Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Banku Augstskolā 2017. gada 9. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
3. Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver
standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes
(klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.
Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
Clearing
5. Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
MAKSĀJUMU
SISTĒMAS
6. Maksājumu sistēma
Maksātāja
konts
Saņēmēja
konts
Banka BBanka A Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja kontu Bankā A
iesniedz maksājuma rīkojumu sistēmā
notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas
B kredīts centrālajā bankā
informāciju par maksājumu nodod Bankai B
kreditē saņēmēja kontu Bankā B
Sistēma
7. Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu
sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par
LVPS – Large Value Payment Systems)
• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma
maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku
klientu ikdienas maksājumiem.
8. RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;
• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem -
koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.
9. Maksājumu sistēmu veidi
• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi
un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un
nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas
reizes dienā.
11. 11
CHAPS, Lielbritānija
HVPS - Ķīna
Fedwire un CHIPS - USA
STEP2 - ES
TARGET2 – ES,
BEPS - Ķīna
BOJ-NET - JapānaEURO1 - ES
CORE – Francija,
TARGET2-Latvija
EKS
MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ
Zengin - Japāna
12. SWIFT – maksājumu infrastruktūras
kritiska sastāvdaļa
• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu
ziņojumu drošai apmaiņai;
• Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs
ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT
tīklā;
• SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā
ar Beļģijas likumdošanu.
13. Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē
• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm
sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;
• Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku
stabilitāti;
• Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai;
• Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina
sabiedrības labklājību;
• Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku;
• Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.
15. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
Kredītiestādes
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase
16. Ko Latvijas Banka dara
maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties
maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši
Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas
Statūtiem” normām.
Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar
citām Eirosistēmas centrālajām bankām.
Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants
17. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga
autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku,
maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu
tirgus dalībnieku darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no
patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem,
saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības
normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma
noteikumiem.
18. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par
Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar
bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem
ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
19. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators;
• maksājumu sistēmu pārraugs;
• katalizators maksājumu vidē.
21. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto
finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem
klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas
TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips.
TARGET2-Latvija ir viena no 25-ām TARGET2
komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 21 banka, Latvijas Banka un
Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL
norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.7 tūkst. maksājumu
0.95 mljrd. eiro apmērā (2016. gads).
22. Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu)
sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās
dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 17 tiešo dalībnieku - 15 bankas, Latvijas Banka un
Valsts kase, un 12 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 156.9 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro
apmērā (2016. gads).
23. Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu telpa):
• projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu
maksājumiem eiro;
• trīs galvenie produkti –
maksājumu kartes, kredīta
pārvedumi un tiešais
debets;
• kopēja telpa un vienādi
standarti.
24. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas
kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu
eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta
pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi
Galvenais nosacījums – BIC un IBAN
27. Latvijas Bankas maksājumu sistēmas
Multimedijs būs pieejams renovētajā Latvijas Bankas apmeklētāju
centrā "Naudas pasaule" 2017. gada 2.pusē
28. TOMS UN MAKSĀJUMI
Multimedijs būs pieejams renovētajā Latvijas Bankas apmeklētāju
centrā "Naudas pasaule" 2017. gada 2.pusē
29. Pārraudzība un Katalizatora loma
• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem
pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar
sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā;
• maksājumu sistēmu datu analīze;
• sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras
nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā;
• viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības
jautājumiem;
• risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju
robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
30. Klientu kontu skaits 2016.
gada 2. pusgada beigās bija
3.4 milj. (samazinājums pret
2015.gadu – 0.6 %)
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
2012 2013 2014 2015 2016
Klientu kontu skaits latos un eiro
(miljonos)
Kontu skaits latos Kontu skaits eiro
31. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
Kredītiestādes
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase
32. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro
naudu;
• sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām)
maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru
(maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu
veikšanai;
• rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais
norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).
33. Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 26 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 15 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā licencētas 3)
• 27 maksājumu iestādes (Latvija licencētas 3)
• Latvijas Pasts un Valsts kase
34. Maksājumu pakalpojumu direktīva
Jaunie maksājumu
pakalpojumi:
• konta informācijas
pakalpojums;
• Payment services directive 2 (PSD2) stāsies spēkā no 2018. gada
13. janvāra;
40. Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā
naudā pēdējās nedēļas laikā?
Bāze: visi respondenti: n=1007
5.2
BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ
7.5VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
EUR 71.6VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA:
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA: EUR 39.4
Iedzīvotāju viedoklis TNS 2016. gads
41. Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu
veidā esošai bezskaidrai naudai:
• maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas
summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā;
• ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas
summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā;
• e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā;
• izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem,
bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas
līdzeklis kā e-nauda.
ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK
ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA
“Dāvanu karte” (Galactico).
42.
43. Maksājuma instruments
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai
procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs
un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko
maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu
maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).
Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras
mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt
naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko
attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.
Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
44.
45. Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais
maksājumu veids?
-
50,000.00
100,000.00
150,000.00
200,000.00
250,000.00
2012 2013 2014 2015 2016
Klientu kredīta pārvedumi
Karšu maksājumi
Tiešais debets
E-naudas maksājumi
Čeki
46. Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu
attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 12.8% pēc skaita
(sasniedzot 242.8 milj.) un pieauga par 8.6% pēc apjoma (līdz
4.6 mljrd. eiro)
• Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu kartes (samazinājums
par – 0.7%)
• Pieejamas 38.2 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem
(pieaugums par 23.3%)
Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 6.0%, pēc skaita
(līdz 156.0 milj.) un samazinājās par 21.2%, pēc apjoma (līdz
284.8 mljrd. eiro)
2016. gads salīdzinājumā ar 2015. gadu.
47.
48.
49. Bezkontakta kartes
Līdz 2020. gadam visiem VISA/Mastercard
termināļiem Latvijā jābūt ar Contactless
funkcionalitāti
10 EUR
viena bezkontakta
pirkuma limits Latvijā
54. Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Ātro maksājumu
serviss
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Maksātāja banka
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Klients
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
55. 55
ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ
Mexico – SPEI (2004)
Chile – TEF (2008)
South Africa – RTC (2006)
Nigeria – NIP (2011)
China – IBPS (2010)
Taiwan – CIFS (2010)
India – IMPS (2010)
Singapore – FAST (2014)
South Korea – KFTC (2014)
UK – FPS (2008)
Poland – Elixir Express (2012)
Sweden – BiR (2012)
Denmark – Nets (2014)
Italy – SIA (2014)
Australia – (2017)
USA – (2018)
€ area - 2017
57. • Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām
atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru
• Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas
maksājumu telpā (sasniedzamība)
• Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā
Latvijas Bankas motivācija veidot
Zibmaksājumu servisu EKS
58. Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda).
“Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un
negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli.
“Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto
valūtu.
Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar
virkni risku:
- naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā;
- naudu no digitālā maka var nozagt;
- patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas
līdzekli;
- “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz
nullei;
- darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot
noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.
59. 59
Lietotāji nolemj skaitīt
Bitcoin viens otram
Viņu Bitcoin
glabājās maciņos
elektroniskās adreses
ar bilanci tajās
1BvBMSEYstWetqTFn5Au4m4GFg7xJaNVN2
transakcijas paraksta ar
privāto atslēgu un izsludina
jebkurš to var pārbaudīt
ar publisko atslēgu
"racēji" apvieno 10 min.
veiktās transakcijas blokā
jaudīgie datori kalkulē
sarežģītās funkcijas
meklē pareizās
vērtības, lai noslēgtu
bloku. Funkcija
izmanto iepriekšējā
bloka kodu, jaunā
bloka datus un
nejaušās vērtības
kad bloks noslēgts, racējs
saņem 25 Bitcoin monētas
notiek Bitcoin pārvedums
(neatsaucams, jo
tehnoloģiski neiespējams)
Atlīdzība – galvenā motivācija resursu
ieguldīšanai transakciju apstiprināšanā
Bloki apvienoti
blokķēdē
Bitcoin
60. Blokķēde
transakcija/vai to saraksts veido bloku
visiem dalībniekiem tīklā ir
informācija par jaunu bloku
dalībnieki tīklā apstiprina bloku
bloks tiek pievienots ķēdei, veidojot
nedzēšamu un caurspīdīgu ierakstu
izkliedētā
datubāze
Blokķēde ir šobrīd populārākais veids (bet pēc būtības tikai viens no veidiem)
kā nodrošināt ierakstu vai transakciju iekļaušanu izkliedētajā uzskaitē.
62. Attīstības tendences
• maksājumi - kā neredzama pamatpakalpojumu sastāvdaļa;
• maksājumi mobilie; lietotnes viedtālrunī > internetbanka;
• pirkumos aizvien vairāk izmantosim bezkontakta risinājumus
(NFC tehnoloģija) – bezkontakta kartes, NFC viedtālruņos un
citus;
• maksājumi kļūs ātrāki;
• galvenie jautājumi – datu drošība un aizsardzība.
63. Secinājumi
• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens -
tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem
maksājumu vides līmeņiem.
• Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā
maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.
• Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un
infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā
pakalpojumus klientiem.
• Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci
- sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas
norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro
naudu.
64. PALDIES PAR UZMANĪBU!
Deniss Fiļipovs
Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs
Maksājumu sistēmu pārvalde
Latvijas Banka
Editor's Notes
TARGET2-Latvija (1 no 24 TARGET2 komponentsistēmām) un EKS - Latvijas Bankas sistēmas norēķiniem eiro
EURO1 un STEP2 (EBA Clearing – Eiropas Savienība; norēķiniem eiro)
CORE (Francija; STET – sešas lielākās Francijas bankas; norēķiniem eiro)
CHAPS (Lielbritānijas centrālā banka; norēķiniem GBP)
Fedwire un CHIPS (ASV; norēķiniem USD)
BOJ-NET un Zengin (Japāna; norēķiniem JPY)
HVPS (High-value payment system), BEPS (Bulk electronic payment system) – Ķīna; norēķiniem CNY
1 124 664 515.12 summa eiro
1 paciņā desmitnieku – 10x100=1000 eiro
1 220 647 paciņu skaits
paciņas biezums 0.00996 m
torņa augstums 1 124 665 x 0.009963 = 11 205 m t.i. 30 TV torņi
paciņas izmēri 12.6 x 6.7 x 0.009963
paciņas tilpums 0.126 x 0.067 x 0.009 963 = 0.000 084 107 646 m3
kopējais tilpums 1 124 665 x 0.000 084 107 646 = 95 m3
ratiņu tilpums pēc vecās inforgafikas 112.5 m3 / 682 = 0.165 m3 (man jau gan škiet drusku par maz, bet, lai paliek)
tad ratiņu daudzums tagad 102.7 / 0.165 = 575 lielveikalu ratiņi
pakalpojumu sniegšanas brīvība
307 maksājumu iestādes un bankas un 2 e-naudas iestādes
(no filiālēm izskatās, ka pakalojumus nesniedz SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB Rīgas filiāle un Scania Finans Aktiebolag Latvijas filiāle )
MI – licencētas 3, reģistrētas 32
un 283 ar pakalpojumu sniegšanas brīvību
ENI 3 licenzētas, 12 reģistrētas
un 70 ar pakalpojumu sniegšanas brīvību
pakalpojumu sniegšanas brīvība
307 maksājumu iestādes un bankas un 2 e-naudas iestādes
(no filiālēm izskatās, ka pakalojumus nesniedz SKANDINAVISKA ENSKILDA BANKEN AB Rīgas filiāle un Scania Finans Aktiebolag Latvijas filiāle )
MI – licencētas 3, reģistrētas 31
un 283 ar pakalpojumu sniegšanas brīvību
ENI 3 licenzētas, 12 reģistrētas
un 70 ar pakalpojumu sniegšanas brīvību