2.  Dzemdes kakla gļotādas vēzis (dzemdes
kakla vēzis) – viens no biežākajiem
ļaundabīgajiem jaunveidojumiem,
ieņemot 3.vietu starp ļaundabīgiem
audzējiem sievietēm pēc krūts un resnās
zarnas vēža
 Pasaulē katru gadu ~370 000 jaunu DKV
gadījumu
 DKV katru gadu atņem 190 000 sieviešu
dzīvības

3.  Dzemdes kakla vairākkārtēja citoloģiskā
izmeklēšana mūža laikā ir dzemdes kakla
vēža profilakses zelta standarts
 Izmainītu citoloģisko rezultātu gadījumā, lai
precizētu diagnozi un izvērtētu taktiku,
izmanto kolposkopiju
 Citoloģiski izmeklējot uztriepes no dzemdes
kakla transformācijas zonas, iespējams
agrīni atklāt displastiskas un preinvazīvas
pārmaiņas, kas ir izārstējamas ar minimāli
invazīvām metodēm

4.  Dzemdes kakla
maksts daļu
(ectocervix) klāj
daudzkārtainais
plakanais epitēlijs,
 Dzemdes kakla
kanālu
(endocervix) -
cilindriskais epitēlijs

5. http://mortakis.hpvinfocenter.gr/index.php/atypical-transformation-zone/atypical-
transformation-zone-2-basic-colposcopic-images
Vietu, kur
savstarpēji
savienojas abi
epitēlija tipi, sauc
par plakanā-
cilindriskā epitēlija
savienojumu jeb
pāreju
(squamocollumna
r junction)

6.  Maksts skābās vides ietekmē, kuru rada estrogēnu veicināta
pienskābo baktēriju savairošanās, ectropion cilindrisko epitēliju ar
laiku sāk aizvietot jauns cilindrisks epitēlijs - veidojas jauns
metaplastisks daudzkārtains plakans epitēlijs, kurā aug arī jauni
asinsvadi, - notiek skvamozā metaplāzija. Skvamozās
metalpāzijas zonu sauc par transformācijas zonu (TZ)
• Cilindriskā epitēlija
izvēršanos ectocervix daļā
sauc par ektropionu - šajā
gadījumā PCP izvirzās uz āru
no dzemdes kakla ārējās
mutes robežas un ir labi
redzama vaginālas apskates
laikā. Agrāk ectropion tika uzskatīts
par patoloģiju un ārstēts.
http://www.brooksidepress.org/Products/Military_OBGYN/Textbook/Pap/Ect
ropion.jpg

7. Oriģinālā PCP:
sākotnējā robeža
starp daudzkārtaino
plakano un
cilindrisko epitēliju
Jaunā PCP: aktuālā
robeža starp
daudzkārtaino
plakano un
cilindrisko epitēliju
TZ ir dzemdes kakla
rajons starp
oriģinālo un jauno
PCP
Jaunā PCP ir
visaktīvākā šūnu
dalīšanās, tāpēc tur
ir vislielākais CIN
veidošanās risks TZā

9. Pārejas zona no rozā
cervikālās daļas uz
sarkano
endocervikālo kanālu:
• mērķa vieta
cervikālajiem;
• vislielākā displāzijas
varbūtība šajā vietā

10. Parauga paņemšana ar
špāteli
Parauga paņemšana ar
birstīti
Parauga paņemšana
ar slotiņu
(Šķidruma citoloģija)
Jālieto izliektais gals
360 grādu rotācija
Jāievieto augšējās 2/3
no birstītes gala cervikālajā kanālā
, tikai 90-180 grādu
rotācija (citādi radīs asiņošanu)
Veic apgriezienu pa 360
grādiem 5 reizes
Materiālu «noskalo» no
slotiņas speciālā šķidrā
vidē, no kuras laboratorijā
ekstrahē šūnas
izmeklēšanai
Visām sievietēm visos vecumos
no ectocervix ar špāteles
apaļo galu
Pēc 40 gadu vecuma papildus no
endocervix ar birstīti
Latvijā vēl papildus no
mugurējās velves ar
špāteles otru galu – T veida
uztriepe
Nr.1
Nr.2
Nr.1
Nr.2

11.  Onkocitoloģisko izmeklēšanu vispareizāk veikt
menstruālā cikla vidū, t. i., laikā no 10. līdz 20.
cikla dienai, jo menstruāciju tuvošanās ietekmē
dzemdes kakla epitēlija stāvokli
 Pēc citoloģiskās analīzes paņemšanas dažkārt
asins piliens dzemdes kakliņā parādās arī
veselām sievietēm. Onkologi to uzskata par
pirmo pazīmi, ka šī analīze paņemta pareizi, jo
ar birstīti tiek ekskoriētas epitēlijšūnas.
 Asiņaino izdalījumu būs vairāk, ja dzemdes
kakliņš būs iekaisis, erozēts, sievietei tuvojas
menstruācija vai ir iestājusies grūtniecība.

12.  Grūtniecības laikā nerekomendē ņemt citoloģiskās
skrīninga analīzes
 Citoloģisko analīžu interpretācija ir apgrūtināta un
rezultātu kvalitāte tāpēc var būt neapmierinoša
 Tas ir saistīts ar reaktīvām iekaisuma izmaiņām
grūtniecības un agrīnā pēcdzemdību periodā
 Citoloģiskās analīzes rekomendē labāk ņemt II
grūtniecības trimestrī
 Grūtniecēm šī analīze veicama ar lielāku piesardzību
- mazāk traumējot dzemdes kaklu, lai asiņošanas dēļ
neizraisītu abortu.
 Paciente jābrīdina, ka pēc ginekoloģiskās apskates
var būt nelieli smērējoši asiņaini izdalījumi, kas ne par
ko sliktu neliecina.

13. 1.TIPS 2.TIPS 3.TIPS
visa transformācijas
zona, tai skaitā jaunā
PCP lokalizēta
ectocervix daļā
jaunā PCP lokalizēta
endocervix daļā aiz
ārējās mutes un
kolposkopiski to var
redzēt, izmantojot
instrumentus
jaunā PCP lokalizēta dziļi
endocervikāli, to nav
iespējams izvērtēt
kolposkopiski, arī izmantojot
papildus instrumentus
Jaunām meitenēm –
biežāk vērsta uz maksts
pusi, labi redzama
Reproduktīvā vecuma
sievietēm – biežāk uz
robežas starp
Ectocervix un
endocervix
Sievietei menopauzē – dziļi
endocervix
Morfoloģiski visas pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās notiek
transformācijas zonas ietvaros. Ir trīs TZ tipi

14.  Latvijā kopš 2009.gada ieviesta valsts
organizēta un apmaksāta dzemdes
kakla vēža sijājošās diagnostikas metode
– skrīnings, kura viens no galvenajiem
mērķiem ir samazināt dzemdes kakla
vēža izraisīto mirstību
 Šo izmeklējumu apmaksā valsts

15.  Katru gadu izlases kārtībā, pamatojoties uz
Iedzīvotāju reģistra datiem, Nacionālais
veselības dienests atlasa dzemdes kakla
izmeklējumiem sievietes, kurām attiecīgajā
gadā paliek 25, 28, 31, 34, 37, 40, 43, 46, 49,
52, 55, 58, 61, 64, 67 gadi, un nosūta šīm
sievietēm uzaicinājuma vēstules
izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta
līdzekļiem.
 Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz
personas deklarēto dzīvesvietas adresi

16.  ginekoloģiskā profilaktiskā apskate, ko veic
sertificēti ginekologi, dzemdību speciālisti un
ģimenes ārsti;
 citoloģiskās uztriepes paņemšana no dzemdes
kakla un maksts mugurējās velves reizi trijos
gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem,
ko veic ginekologs, dzemdību speciālists vai
ģimenes ārsts, vecmāte vai ārsta palīgs
(feldšeris) dzemdes kakla audzēju agrīnas
diagnostikas nolūkā;
 uztriepes citoloģiskais izmeklējums, ko
citoloģijas laboratorijā veic laboratorijas
ārsti/speciālisti citologi.

17. Pacientei, atkārtoti ierodoties pie minētajām
ārstniecības personām saņemt skrīninga
izmeklējuma rezultātus, tiek sniegta informācija arī
par turpmāk paredzēto novērošanas programmu,
ja tāda nepieciešama atbilstoši izmeklējumu
rezultātiem,piemēram:
1) testu atkārtošanu pēc noteikta intervāla;
2) iekaisumu ārstēšanu;
3) mērķbiopsiju, lietojot kolposkopiju, vai
4) cervikālā kanāla abrāziju;
5) konsultāciju pie onkoloģijas ginekologa u.tml.).

18.  Citu valstu pieredze liecina – labi
organizēta DKV skrīninga gadījumā dažu
skrīninga ciklu laikā ir iespējams panākt
mirstības samazināšanos par 80%
 Labi organizēts un efektīvs skrīnings
paredz mērķa populācijas iesaistīšanos
vismaz 75% apmērā, veicot skrīninga
testa biežumu vienu reizi 3 – 5 gados.

19. Dzemdes kakla vēža skrīningā iesaistīto pacienšu
aprūpē visbiežākās problēmas ir:
Jā Nē Nezinu
Pacientes nesaņem uzaicinājumus 48 48 4
Pacientes neņem uz ginekoloģiskām vizītēm
uzaicinājumus
92 8
Krievu tautības sievietes nesaprot uzaicinājuma
saturu
52 44
Saņemot uzaicinājumu, sievietes nesaprot, kas tas ir
un ko ar to darīt
52 48
Nav pilnībā skaidrs, kā pareizi jāņem citoloģiskās
analīzes
8 92
Ja nepieciešama kolposkopija un praksē nav
pieejams kolposkops, ir skaidrs kur var nosūtīt
pacientu kolposkopijas veikšanai
60 40
Kolposkopiskās izmeklēšanas kvalitāte ir
apmierinoša
48 8 44
Es savā praksē pielietoju kolposkopiju 24 76

20. Jā Nē Nezinu
Ir skaidrs, kā tālāk novērot pacienti pēc dzemdes
kakla gļotādas ekscīzijas operācijas
4 20 76
Ir skaidrs, kur vērsties ar jautājumiem par DKV
skrīningu
56 44
! Skrīnings nav efektīvs, ja izmainītu citoloģisku analīžu
gadījumā turpmākā izmeklēšana un ārstēšana netiek
veikta adekvāti.
Screening is only effective if there is a well organized
system for follow-up and treatment!!!! /WHO/

21. Rādītājs 2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads
Izsūtīto uzaicinājuma
vēstuļu skaits
208 359 224 657 181 808 204 198 202 472
Izmeklējumu veikušo
personu skaits
30 942 34 468 62 796 54 503 55 498
Izmeklējumu veikušo
personu skaits
periodā /izsūtīto
uzaicinājuma vēstuļu
skaits periodā
14,9% 15,3% 34,5% 26,7% 27,4%
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/626-
veza-savlaicigas-atklasanas-programmas-rezultati

22. Skrīninga testa
rezultāta
kods
2009.gads 2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads
C0 436 563 573 468 404
C1 15 456 17 414 32 326 29 082 31 056
C2 14 316 15 695 28 667 23 803 22 932
C3 632 642 960 939 824
C4 98 145 253 195 262
C5 3 5 16 15 16
C6 1 4 1 1 4
Izmeklējumu
veikušo personu
skaits
30 942 34 468 62 796 54 503 55 498
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/626-
veza-savlaicigas-atklasanas-programmas-rezultati

23.  C0 – nevar nolasīt (maz materiāla, eritrocīti
klāj redzes lauku);
 C1 – norma I grupa;
 C2 – norma II grupa (iekaisums)
 C3 – CIN1 = LSIL (viegla cervikālā
intraepiteliālā neoplāzija);
 C4 – CIN 2/CIN3 = HSIL (mērena vai izteikta
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija);
 C5 – vēža šūnas;
 C6 – saplīsis stikliņš, tehniska kļūda.
http://www.vmnvd.gov.lv/lv/469-veselibas-aprupes-pakalpojumi/veza-savlaicigas-atklasanas-programma/626-
veza-savlaicigas-atklasanas-programmas-rezultati

25.  D. Rezeberga: "No 261 jaunajiem dzemdes
kakla vēža gadījumiem 2012. gadā tikai 55
tika veiktas skrīninga citoloģiskās analīzes.
Te ir tas atspoguļojums - cik ļoti mēs esam
bezatbildīgi pret savu veselību."
 Ginekoloģe pastāstīja, ka RAKUS skrīniga
programma ir veicinājusi kolposkopijas
metodes atdzimšanu, kas ginekoloģijā
zināma sen. Šobrīd šajā metodē tiek
apmācīti jauni speciālisti.

27.  Figure 2 c. Age-
standardised rates
of incidence of
cervical cancer
(cases per 100,000
women-years) in
the 27 Member
States of the
European Union,
ranked by
increasing
incidence,
estimates for 2004
(direct
standardisation
using the European
reference
population)
 Lowest incidence in
Finland
(4.9/100,000) and
Malta (6.0/100,000)
 Highest incidence
in Romania
(24.5/100,000) and
Bulgaria
(21.7/100,000)

28.  Figure 2 d. Age-
standardised
rates of mortality
of cervical
cancer (deaths
per 100,000
women-years) in
the 27 Member
States of the
European Union,
ranked by
increasing
mortality,
estimates for 2004
(direct
standardisation
using the
European
reference
population).
 Lowest mortality
in Finland
(1.6/100,000) and
Italy (2.6/100,000)
 Highest mortality
in Romania
(17.0/100,000)
and Lithuania
(12.4/100,000)
http://ec.europa.eu/health/ph_determinants/genetics/documents/cancer_screening.pdf

29.  Kolposkopija ir dzemdes kakla, maksts un
vulvas epitēlija izmeklēšanas metode ar
speciālu binokulāro mikroskopu
(kolposkopu) un ārējo gaismas avotu
 Izmainītu citoloģisko rezultātu gadījumā, lai
precizētu diagnozi un izvērtētu taktiku,
izmanto kolposkopiju
 Kolposkopijas mērķis – identificēt dzemdes
kakla, maksts, vulvas priekšvēža un
mikroinvāzijas vēža izmaiņas.

31.  Pārbaudīt informāciju par pacienti no kolposkopijas
veidlapas un papildināt to.
 Pārbaudīt pacientes pozīciju pirms kolposkopijas:
litotomijas poza.
 Pārbaudīt instrumentus un aprīkojumu.
 Kolposkopu novietot 20-28 cm no ginekoloģiskā
krēsla, fokusēt uz vulvas rajonu.
 Veikt vulvas rajona apskati.
 Izvēlēties piemērotākā veida un izmēra vaginālo
spoguli.
 Ievadīt spoguli, iepriekš samitrinot ar NaCl fizioloģisko
šķīdumu.
 Ar vates tamponu no cervikālā kanāla ārējās mutes
noņemt izdalījumus un gļotas.

32.  IZMAINĪTAS CITOLOĢISKĀS ANALĪZES
 KLĪNISKI AIZDOMAS PAR VĒZI

33. Daudzkārtainais
plakanais epitēlijs
Transformācijas zona
(metaplastiskais
epitēlijs)
Cilindrisks epitēlijs
ŠĪ IR ZONA, KURĀ VEIDOJAS
CIN!!!

35.  Lai precizētu transformācijas zonas robežas,
vizualizētu jaunu plakanā-cilindriskā epitēlija
pāreju un patoloģiskos perēkļus dzemdes kakla
šūnās, izmanto paplašināto kolposkopiju, kuras
laikā dzemdes kaklu apstrādā ar 3%
etiķskābes un Lugola šķīdumiem.
5.Ja indikācijas – ņem biopsijas. Ja III tipa TZ, lemj
jautājumu par ekscīzijas biopsijas nepieciešamību
6.Rezultātu dokumentācija protokolā, kurā grafiski
attēlo redzēto, pievieno fotoattēlus
7.Iepazīstina pacienti ar izmeklēšanas rezultātiem
un iespējamām turpmākām taktikām.

36. CIN I CIN II, III
Lēni Ātrums, ar kādu
iekrāsojas audi
Ātri
Ātri Ātrums, ar kādu
krāsojums pazūd
Lēni
Neliela, spīdīga Baltās krāsas
intensitāte
Izteika, blāva, pelēcīga,
austeru balta
Gluda Virsma Nelīdzena
Neskaidras Robežas Skaidras

37. Ar jodu iekrāsojas šūnas, kas satur glikogēnu (daudzkārtainais plakanais epitēlijs)
Ar jodu neiekrāsojas cilindriskais epitēlijs
CIN II/III epitēlijs
atrofisks epitēlijs
metaplastisks epitēlijs (nenobriedis)
Daļēji iekrāsojas metaplastisks epitēlijs
CIN I epitēlijs
Squamous epithelium has whitened
following the application of acetic acid, but
is poorly stained by iodine, in particular in
the region of the squamo-columnar
junction.
Squamous epithelium has whitened
following the application of acetic
acid, but is poorly stained by iodine, in
particular in the region of the squamo-
columnar junction.

38. 1)gluda virsma ar neskaidrām/neregulārām robežām,
2)maz izteikts acetobalts krāsojums, kas lēni parādās
un ātri izzūd,
3)daļēji pozitīvs Lugola tests,
4)smalka punktācija un/vai smalka, regulāra mozaīka

39. 1)gluda/nelīdzena virsma ar skaidrām robežām,
2)izteikts, blīvs acetobalts krāsojums, var būt austeru
balts, kas ātri parādā un lēni pazūd
3)negatīvs Lugola tests – acetobaltie apvidi iekrāsojas
dzelteni
4)rupja punktācija un/vai rupja, neregulāra mozaīka
5)izteiktas, blīvas acetobaltas izmaiņas cilindriskā
epitēlijā liecina par glandulārā epitēlija patoloģiju
(!!grūtniecēm tādas izmaiņas ir normā)

40. 1)neregulāra virsma,
erozijas, čūlas, ‘’ievilkumi’’
2)blīvs acetobalts krāsojums,
3)plaša neregulāra
punktācija, mozaīka,
4)atipiski asinvadi,
5)lielas, kompleksas audu
bojājuma masas,
6)patoloģiskas masas
kanālā

41. Indikācijas kolposkopijai grūtniecības laikā: patoloģiskā
citoloģijas atbilde
Kolposkopija grūtniecēm ir apgrūtināta, jo:
 dzemdes kakls palielinās izmēros, ir tūskains, vairāk
vaskularizēts
 klāts ar gļotainiem izdalījumiem, kurus ir grūti noņemt
 nenobriedušas metaplāzijas radītu makroskopisku
izmaiņu dēļ izskats varētu būt viltus aizdomīgs
 dzemdes kakla deciduālās izmaiņas var atgādināt
vēzi
 izteiktāks asinsvadu zīmējums
Mērķis grūtniecības laikā ir izslēgt invāzijas pazīmes
 Ja ir aizdomas par invāziju – jāņem biopsiju, taču ļoti
liels asiņošanas risks un histoloģiskā interpretācija arī ir
apgrūtināta
 Vislabāk veikt II trimestrī, tad ik 3 mēnešu intervālu un
noteikti 3 mēnešus pēc dzemdībām