Prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.

1. Maksājumu instrumenti un maksājumu
sistēmas pasaulē un Latvijā
Maksājumu sistēmu pārvalde
2017. gada augusts

2. Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi

3. Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
MAKSĀJUMU
SISTĒMAS

4. Maksājumu sistēma
Maksātāja
konts
Saņēmēja
konts
Banka BBanka A Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja kontu Bankā A
iesniedz maksājuma rīkojumu sistēmā
notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas
B kredīts centrālajā bankā
informāciju par maksājumu nodod Bankai B
kreditē saņēmēja kontu Bankā B
Sistēma

5. Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu
sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par
LVPS – Large Value Payment Systems)
• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma
maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku
klientu ikdienas maksājumiem.

6. BRUTO NORĒĶINS
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
norēķins
norēķins
norēķins
NETO NORĒĶINS
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins

7. RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;
• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem -
koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.

8. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
Kredītiestādes
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase

9. Ko Latvijas Banka dara
maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties
maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši
Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas
Statūtiem” normām.
Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar
citām Eirosistēmas centrālajām bankām.
Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants

10. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga
autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku,
maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu
tirgus dalībnieku darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no
patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem,
saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības
normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma
noteikumiem.

11. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par
Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar
bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem
ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.

12. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators;
• maksājumu sistēmu pārraugs;
• katalizators maksājumu vidē.

13. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto
finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem
klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas
TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips.
TARGET2-Latvija ir viena no 25-ām TARGET2
komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 21 banka, Latvijas Banka un
Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL
norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.7 tūkst. maksājumu
0.95 mljrd. eiro apmērā (2016. gads).

14. Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu)
sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās
dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 17 tiešo dalībnieku - 15 bankas, Latvijas Banka un
Valsts kase, un 12 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 156.9 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro
apmērā (2016. gads).

15. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas
kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu
eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta
pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu
SEPA kredīta pārvedumi
Galvenais nosacījums – BIC un
IBAN

16. 16
EKS
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja abas bankas piedalās EKS sistēmā

17. 17
EKS
STEP2
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja tikai viena no bankām piedalās EKS sistēmā

18. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
Kredītiestādes
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase

19. Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 26 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 15 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā licencētas 3)
• 27 maksājumu iestādes (Latvija licencētas 3)
• Latvijas Pasts un Valsts kase

20. MAKSĀJUMU INSTRUMENTI

26. Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai
naudai un banku
noguldījumu veidā esošai
bezskaidrai naudai:
▪ maksāšanas līdzeklis,
kurš rodas, samaksājot
vēlamo naudas summu
e-naudas iestādei (ENI);
▪ ENI klientam par
iemaksāto reālo naudas
summu piešķir e-naudu
līdzvērtīgā apmērā e-
naudas kontā;
▪ e-naudas vērtība tiek
uzglabāta viedkartē vai
datora atmiņā;

28. PALDIES PAR UZMANĪBU!
Deniss Fiļipovs
Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs
Maksājumu sistēmu pārvalde
Latvijas Banka