Hormonu ietekme uz maksts mikrofloru. Referāta mērķis ir analizēt pētījumus par hormonu ietekmi uz maksts mikrofloru dažādās vecuma grupās. Maksts mikrofloru galvenokārt ietekmē hormonālās izmaiņas, kas mainās dažādos sievietes dzīves posmos – pubertātē, reproduktīvā vecumā, grūtniecības laikā un menopauzē.

1. Hormonu ietekme uz maksts
mikrofloru.
LU MF 4.kursa studente
Emīlija Alise Šefanovska
Referāts.
Rīga, 2021

2. 1. Ievads
• Referāta mērķis ir analizēt pētījumus par hormonu ietekmi uz
maksts mikrofloru dažādās vecuma grupās.
• Maksts mikrofloru galvenokārt ietekmē hormonālās izmaiņas, kas
mainās dažādos sievietes dzīves posmos – pubertātē, reproduktīvā
vecumā, grūtniecības laikā un menopauzē.

3. • Dzimumhormoni ietekmē maksts epitēlija un maksts
mikrofloras fizioloģiju un struktūru.
• Estrogēna līmeņa paaugstināšanās stimulē maksts epitēlija šūnu
proliferāciju, veicina glikogēna ražošanu, kas savukārt veicina
laktobaktēriju augšanu.

4. • α-amilāze katabolizē glikogēnu par maltozi, maltotriozi un α-
dekstrīniem, kurus pēc tam Lactobacillus sugas baktērijas metabolizē
par pienskābi. Tas rada skābu vidi (pH 3,5–4,5), kas veicina
laktobaktēriju augšanu uz citu anaerobo baktēriju sugu rēķina.
• Šis skābuma līmenis kavē daudzu citu baktēriju sugu kolonizāciju.

5. • Laktobaktērijas, paskābinot maksti, aizsargā makstsi no patogēniem
mikroorganismiem.
• Laktobaktēriju klātbūtne makstī ir galvenais elements, kas nodrošina veselu
maksts vidi. Laktobaktērijas to nodrošina, producējot pienskābi, ūdeņraža
peroksīdu, bakteriocīnus, ko ražo mikroorganisms, kas inhibē līdzīgas vai tuvas
izcelsmes citu baktēriju celmu augšanu, tiek bloķēta patogēno mikroorganismu
piestiprināšanās maksts epitēlija šūnām un to vairošanās.
• Savukārt laktobaktēriju izsīkšana izraisa disbiozi.

6. 1. Tabula. Estrogēnu un Lactobacillus sugu efekts maksts vidē.

7. • Klīniskajos un pētniecības apstākļos novēro ļoti plašu estradiola
līmeņa diapazonu . Fizioloģiskais estradiola līmenis pirmspubertātes
vecuma bērniem, pusaudžiem un pieaugušām sievietēm
(pirmsmenopauzes periodā, grūtniecēm un pēcmenopauzes periodā)
ir diapazonsā aptuveni no 1 līdz 20 000 pg/ml.

8. 2. Tabula. Estradiola referentās vērtības atkarībā no vecuma.

9. 3. Tabula. Estradiola referentās vērtības grūtniecēm.
I Trimestris II Trimestris III Trimestris
pg /mL 188 - 2497 1278 - 7192 6137 - 3460

10. 4. Estradiola līmenis atkarībā no sievietes vecuma

11. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Zīdaiņu maksts kolonizācija ar laktobaktērijām sākas dzemdību
laikā, kas pārnesti no pašas mātes maksts.
• Jundzimušo dzimšanas brīdī un neilgi pēc tam, maksts epitēlijā ir
daudz glikogēna, kas radies mātes estrogēnu atlikumu rezultātā.
Mātes estrogēns jaundzimušajiem nodrošina vidi, kurā var attīstīties
pienskābi ražojošie mikroorganismi.

12. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Tā kā jaundzimušajiem nav patstāvīgu virsnieru vai
dzimumdziedzeru darbības, kad mātes estrogēns samazinās,
samazinās arī pienskābi ražojošo mikroorganismu izplatība
jaundzimušajiem.
• Tādēļ agrīnā bērnībā maksts pH ir neitrāls vai nedaudz sārmains

13. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Laikā no 8 līdz 13 gadu vecumam rodas izmaiņas vulvā un
makstī, ko izraisa virsnieru un dzimumdziedzeru nobriešana.
• Pubertātes vecumā paaugstinās estrogēna sākotnējais līmenis un
sākas cikliskas izmaiņas cirkulējošā estrogēna līmenī.
• Estrogēna ražošanas pieaugums pavada maksts epitēlija
sabiezējums un glikogēna intracelulārā ražošana.

14. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Bērnu mikrofloras pētījumu ir bijuši maz. Ir pētījums, kurā
aplūkoja, kas maksts mikroflorā atrodas 100 meitenēm vecumā
no 2 līdz 15 gadiem, izmantojot tradicionālas metodes, un
konstatēja augstu difteroīdu (78%), Staphylococcus epidermidis
(73%) kolonizācijas līmeni, α-hemolītiskie streptokoki (39%),
Escherichia coli (34%) un mikoplazma Ureaplasma
urealyticum.

15. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Zemāks procentuālais līmenis tika konstatēts ar
Corynebacterium vaginale (13,5%), Candida sugām (28%),
Klebsiella (15%), D grupas streptokoku (8,5%), S. aureus (7%),
Haemophilus influenzae (5%), Pseudomonas aeruginosa (5%),
Proteus (5%) un Acinetobacter sugu (3%).

16. 2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.
• Laktobaktērijas visbiežāk izolēja no vecākām meitenēm (45%
izplatība jaunākiem par 2 gadiem, līdz 11 gadu vecumam
palielinājusies līdz 88%).
• Savukārt no jaunākām meitenēm visbiežāk izolēja E. Coli (E.
coli tika konstatēts 90% zīdaiņu).
• Corynebacterium bija vairāk izplatīts bērniem līdz 2 gadu
vecumam vai vecākiem par 10 gadiem (18% un 63%).

17. 5. Tabula. Aerobā un fakultatīvi anaerobā maksts mikroflora meitenēm, kas jaunākas par 16 gadiem.

18. 6. Tabula. Obligāti anaerobie mikroorganismi maksts mikroflorā meitenēm zem 16 gadiem.

19. 7. Tabula. Atipiskie mikroorganismi maksts mikroflorā meitenēm, kas jaunākas par 16 gadiem.

20. • Pētījumā par maksts mikrofloru, kurā piedalījās 171 meiteņu (vecumā
no 13 līdz 21 gadiem) novērtēja maksts mikrofloru seksuāli aktīvām
un neaktīvām meitenēm.
• C. trachomatis, N. gonorrhoeae un T. vaginalis izolēja tikai no
seksuāli aktīviem pusaudžiem.
• Aktīviem cilvēkiem G. vaginalis, lactobacilli, Mycoplasma sugas un
U. urealyticum bija biežāk seksuāli aktīvām meitenēm nekā seksuāli
neaktīvām meitenēm.
2. Maksts mikroflora jaundzimušajiem,
agrīnā bērnībā un pubertātē.

21. 3. Maksts mikroflora reproduktīvā vecuma
sievietēm
• Sievietes reproduktīvajos gados svārstīgie hormonu līmeņi, kas regulē
menstruālo ciklu, būtiski ietekmē maksts mikrofloru.
• Reproduktīvā vecuma sievietēm ir vairākas citas iespējamie faktori, kas
ietekmē maksts mikrofloru. Piemēram, kontracepcijas izvēle, personīgās
higiēnas līdzekļi vai medikamenti, seksuāli transmisīvo slimību klātbūtne, kā
arī daudzi faktori, kas saistīti ar seksuālo uzvedību (vecums, kurā sākas
seksuālā darbība, dzimumakta biežums, seksuālo partneru skaits un spermas
ievadīšana).

22. 3. Maksts mikroflora reproduktīvā vecuma
sievietēm
• Uz mikroorganismu kultūru balstīti pētījumi liecina, ka
laktobaktērijas veido skaitliski dominējošo skaitu normālajā
mikroflorā sievietēm reproduktīvā vecumā.
• Lactobacillus spp ir novēroti tad, kad estrogēna līmenis ir
visaugstākais.
• Reproduktīvajā vecumā pienskābi ražojošie mikroorganismi sastāda
apmēram 107 laktobaktērijas uz 1 gramu maksts sekrēta.

23. • Visbiežāk sastopamās Lactobacillus sugas ir L. crispatus, L.
acidophilus un L. fermentum, arī L. brevis, L. jensenii, L.
casei, L. delbrueckii un L. salivarius.
• Ir novērots, ka Lactobacillus sugas kavē daudzu citu baktēriju
sugu augšanu in vitro.
3. Maksts mikroflora reproduktīvā vecuma
sievietēm

24. • Citas baktērijas, kuras parasti identificē maksts mikroflorā, ir
Staphylococcus sugas, Ureaplasma, Corynebacterium,
Streptococcus, Peptostreptococcus, Gardnerella, Bacteroides,
Mycoplasma, Enterococcus, Escherichia, Veillonella,
Bifidobacterium un Candida.
3. Maksts mikroflora reproduktīvā vecuma
sievietēm

25. 8. Tabula. Mikroorganismu izplatība maksts mikroflorā sievietēm reproduktīvajā vecumā.

26. • Būtībā reproduktīvā vecuma sieviešu normālo skābo maksts pH
līmeni nosaka estrogēns, glikogēns un laktobaciļi.
3. Maksts mikroflora reproduktīvā vecuma
sievietēm

27. 4. Menarche ietekme uz maksts mikrofloru.
• Ir pētījumi, kuros tika konstatēts, ka novirze no normālās
mikrofloras pirmajās 9 cikla dienās bija novērota 71% pacientu.
• Tika konstatēts, ka aerobu mikroorganismu skaits simtkārtīgi
samazinājās nedēļu pirms menarche, salīdzinot ar asiņošanas
laiku.

28. • Plašākā pētījumā novēroja, ka kopējais baktēriju skaits
menstruālā cikla laikā nemainījās, bet menarche laikā bija
sastopama lielāka organismu daudzveidība nekā pārējā
menstruācijas cikla laikā.
• Pētījumi arī parādīja, ka menarche ievērojami atgriezeniski
maina maksts mikroorganismu daudzveidību, aptuveni 100
reizes samazinot Lactobacillus crispatus un palielinot
Lactobacillus iners, Gardnerella vaginalis, P. bivia un
Atopobium Vaginae.

29. • Pētījumā par maksts mikrofloru menstruālā cikla laikā, tika
konstatēts, ka laktobaktēriju skaits pēc menarche atjaunojās no
82% līdz 98%.
• Visu Lactobacillus sugu augšanas ātrums bija visaugstākais 1. -
5. dienai un pēc tam tas samazinājās.
• Savukārt U. Urealyticum and M. Hominis nenozīmīgi
samazinājās.
4. Menarche ietekme uz maksts mikrofloru.

30. • Menstruālā cikla laikā nebija būtisku izmaiņu aerobajā florā.
• Pēc menarche novēroja nelielu nestatistiski nozīmīgu
lejupslīdes tendenci B grupas streptokokiem (pēc 5. cikla dienas
no 30% līdz 16%), Escherichia coli (pēc 12. cikla dienas no
16% līdz 6%) un Gardnerella vaginalis (pēc 5.cikla dienas no
26% samazinājās līdz 18% pirms menarche), un nedaudz
palielinājās Candida albicans (pēc 5. cikla dienas no 6% līdz
12% pirms menarche) un Ureaplasma urealyticum (pēc 5. cikla
dienas no 30% līdz 38% pirms menarche) līmenis.
4. Menarche ietekme uz maksts mikrofloru.

31. 9. Tabula.Maksts mikroflora dažādās menstruālo cikla dienās.

32. 5. Grūtniecības ietekme uz maksts
mikrofloru.
• Estrogēna līmenis grūtniecības laikā vienmērīgi palielinās.
• Normālā grūtniecības laikā maksts mikroflorā dominē laktobaktērijas un tā ir
stabilāka grūtniecēm.
• To var izskaidrot ar augstu estrogēna līmeni grūtniecības laikā, kā rezultātā
palielinās maksts glikogēna nogulsnēšanās, kas pastiprina laktobaktēriju
proliferāciju un sastāda dominējošo maksts mikrofloras sastāvu.

33. • Jaunākie dati par maksts mikrofloras izmaiņām grūtniecības laikā ir reti. Vienā
nesenā pētījumā, izmantojot molekulārus paņēmienus, tika apskatītas maksts
uztriepes no 200 veselām sievietēm ar normālu mikrofloru grūtniecības pirmajā
trimestrī un konstatēts, ka 57% bija laktobaktēriju pārsvars.
• Lactobacillus crispatus (100%) bija visvairāk dominējošā Lactobacillus spp. , kas
sastopama grūtniecēm ar normālu mikrofloru, kam seko L. iners (77%), L.
jensenii (74%) un L. helveticus (60%).
5. Grūtniecības ietekme uz maksts
mikrofloru.

34. 10. Tabula. Laktobaciļu procentuālais skaits grūtniecības
laikā ar normālu maksts mikrofloru, vidēju maksts
mikrofloru un bakteriālo vaginozi.

35. 6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.
• Iestājoties menopauzei, estrogēna līmenis samazinās.
• Menopauzē notiek maksts epitēlija atrofija un samazinās dzemdes
kakla un maksts sekrēcija.
• Tiek uzskatīts, ka menopauzē maksts mikroflora no pienskābi
ražojošo baktēriju populācijām pāriet uz tādu sugu sortimentu, kurās
ietilpst stingri anaerobās un enterālās baktērijas.

36. • Novērtējot maksts mikrofloru 921 sievietēm, izmantojot uztriepes, kas krāsotas
pēc Grama, tikai 46,3% sieviešu pēc menopauzes maksts mikroflorā dominēja
Lactobacillus.
• Laktobaktēriju dominance samazinās, kad estrogēna līmenis samazinās, un
palielinās ar maksts estrogēna aizstājterapiju.
• Kaut arī gandrīz puse sieviešu pēcmenopauzes periodā saglabāja kolonizāciju ar
laktobaktērijām, tika novērots, ka fakultatīvo laktobaktēriju koncentrācija bija 10
līdz 100 reizes mazāka nekā reproduktīvā vecuma sievietēm.
6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.

37. • Papildu organismi, kas tika izolēti ievērojamā skaitā, bija
Gardnerella vaginalis (27%), U. urealyticum (13%), Prevotella
(33%).
6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.

38. • Pētījums, kurā piedalījās 80 sievietes ar menopauzi, kas lieto un
nelieto hormonu aizstājterapiju.
• Vaginālais pH bija ievērojami zemāks sievietēm, kas lieto
hormonu aizstājterapiju, salīdzinot ar sievietēm, kas to nelieto.
Tika pierādīts, ka estrogēnu aizstājējterapija atjauno pH līmeni
auglīgām sievietēm.
6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.

39. 6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.
• Starp grupām bija arī lielas atšķirības attiecībā uz dominējošo
laktobaktēriju populāciju procentuālo daudzumu.
• Estrogēnu aizstājterapijas lietotāju dominēja laktobaktērijas, kas
sastādīja 95%.
• Savukārt sievietes, kas nelietoja hormonu aizstājterapiju, maksts
mikroflorā dominēja citas sugas un laktobaktērijas sastādīja tikai
20%.

40. 6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.
• Sievietēm, kas estrogēna aizstājterapiju nelietoja, bieži tika
novērots Mobiluncus (30%) un Bacteroides (40%) un E. Coli
(35%).
• Kolonizācijas ātrums ar E. coli bija apgriezti proporcionāli
saistīts ar laktobaktēriju klātbūtni sievietēm pēcmenopauzes
periodā.
• Jo lielāka laktobaktēriju augšana, jo ir zemāks E. coli maksts
mikrofloras kolonizācijas biežums.

41. • 91% sieviešu, kas nelietoja hormonālo aizstājterapiju, bieži
kolonizēja liels skaits organismu, kas saistīti ar bakteriālo
vaginozi (Bacteroides, Prevotella un Gardnerella) vai urīntrakta
infekcijas (E. coli un Enterococcus) attīstību.
• Bacteroides, E. coli un Prevotella tika konstatēti desmit reizes
augstākā līmenī sievietēm, kuras nelietoja estrogēnu
aizstājterapiju.
6. Menopauzes ietekme uz maksts
mikrofloru.

42. 11. Tabula. Maksts mikrofloras salīdzinājums veselām sievietēm pēcmenopauzes periodā ar hormonu
aizstājterapiju un bez tās.

43. Izmantotā literatūra
1. «Understanding vaginal microbiome complexity from an ecological perspective.» Roxana J. Hickey, Xia Zhou, Jacob D. Pierson, Jacques Ravel, Larry J. Forney
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3444549/
2. «Vaginal microbiome of reproductive-age women»
Jacques Ravel, Pawel Gajer, Zaid Abdo, G. Maria Schneider, Sara S. K. Koenig, Stacey L. McCulle, Shara Karlebach, Reshma Gorle, Jennifer Russell, Carol O. Tacket, Rebecca M.
Brotman, Catherine C. Davis, Kevin Ault, Ligia Peralta, Larry J. Forney
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3063603/
3. «The Perinatal Microbiome and Pregnancy: Moving Beyond the Vaginal Microbiome». Amanda L. Prince, Derrick M. Chu, Maxim D. Seferovic, Kathleen M. Antony, Jun Ma,
Kjersti M. Aagaard
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4448707/
4. «Vaginal Microbiota of Adolescent Girls Prior to the Onset of Menarche Resemble Those of Reproductive-Age Women» Roxana J. Hickey, Xia Zhou, Matthew L. Settles, Julie
Erb, Kristin Malone, Melanie A. Hansmann, Marcia L. Shew, Barbara Van Der Pol, J. Dennis Fortenberry, Larry J. Forney
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4453513/citedby/
5. «Daily Vaginal Microbiota Fluctuations Associated with Natural Hormonal Cycle, Contraceptives, Diet, and Exercise»
Stephanie D. Song, Kalpana D. Acharya, Jade E. Zhu, Christen M. Deveney, Marina R. S. Walther-Antonio, Marc J. Tetel, Nicholas Chia
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7343982/
6. «Dynamics of the Vaginal Ecosystem—Hormonal Influences» Miranda A. Farage, Kenneth W. Miller, Jack D. Sobel
https://journals.sagepub.com/doi/full/10.4137/IDRT.S3903
7. The Vaginal Microenvironment: The Physiologic Frontiers in Medicine. «Role of Lactobacilli» Amabebe E, Anumba https://europepmc.org/article/MED/29951482
8. «Understanding the Bacterial Flora of the Female Genital Tract» Bryan Larsen, Gilles R. G. Monif
Clinical Infectious Diseases, Volume 32, Issue 4
https://academic.oup.com/cid/article/32/4/e69/467047
9. «Vaginal lactobacilli profile in pregnant women with normal & abnormal vaginal flora»
Thirupathaiah Yeruva, Hemalatha Rajkumar and Vasundhara Donugama
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5819037/
10. «Measurement of Estradiol—Challenges. The Journal of Clinical Endocrinology & Metabolism»
Ahead Frank Z. Stanczyk, Nigel J. Clarke
https://academic.oup.com/jcem/article/99/1/56/2836184
11. «Comparison of the Vaginal Microbiomes of Premenopausal and Postmenopausal Women»
Karol Gliniewicz, G. Maria Schneider, Benjamin J. Ridenhour, Christopher J. Williams, Yuli Song, Miranda A. Farage, Kenneth Miller, Larry J. Forney
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6382698/