Latvijas tautsaimniecības aktualitātes, ekonomistes Dainas Paulas vieslekcija Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2018. gada 21. aprīlī.

1. LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS
AKTUALITĀTES
Daina Paula
LB MPP
2018. gada 21. aprīlī

2. SATURS
2
• IEVADS:
• īsi par Latvijas Bankas darbu
• īsi par monetārās politikas īstenošanu
• SPECIĀLĀ TĒMA:
• Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski

3. ĪSI PAR LATVIJAS BANKAS DARBU
3

4. LATVIJAS BANKAS KĀ CENTRĀLĀS BANKAS DARBĪBAS GALVENAIS
MĒRĶIS IR CENU STABILITĀTE, KAS SEKMĒ ILGTERMIŅA EKONOMISKO
IZAUGSMI. LATVIJAS BANKAS GALVENIE UZDEVUMI IR:
4
• Līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā;
• pārvaldīt finanšu ieguldījumus;
• nodrošināt skaidrās naudas apriti Latvijā un piedalīties skaidrās naudas
aprites nodrošināšanā eiro zonā;
• līdzdarboties maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā Eirosistēmā;
• sagatavot un publicēt statistisko informāciju atbilstoši Eiropas Savienības
tiesību aktu prasībām.
Avots: https://www.bank.lv/par-mums/vizija-misija-vertibas

5. TĀPAT LATVIJAS BANKAS UZDEVUMOS IETILPST:
5
• Kredītu reģistra uzturēšana un attīstība;
• Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu konsultēšana naudas
politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.

6. Avots: https://www.bank.lv/preses-pazinojumi/11293-par-latvijas-bankas-darbibas-finansu-rezultatiem-2017-gada

7. 0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
LATVIJAS BANKAS IEGULDĪJUMI (REZERVES) PIEAUGUŠI GANDRĪZ 60
REIZES
5.748 miljardi eiro
Avots: Latvijas Banka

8. LATVIJAS BANKA NESAŅEM LĪDZEKĻUS NO VALSTS BUDŽETA
Centrālo banku peļņa un ieskaitījumi budžetā iepriekšējos 7 gados
(2010– 2016), milj. eiro
265.3
157.1
144.5
172.4
39.7
81.0
0
50
100
150
200
250
300
Latvija Igaunija Lietuva
Peļņa pirms sadales Peļņas daļas ieskaitījums valsts budžetā
Avots: Latvijas Banka

9. VISA AIZDOMĪGĀ NAUDA NONĀK LATVIJAS BANKĀ –
VIENOTAJĀ NAUDAS PĀRBAUDES CENTRĀ
2017. gadā
pārbaudītas:
1,462 banknotes
287 monētas
Avots: Latvijas Banka

10. LATVIJAS BANKAS KREDĪTU REĢISTRS – PALĪGS AIZDEVĒJIEM UN
AIZŅĒMĒJIEM
Nozīmīgs instruments personu kredītspējas vērtēšanā un finanšu jomas stabilitātes
veicināšanā
• Uz 31.12.2017. ziņas par 4.59 milj. saistību
~18.9 miljrd. eiro apmērā
• 2017. gadā ~13.2 milj. pieprasījumu
• Dalībnieki:
• bankas
• ar bankām saistītās komercsabiedrības
• krājaizdevu sabiedrības
• apdrošinātāji
• Altum
Avots: Latvijas Banka

11. MONETĀRĀS POLITIKAS ĪSTENOŠANA

12. DECENTRALIZĒTA MONETĀRĀS POLITIKAS LĒMUMU ĪSTENOŠANA
12
ECB
…
…
…
NCB
…
…
…
Kredītiestādes

13. MONETĀRĀS POLITIKAS ĪSTENOŠANA EIROSISTĒMĀ
13
• ECB Padome pieņem lēmumus par Eirosistēmas monetārās
politikas instrumentiem un to lietošanu, kā arī pieņem lēmumus
par galvenajās procentu likmēm
• Savukārt nacionālās centrālās bankas (NCB) veic monetārās
politikas operācijas jeb darījumus
• Darījumi tiek veikti ar monetāro politikas operāciju/darījumu
partneriem (angl. – counterparties)

14. MONETĀRĀS POLITIKAS TRADICIONĀLIE INSTRUMENTI – PROCENTU
LIKME, NETRADICIONĀLIE – VĒRTSPAPĪRU PIRKŠANA,
MĒRĶOPERĀCIJAS
14
Tirgus operācijas:
► galvenās refinansēšanas operācijas (0.00%);
► ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas
(0.00%);
► ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas
(0.00% līdz pat −0.40%);
► precizējošās operācijas;
► strukturālās operācijas.
Aizdevumu iespēja uz nakti (0.25%)
Noguldījumu iespēja (−0.40%)
Obligāto rezervju prasības
Aktīvu iegādes programmas:
► Valsts sektora aktīvu iegādes programma;
► Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes
programma;
► Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes
programma;
► Nodrošināto obligāciju iegādes programma.

15. SVARĪGĀKĀS MONETĀRĀS POLITIKAS OPERĀCIJAS (1)
15
• Pastāvīgās iespējas – noguldījumu un aizdevumu iespēja uz nakti
o izmanto bankas tad, ja nevar noguldīt vai aizņemties naudu tirgū, jo ECB
likme ir neizdevīga (patlaban -0.4% un 0.25%)
• Atklātā tirgus operācijas – galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa
refinansēšanas operācijas, savukārt retāk tiek lietotas precizējošās un
strukturālās operācijas
o GRO notiek reizi nedēļā ar termiņu 7 dienas, ITRO notiek reizi mēnesī ar
termiņu 91 diena. Izsoļu veidā
o GRO un ITRO patlaban izsoles ir pilna apjoma fiksētas likmes

16. SVARĪGĀKĀS MONETĀRĀS POLITIKAS OPERĀCIJAS (2)
16
• Ārkārtas aizdevumi
o Eirosistēma piešķir tām bankām, kurām ir īstermiņa
likviditātes problēmas, bet kuras ir maksātspējīgas
• Rezervju prasības
o tās nosaka banku pasīviem, Eirozonā piemēro 1% pasīviem ar
termiņu zem 2 gadiem un 0% pasīviem ar termiņu virs 2
gadiem; dotos līdzekļus jātur banku korkontā centrālajā bankā

17. SVARĪGĀKĀS MONETĀRĀS POLITIKAS OPERĀCIJAS (3)
17
• Nestandarta operācijas – aktīvu pirkšanas programmas,
mērķētas ilgāka termiņa operācijas
o aktīvu pirkšanas programmas – valsts sektora, korporatīvā
sektora, nodrošinātās obligācijas (emitents – bankas), ar
aktīviem nodrošināti vērtspapīri
o mērķētas ilgāka termiņa operācijas – kredīta operācijas, kuras
veic tikai noteiktu skaitu reižu, termiņš 4 gadi, likme no -0.4%
līdz 0.0%; kredīta pieejamība un likme ir atkarīga no
konkrētās bankas kreditēšanas politikas

18. 18
GALVENĀS REFINANSĒŠANAS OPERĀCIJAS
T-1 diena
T diena
T+1 diena
T+8 diena
Paziņo par izsoli
Pieteikumu sūtīšana Izsoles veikšana, rezultātu paziņošana
BankaNCB
Kredīts
Ķīla
NCB BankaĶīla
Kredīts un procenti

19. MONETĀRĀS POLITIKAS TRADICIONĀLO OPERĀCIJU
DARĪJUMU PARTNERI
19
Pilda obligātās
rezervju prasības
Atbilst uzraudzības
prasībām
Vērtspapīru pirkšanas darījumus var slēgt arī ar finanšu institūcijām, kas nav bankas

20. EIROSISTĒMAS AKCEPTĒJAMIE AKTĪVI
20
• Augsta reitinga vērtspapīri u.c.
• Tai skaitā ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (ABS), lielie kredīti, īstermiņa
vērtspapīri (commercial paper), valdības garantētas banku obligācijas, noteikti
aktīvi ārvalstu valūtā (USD, GBP, JPY)
• Minimālais kredītreitings vismaz no vienas starptautiski atzītas kredītreitingu
aģentūras BBB-

21. LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBA –
PĀRKARŠANAS RISKI

22. SATURS
22
• Kas ir pārkaršana
• Latvijas tautsaimniecības līdzības 2005.-2007. un tagad
• Latvijas tautsaimniecības atšķirības 2005.-2007. un tagad
• Rādītāji, kuri vērtējami neviennozīmīgi
• Pārāk stipra pieprasījuma puse, vai pārāk vāja piedāvājuma
puse?

23. KĀ VAR DEFINĒT PĀRKARŠANU?
23
Situācija, kad kopējais pieprasījums aug
straujāk, nekā ar esošajiem resursiem
(kapacitāti) to iespējams nodrošināt,
izraisot inflācijas pieaugumu.

24. KĀDUS MAKROEKONOMISKOS RĀDĪTĀJUS
JŪSUPRĀT VAJADZĒTU APLŪKOT, LAI
ATBILDĒTU UZ JAUTĀJUMU – VAI LATVIJAS
TAUTSAIMNIECĪBA ŠOBRĪD SĀK PĀRKARST?
24

25. 25
TAUTSAIMNIECĪBAS LĪDZĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD

26. 26Datu avots: CSP
Reālais IKP (2007.g.3.cet=100%)
IEKŠZEMES KOPPRODUKTA (IKP) APJOMS IR APTUVENI
PIRMSKRĪZES LĪMENĪ UN 2017. GADĀ TĀ PIEAUGUMA TEMPS
PALIELINĀJĀS
Reālā un nominālā IKP gada pārmaiņas; %
50
60
70
80
90
100
110
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
nominālais
reālais

27. BEZDARBS IR SARUCIS NEDAUDZ ZEM DABISKĀ LĪMEŅA
27
Faktiskais un dabiskais bezdarbs
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; sez.izl.dati)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins. Vairāk par metodoloģiju: LB Diskusijas materiāls #2/2015.
Bezdarba cikliskā komponente
(pp.; % no ekonomiski aktīvajiem iedz.)
-1.3
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
0
4
8
12
16
20
24
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
Faktiskais bezdarbs Dabiskais bezdarbs

28. VAKANČU SKAITS PĒDĒJOS MĒNEŠOS STRAUJI PIEAUDZIS
28
Beveridža līkne Latvijai (2000. – 2018. gads)
Avots: NVA dati; MPP aprēķins

29. DARBASPĒKA TRŪKUMS KĻŪST AKTUĀLĀKS – TĀ IR LĪDZĪBA, TOMĒR
ATBILŽU SALDO PAŠLAIK IR DAUDZ ZEMĀKS
Uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par būtisku uzņēmējdarbības kavējošo faktoru
(sez. izl. dati; %)
0
10
20
30
40
50
60
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
20181.cet.
Apstrādes rūpniecība Būvniecība Pakalpojumi
Avots: EK dati

30. ALGU PIEAUGUMA TENDENCE IEZĪMĒ LĪDZĪBU, LAI GAN TEMPS IR
DAUDZ ZEMĀKS
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
Kopā Privātais sektors Sabiedriskais sektors
30
Vidējās bruto nominālās darba samaksas gada pieauguma temps (%)
sektoru dalījumā
2017g.: + 7.9%
Avots: CSP dati

31. 60
70
80
90
100
110
120
2000I
2001I
2002I
2003I
2004I
2005I
2006I
2007I
2008I
2009I
2010I
2011I
2012I
2013I
2014I
2015I
2016I
2017I
2018I
Avots: EK dati
OPTIMISMA PIEAUGUMS VAR VEICINĀT ALGU PIEAUGUMU
Noskaņojuma rādītājs Latvijā
(atbilžu saldo, %)

32. ALGU-PRODUKTIVITĀTES KĀPUMA ATŠĶIRĪBAS UZKRĀŠANĀS
MAZINĀJUSI LATVIJAS EKSPORTA IZMAKSU KONKURĒTSPĒJU
32Avots: CSP dati; Latvijas Bankas aprēķins
Reālās algas un darba ražīguma indekss (2005 1.cet. = 100)
60
80
100
120
140
160
180
Darba ražīgums Reālā alga

33. JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ VĒSTURISKI AUGSTA; SĀK
PĀRSNIEGT PIRMSKRĪZES LAIKA LĪMENI
33
0
10
20
30
40
50
60
70
80
20001.cet.
20011.cet.
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
20181.cet.
Avots: EK
Jaudu izmantošanas pakāpe rūpniecībā, %

34. 34
TAUTSAIMNIECĪBAS ATŠĶIRĪBAS
TOREIZ (2005-2007) UN TAGAD

35. NETO REĀLĀS ALGAS DINAMIKA, KAS LIECINA PAR PIRKTSPĒJAS
PĀRMAIŅĀM, NEPAĀTRINĀS UN NEPĀRSNIEDZ PIRMSKRĪZES TEMPU
3.9
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
35
Reālās neto algas gada pieauguma temps (%)
Avots: CSP dati

36. MAZUMTIRDZNIECĪBAS IZAUGSME SAGLABĀJAS MĒRENA,
PIRMSKRĪZES TĒRIŅU APJOMS NAV SASNIEGTS
36
40
50
60
70
80
90
100
20001.cet.
3.cet.
20011.cet.
3.cet.
20021.cet.
3.cet.
20031.cet.
3.cet.
20041.cet.
3.cet.
20051.cet.
3.cet.
20061.cet.
3.cet.
20071.cet.
3.cet.
20081.cet.
3.cet.
20091.cet.
3.cet.
20101.cet.
3.cet.
20111.cet.
3.cet.
20121.cet.
3.cet.
20131.cet.
3.cet.
20141.cet.
3.cet.
20151.cet.
3.cet.
20161.cet.
3.cet.
20171.cet.
3.cet.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdiznāmās cenās
(2007. g. 2.cet=100%)
Avots: CSP dati

37. INFLĀCIJA IR IEVĒROJAMI ZEMĀKA NEKĀ PIRMSKRĪZES PERIODĀ; LĪMENI
BŪTISKI IETEKMĒ PIEDĀVĀJUMA FAKTORI: GLOBĀLĀS RESURSU CENAS,
NETIEŠI NODOKĻI
-3
0
3
6
9
12
15
18
2000I
VII
2001I
VII
2002I
VII
2003I
VII
2004I
VII
2005I
VII
2006I
VII
2007I
VII
2008I
VII
2009I
VII
2010I
VII
2011I
VII
2012I
VII
2013I
VII
2014I
VII
2015I
VII
2016I
VII
2017I
VII
2018I
37
Patēriņa cenu indeksa pārmaiņas
(12 mēnešos vidēji pret iepriekšējiem 12 mēnešiem, %)
Avots: CSP

38. PAMATINFLĀCIJA PIEAUGUSI, BET SAGLABĀJAS ZEM 2%, KAS IR
DAUDZ ZEMĀKS LĪMENIS NEKĀ PIRMSKRĪZES PERIODĀ
-2
-1
0
1
2
3
4
2016I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2017I
II
III
IV
V
VI
VII
VIII
IX
X
XI
XII
2018I
II
III
Inflācija
Pamatinflācija (nemainīgās nodokļu likmes, bez pārtikas, enerģijas un administratīvām cenām)
Avots: CSP dati; MPP aprēķins 38
Gada inflācija un pamatinflācija (SPCI; %)

39. Avots: Latvijas Banka 39
KREDITĒŠANAS ATJAUNOŠAJĀS PALĒNINĀJUSIES
Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps (%)
-5.1
-8.5
-20
0
20
40
60
80
100
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Rezidenti kopā NFS+mājsaimniecības Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības

40. TEKOŠĀ KONTA SALDO UZRĀDA DEFICĪTU, BET TAS SAGLABĀJAS
NELIELS
40
Tekošā konta bilance (% no IKP)
Avots: Latvijas Banka
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017

41. 41
90
110
130
150
170
190
210
230
250
2000.1.cet.
2001.1.cet.
2002.1.cet.
2003.1.cet.
2004.1.cet.
2005.1.cet.
2006.1.cet.
2007.1.cet.
2008.1.cet.
2009.1.cet.
2010.1.cet.
2011.1.cet.
2012.1.cet.
2013.1.cet.
2014.1.cet.
2015.1.cet.
2016.1.cet.
2017.1.cet.
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde
Jaunbūvju skaita indekss, 2003.g.1.cet.=100%,
sez.izl., 4 cet.slīd.vid.
BŪVNIECĪBAS IZAUGSME IR TĀLU NO PIRMSKRĪZES PERIODA
PIEAUGUMA TEMPA
Būvniecības nozares ražošanas apjoms,
2010=100, sez.izl.
0
50
100
150
200
250
300
350
2003.1.cet.
2004.1.cet.
2005.1.cet.
2006.1.cet.
2007.1.cet.
2008.1.cet.
2009.1.cet.
2010.1.cet.
2011.1.cet.
2012.1.cet.
2013.1.cet.
2014.1.cet.
2015.1.cet.
2016.1.cet.
2017.1.cet.
Pavisam Dzīvojamās mājas
Biroju ēkas Tirdzniecības ēkas
Rūpnīcas un noliktavas

42. 42
80
100
120
140
160
180
200
220
1.cet.
2006
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2011
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2016
2.cet.
Mājokļi kopā Jaunie mājokļi Lietotie mājokļi
Datu avots: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata
Mājokļu cenu indekss (2010=100)Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits
NĪ TIRGUS AKTIVITĀTE ATJAUNOJAS PAKĀPENISKI, PIRKUMA LĪGUMU
SKAITS NESASNIEDZ PAT 2004.G. LĪMENI, CENAS AUG MĒRENĀK
-
10,000
20,000
30,000
40,000
50,000
60,000
70,000
80,000
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017Pirkuma līgumi Latvijā

43. NĪ CENU PIEAUGUMS ILGSTOŠI IR LĪDZĪGS ALGU PIEAUGUMAM
43Avots: CSB, Latio, Latvijas Bankas aprēķini
Mājokļu cenas pret ienākumiem (vidējā alga)
0.5
0.7
0.9
1.1
1.3
1.5
1.7
1.9
2.1
2.3
2000
1.cet.
2001
1.cet.
2002
1.cet.
2003
1.cet.
2004
1.cet.
2005
1.cet.
2006
1.cet.
2007
1.cet.
2008
1.cet.
2009
1.cet.
2010
1.cet.
2011
1.cet.
2012
1.cet.
2013
1.cet.
2014
1.cet.
2015
1.cet.
2016
1.cet.
2017
1.cet.
Mājokļu cenu indekss pret vidējo algu (2010=100)

44. APLŪKOTIE PIEMĒRI LIECINA, KA JĀSTIPRINA PIEDĀVĀJUMA PUSE
• bezdarbs zem dabiskā līmeņa;
• aptaujās vairāk parādās darbaspēka
trūkums kā attīstību kavējošs
faktors;
• algu kāpums ilgāku laiku apsteidzis
produktivitātes pieaugumu;
• jaudu noslodze līdzīgā augstā
līmenī;
• Inflācija daudz zemāka, lielākā tās daļa
izriet no ārējo / piedāvājuma faktoru
ietekmes;
• tekošā konta saldo pret IKP neliels;
• pirktspēja aug lēnāk;
• kreditēšanas attīstās gausi; NĪ tirgus
attīstās pakāpeniski
• investīciju īpatsvars zems
Kopīgs Atšķirīgs
44

45. 45
NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMĀS
TENDENCES

46. 46
70
80
90
100
110
120
130
140
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Ar VDI tautsaimniecībā kopumā deflēts, 37 valstis
Ar SPCI deflēts, 37 valstis
Latvijas eksporta daļa pasaules importā
Reālais efektivais valūtas kurss, tirgus daļa (2010=100) un rentabilitāte (%)
IZMAKSU KONKURĒTSPĒJA (REER) PASLIKTINĀS, MAZINĀS TIRGUS DAĻA
ATSEVIŠĶOS TIRGOS, TAČU RENTABILITĀTE AUG
Avots: EK, LB
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016*
2017**
Rentabilitāte apstrādes rūpniecībā
* - CSP pagaidu gada dati rentabilitātei
** - 4-ceturkšnu vidējais rādītājs no ceturkšņu datiem

47. 47
Latvijas eksporta ES importā daļas pārmaiņas (%)
un atsevišķu faktoru devums tajās (pp)
2017. GADĀ PREČU EKSPORTA DAĻA SARUKUSI ES TIRGŪ
Datu avots: Eurostat, LB aprēķins;
vairāk par metodoloģiju https://www.ihs.ac.at/publications/eco/es-235.pdf
15.9
-0.2
6.7
5.2
-4.8
6.0
-3.2
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Nesadalītais efekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējas efekts
Kopējais pieaugums

48. STARP NEVIENNOZĪMĪGI VĒRTĒJAMAJĀM TENDENCĒM JĀATZĪMĒ:
48
• Izmaksu konkurētspējas pavājināšanās kopsolī ar
• rentabilitātes uzlabošanos apstrādes rūpniecībā
• un stagnējošu tirgus daļu būtiskos eksporta tirgos

49. 49
LAI UZTURĒTU
LĪDZSVAROTU
IZAUGSMI,
AKTUĀLA IR
PIEDĀVĀJUMA PUSES
KAPACITĀTES
STIPRINĀŠANA

50. DARBASPĒKS

51. IEDZĪVOTĀJU SKAITS TURPINA SARUKT, UN NODARBINĀTO SKAITA
PIEAUGUMS VECUMSTRUKTŪRAS IETEKMĒ IR IEROBEŽOTS
51Avots: CSP
48.0
52.0
56.0
60.0
64.0
68.0
1750
2000
2250
2500
2750
1990
1991
1992
1993
1994
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Pavisam Darbspējas vecumā
Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tūkst. un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars, %

52. LĪDZDALĪBAS LĪMENIS DARBA TIRGŪ VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ
LĪMENĪ UN PĀRSNIEDZ ES VIDĒJO
76.3
72.8
50
55
60
65
70
75
80
85
Zviedrija
Dānija
Nīderlande
Vācija
Igaunija
Lielbritānija
Latvija
Austrija
Somija
Lietuva
ČehijasRep.
Spānija
Portugāle
Kipra
Eirozona
Slovākija
Slovēnija
Francija
Īrija
Ungārija
Luksemburga
Malta
Polija
Bulgārija
Grieķija
Beļģija
Horvātija
Rumānija
Itālija
Līdzdalības līmenis (15-64 gadi; %) Līdzdalības līmenis 2016. gadā (vecums 15-64; %)
52
77.0
72.8
62
64
66
68
70
72
74
76
78
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)
Avots: CSP un Eurostat dati

53. TAS PATS ATTIECAS UZ NODARBINĀTĪBAS LĪMENI
68.7
65.4
40
45
50
55
60
65
70
75
80
Zviedrija
Dānija
Nīderlande
Vācija
Lielbritānija
Igaunija
ČehijasRep.
Austrija
Lietuva
Somija
Latvija
Ungārija
Slovēnija
Malta
Luksemburga
Eirozona
Portugāle
Slovākija
Īrija
Polija
Francija
Kipra
Bulgārija
Beļģija
Rumānija
Spānija
Itālija
Horvātija
Grieķija
Nodarbinātības līmenis (15-64 gadi; %) Nodarbinātības līmenis 2016. gadā (15-64 gadi; %)
53Avots: CSP un Eurostat dati
70.1
65.4
56
58
60
62
64
66
68
70
72
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
Latvija Eiro zona (19)

54. SAMAZINĀS GAN ILGTERMIŅA BEZDARBS, GAN NEAKTĪVO
IEDZĪVOTĀJU SKAITS
16.1
0
10
20
30
40
50
60
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.
Ilgtermiņa (>1 gads) bezdarbnieku īpatsvars (%) Cerības zaudējušo atrast darbu ekonomiski neaktīvo
iedzīvotāju skaits (tūkst.)
Avots: CSP dati 54
34.5
0
10
20
30
40
50
60
70
20021.cet.
20031.cet.
20041.cet.
20051.cet.
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
20151.cet.
20161.cet.
20171.cet.

55. LATVIJA ATVĒL MAZ RESURSU BEZDARBNIEKU PĀRKVALIFIKĀCIJAI,
TOS NOVIRZA MAZĀK EFEKTĪVAJIEM PASĪVAJIEM PASĀKUMIEM
55
33001
10233
8222
7417
4441
2049
383
211
181
154
152
0 10000 20000 30000 40000
Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi
Atbalsta pasākumi ilgstošajiem bezdarbniekiem
Jauniešu garantija
Pagaidu sabiedriskie darbi
Neformālā apmācība
Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija
Pasākumi noteiktām iedzīvotāju grupām
Komercdarbības uzsākšana
Apmācība pie darba devēja
Reģionālās mobilitātes programma
Atbalsts bezdarbniekiem ar atkarības problēmām
Bezdarbnieki, kas 2017. g. 1. pusgadā uzsākuši dalību pasākumos (cilvēku skaits)
Avots: NVA
Jāorientē uz
rezultātu!

56. AUGSTI IZGLĪTOTO CILVĒKU RESURSS IR ZEMS, DARBA MEKLĒTĀJU
VIDŪ DOMINĒ POTENCIĀLIE ARNBA ŅĒMĒJI BEZ SPECIALITĀTES,
PROOFESIJAS
8.7
3.9
8.6
12.1
18.8
0
5
10
15
20
Kopā Augstākā izglītība Profesionālā un
arodizglītība
Vispārējā vidējā
izglītība
Pamatizglītība
56
Bezdarbs izglītības līmeņu dalījumā 2017.g.
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini

57. KAPITĀLS

58. 20
30
40
50
60
70
80
90
Ražošanas jaudu noslodze apstrādes rūpniecības apakšnozarēs 2018. g. 1.cet. un tās variācija kopš 2014.g., %
(izlaides svari., %)
Avots: Eiropas Komisija, CSP
JAUDU NOSLODZE APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ IR VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ LĪMENĪ UN
NORĀDA UZ INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU TĀLĀKAI ATTĪSTĪBAI

59. ZEMAIS INVESTĪCIJU LĪMENIS BREMZĒ PRODUKTIVITĀTES
KĀPUMU UN NENODROŠINA KONKURĒTSPĒJAS UZTURĒŠANU
59
0
50
100
150
200
250
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2005I
III
2006I
III
2007I
III
2008I
III
2009I
III
2010I
III
2011I
III
2012I
III
2013I
III
2014I
III
2015I
III
2016I
III
2017I
III
Investīciju īpatsvars IKP, faktiskajās cenās, %
Investīcijas mašīnās un iekārtās, sal.c., izl., 2005. 1. cet. = 100%; labā ass
Avots: Eurostat
Investīciju īpatsvars IKP un investīciju mašīnās un iekārtās dinamika

60. Avots: The Global Innovation Index; 2012;2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS LĪMENI
0
10
20
30
40
50
60
70
Zviedrija
Nīderlande
Lielbritānija
Dānija
Somija
Vācija
Īrija
Luksemburga
Francija
Austrija
Čehija
Igaunija
Malta
Beļģija
Spānija
Itālija
Kipra
Portugāle
Slovēnija
Latvija
Slovākija
Bulgārija
Polija
ungārija
Lietuva
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Valsts vieta pasaulē* globālajā inovāciju indeksā
2017 2012

61. Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO INOVĀCIJAS LĪMENI
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Somija
Dānija
Zviedrija
Lielbritānija
Austrija
Vācija
Beļģija
Francija
Grieķija
Īrija
Nīderlande
Slovēnija
Spānija
Portugāle
Čehija
Itālijs
Luksemburga
Malta
Igaunija
Kipra
Ungārija
Lietuva
Horvātija
Polija
Latvija
Slovākija
Bulgārija
Rumānija
Valsts vieta* pasaulē pēc cilvēkkapitāla un pētniecības
2017 2012

62. Avots: The Global Innovation Index; 2012; 2017; *iekļauti dati par 127 valstīm
VĀJŠ REITINGS ES VIDŪ RĀDĪTĀJOS, KAS RAKSTURO BIZNESA SAISTĪBU
AR INOVĀCIJĀM UN ZINĀŠANU ABSORBCIJU
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Nīderlande
Zviedrija
Somija
Luksemburga
Īrija
Dānija
Lielbritānija
Vācija
Francjia
Austrija
Malta
Beļģija
Čehija
Igaunija
Slovēnija
Kipra
Bulgārija
Itālija
Spānija
Slovākija
Latvija
Ungārija
Lietuva
Polija
Portugāle
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Valsts vieta pasaulē* pēc biznesa sarežģītības pakāpes
2017 2012

63. VĀJŠ INOVĀCIJU POTENCIĀLS IR LIKUMSAKARĪGAS SEKAS ILGSTOŠI
ZEMIEM IEGULDĪJUMIEM PĒTNIECĪBĀ UN ATTĪSTĪBĀ (KĀ ARĪ ZEMAI
IZGLĪTĪBAS KVALITĀTEI)
64Avots: UNESCO Institute for Statistics, http://data.uis.unesco.org/Index.aspx
0
0.5
1
1.5
2
2.5
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
Kopējie izdevumi pētniecībai un attīstībai
(R&D, % no IKP)
Igaunija
Latvija
Lietuva
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
Latvija Lietuva Igaunija
R&D finansēšanas avoti (%), 2015
Valsts Uzņēmumi Ārvalstis

64. KOPSAVILKUMS
65
• Latvijas tautsaimniecību šobrīd nevar uzskatīt par pārkarsušu;
• līdzīgi pirmskrīzes periodam vērojama nelīdzsvarotība darba tirgū (algu kāpums
apsteidzis produktivitātes pieaugumu, vājinot izmaksu konkurētspēju; iezīmējas
darbaspēka trūkums kā attīstību kavējošs faktors);
• savukārt atšķirības atspoguļo lēnāka kreditēšanas attīstība, zems investīciju
īpatsvars tautsaimniecībā;
• lai novērstu nelīdzsvarotību rašanos, jāstiprina piedāvājuma puses kapacitāte –
ieguldījumi gan pētniecībā, gan iekārtās, gan cilvēkkapitālā (piem., ilgtspējīga,
investīcijas veicinoša nodokļu politika, izglītības un veselības reformas u.tml.)

65. 66