Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.
Maksājumu instrumenti un maksājumu
sistēmas pasaulē un Latvijā
Maksājumu sistēmu pārvalde
2016. gada oktobris
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t...
Saturs
1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
2. Kāda tā ir Latvijā?
3. Maksājumu instrumenti.
4. Attīstības tendences.
Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver
standartizētu vienošanos par maksājumu apstrāde...
Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēj...
Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēj...
Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē
• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm
sistēmām un pastarpinā...
Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu
sistēmas. Liela apjoma, steidzami...
Maksājumu sistēmu veidi
• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi
un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• ne...
BRUTO NORĒĶINS
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
norēķins
norēķins
norēķins
NETO NORĒĶINS
1. ma...
RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapit...
Maksājumu sistēma
Maksātāja
konts
Saņēmēja
konts
Banka BBanka A Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja konta Bankā A
i...
13
CHAPS, Lielbritānija
HVPS - Ķīna
Fedwire un CHIPS - USA
STEP2 - ES
TARGET2 – ES,
BEPS - Ķīna
BOJ-NET - JapānaEURO1 - ES...
SWIFT – maksājumu infrastruktūras
kritiska sastāvdaļa
• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu
zi...
MAKSĀJUMU VIDE LATVIJĀ
Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu ...
Ko Latvijas Banka dara
maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties
maksājumu sistēmu ...
Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators...
EKS un
TARGET2-Latvija
Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto
finanšu tirgu norēķ...
Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu)
sistēma liela skaita klientu kre...
Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu
telpa):
• projekts, kura mēr...
Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas
kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01...
24
EKS
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja abas bankas piedalās EKS sistēmā
25
EKS
EBA
Clearing
Starpbanku maksājuma ceļš
Ja tikai viena no bankām piedalās EKS sistēmā
EKS sistēmas attīstība
Eiro
norēķini
2008
STEP2 tiešais
savienojums
Darbs brīvdienās
2014
Ātrie maksājumi
2017
Nakts cikls...
Pārraudzība un Katalizatora loma
• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem
pārraudzības standartiem, kas ...
Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga
autonoma valsts ies...
Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par
Latvijā reģis...
Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 23 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 15 elektroniskās naudas iestāde...
Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro
naudu;
• sniedz klientiem (fiz...
Banku klientu kontu
skaits 2016. gada 1.
pusgadā
3.4 milj. (samazinājums
pret iepriekšējo pusgadu
– 2.2 %)
0
900
1,800
2,7...
MAKSĀJUMU INSTRUMENTI
Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā
naudā pēdējās nedēļa...
Maksājuma instruments
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai
procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpoj...
Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais
maksājumu veids?
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
120,000
I II I II ...
Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu
attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 4.3% pēc skaita
(sasniedzot 117.1milj.) ...
ATTĪSTĪBAS TENDENCES
Attīstības tendences
• reālā laika klientu maksājumi
• “virtuālās valūtas”
• e-nauda
Reālā laika klientu maksājumi
Galvenās iezīmes:
• ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un
“person-not...
Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Sol...
47
ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ
Mexico – SPEI (2004)
Chile – TEF (2008)
South Africa – RTC (2006)
Nigeria – NIP (2011)
...
EKS sistēmas attīstība
Eiro
norēķini
2008
STEP2 tiešais
savienojums
Darbs brīvdienās
2014
Ātrie maksājumi
2017
Nakts cikls...
• Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām
atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru
• Veicināt Latvi...
50
ĀTROMAKSĀJUMUPRINCIPI
nekavējoties
saņem naudas
līdzekļus kontā
un var izmantot
Saņēmējs
tūlītējs
starpbanku
Klīrings
s...
Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu
veidā esošai bezskaidrai naudai:
• ma...
Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda).
“Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un
ne...
Secinājumi
• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens -
tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visi...
Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekono...
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Deniss Fiļipovs
Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs
Maksājumu sistēmu pārvalde
Latvijas Banka...
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā

936 views

Published on

Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Biznesa augstskolā “Turība” 2016. gada 24. oktobrī.

Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti;
- Attīstības tendences.

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā

  1. 1. Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā Maksājumu sistēmu pārvalde 2016. gada oktobris
  2. 2. Latvijas Banka Latvijas Banka: • līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā; • pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves; • veicina maksājumu sistēmu raitu darbību; • nodrošina starpbanku maksājumus; • nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī; • vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku; • pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās. To dara: • ekonomisti un ekonometristi; • grāmatveži; • finanšu tirgus analītiķi; • statistiķi; • maksājumu sistēmu eksperti; • finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; • kases operāciju metodikas eksperti; • maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
  3. 3. Saturs 1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide. 2. Kāda tā ir Latvijā? 3. Maksājumu instrumenti. 4. Attīstības tendences.
  4. 4. Maksājumu sistēma Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām. Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
  5. 5. Maksājumu vide Liela apjoma starpbanku maksājumu sistēmas Neliela apjoma maksājumu sistēmas Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem Personu savstarpējie maksājumi
  6. 6. Maksājumu vide Liela apjoma starpbanku maksājumu sistēmas Neliela apjoma maksājumu sistēmas Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem Personu savstarpējie maksājumi MAKSĀJUMU SISTĒMAS
  7. 7. Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē • Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai; • Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku stabilitāti; • Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai; • Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina sabiedrības labklājību; • Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku; • Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.
  8. 8. Maksājumu sistēmu veidi • RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par LVPS – Large Value Payment Systems) • RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku klientu ikdienas maksājumiem.
  9. 9. Maksājumu sistēmu veidi • bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi un nosūta tos pa vienam uzreiz; • neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas reizes dienā.
  10. 10. BRUTO NORĒĶINS 1. maksājums 2. maksājums 3. maksājums 4. maksājums norēķins norēķins norēķins norēķins NETO NORĒĶINS 1. maksājums 2. maksājums 3. maksājums 4. maksājums norēķins
  11. 11. RTGS • Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām); • Monetārās politikas darījumu norēķini; • Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini; • citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini; • Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem - koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.
  12. 12. Maksājumu sistēma Maksātāja konts Saņēmēja konts Banka BBanka A Centrālā banka Avots: ECB debetē maksātāja konta Bankā A iesniedz maksājuma rīkojuma RTGS sistēmā notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas B kredīts centrālajā bankā informāciju par maksājumu nodod Bankai B kreditē saņēmēja kontBankā B
  13. 13. 13 CHAPS, Lielbritānija HVPS - Ķīna Fedwire un CHIPS - USA STEP2 - ES TARGET2 – ES, BEPS - Ķīna BOJ-NET - JapānaEURO1 - ES CORE – Francija, TARGET2-Latvija EKS MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ Zengin - Japāna
  14. 14. SWIFT – maksājumu infrastruktūras kritiska sastāvdaļa • SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu ziņojumu drošai apmaiņai; • Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT tīklā; • SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā ar Beļģijas likumdošanu.
  15. 15. MAKSĀJUMU VIDE LATVIJĀ
  16. 16. Maksājumu vide Latvijā Liela apjoma starpbanku maksājumu sistēmas Neliela apjoma maksājumu sistēmas Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumi klientiem Personu savstarpējie maksājumi EKS, FDL TARGET2-Latvija Kredītiestādes E-naudas iestādes; Maksājumu iestādes Latvijas Pasts Valsts kase
  17. 17. Ko Latvijas Banka dara maksājumu sistēmu jomā? Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” normām. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar citām Eirosistēmas centrālajām bankām. Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants
  18. 18. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju? Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā: • maksājumu sistēmu operators; • maksājumu sistēmu pārraugs; • katalizators maksājumu vidē.
  19. 19. EKS un TARGET2-Latvija
  20. 20. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem. Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips. TARGET2-Latvija ir viena no 25-ām TARGET2 komponentsistēmām. TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 21 banka, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL norēķinu karšu apstrādes sistēma). Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.4 tūkst. maksājumu 1.0 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 12 mēneši).
  21. 21. Latvijas Bankas EKS sistēma EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro. EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā. EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā. EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku - 15 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, un 13 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji. Vidēji dienā EKS apstrādā 147.4 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 12 mēneši).
  22. 22. Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama? SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu telpa): • projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu maksājumiem eiro; • trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi un tiešais debets; • kopēja telpa un vienādi standarti.
  23. 23. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma? Komisijas maksa Latvijas kredītiestāžu internetbankās Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014 par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro par SEPA kredīta pārvedumu eiro vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi Galvenais nosacījums – BIC un IBAN
  24. 24. 24 EKS Starpbanku maksājuma ceļš Ja abas bankas piedalās EKS sistēmā
  25. 25. 25 EKS EBA Clearing Starpbanku maksājuma ceļš Ja tikai viena no bankām piedalās EKS sistēmā
  26. 26. EKS sistēmas attīstība Eiro norēķini 2008 STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās 2014 Ātrie maksājumi 2017 Nakts cikls 2015 Ieviešana 1998 SEPA 2010
  27. 27. Pārraudzība un Katalizatora loma • maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā; • maksājumu sistēmu datu analīze; • sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā; • viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības jautājumiem; • risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
  28. 28. Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku, maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu tirgus dalībnieku darbību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem, saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma noteikumiem.
  29. 29. Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
  30. 30. Maksājumu pakalpojumu sniedz • 23 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles; • 15 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā licencētas 3) • 29 maksājumu iestādes (Latvija licencētas 3) • Latvijas Pasts un Valsts kase
  31. 31. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji • nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro naudu; • sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām) maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru (maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu veikšanai; • rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).
  32. 32. Banku klientu kontu skaits 2016. gada 1. pusgadā 3.4 milj. (samazinājums pret iepriekšējo pusgadu – 2.2 %) 0 900 1,800 2,700 3,600 4,500 5,400 I II I II I II I 2013 2014 2015 2016 Banku klientu kontu skaits (tūkst.) kontu skaits eiro kontu skaits latos
  33. 33. MAKSĀJUMU INSTRUMENTI
  34. 34. Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā naudā pēdējās nedēļas laikā? Bāze: visi respondenti: n=1007 5.2 BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ 7.5VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS: VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS: EUR 71.6VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA: VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA: EUR 39.4 Iedzīvotāju viedoklis TNS 2016. gads
  35. 35. Maksājuma instruments Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija). Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem. Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
  36. 36. Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais maksājumu veids? 0 20,000 40,000 60,000 80,000 100,000 120,000 I II I II I II I 2013 2014 2015 2016 Klientu kredīta pārvedumi Karšu maksājumi Tiešais debets E-naudas maksājumi Čeki
  37. 37. Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība Maksājumi ar kartēm palielinājās par 4.3% pēc skaita (sasniedzot 117.1milj.) un saglabājās iepriekšējā apjomā – 2.2 mljrd. eiro. • Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu kartes (samazinājums par 0.9 %). • Pieejamas 33.9 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem (pieaugums 9.5%) Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 2 % pēc skaita (līdz 76.8 milj.) un samazinājās par 22% pēc apjoma (līdz 145.4 mljrd. eiro) Izmaiņas 2016. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2015. gada 2. pusgadu.
  38. 38. ATTĪSTĪBAS TENDENCES
  39. 39. Attīstības tendences • reālā laika klientu maksājumi • “virtuālās valūtas” • e-nauda
  40. 40. Reālā laika klientu maksājumi Galvenās iezīmes: • ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un “person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes kanāls); • maksājums tiek saņemts sekunžu laikā no maksājuma uzsākšanas; • starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā sauktais “atliktais” (deferred) norēķins; • līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais sektors.
  41. 41. Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi? Saņēmēja banka Solis 6 Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu un kreditē kontu Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Ātro maksājumu serviss Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs Solis 4 Maksājums apstiprināts Maksātāja banka Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Klients Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 6 Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu un kreditē kontu Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija Solis 6 Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu un kreditē kontu Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs Solis 8 Maksājuma apstiprinājums Solis 1 Klients sazinās ar banku Solis 2 Maksājums tiek iniciēts Solis 5 Saņēmēja banka autorizē maksājumu Solis 4 Maksājums apstiprināts Solis 3 Autorizācija
  42. 42. 47 ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ Mexico – SPEI (2004) Chile – TEF (2008) South Africa – RTC (2006) Nigeria – NIP (2011) China – IBPS (2010) Taiwan – CIFS (2010) India – IMPS (2010) Singapore – FAST (2014) South Korea – KFTC (2014) UK – FPS (2008) Poland – Elixir Express (2012) Sweden – BiR (2012) Denmark – Nets (2014) Italy – SIA (2014) Australia – (2017) USA – (2018) NETHERLANDS SPAIN
  43. 43. EKS sistēmas attīstība Eiro norēķini 2008 STEP2 tiešais savienojums Darbs brīvdienās 2014 Ātrie maksājumi 2017 Nakts cikls 2015 Ieviešana 1998 SEPA 2010
  44. 44. • Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru • Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas maksājumu telpā (sasniedzamība) • Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā Latvijas Bankas motivācija veidot ātro maksājumu servisu EKS
  45. 45. 50 ĀTROMAKSĀJUMUPRINCIPI nekavējoties saņem naudas līdzekļus kontā un var izmantot Saņēmējs tūlītējs starpbanku Klīrings saņem apstiprinājumu sekunžu laikā pēc maksājuma iniciēšanas Maksātājs SEPA kredīta pārvedums Instruments 24/7/365 Pieejamība
  46. 46. Kas ir elektroniskā nauda? Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu veidā esošai bezskaidrai naudai: • maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā; • ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā; • e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā; • izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem, bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas līdzeklis kā e-nauda. ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA “Dāvanu karte” (Galactico).
  47. 47. Kas ir “virtuālā valūta”? Tā nav valūta (nauda). “Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli. “Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto valūtu. Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar virkni risku: - naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā; - naudu no digitālā maka var nozagt; - patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas līdzekli; - “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz nullei; - darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.
  48. 48. Secinājumi • Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens - tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem. • Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā. • Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā pakalpojumus klientiem. • Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci - sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro naudu.
  49. 49. Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un eirozonā vienuviet: www.makroekonomika.lv • Aktuālie dati, to analīze • Ekonomistu viedoklis • Pētījumi • Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija 
  50. 50. PALDIES PAR UZMANĪBU! Deniss Fiļipovs Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Maksājumu sistēmu pārvalde Latvijas Banka Diskusija Aptaujas anketa

×