Latvijas Bankas ekonomistes Ievas Opmanes vieslekcija Alberta koledžā, 2022. gada 12. aprīlī.

1. Latvija, Lietuva, Igaunija – kurā pusē sētai
zāle zaļāka?
Ieva Opmane
12.04.2022

2. 2
Kas raksturo labklājību valstī?
Kas raksturo personas labklājību?
Kas raksturo personas labklājību? Kas raksturo valsts labklājību?
Kā salīdzināt personu labklājību vienas
valsts ietvaros?
Kā salīdzināt dažādas valstis savā
starpā?

3. ► Kas notiek ar inflāciju?
► Kara un sankciju ietekme uz Baltijas valstu ekonomikām
► Kāda ir bijusi Covid-19 ietekme uz ekonomikas attīstību?
► Cik lielas ir algu atšķirības?
► Kā atšķiras bezdarbs Baltijas valstīs?
► Cik bagātas un labklājīgas ir Baltijas valstis?
► Ienākumu sadale un nevienlīdzība
► Ko redzam un neredzam reitingos?
Lekcijā aplūkosim
3

4. Kas notiek ar inflāciju?

5. Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
Inflācija eiro zonas valstīs (%; y-o-y; 2022. gada martā, ātrais
novērtējums)
Inflācija aug visā eiro zonā, Baltijas valstis – pieauguma
līderpozīcijās
Eiro zonas inflācijas gada kāpums (%) pēc komponentēm (pp)
4.6
5.1
5.5
5.6
6.0
6.2
6.7
6.9
7.0
7.5
7.6
7.9
8.0
9.3
9.5
9.8
11.2
11.9
14.8
15.6
MT
FR
PT
FI
SI
CY
AT
IE
IT
EA
DE
LU
EL
BE
SK
ES
LV
NL
EE
LT
-1.5
-0.5
0.5
1.5
2.5
3.5
4.5
5.5
6.5
7.5
8.5
2017 2018 2019 2020 2021 2022
Pakalpojumi
Pārtika
Rūpnieciskās preces iznemot enerģiju
Enerģija
Kopā

6. 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50
Nafta
Gāze**
Varš
Alumīnijs
Niķelis
Platīns
Palādijs
Kālijs
Fosfāts
Slāpeklis
Rapšu eļļa
Saulespuķu eļļa
Rapšu sēklas
Kukurūza
Mieži
Kvieši
Enerģija
Metāli*
Mēslojums
Eļļas
Graudi
BY UA RU
*Ieguves daļa pasaulē ** Pēdējo divu gadu laikā vidējā importa daļa Eiropā
Avots: Refinitiv; Bloomberg; Food and Agriculture Oragnization of the United Nation (FAO), Latvijas Bankas aprēķini.
Eksporta daļas pasaulē (%)
6
Globālo cenu kāpumu pastiprina bažas par izejvielu un
produktu pieejamību

7. Avots: Refinitiv
Brent naftas cenas (USD par barelu)
7
Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ strauji pieaugušas globālās
energoresursu cenas
Dabasgāzes cenas Nīderlandes biržā (EUR/MWh)
0
50
100
150
200
250
2011 2013 2015 2017 2019 2021 2023
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1
0
20
40
60
80
100
janv
2020
marts
2020
maijs
2020
jūl
2020
sept
2020
nov
2020
janv
2021
marts
2021
maijs
2021
jūl
2021
sept
2021
nov
2021
janv
2022
marts
2022
maijs
2022
jūl
2022
sept
2022
nov
2022
janv
2023
marts
2023

8. Avots: Refinitiv
Kviešu un kukurūzas cenas (EUR par tonnu)
8
Aug arī pārtikas cenas un augstas ir transportēšanas izmaksas
Transportēšanas izmaksas raksturojošie indeksi
100
150
200
250
300
350
janv
2021
marts
2021
maijs
2021
jūl
2021
sept
2021
nov
2021
janv
2022
Kvieši Kukurūza
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
2017 2018 2019 2020 2021
FBX Global Container Index
Baltic Exchange Dry Index
(BDI)
HARPEX Shipping Index

9. Iemesli dažādam inflācijas pieaugumam:
► Dažādi svari atsevišķām preču un pakalpojumu komponentēm (vairāk
lieto to, kas cenas straujāk sadārdzinās);
► Igaunijā straujāk kāpušas enerģijas importa cenas, Lietuvā straujš
kopējais importa cenu kāpums;
► Igaunijā un Lietuvā straujāk augušas enerģijas un pakalpojumu cenas;
► Dažāds globālo cenu pārneses ātrums uz ekonomiku;
► Igaunijā straujāk parādās svārstības elektrības cenās. Lietuvā lielāka
loma siltumenerģijas un cietā kurināmā cenu izmaiņām.
► Cenu pieaugumu ietekmē arī algu kāpums.
► Igaunijā inflāciju sekmēja iespēja izņemt līdzekļus no 2. līmeņa pensiju
fondiem.
Ka globālās cenu izmaiņas "tiek iekšā" mūsu ekonomikā?
9

10. 2. pensiju līmenis: Igaunijas reforma un diskusijas Latvijā
10
VFPS (valsts fondētās pensiju sistēmas) reforma Igaunijā:
2020. gada beigās Igaunijas parlaments apstiprināja likumprojektu, kas paredz, ka no 2021. gada iemaksas
pensiju 2. līmenī ir brīvprātīgas. Kādas ir pieejamas opcijas attiecībā uz uzkrāto kapitālu?
❑ Turpināt ieguldīt :
• VFPS
• Pensiju ieguldījumu kontā
❑ Pārtraukt ieguldījumus VFPS:
• Atstājot līdz šim uzkrāto kapitālu
• Izņemot visu uzkrāto kapitālu
Šādu lēmumu kritizē Igaunijas ekonomisti un starptautiskas organizācijas (SVF)
Parakstu vākšanas iniciatīva:
2022.g. martā savākti ap 11 tūkst parakstu pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla brīvprātīgai izņemšanai

11. ► Iemesli ir meklējami augstās pārvaldīšanas izmaksās un
konservatīvā pārvaldīšanas stilā
► No 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Valsts
fondēto pensiju likumā, kas uzlika grieztus pastāvīgajai
izmaksu daļai (līdz 2019. gadam – starp 0.6% un 0.8%,
no 2019. gada – 0.4%-0.6% dažādām aktīvu daļām)
► No 2% līdz 1.1% tika samazināts maksimālais apmērs
maksājumam par pārvaldīšanu (pastāvīgās un mainīgās
daļas summa)
► Atļauts līdz 75% investēt akcijās, no 2021. gada – 100%.
Pateicoties aktīvākiem ieguldījumiem, nākotnē paredzami
labāki vidējie VFPS rezultāti pret citām valstīm
► No 2020. gada atļauta pensiju otrā līmeņa mantošana, ja
dalībnieks nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai
Vēsturiski valsts fondēto pensiju sistēmu ienesīgums ir bijis ļoti
vājš
Pensijas sistēmu reālais ienesīgums* 2010.-2020. (% gadā)
Avots: OECD, Likumi.lv
*Vidējais ģeometriskais reālais ienesīgums
11
-1% 0% 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7%
Turcija
Čehija
Slovākija
Igaunija
Latvija
Austrija
Luksemburga
Itālija
Lietuva
Portugāle
Vācija
Spānija
ASV
Slovēnija
Norvēģija
Beļģija
Šveice
Dānija
Islande
Austrālija
Nīderlande

12. ► Pret pašreizējo vidējo algu ja tagad pensija ir vidēji ap 450 eiro, nākotnē
vidēja pensija varētu būt 310 eiro ar 2. līmeni vai 200 eiro, ja 2. līmeņa
nav.
► 2 līmeņu pensiju sistēma ļauj mazināt ilgtermiņa riskus (1. līmenis –
vairāk atkarīgs no Latvijas ekonomikas attīstības, 2. līmenis – no
norisēm starptautiskajos finanšu tirgos).
► Demogrāfisku norišu rezultātā pieaug 2. pensiju līmeņa nozīme pensijas
apjoma saglabāšanai.
► ILGTERMIŅĀ: Ļaujot priekšlaicīgi izņemt 2. pensiju fonda līdzekļus,
pieaug to iedzīvotāju skaits, kam pienāktos ļoti mazas pensijas. Lai
nodrošinātu viņiem iztikas minimumu, būs jāsniedz līdzekļi no valsts (un
jāceļ nodokļi, lai šādus līdzekļus nodrošinātu).
► ĪSTERMIŅA: inflācijas straujāks pieaugums, straujāk aug preču,
pakalpojumu, nekustamā īpašuma cena.
► Ieguvumi būtu, ja cilvēki šos līdzekļus izlemtu aktīvi ieguldīt, nevis
patērēt. Diemžēl pieredze rāda, ka tas tā nenotiek. Aktīviem
ieguldījumiem – arī risks iet pensijā nepareizā ekonomikas cikla posmā.
Pēc 2030.g. sagaidāms būtisks aizvietojamības sarukums, ko tikai daļēji
kompensēs 2. pensiju līmenis. Ja tā nav, pensijas kļūs "katastrofāli" mazas
Vecuma pensijas aizvietojamības koeficients (%
no vidējā atalgojuma)
Avots: Latvijas Bankas prognoze 12
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2022 2030 2040 2050 2060
No 1. līmeņa No 2. līmeņa

13. Kara un sankciju ietekme uz Baltijas valstu
ekonomikām

14. ►globālo cenu kāpums
►konfidences pasliktināšanās
►eksporta sašaurināšanās
►importa pārkārtošana
Nozīmīgākie ietekmes kanāli

15. -30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
I
2020
V IX I
2021
V IX I
2022
Vidēji
LV -14.3
EE -12.3
LT -2.3
Avots. Eiropas Komisija, Latvijas Banka.
Patērētāju konfidence (bilance)
15
Patērētāju konfidence pandēmijas laikā Latvijā saruka
visvairāk, iespējams, arī iepriekšējās krīzes pieredzes dēļ
Nosūtītie kartei piesaistītie maksājumi (milj. EUR)
50
100
150
200
250
300
12.2019
01.2020
02.2020
03.2020
04.2020
05.2020
06.2020
07.2020
08.2020
09.2020
10.2020
11.2020
11.2020
12.2020
01.2021
02.2021
03.2021
04.2021
05.2021
06.2021
07.2021
08.2021
09.2021
10.2021
11.2021
11.2021
12.2021
01.2022
02.2022
Latvijā
Latvija 4-ned vidējais
Skaidrās naudas izmaksas

16. ► Eksporta tirdzniecība ar Krieviju strauji samazinājās jau kopš 2014.
gada (eksports LT – virs 20% uz aptuveni 10%; bet no aptuveni 12%
EE un LV uz 5-8%).
► Lietuvā eksportā Krievija top 1 partneris, bet pārsvarā reeksports. Ja
tikai nacionālas izcelsmes produkti – Krievija tikai 17.vieta.
► Lielākā daļa no eksporta uz Krieviju – reeksports.
► Imports no Krievijas pēdējo gadu laikā pieaudzis (energoresursu cenu
pieauguma dēļ). Energoneatkarība palielinājās, 2014.g. LT izveidojot
sašķidrinātās naftas termināli (iespējams gāzes imports no Norvēģijas)
► Lietuva – tranzīts starp Baltkrieviju un Kaļiņingradu. Krievijai attīstot
savas ostas, Latvijas un Igaunijas loma tranzītā mazinājusies.
Krievijas loma Baltijas valstu eksportā kopš 2014. gada strauji
mazinājusies, liela daļa reeksporta. Importā svarīgi energoprodukti
Krievijas vieta starp galvenajām tirdzniecības
partnervalstīm
Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Swedbank macro research (14.02.2022), Latvijas Bankas aprēķini
16
Eksports Eksports
(bez
reeksporta)
Imports
EE 8 12 2
LV 4 4
LT 1 17 3

17. Iespējamās sankcijas un eksporta uz Krieviju pārtraukšana
atšķirīgi ietekmē dažādas nozares, uzņēmumus
Latvijas preču eksporta grupas ar lielāko ekspozīciju uz RU/BY 2021. gadā (%; apļa laukums = nozīme Latvijas
kopējā eksportā)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 17
Dzērieni
Ādas izstrādājumi
Tekstilizstrādājumi
Mašīnas un mehānismi
Ķīmiskie produkti
Dārgakmeņi, dārgmetāli
Apavi, galvassegas
Plastmasas izstrādājumi
Papīra izstrādājumi
-
10
20
30
40
50
60
70
- 5 10 15 20 25 30
RU/BY
īpatsvars
preču
grupas
eksportā,
%
Preču grupas īpatsvars eksportā uz RU/BY, %

18. Dabasgāze
Dzelzs un tērauds
Elektroenerģija
Degviela*
Dārgakmeņi, dārgmetāli
Mēslošanas līdzekļi
Koksne un tās izstrādājumi
Dzelzs un tērauda izstrādājumi
Niķelis
Tauki un eļļas
-
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
- 5 10 15 20 25
RU/BY
īpatsvars
preču
grupas
importā,
%
Preču grupas īpatsvars importā no RU/BY, % *Degvielai ilustratīvi pievienota LT daļa, jo importā no
citām valstīm būtiska RU izejvielu komponente
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Latvijas preču importa grupas ar lielāko ekspozīciju uz RU/BY 2021. gadā (%; apļa
laukums = nozīme Latvijas kopējā importā)
18
Piegāžu pārtraukumi un iespējas aizvietot RU un BY piegādes
rezultējas cenu kāpumā

19. Izaugsme , inflācija
2021 Decembra
prognozes
2022 Marta
prognozes
2022 2023 2024 2022 2023 2024
IKP salīdzināmās cenās
(izl. dati; g/g,%)
4.2 4.0 3.3 1.8 3.2 4.1
Inflācija (SPCI)
(g/g,%)
6.1 2.9 2.1 9.5 3.7 2.1
Avots: Latvijas Bankas prognozes
Latvijas Bankas prognozes Latvijas IKP un SPCI.

20. Kāda ir bijusi Covid-19 ietekme uz ekonomikas
attīstību?

21. 0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
Igaunija Latvija Lietuva Eiropa
Avots: Our World in Data.
Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits (7 dienu slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
21
Baltijas valstīs Covid-19 uzliesmojums rimstas
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais
vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
-5
0
5
10
15
20
25
Igaunija Latvija Lietuva Eiropa

22. ► Latvijā bija noteiktas prasības pēc vakcinācijas sertifikāta
valsts pārvaldē un klātienē strādājošajiem. Igaunijā darba
devējs drīkst pieprasīt vakcinācijas sertifikātu, bet nav
vispārēja obligāta prasība pēc tā.
► Visās Baltijas valstīs vakcinācijas sertifikāts bija
nepieciešams atsevišķu pakalpojumu saņemšanai,
ceļošanai.
► Atšķīrusies valstu pieejam "mājsēdes" izsludināšanā,
veikalu slēgšanā, prasībās pēc obligātu masku valkāšanu
u.tml.
► Pašlaik visā Baltijas valstīs ar Covid-19 saistītie
ierobežojumi ir atviegloti un būtiski samazināti.
► Pasaulē: Covid-19 uzliesmojumi vēl atstāj ietekmi uz Ķīnas
ekonomisko aktivitāti un pieprasījumu globālajā tirgū.
64.9
72.0
72.5
75.2
55.0 60.0 65.0 70.0 75.0 80.0
EE
LV
LT
EU
Vakcinācijas aptvere Igaunijā viszemākā, Latvijā – stingrākās
prasības vakcinācijai saistībā ar iespējām strādāt
Pilnībā vakcinēti cilvēki, % dati no 7.04.2022
Avots: Our World in data 22

23. Avots: SVF datubāze, 2021. g. oktobris.
Ar Covid-19 pandēmiju saistītie budžeta izdevumi un garantijas, kā arī līdzīgi likviditātes veicināšanas pasākumi (% no IKP)
23
Papildus tiešajiem pandēmijas izdevumiem daudzām valstīm
ievērojams potenciālo saistību apjoms
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
Ietekme uz budžetu Garantijas un līdzīgi likviditātes veicināšanas pasākumi

24. 43.6
19.6
45.1
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
Latvija Igaunija Lietuva
Avots: Eiropas Komisija.
Valdības konsolidētais parāds ( 2016.g. – 2021.g. 1.-3.cet. vidēji, % no IKP)
24
Covid ietekmē valdības parāds auga visās Baltijas valstīs

25. Cik lielas ir algu atšķirības?
25

26. 10.1
11.8
6.9
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Lietuva Latvija Igaunija
Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, VID
Vidējās bruto algas pieaugums (g/g, %)
26
Vidējā alga pērn visstraujāk pieaugusi Latvijā. Latvijā pieaug
lielāku algu saņēmēju skaits.
Algu saņēmēju skaits Latvijā pa ienākumu grupām (2021.un
2022. gada janvāris; EUR un saņēmēju skaits)
15%
26%
36%
-50%
-40%
-30%
-20%
-10%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
20
40
60
80
100
120
140
160
180
0.00
0,01-35,00
35,01-75,00
75,01-160,00
160,01-220,00
220,01-320,00
320,01-420,00
420,01-520,00
520,01-620,00
620,01-720,00
720,01-820,00
820,01-920,00
920,01-1100,00
1100,01-1600,00
1600,01-2100,00
2100,01-2600,00
2600,01-3100,00
3100,01-3560,00
3560,01-4000,00
4000,01
un
vairāk
janv.21 janv.22 Pārmaiņas %, g/g

27. Atšķiras, kas maksā nodokļus, tāpēc "uz papīra" LT alga
izskatās daudz lielāka, nekā rāda neto algas atšķirības.
Vidējā alga, bruto
Avots: Eurostat, Statistics Lithuania
1548€
1277€
1679€
1255€
939€
1059€
Vidējā alga, neto
Nodokļu reforma LT 2019. gadā.

28. Avots: OECD
Vidējās nodokļu likmes (% no bruto atalgojuma)
28
Latvijā nodokļu slogs strādājošajiem ir samazinājies vislēnāk
Vidējais nodokļu slogs vienam strādājošajam, bez apgādniekiem (%
no darbaspēka izmaksām)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Vidējās darba devēja
soc. nodokļa iemaksas
Vidējās darba ņēmēja
soc.nodokļa iemaksas
Vidējā IIN likme
Igaunija Latvija Lietuva OECD
30
32
34
36
38
40
42
44
46
48
LT LV EE

29. Avots: CSP, Statistics Lithuania, Statistics Estonia, Latvijas Bankas aprēķini
Vidējā neto alga Baltijas valstīs dažādās nozarēs 2021. gadā (eiro)
29
Salīdzinājumā ar kaimiņiem, relatīvi zemākā alga Latvijā ir izglītības un informācijas
un komunikāciju tehnoloģiju nozarē strādājošajiem
0
500
1000
1500
2000
2500
LV LT EE

30. Kas šajās nozarēs ir atšķirīgs?
IZGLĪTĪBA
Avots: Eurostat, CSP 30
► Nozare ar vienām no augstākajām bruto algām (Latvijā
2282 eiro mēn).
► Nozare nesastāv tikai no programmētājiem (=vieglāk
strādāt attālināti, starptautiskos uzņēmumos, relatīvi
augstākas algas). Ietver arī izdevējdarbību,
producēšanu, radio, TV.
► IKT sektorā Latvijā strādā 4.1% no nodarbinātajiem (Igaunijā
4.8%, Lietuvā 2.8%).
► Igaunijā bijis arī par ceturto daļu vairāk jaundibinātu IKT
uzņēmumu nekā Latvijā. Latvijā 1 "vienradzis"* (Printful),
Lietuvā 2, Igaunijā 9.
*"Vienradzis" – uzņēmuma vērtība >1 mljrd. dolāru.
► Igaunijā minimālā alga pedagogiem 1412 eiro,
mērķis sasniegt 120% no valsts vidējās algas.
Latvijā – minimālā alga pedagogiem 830 eiro.
Sarunas par tās kāpināšanu – komplektā ar slodzes
palielināšanu.
► Igaunijā 6.6% no IKP 2020.g. ieguldīja izglītībā (top
3. vieta Eiropā, Latvija 5.9% no IKP 6. vieta, Lietuva
5.2%, 13. vieta).
► Tomēr visās Baltijas valstīs līdzīgas problēmas:
personāla novecošanās un problēmas atrast jaunus
darbiniekus.
IKT

31. ► Igaunijā un Lietuvā no 2022.g. 1.janvāra
minimālā alga pieaugusi.
► Lai gan bruto tā ir augstākā Lietuvā, neto
minimālā alga augstākā Igaunijā.
Lietuvā bruto minimālā alga ir krietni lielāka
Minimālā alga, bruto
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
654€
500€
730€
604€
418€
518€
Minimālā alga, neto
Latvijā minimālo
atalgojumu vai
mazāk saņem
1/6 daļa
nodarbināto jeb
127 tūkstoši cilvēku

32. ► Pašlaik norit diskusijas ES mērogā par adekvātu minimālu
algu 60% no bruto mediānas algas un 50% no bruto vidējās
algas. Latvijas gadījumā tas būtu 600-640 eiro.
► Joprojām ir valstis, kur nav noteikts minimālā atalgojuma līmenis
(Dānija, Somija, Zviedrija). Tur lielāka loma arodbiedrībām vai ari
darbaspēka pieprasījuma/piedāvājuma attiecība nosaka adekvātu algu
līmeni.
► Minimālās algas palielināšana ļauj cīnīties ar ēnu ekonomikas
īpatsvaru. Latvijā tas augstākais no Baltijas valstīm. Aplokšņu algas
vairāk maksā mazajos uzņēmumos.
► Tomēr Latvijā ļoti lielas algas un bezdarba atšķirības reģionos.
Palielinot minimālo algu vēl vairāk tiktu apgrūtināta attālāku reģionu
spēja “noķert” Rīgu. Tiesa gan, šīs atšķirības ir ilgstošas un nav
vērojama tendence tām samazināties.
Vai minimalo algu Latvijā vajadzētu palielināt?
Ēnu ekonomikas īpatsvars (%)
Avots: CSP, SSE Riga pētījums par ēnu ekonomiku, Latvijas Bankas pētījums: K. Beņkovskis, L. Fadejeva, Ēnai pa pēdām: aplokšņu algu novērtējums Latvijā, 2022
32
LV 25.5
LT 20.4
EE 16.5
Rīga Latgale
4.6% 14.8%
Reģistrētā bezdarba līmenis 2022.g. martā (% no
ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

33. Kā atšķiras bezdarbs Baltijas valstīs?
33

34. Avots: CSP, Statistics Estonia, Statistics Lithuania
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedz.)
Pandēmijas laikā bezdarba līmenis Igaunijā pietuvojies citu
Baltijas valstu rādītājiem, bet katrai valstij ir sava "Latgale"
Bezdarba līmenis vidēji valstī un reģionā ar augstāko
bezdarbu (% no ek. akt. iedz.)
7.6
7.1
6.2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Latvija Lietuva Igaunija
Latvijā vidēji 7.6
Latgale 9.1
Igaunijā vidēji 6.2
ZA Igaunija 11.5
Lietuvā vidēji 7.1
Utenas apriņķis 12.4
Vēsturiski plaisa starp šiem un citiem reģioniem
saglabājas. Ne tikai ekonomiskas, bet arī
kulturālas atšķirības.

35. Avots: OECD, Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini
Ilgstošie bezdarbnieki (% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem)
35
Bezdarba pamatā strukturālas problēmas, tās var saasināt darbu
automatizācija
Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP, vidēji 2010.-
2020. gadā)
0 0.5 1 1.5 2 2.5
Latvija
Lietuva
Igaunija
ES27
1.7
2.3
2.7
0
1
2
3
4
5
6
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
ES27 Igaunija Latvija Lietuva

36. Avots: CSP, Statistics Estonia, Statistics Lithuania
Bezdarba līmenis 15-24 g.v. (% no ek. akt.
iedz.)
36
Bezdarbnieku "profils" līdzīgs, Igaunijā nedaudz vairāk jauniešu bezdarbnieku.
Tomēr tur bezdarbnieki elastīgāki un atvērtāki dažādām darba formām.
Bezdarba līmenis 25-75g.v. (% no ek. akt.
iedz.)
14.8
14.9
14.6
14.3
14.0
14.7
16.6
18.3
15.0
0 5 10 15 20
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
7.1
8.0
6.1
6.0
6.4
5.7
5.4
5.9
4.8
0 2 4 6 8 10
Pavisam
Vīrieši
Sievietes
EE LT LV

37. ► 2021.g. LV joprojām mīnusos (aptuveni 3000
cilvēku).
► 2022.g. Bēgļi no Ukrainas? Pašlaik kopējais
skaits neskaidrs, aptuvenais novērtējums:
► LT ap 40 tūkstošiem,
► EE ap 30 tūkstošiem,
► LV 20-30 tūkstoši. Latvijā ietekme uz
darbaspēku aptuveni +1%.
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Igaunija Latvija Lietuva
Daudzi cilvēki balso "ar kājām", LV joprojām negatīvs
migrācijas saldo
Migrācijas saldo (uz 1000 iedz.)
Avots: Eurostat, CSP, PMLP, NVA, Statistics Lithuania, Latvijas Bankas aprēķini
37

38. Cik bagātas un labklājīgas ir Baltijas valstis?

39. 8.3
4.7
5.0
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
ES27 Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat
Reālā IKP pieaugums (%, g/g)
Globālo procesu ietekmē IKP pieauguma tendences līdzīgas. 2021.
gada Igaunijas straujais pieaugums – uz nākotnes pensiju rēķina,
veicina arī inflāciju
IKP uz iedzīvotāju (PPP indekss, ES27=100)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
LV LT EE

40. ► Ietekmē investīcijas, vēsturiskā attīstība,
ģeogrāfiskais novietojums.
► Vai ir kādas "labākas nozares"?
► Svarīgs resursu produktīvs izlietojums arī
vienas nozares ietvaros.
EE LV LT
Lauksaimniecība 2.5% 4.6% 3.6%
Rūpniecība 19.2% 15.4% 20.5%
Būvniecība 6.7% 7.0% 7.3%
Tirdzniecība 12.7% 14.5% 17.1%
Transports 6.5% 7.3% 11.6%
Viesmīlība,
ēdināšana 1.3% 1.3% 1.3%
IKT 7.8% 5.7% 4.1%
Finanses 5.1% 3.0% 2.5%
Nek.īpašums 9.6% 12.5% 6.6%
Profesionālie
pakalpojumi 9.3% 7.9% 7.1%
Valsts pārvalde,
izglītība 16.7% 18.1% 16.1%
Māksla, izklaide 2.7% 2.7% 2.1%
Citi pakalpojumi 0.9% 1.1% 0.9%
Latvijā – nedaudz svarīgāka lauksaimniecības nozare, Lietuvā
– transporta nozare, bet Igaunijā IKT un finanses
Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm, 2020.g.
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini, Formatēts zaļš, ja par 20% virs valstu vidējā,
dzeltens, ja 20% zem valstu vidējā īpatsvara
Latvija 64.3
Lietuva 72.9
Igaunija 73.1
Vienas stundas darbaspēka produktivitāte
2021.g. (ES27 2021=100)

41. 0
5
10
15
20
25
ES27 Igaunija Latvija Lietuva
Avots: Eurostat.
Privātā sektora investīcijas (% no IKP)
Privātā sektora investīcijas augstākas ir Igaunijā, Latvijā
kreditēšanas aktivitāte starp vājākajām ES
Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu
atlikums 2021.g. (% no IKP)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
RO
LV
IE
HU
LT
SI
PL
BG
CR
CZ
GR
EE
SK
IT
BE
MT
DE
PT
FI
ES
AT
CY
NL
FR
SE
DK
LU
ES vidējais – 90

42. Ienākumu sadale un nevienlīdzība
42

43. ► Nevienlīdzība šķeļ sabiedrību un
rada ekonomiskas un politiskas
nesaskaņas.
► Lielākā nevienlīdzība ienākumu
sadalē Lietuvā, bet Latvijā lielākā
proporcija
Iedzīvotāju ienākumu sadale un nevienlīdzības rādītāji
Džini koeficients un nabadzībai pakļautie iedzīvotāji (% no kopējiem)
Avots: Eurostat 43
ES27
BG
CZ
EE
LV
LT
SK
5
7
9
11
13
15
17
19
21
23
25
15 20 25 30 35 40 45
Nabadzībai
pakļautie
iedzīvotāji
Džini koeficients

44. Avots: Latvijas Bankas aprēķini, EUROMOD modeli un 2021,gada nodokļu un pabalstu likmes
Džini indekss un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pēc
aktivitātes līmeņa, 2021. gads
44
Vairāk nabadzībai pakļauti ilgtermiņa bezdarbnieki, invalīdi,
pensionāri un ģimenes ar bērniem
Džini indekss un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pēc
mājsaimniecības tipa, 2021. gads

45. Avots: Ekonomikas Ministrija 45
Atbalsta mehānismi – "godīgi", ja visiem vai "godīgi", ja tiem,
kam visnepieciešamākie?

46. Ko redzam un neredzam reitingos?

47. Sagaidāmais mūža ilgums (gadi)
Sagaidāmais gadu skaits mācībās
Vidējais mācību gadu skaits
Nacionālais kopienākums uz 1 iedz.
(2017 PPP, $)
HDI indekss
EE
LT
LV
"Top valstu" vidējais
Avots: Human development index
Human development indekss, rādītāju salīdzinājums valstu starpā, 2019.g.
47
Salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, Baltijas valstīs zemāks nacionālais
kopienākums uz iedzīvotāju, bet lielāks uzsvars uz izglītību
Vieta HDI
vērtējumā
Latvija 37
Lietuva 34
Igaunija 29

48. 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
51. LV
40. EE
38. LT
1. FI
IKP uz 1 iedz. Sociālais atbalsts Sagaidāmās veselīgās dzīves ilgums
Brīvība pieņemt dažādus lēmumus Devība Korupcijas uztvere
Distopija + kļūda
Avots: World Happiness Index. Distopija – 6 zemāk novertēto valstu vidējais līmenis
Vieta Laimes indeksā, 2018.-2020.g. un to ietekmējošie faktori.
48
Dzīves labklājības uztvere augtāka LT, bet no līderiem krietni
iepaliek visas Baltijas valstis

49. OECD Better life index – iespēja pašam pielāgot, kas liekas
svarīgs
Avots: OECD 49

50. ► Indeksi, iespējams, labāk nekā atsevišķi ekonomikas indikatori dod
ieskatu, kāda ir valsts attīstība, salīdzinot ar citām.
► Neraksturo nākotni. Reizēm neraksturo arī tagadni...
► Paļaujas uz pieņēmumiem un ir dažādi interpretējami.
► Apgrūtināta to izmantošana ekonomikas politikas veidošanā.
► Lai gan indeksi cenšas objektīvi salīdzināt dažādu valstu rādītājus, var
atšķirties metodoloģija, statistikas datu kvalitāte.
► Riski, ka indeksu veidotāji var tikt ietekmēti no kādām interešu
grupām.
Tomēr ar indeksiem uzmanīgi..
50

51. ► Rīdzinieki mazāk apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
► Viļņā un Tallinā pēdējo gadu laikā straujāk pieaug
apmierinātība ar dzīvi pilsētā
► Svarīgi var būt gan ekonomiskie jautājumi, gan "zaļie",
transporta u.c. apsvērumi
► Plāšak O.Krasnopjorova rakstu sērijā makroekonomika.lv
Protams, var arī cilvēkiem tieši pajautāt, vai esiet apmierināti
ar dzīvi tur, kur dzīvojiet?
Apmierinātība ar dzīvi savā pilsētā
Avots: Eiropas Komisija 51

52. Kurā pusē sētai zāle zaļāka?
52

53. ► Situācija Latvijā nav "spoža", tomēr ir vērojams progress. Lai gan Igaunijā un Lietuvā atsevišķās jomās attīstība notikusi
straujāk, tomēr visas Baltijas valstis tuvojas ES vidējam dzīves līmenim.
► Varam salīdzināt atsevišķus statistikas rādītājus, tomēr tas, kas svarīgs ir katram indivīdam, var atšķirties. Dažas lietas
nav izmērāmas vai objektīvi nosakāmas.
► Tomēr par "vietu kur dzīvot" potenciālo migrantu vidū vairāk konkurē nevis Baltijas valstis savā starpā, bet katra no tām,
salīdzinājumā ar citam Eiropas Savienības valstīm.
► Mērķis nav pārcelties uz labāko vietu, bet padarīt iedzīvotāju dzīvi Latvijā pēc iespējas labāku. Tam noder arī konkurence
Baltijas valstu starpā.
Dažas noslēdzošās domas

54. Komentāri par ekonomiskām norisēm pieejami
www.makroekonomika.lv
P.S. Katru gadu Latvijas Banka rīko studentu zinātniski
pētniecisko darbu konkursu
54

55. Mūsu valsts, mūsu banka