Latvijas
tautsaimniecības
makroekonomiskā
attīstība
Mārtiņš Kazāks, Uldis Rutkaste
2023. gada 31. martā Avots: pexels.com

Eiropā un pasaulē
Avots: pexels.com
2

Inflācija un pamatinflācija eiro zonā (y/y, %)
3 Avoti: Eiropas Komisija, ECB un S&P Global.
Noskaņojums uzlabojas, un apsteidzošie rādītāji norāda uz izaugsmi
1. ceturksnī. Inflācijas kritums neparādās pamatinflācijā
Eiro zonas IKP (c/c; %) un noskaņojuma (punkti) rādītāji
45
50
55
60
65
70
75
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
03.2021. 11.2021. 07.2022. 03.2023. 11.2023.
IKP Dec BMPE Mar MPE Kompozītais IVI (la) ESI/2 (la)
-2
0
2
4
6
8
10
12
2008 2009 2010 2012 2013 2015 2016 2017 2019 2020 2022
Inflācija
Pamatinflācija

Gada inflācija eiro zonā (%) Inflācija eiro zonā pa valstīm februārī (y/y, %)
4 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Latvijā inflācija joprojām augstākā eiro zonā
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.2020. 07.2020. 01.2021. 07.2021. 01.2022. 07.2022. 01.2023.
EA countries EA
4.8
5.4
6
6.5
6.7
7
7.3
8
8.1
8.5
8.6
8.9
9.3
9.4
9.8
11
15.4
17.2
17.8
20.1
0 5 10 15 20 25
LU
BE
ES
EL
CY
MT
FR
FI
IE
EA
PT
NL
DE
SI
IT
AT
SK
LT
EE
LV

Dabasgāzes cenas Nīderlandes biržā (eiro/MWh) Dabasgāzes krājumu līmenis ES (TWh)
5 Avots: Refinitv; Datastream.
Augstais dabasgāzes krājumu līmenis stiprina pārliecību, lai
nākamajā ziemā izvairītos no dabasgāzes cenu satricinājumiem
0
100
200
300
400
500
600
01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12
2023 2022 2021 2020
2019 2018 2017 Ietilpība
0
50
100
150
200
250
300
350
400
2011 2013 2014 2016 2017 2019 2020 2021 2023 2024
TTF dabasgāzes cena
Nākotnes darījumi (28.03.2023.)
Nākotnes darījumi (15.12.2022)

Naftas cenas (USD/barelu)
0
20
40
60
80
100
120
140
2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Nafta
Nākotnes darījumi (28.03.2023)
Nākotnes darījumi (15.12.2022)
Koksnes un kviešu cenas (EUR/BFT un EUR/T)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
2019 2020 2021 2022 2023
Koksne
Kvieši (labā ass)
6 Avots: Refinitiv.
Resursu cenu dinamika atbalsta inflācijas tempu mazināšanos

Eiropas Komisijas un ECB eiro zonas
IKP prognozes (g/g; %)
Eiropas Komisijas un ECB eiro zonas
inflācijas prognozes (g/g; %)
7 Avoti: Eiropas Komisija un ECB.
Atveroties Ķīnai, mazinoties enerģijas cenām un pieprasījumam
paliekot noturīgam, 2023. gada prognozes ir uzlabojušās
0.3
1.5
0.5
1.9
0.9
1.5
1.0
1.6
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
2
2023 2024
EK 11.2022. ECB 12.2022. EK 02.2022. ECB 03.2022.
6.1
2.7
6.3
3.4
5.6
2.5
5.3
2.9
0
1
2
3
4
5
6
7
2023 2024
EK 11.2022. ECB 12.2022. EK 02.2022. ECB 03.2022.

IKP (sal.c.; g/g; %) ....salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi
(prognožu pārmaiņas; pp)
Avots: Eiropas Komisija.
Uzlabots skats 2023. gadam eiro zonā; Baltijas valstīs šogad tiek
sagaidīta minimāla izaugsme
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Vācija Igaunija Latvija Lietuva Eiro zona
2022 2023 2024
2022 2023 2024
Eiro zona 0.3 0.6 0.0
Vācija 0.2 0.8 -0.1
Igaunija -0.2 -0.6 0.7
Lietuva -0.6 -0.2 0.1
Latvija -0.1 0.4 0.1
8

Centrālo banku noteiktās procentu likmes (%)
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
Eiro zona*
ASV
Lielbritānija
9 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Spriedze finanšu tirgos pēc ASV banku maksātnespējas mazinājusi
finanšu tirgus gaidas par tālāko procentu likmju kāpumu
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
2022 2023
ECB noguldījumu iespējas likme
3 mēnešu EURIBOR
6 mēnešu EURIBOR
Eiro naudas tirgus likmes un ECB
noguldījumu iespējas likme (%)
* Līdz 21.12.2011. galveno refinansēšanas operāciju likme, pēc tam – noguldījumu iespējas likme.

Atsevišķu akciju tirgu indeksi (01.01.2022 = 100)
40
50
60
70
80
90
100
110
120
2020 2021 2022 2023
Euro Stoxx 50 S&P 500 Nikkei 225 Šanhajas indekss
Itālijas FTSE MIB OMX Rīga Euro Stoxx bankas S&P 500 bankas
Avots: Bloomberg.
Eiropas banku akciju indeksu kritums pierimis pēc sākotnējās
ASV banku maksātnespējas radītās spriedzes sektorā kopumā
Izmaiņas
2023. g. 28. marts pret
2022. g. 12. decembri
(%)
Itālija +8.3
Euro Stoxx +6.3
Euro Stoxx
bankas
+6.0
Šanhaja +2.1
OMX Rīga +1.1
S&P 500 -0.5
Nikkei -1.2
S&P 500 bankas -14.7
10

Atsevišķu eiro zonas valstu 10 gadu obligāciju likmju starpība ar
Vācijas 10 gadu obligāciju likmi* (pp)
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2020 2021 2022 2023
Itālija Portugāle Spānija Īrija Francija Latvija
Avots: Bloomberg.
Specifiskās problēmas atsevišķās bankās pasaulē nerada spekulācijas
valdības obligāciju tirgū, tomēr Latvijas 10 gadu obligāciju likme
nesamērīgi augsta
* Latvijai 10 gadu obligāciju likme novērtēta ar Nelson-Siegel-Svensson modeli.
11
Izmaiņas
2023. g. 28. marts pret
2022. g. 12. decembri
(bp)
Latvija +11
Francija +5
Īrija +3
Spānija +2
Itālija -4
Portugāle -6
Latvija +11
Francija +5

Latvijas un Vācijas 10 gadu valdības vērtspapīru
likmju starpība un tās dekompozīcija (bāzes punkti)
Atsevišķu eiro zonas valstu 10 gadu valdības
vērtspapīru likmju starpība pret Vāciju (faktiskā un
ar ekonometrisko modeli novērtētā)
12 Avots: Refinitv; Datastream.
Standarta makroekonomiskie faktori nespēj
izskaidrot Latvijas likmes pieaugumu
-50
0
50
100
150
200
2018 2019 2020 2021 2022
Makroekonomikas rādītāji Likviditātes rādītājs
Riska sentimenta indekss Neizskaidrotā komponente
Likmju starpība

Latvijā
Avots: pexels.com
13

IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma
komponentes* (devums; pp)
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes*
(devums; pp)
14
* Saskaņā ar CSP 24. marta publikāciju precizēti importa un krājumu devumi; t.i., pēc prognožu veikšanas.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
2.5
-2.2
3.8
2.0
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
2019 2020 2021 2022
-0.5
-6.9
5.8
1.9
-0.7
2.2 1.0
-0.2
1.9
-0.3
-1.0
0.0
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Imports
Eksports
Krājumu pārmaiņas
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Recesija ir beigusies, lai dzīvo privātais patēriņš!

Patēriņu raksturojošie rādītāji (2019. g. 4. cet. = 100; %;
noskaņojums – atbilžu saldo pārmaiņas 2019. g. 4. cet.=0)
15
Privātais patēriņš izskatās pārvērtēts, vairumam patēriņu
raksturojošo rādītāju būtiski atpaliekot
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
80
85
90
95
100
105
110
115
120
1. cet.
2020
3. cet. 1. cet.
2021
3. cet. 1. cet.
2022
3. cet. Janv. Marts
Reālais darba samaksas fonds Mazumtirdzniecības apgrozījums
Privātais patēriņš Reālie karšu dati (NSA, 3m slīd)
Patērētāju noskaņojums (la)
Rīcībā esošie ienākumi (nomināli, g/g; %; n.s.i.) un
tā izlietojums (devums; pp)
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
2020 2021 2022 N 2023 P
Deflators
Privātais patērinš
(reālais)
Uzkrājumi
Rīcībā esošie ienākumi
(nominālais)
Avots: Eiropas Komisija, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
N – novērtējums; P – Latvijas Bankas prognoze.

Budžeta bilances prognoze
(decembris 2022) un novērtējums
izpildei 2022. gadā (% no IKP)
Nodokļu ieņēmumu prognoze
(decembris 2022) un izpilde 2022. gadā
(g/g; %; pēc naudas plūsmas)
16 Avots: Valsts kase, Latvijas Bankas prognozes.
Valdības tēriņi mazāki, nekā gaidīts
Budžeta izdevumu prognoze
(decembris 2022) un izpilde 2022. gadā
(g/g; %; pēc naudas plūsmas)
13.4
22.1
9.2
5.9
0
5
10
15
20
25
Izdevumi kopā Subsīdijas
(t.sk. energo atbalsts)
12.1
14.0
13.7
15.2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
Ieņēmumi kopā Nodokļi
Prognoze Fakts
-7.4
-4.8
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0

Investīcijas raksturojošie rādītāji
(s.k.; 2019=100%)
Investīcijas (c/c; %; s.k.) un investīciju
veidi (devums; pp)
17
Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Latvijas Bankas atrēķini.
Investīcijas mūžīgā sasaluma zonā. Pēdējos ceturkšņos zudis iepriekš
priecējošais pozitīvais devums ražošanas iekārtu ieguldījumos.
-12
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Statistiskā kļūda Intelektuālais īpašums
Ražošanas iekārtas Transporta aprīkojums
Citas būves Mājokļi
Kopējā pamatkapitāla veidošana
60
80
100
120
140
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Ēku būvniecība Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports

Likmes (%, 3-mēn. vid.) jaunajiem
eiro aizdevumiem uzņēmumiem
0 %
2 %
4 %
6 %
8 %
01.
2018.
07. 01.
2019.
07. 01.
2020.
07. 01.
2021.
07. 01.
2022.
07. 01.
2023.
Min Max Latvija Eiro zona
Kredītu standarti, pieprasījums (tīrais banku skaits; %)
un kredītu atlikuma gada pieauguma tempu (%)
uzņēmumiem
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
-120
-100
-80
-60
-40
-20
0
20
40
60
I
2018
II III IV I
2019
II III IV I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV I
2023*
Standartu mīkstināšana
Pieprasījuma kāpums
Gada pieauguma temps, LB kor. (l.a.)
18
Avots: ECB datu krātuve.
* Prognoze (labās puses attēlā)
Kreditēšanu pamatā virzījuši īstermiņa aizdevumi, likmes turpina
būt starp augstākajām eiro zonā

Augstāku procentu likmju ietekme uz Latvijas IKP līmeni (%)
19 Avots: Latvijas Bankas aprēķini ar Latvijas DSGE modeli (Bušs & Grüning, 2023).
Procentu likmju palielinājums mēreni sabremzēs
Latvijas ekonomikas izaugsmi
-0.7
-0.6
-0.5
-0.4
-0.3
-0.2
-0.1
0.0
2022 2023 2024 2025
Mājsaimniecību budžets
Patēriņa atlikšana
Valdības parāda apkalpošanas izmaksas
Investīciju sadārdzinājums
Ārējais pieprasījums

Ārvalstu finanšu palīdzības (AFP) ietekme uz
Latvijas IKP līmeni (%)
20 Avots: Latvijas Bankas aprēķini ar Latvijas DSGE modeli (Bušs & Grüning, 2023).
ES fondiem pieaugoša ietekme uz investīcijām un
Latvijas tautsaimniecību, ja spēsim apgūt
Latvijas ekonomikas izlaides starpība ar un
bez AFP (% no potenciālās izlaides līmeņa)
-4.0
-3.5
-3.0
-2.5
-2.0
-1.5
-1.0
-0.5
0.0
0.5
2022 2023 2024 2025
Izlaides starpība, ietverot AFP Izlaides starpība bez AFP
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Izlaides potenciāls
Izlaides starpība

Preču eksports (2019=100) un preču grupas (devumi; pp)
60
80
100
120
140
160
180
200
220
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
01.
2020.
04. 07. 10. 01.
2021.
04. 07. 10. 01.
2022.
04. 07. 10. 01.
2023.
Lauksaimniecība un pārtika Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Koksnes izstrādājumi Parasto metālu izstrādājumi
Mehānismi, elektroierīces Citas preces
Pavisam (2019=100, labā ass)
Pakalpojumu eksports (2019=100) un pakalpojumu
grupas (devumi; pp)
21 Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
Preču eksportā kritums, IKT un citi saimnieciskie
pakalpojumi veicina pakalpojumu eksportu
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV
Transports Braucieni
IKT Citi saimnieciskie pakalpojumi
Pārējie Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Pavisam (2019=100, labā ass)

Reālais efektīvais kurss un Latvijas preču un
pakalpojumu tirgus daļa pasaules importā (2015 = 100)
95
100
105
110
115
120
125
130
I
2015
III I
2016
III I
2017
III I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
III
REK
Preču tirgus daļa
Pakalpojumu tirgus daļa
22 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Tirdzniecības nosacījumi turpina būt labvēlīgi; tirgus daļas
pagaidām nav būtiski mazinājušās
Tirdzniecības nosacījumi (eksporta vienības
vērtība/importa cena; 2019. gada janvāris=100)
98
100
102
104
106
108
110
01. 04. 07. 10. 01. 04. 07. 10. 01. 04. 07. 10. 01. 04. 07. 10. 01.
2019. 2020. 2021. 2022. 2023.

Latvijas preču tirgus daļas pieaugums Eiropas Savienības
importā (12-mēn. vidējais g/g; %) un efekti (devumi; pp)
23 Avots: Eurostat, labajā grafikā UN Comtrade.
Piezīmes: Kreisās puses grafikā 2022. gada dati ir no 2021. gada novembrim līdz 2022. gada novembrim. UN Comtrade pieejama lielākā daļa pasaules valstu datu ASV dolāros.
Tirgus daļas pēdējos gadus uztur labvēlīgā eksporta struktūra,
konkurētspējas efekts vājinās
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 Nov
2022
Nesadalītais efekts Tirgus efekts
Produkta efekts Konkurētspējas efekts
Kopējais pieaugums
Latvijas preču tirgus daļas pieaugums pasaules
importā (g/g; %) un efekti (devumi; pp)
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021
Nesadalītais efekts Tirgus efekts
Produkta efekts Konkurētspējas efekts
Kopējais pieaugums

ROE (4-cet. slīdošais vidējais; %)
24 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Strauji augošajās pakalpojumu nozarēs rentabilitāte krītas; preču
eksporta nozarēs – pagaidām stabila, bet eksporta cenas sāk sarukt
75
85
95
105
115
125
135
145
155
165
01.
2019.
05. 09. 01.
2020.
05. 09. 01.
2021.
05. 09. 01.
2022.
05. 09.
PAVISAM
Lauksaimniecības produkti
Mežkopības produkti
Pārtikas produkti
Koksne izstrādājumi
Elektroniskās ierīces
Nozīmīgāko eksporta produktu cenas (2019 = 100)
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
IV I
2018
II III IV I
2019
II III IV I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV
A Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
C Apstrādes rūpniecība
H Transports un uzglabāšana
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
TOTAL PAVISAM

Inflācija Latvijā un devumi (pp; g/g)
22.0 21.4
20.1
-2
3
8
13
18
23
01.
2021.
02. 03. 04. 05. 06. 07. 08. 09. 10. 11. 12. 01.
2022.
02. 03. 04. 05. 06. 07. 08. 09. 10. 11. 12. 01.
2023.
02.
Pakalpojumi Rūpniecības preces Pārtika Enerģija Inflācija
25 Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
Latvijā inflācija saglabājas augsta

0
5
10
15
20
25
30
35
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
SPCI
26 Piezīmes: Momentum ir aprēķināts kā 3m-o-3m anualizēti gada pieauguma tempi. Pēdējais datums ir 2023. g. februāris.
Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Kopējās inflācijas impulss mazinās,
taču pamatinflācijai joprojām ir augsts
-10
10
30
50
70
90
110
130
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
Enerģija
0
5
10
15
20
25
30
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
Pārtika
0
2
4
6
8
10
12
14
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
Pamatinflācija
0
2
4
6
8
10
12
14
16
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
Rūpn.preces
0
2
4
6
8
10
12
14
16
01.
2022.
07. 01.
2023.
Momentum
Pakalpojumi
SPCI komponenti (g/g; % un 3m-o-3m anualizētās gada pārmaiņas)

SPCIX impulss
(anualizētas gada pārmaiņas, 3m-over-3m, s.i.)
SPCIX impulss februārī
(anualizētas gada pārmaiņas, 3m-over-3m, s.i.)
27 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini. SPCIX ir SPCI izņemot enerģiju un pārtiku.
Pamatinflācijas impulss saglabājas augsts salīdzinājumā ar
Eiropas Savienības valstīm
1.8
2.2
2.4
2.6
2.8
4.5
5.3
5.4
5.4
5.4
5.9
6.0
6.0
7.0
7.1
7.7
7.8
9.0
9.0
9.2
9.9
10.2
10.5
10.8
10.8
10.9
11.3
12.6
16.7
0 5 10 15 20
EL
CY
IE
LU
PT
FR
FI
EA
ES
DE
IT
DK
MT
SE
NL
BE
NO
AT
SI
EE
HR
RO
PL
LT
CZ
BG
LV
SK
HU
-8
-3
2
7
12
17
01.2019. 07.2019. 01.2020. 07.2020. 01.2021. 07.2021. 01.2022. 07.2022. 01.2023.
min-max EU countries
EA
LV
EE
LT

Rūpniecības preču energo-jūtīgās komponentes
(g/g; % un devumi; pp.)
Pakalpojumu energo-jūtīgās komponentes
(g/g; % un devumi; pp.)
28 Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Sektoros ar zemāku importa konkurenci strauji aug
arī energo neintensīvo produktu cenas
-2
0
2
4
6
8
10
12
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Nav energo-jūtīgas preces
Energo-jūtīgas preces
SPCI rūpniecības preces
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Energo-jūtīgie pakalpojumi
Nav energo-jūtīgie pakalpojumi
SPCI pakalpojumi

1. cet. 2006
3. cet. 2007
1. cet. 2010
4. cet. 2022
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
5 10 15 20
Uzņēmēju
īpatsvars,
kas
sūdzas
par
darbaspēka
trūkumu
(%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; s.i.)
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas komisijas dati, MPP aprēķins.
Darba tirgus ir diezgan silts
29
1. cet. 2006
1. cet. 2010
4. cet. 2022
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
5 10 15 20
Vidējā
alga
privātajā
sektorā
(gada
pieauguma
temps,
%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; s.i.)
Beveridža līkne (2006. – 2022. gadā) Filipsa līkne (2006. – 2022. gadā)

Atlīdzība nodarbinātajiem un kopējā inflācija
BE
DE
EE
IE
GR
SP
FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SI
SK
FI
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Inflācija
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm
(%,
2023.g.jan.
Pret
2019.g.jan.)
Atlīdzība nodarbinātajiem (%; 2021 pret 2019)
Atlīdzība nodarbinātajiem un pakalpojumu inflācija
30
Spēcīgāka algu izaugsme noved pie augstākas inflācijas
Avots: Eurostat.
BE
DE
EE
IE
GR
SP FR
IT
CY
LV
LT
LU
MT
NL
AT
PT
SI
SK
FI
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
inflācija
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm
(%,
2023.g.jan.
Pret
2019.g.jan.)
Atlīdzība nodarbinātajiem (%; 2021 pret 2019)

Dažādu eksogēno mainīgo devums atbilstoši Filipsa līknes novērtējumam (novirzes no ilgtermiņa vidējā, pp)
31 Avots: Latvijas Bankas aprēķini, balstoties uz ECB metodoloģiju: The euro area labour market through the lens of the Beveridge curve (europa.eu)
Atalgojuma izmaiņas Latvijā galvenokārt ietekmē zemais
bezdarba līmenis, inflācijas ietekme pagaidām neliela
-40
-30
-20
-10
0
10
20
I
2009
III
2009
I
2010
III
2010
I
2011
III
2011
I
2012
III
2012
I
2013
III
2013
I
2014
III
2014
I
2015
III
2015
I
2016
III
2016
I
2017
III
2017
I
2018
III
2018
I
2019
III
2019
I
2020
III
2020
I
2021
III
2021
I
2022
III
2022
Bezdarbs Produktivitāte
Vidējā 4 ceturkšņu inflācija Atbilstības efektivitāte
Citi Neizskaidrotais
Atalgojuma izmaiņas, novirze no vidējā

Inflācijas dekompozīcija (g/g; % un devumi pp.)
32
Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Piezīmes: inflācijas faktoru dekompozīcija ir iegūta ar STIP modeļa palīdzību. Naftas cenu ietekme galvenokārt ietver ietekmi uz degvielas cenām un netiešus efektus uz atsevišķām SPCI komponentēm.
Citi faktori ietver algu un pārējo enerģijas cenu netiešus efektus, kā arī citas iespējamas nelinearitātes. Prognozēšanas periodā "citi faktori" ietver eksperta vērtējumus.
Tomēr būtiska inflācijas daļa nav
izskaidrojama ar globālo cenu un algu spiedienu
-5
0
5
10
15
20
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Algas Naftas cenas Globālās pārtikas cenas
Dabasgāze Elektrība Siltumenerģija
Cietais kurināmais Citi faktori Kopējā inflācija

-10
-5
0
5
10
15
20
25
2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023
Eiro zona Latvija
Enerģijas cenu pieaugums (g/g; %)
33
Vērojamas divas epizodes, kur enerģijas un
pārtikas cenu inflācija Latvijā būtiski apsteigusi eiro zonu
Avots: Eurostat
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023
Eiro zona Latvija
Pārtikas cenu pieaugums (gads pret gadu; %)

Cenu pārmaiņu sinhronitāte Latvijā (indekss no 0 līdz 1)
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1.0
-0.10 -0.05 0.00 0.05 0.10 0.15 0.20
Sinhronitātes
indekss
12-mēnešu inflācija (log skala)
2000-2022
2021-2022
2008-2009
34 Avots: Latvijas Bankas aprēķini. Sinhronitāte difinēta kā Mink et al. (2007), sinhronitātes indeksa pieaugums nozīmē, ka aizvien vairāk individuālo cenu tiek mainītas vienā virzienā.
Inflācijas pieaugums sekmē cenu pārmaiņu sinhronitāti

Prognozes
35

Avots: MPP prognozes.
2023 2024 2025
Decembris Marts Decembris Marts Decembris Marts
IKP (gada pārmaiņas; %) -0.3 0.5 4.4 3.7 3.5 3.3
Inflācija (gada pārmaiņas; %) 10.9 10.0 4.4 2.7 3.0 2.6
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 7.8 7.7 6.0 5.8 5.0 4.8
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita;
sezonāli koriģēti dati)
7.8 7.4 7.5 7.3 7.2 7.0
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) 9.2 9.1 8.9 8.8 7.8 7.8
Tekošā konta bilance (% no IKP) 1.2 -2.8 0.5 -3.2 -0.3 -3.8
Vispārējās valdības parāds (% no IKP) 42.5 41.6 41.3 40.0 40.0 39.8
Budžeta pārpalikums/deficīts (% no IKP) -5.5 -4.0 -3.0 -2.7 -2.1 -1.5
36
Prognožu kopsavilkums

Potenciālās izaugsme (% un pp) Izlaides starpība un potenciālais IKP (% un milj. eiro)
37 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
Prognožu perioda beigās sasniegsim potenciālās izlaides līmeni,
bet vidējā termiņa izaugsmes potenciāls Latvijā ir zems
0.0
0.3
1.6 1.7
-2.7
-1.2 -1.2
-2.7
-1.1
-0.1
0
5,000
10,000
15,000
20,000
25,000
30,000
35,000
-3
-3
-2
-2
-1
-1
0
1
1
2
2
2016 2018 2020 2022 2024
Izlaides starpība (kreisā ass) Reālais IKP (labā ass)
Potenciālais IKP (labā ass)
-1
0
1
2
3
4
5
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
TFP devums Kapitāla devums
Darbaspēka devums Potenciālais IKP

Paldies par uzmanību!