament (ACL) injury. Thirty patients underwent single-bundle and 30 patients underwent double-bundle ACL reconstruction. Clinically we assessed stability and range of motion (ROM); anteroposterior stability was assessed by Rolimeter and rotational stability by a pivot shift test. Function was assessed by IKDC, Noyes, Lysholm, Marx, and Tegner activity scales. The minimum followup was 36 months (mean, 46.2 months; range, 36-60 months). RESULTS: Residual anteroposterior laxity at 3 years postoperatively was similar in both groups: 1.4 ± 0.3 mm versus 1.4 ± 0.2 mm, respectively. We observed no difference in the pivot shift test. ROM was similar in both groups, although double-bundle patients required more physical therapy sessions to gain full ROM. IKDC, Noyes, Lysholm, Marx, and Tegner scores were similar at final followup. CONCLUSION: Double-bundle reconstruction of the ACL did not improve function or stability compared with single-bundle reconstruction. LEVEL OF EVIDENCE: Level II, therapeutic study. See Guidelines for Authors for a complete description of levels of evidence.