Prezentācija izmantota Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova lekcijā Latvijas Universitātē 2016. gada 1. martā.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti.
- Attīstības tendences.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
1. Maksājumu instrumenti un maksājumu
sistēmas pasaulē un Latvijā
Maksājumu sistēmu pārvalde
2016. gada marts
2. Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta
rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti
valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās
finanšu institūcijās.
To dara:
• ekonomisti un ekonometristi;
• grāmatveži;
• finanšu tirgus analītiķi;
• statistiķi;
• maksājumu sistēmu eksperti;
• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
• kases operāciju metodikas eksperti;
• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
3. Saturs
1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
2. Kāda tā ir Latvijā?
3. Maksājumu instrumenti.
4. Attīstības tendences.
4. Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver
standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes
(klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.
Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
6. Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
MAKSĀJUMU
SISTĒMAS
7. Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē
• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm
sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;
• Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku
stabilitāti;
• Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai;
• Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina
sabiedrības labklājību;
• Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku;
• Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.
8. Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu
sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par
LVPS – Large Value Payment Systems)
• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma
maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku
klientu ikdienas maksājumiem.
9. Maksājumu sistēmu veidi
• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi
un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un
nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas
reizes dienā.
11. RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;
• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem -
koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.
12. Maksājumu sistēma
Maksātāja
konts
Saņēmēja
konts
Banka BBanka A Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja konta Bankā A
iesniedz maksājuma rīkojuma RTGS sistēmā
notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas
B kredīts centrālajā bankā
informāciju par maksājumu nodod Bankai B
kreditē saņēmēja kontBankā B
13. 13
CHAPS, Lielbritānija
HVPS - Ķīna
Fedwire un CHIPS - USA
STEP2 - ES
TARGET2 – ES,
BEPS - Ķīna
BOJ-NET - JapānaEURO1 - ES
CORE – Francija,
TARGET2-Latvija
EKS
MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ
Zengin - Japāna
14. SWIFT – maksājumu infrastruktūras
kritiska sastāvdaļa
• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu
ziņojumu drošai apmaiņai;
• Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs
ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT
tīklā;
• SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā
ar Beļģijas likumdošanu.
16. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
Bankas
E-naudas iestādes
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase
17. Ko Latvijas Banka dara
maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties
maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši
Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas
Statūtiem” normām.
Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar
citām Eirosistēmas centrālajām bankām.
Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants
18. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators;
• maksājumu sistēmu pārraugs;
• katalizators maksājumu vidē.
20. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto
finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem
klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas
TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips.
TARGET2-Latvija ir viena no 25-ām TARGET2
komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 22 bankas, Latvijas Banka
un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL
norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.4 tūkst. maksājumu
1.0 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 12 mēneši).
21. Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu)
sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās
dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku - 16 bankas, Latvijas Banka un
Valsts kase, un 13 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 147.4 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro
apmērā (2015. gada 12 mēneši).
22. Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu
telpa):
• projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu
maksājumiem eiro;
• trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi
un tiešais debets;
• kopēja telpa un vienādi standarti.
23. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas
kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu
eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta
pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi
Galvenais nosacījums – BIC un IBAN
27. Pārraudzība un Katalizatora loma
• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem
pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar
sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā;
• maksājumu sistēmu datu analīze;
• sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras
nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā;
• viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības
jautājumiem;
• risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju
robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
28. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga
autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku,
maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu
tirgus dalībnieku darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no
patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem,
saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības
normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma
noteikumiem.
29. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par
Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar
bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem
ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
30. Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 26 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 15 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā licencētas 3)
• 34 maksājumu iestādes (Latvija licencētas 3)
• Latvijas Pasts un Valsts kase
31. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro
naudu;
• sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām)
maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru
(maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu
veikšanai;
• rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais
norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).
32. Banku klientu kontu
skaits 2015. gada 2.
pusgadā
3.4 milj. (pieaugums
pret iepriekšējo pusgadu
- 1.9 %)
0
900
1,800
2,700
3,600
4,500
5,400
I II I II I II
2013 2014 2015
Banku klientu kontu skaits (tūkst.)
kontu skaits eiro kontu skaits latos
35. Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā
naudā pēdējās nedēļas laikā?
Bāze: visi respondenti: n=1007
5.7
BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ
6.3VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
EUR 54.6VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA:
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA: EUR 40.8
Iedzīvotāju viedoklis TNS 2015. gads
36.
37. Maksājuma instruments
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai
procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs
un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko
maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu
maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).
Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras
mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt
naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko
attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.
Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
38.
39. Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais
maksājumu veids?
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
I II I II I II I II
2012 2013 2014 2015
Klientu kredīta pārvedumi
Karšu maksājumi
Tiešais debets
E-naudas maksājumi
Čeki
40. Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu
attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 9% pēc skaita (sasniedzot
112.2milj.) un pieauga par 10.3% pēc apjoma (līdz 2.2 mljrd. eiro)
• Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu kartes (pieauga par 1
%).
• Pieejamas 31.0 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem
(pieaugums 3.3%)
Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 5.9% pēc skaita
(līdz 65.7 milj.) un pieauga par 6.9% pēc apjoma (līdz 175.7 mljrd.
eiro)
Izmaiņas 2015. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2015. gada 1. pusgadu.
45. Reālā laika klientu maksājumi
Galvenās iezīmes:
• ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un
“person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes
kanāls);
• maksājums tiek saņemts sekunžu laikā no maksājuma
uzsākšanas;
• starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā
sauktais “atliktais” (deferred) norēķins;
• līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais
sektors.
46. Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Ātro maksājumu
serviss
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Maksātāja banka
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Klients
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
47. 47
ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ
Mexico – SPEI (2004)
Chile – TEF (2008)
South Africa – RTC (2006)
Nigeria – NIP (2011)
China – IBPS (2010)
Taiwan – CIFS (2010)
India – IMPS (2010)
Singapore – FAST (2014)
South Korea – KFTC (2014)
UK – FPS (2008)
Poland – Elixir Express (2012)
Sweden – BiR (2012)
Denmark – Nets (2014)
Italy – SIA (2014)
Australia – (2016)
USA – (2018)
NETHERLANDS
SPAIN
49. • Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām
atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru
• Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas
maksājumu telpā (sasniedzamība)
• Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā
Latvijas Bankas motivācija veidot ātro
maksājumu servisu EKS
51. Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu
veidā esošai bezskaidrai naudai:
• maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas
summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā;
• ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas
summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā;
• e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā;
• izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem,
bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas
līdzeklis kā e-nauda.
ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK
ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA
“Dāvanu karte” (Galactico).
52.
53. Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda).
“Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un
negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli.
“Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto
valūtu.
Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar
virkni risku:
- naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā;
- naudu no digitālā maka var nozagt;
- patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas
līdzekli;
- “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz
nullei;
- darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot
noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.
54. Secinājumi
• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens -
tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem
maksājumu vides līmeņiem.
• Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā
maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.
• Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un
infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā
pakalpojumus klientiem.
• Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci
- sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas
norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro
naudu.
55. Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija
56. PALDIES PAR UZMANĪBU!
Deniss Fiļipovs
Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs
Maksājumu sistēmu pārvalde
Latvijas Banka
Diskusija
Aptaujas anketa