Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija konferencē "Lemtspēja" 2023. gada 24. novembrī. 

1. Latvijas cilvēkkapitāls
ekonomikas mainīgajos
apstākļos
Konference «Lemtspēja»
24.11.2023.
Dr. Oļegs Krasnopjorovs

2. Cilvēkkapitāls ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem
Labvēlīga vide:
uzņēmējdarbībai
un dzīvei kopumā,
institūciju kvalitāte utt.
Fiziskais kapitāls:
ražošanas iekārtas, infrastruktūra
Dabas resursi:
Zeme, pārtika, enerģija utt.
Cilvēkkapitāls:
skaits un kvalitāte
(izglītība, veselība utml.).
Tehniskais progress:
atkarīgs no cilvēkkapitāla,
var ietekmēt fizisko kapitālu
un dabas resursu izmantošanu.
2

3. Iedzīvotāju skaits (tūkst.) Darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars (%; 15-64 gadi)
1300
1400
1500
1600
1700
1800
1900
2022 2029 2036 2043 2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
Iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties pēc visiem scenārijiem
Avots: Eurostat prognozes (EUROPOP-2023).
52
55
58
61
64
2022 2029 2036 2043 2050
Bāzes scenārijs Mazāka dzimstība Mazāka mirstība
Lielāka migrācija Mazāka migrācija Bez migrācijas
3

4. Bērnu skaits uz sievieti (fertility rate)
ES valstīs (2021. gadā)
Neto migrācija Latvijā
(tūkst. cilvēku)
1.6
1.5
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
Francija
Čehija
Rumānija
Īrija
Dānija
Zviedrija
Slovēnija
Slovākija
Nīderlande
Igaunija
Ungārija
Beļģija
Bulgārija
Vācija
Horvātija
Latvija
ES
vidēji
Austrija
Somija
Grieķija
Kipra
Luksemburga
Lietuva
Portugāle
Polija
Itālija
Spānija
Malta
-40
-30
-20
-10
0
10
20
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
Varbūtība nomirt 60 gadu vecumā
ES valstīs (%; 2021. gadā)
1.7
0.8
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.4
1.6
1.8
2.0
Bulgārija
Rumānija
Ungārija
Latvija
Lietuva
Slovākija
Polija
Igaunija
Čehija
Horvātija
Grieķija
ES
vidēji
Slovēnija
Vācija
Portugāle
Dānija
Francija
Austrija
Beļģija
Nīderlande
Īrija
Spānija
Kipra
Somija
Luksemburga
Malta
Itālija
Zviedrija
Daudzsološākais instruments cilvēkkapitāla glābšanai - izskaust priekšlaicīgu mirstību
(dzimstība ir tuvu ES vidējai; migrācijas saldo tuvu nullei)
Avots: Centrālās Statistikas pārvaldes un Eurostat dati.
Ukraina
4

5. Pārmērīgai mirstībai ir būtiska ietekme uz ekonomiku. Būtiski ieguvumi, ja
veselības aprūpes sistēma būtu uzlabojusies jau 2000. gadu sākumā
4 000
dzīvību skaits, ko var
izglābt katru gadu
60 000
Latvijas iedzīvotāju skaits
šodien būtu augstāks
Iedzīvotāju skaits Nodarbinātība Ekonomiskā izaugsme (IKP)
40 000
Nodarbināto skaits
Latvijā šodien būtu
augstāks
0.2% gadā
Straujāka ekonomiskā
izaugsme katru gadu
4%
Augstāks IKP līmenis
Latvijā šobrīd
Avots: autora aprēķins, izmantojot Eurostat datus.
Latvijas pārmērīgās mirstības makroekonomiskās ietekmes novērtējums balstīts uz mirstības rādītāju salīdzinājumu katrā kohortā (līdz 65 gadu vecumam) starp Latviju
un 6 ES valstu grupu (Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Lielbritānija) 2002.–2019. gadā (pirms Covid-19 pandēmijas).
5

6. 63.9
50
55
60
65
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
69.2
66.2
63.9
40
45
50
55
60
65
70
Nīderlande
Igaunija
Zviedrija
Malta
Dānija
Vācija
Īrija
Lietuva
Kipra
Austrija
Čehija
Ungārija
Latvija
Somija
Luksemburga
Portugāle
Slovēnija
Slovākija
Polija
Bulgārija
Francija
Beļģija
Spānija
Horvātija
Rumānija
Grieķija
Itālija
Nodarbinātības līmenis Latvijā
(%; 15-74 gadu vecumā)
6
Vai mēs izmantojam pieejamo cilvēkkapitālu efektīvi?
Nodarbinātības līmenis Latvijā ir tuvu rekordam un augstāks nekā vairumā ES valstu
Nodarbinātības līmenis ES valstīs 2022. gadā
(%; 15-74 gadu vecumā)
Avots: Centrālās Statistikas pārvaldes un Eurostat dati.

7. Oficiālie un plašie bezdarba rādītāji (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Plašie bezdarba rādītāji arī tuvu rekordzemam līmenim
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) un Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati; autora aprēķins.
0
5
10
15
20
25
30
2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
Reģistrētais bezdarbs (NVA)
Faktiskais bezdarbs (CSP)
+ zaudējušie cerības atrast darbu
+ gatavi sākt darbu bet to nemeklē; vai pretēji
+ strādā nepilnu laiku un vēlas atrast pilna laika darbu
Oficiālais
bezdarbs
7

8. Iekšējās darba roku rezerves joprojām ir būtiskas, tās jāaktivizē
Vecums Vīrieši Sievietes
15-19 12.9 13.5
20-24 4.3 4.7
25-29 1.7 2.0
30-34 2.8 1.5
35-39 1.2
40-44 2.3 2.1
45-49 4.7 2.5
50-54 6.0 0.5
55-59 5.5 0.5
60-64 3.9
Kopā 45.4 27.4
72.8
Iekšējās darba roku rezerves Latvijā 2022. gadā
(tūkst. cilvēku)
Jaunieši:
profesionālās izglītības un attiecīgo prakses vietu zema izplatība un prestižs.
Vīrieši pusmūža vecumā:
novecojusi izglītība un zema mūžizglītības izplatība,
zemas digitālās prasmes,
veselības stāvokļa pasliktinājums.
Iekšējās darba roku rezerves atspoguļo papildu nodarbinātību, ja nodarbinātības līmenis attiecīgajās vecumgrupās
sasniegtu ES6 valstu vidējo līmeni. ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
Avots: autora aprēķins. Detaļas sk. Krasnopjorovs O. (2019). «Anatomy of labour reserves in the Baltic countries: a snapshot 15 years after the EU accession». Latvijas Bankas Diskusijas materiāls
#2/2019. https://datnes.latvijasbanka.lv/papers/discussion/dp_2_2019-en.pdf
~7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
8

9. Iekšējo darba roku rezervju aktivizēšanas mērķis ir ambiciozs, bet reāls
Avots: autora aprēķins. Detaļas sk. Krasnopjorovs O. (2019). «Anatomy of labour reserves in the Baltic countries: a snapshot 15 years after the EU accession». Latvijas Bankas Diskusijas materiāls
#2/2019. https://datnes.latvijasbanka.lv/papers/discussion/dp_2_2019-en.pdf
Vīrieši Iedzīvotāju
skaits
Nodarbināto
skaits
Iekšējā darba
roku rezerve
Nenodarbināto skaits
samazinās par:
45-49 61.5 50.9 4.7 44%
50-54 60.9 47.8 6.0 46%
55-59 58.1 43.3 5.5 37%
60-64 58.5 36.3 3.9 17%
Vīrieši pusmūža vecumā Latvijā 2022. gadā (tūkst. cilvēku)
Jaunie vīrieši Latvijā 2022. gadā (tūkst. cilvēku)
Vīrieši Iedzīvotāju
skaits
Nodarbināto
skaits
Iekšējā darba
roku rezerve
Nenodarbināto skaits
samazinās par:
15-19 48.8 3.5 12.9 29%
20-24 42.3 25.1 4.3 25%
Iekšējās darba roku rezerves atspoguļo papildu nodarbinātību, ja nodarbinātības līmenis attiecīgajās vecumgrupās
sasniegtu ES6 valstu vidējo līmeni. ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
9

10. Piedalījies izglītībā vai apmācībā pēdējo 4 nedēļu laikā
(% no iedzīvotājiem; 2022. gadā)
Iedzīvotāji ar digitālām prasmēm vismaz pamata līmenī
(% no iedzīvotājiem; 2021. gadā)
Latvijas pieaugušajiem mazāka iesaiste mūžizglītībā un zemākas digitālās prasmes
nekā valstīs ar augstu nodarbinātību
Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.
0
5
10
15
20
25
30
35
25-34 35-44 45-54 55-64
ES6 Latvija
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
ES6 Latvija
ES6 valstis ir Vācija, Dānija, Nīderlande, Īrija, Zviedrija, Igaunija.
10

11. 0
5
10
15
20
25
30
35
Zviedrija
Malta
Īrija
Spānija
Itālija
Luksemburga
Francija
Beļģija
Nīderlande
Somija
Dānija
Kipra
Austrija
Portugāle
Vācija
Grieķija
Slovēnija
Čehija
Horvātija
Igaunija
Polija
Slovākija
Lietuva
Ungārija
Rumānija
Latvija
Bulgārija
Ar labu veselību Ar sliktu veselību
Paredzamais mūža ilgums vīriešiem 50 gadu vecumā
(2021. gadā)
Veselības stāvokļa pašnovērtējums vīriešiem 45-64
gadu vecumā (indekss; 2022. gadā)
Pensijas vecuma celšana nav panaceja, ja nodarbinātību kavē veselības problēmas
Avots: Eurostat dati, autora aprēķins.
0
20
40
60
80
100
Grieķija
Īrija
Rumānija
Kipra
Malta
Itālija
Luksemburga
Beļģija
Zviedrija
Čehija
Francija
Spānija
Slovēnija
Bulgārija
Nīderlande
Austrija
Dānija
Horvātija
Somija
Vācija
Slovākija
Polija
Ungārija
Portugāle
Igaunija
Latvija
Lietuva
200: ļoti labs
100: labs
0: viduvējs
-100: slikts
-200: ļoti slikts
11

12. Valdības izdevumi izglītībai un absolventu prasmes
Pieticīga izglītības un veselības aprūpes kvalitāte
atspoguļo ne tikai zemus izdevumus, bet arī sistēmas neefektivitāti
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
30
40
50
60
70
80
90
3 4 5 6 7
Absolventu
prasmes
(0
–
100
punkti,
2019.
gadā)
Valdības izdevumi izglītībai, % no IKP
(2015. – 2019. gadā vidēji)
Valstu izlase: Eiropas Savienības valstis.
Avots: Eurostat un Global Competitiveness Index dati, autora aprēķins.
Valdības izdevumi veselības aprūpei un veselīgā mūža ilgums
BE
BG
CZ
DK
DE
EE
IE
GR
SP
FR
CR
IT
CY
LV
LT
LU
HU
MT
NL
AT
PL
PT
RO
SL
SK
FI
SE
5
10
15
20
25
30
3 4 5 6 7 8 9
Veselīgā
mūža
ilgums
vīrietim
50
gadu
vecumā
(gadi;
2020.
gādā)
Valdības izdevumi veselības aprūpei, % no IKP
(2016. – 2020. gadā vidēji)
Efektivitātes
robeža
Efektivitātes
robeža
12

13. Beveridža līkne Latvijas reģionos
(2016. – 2022. gads)
Nodarbinātības līmenis
(%; 15-74 gadu vecumā; 2022. gadā)
Darba tirgus reģionālās atšķirības joprojām plašas
Avots: CSP dati, autora aprēķins.
~Vācija
~ Spānija
54
56
58
60
62
64
66
68
Pierīga
Rīga
Zemgale
Vidzeme
Kurzeme
Latgale
=> Latgalē visneefektīvākais darba tirgus.
13

14. Nodarbinātības līmenis (%; 15-74 gadi)
Nodarbinātības plaisas tautību dalījumā dekompozīcija
(procentpunkti)
45
50
55
60
65
70
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Latvieši Citas tautības
0
2
4
6
8
10
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Lielāks bezdarbs nelatviešiem
Lielāka darba tirgus līdzdalība latviešiem
Nodarbinātības līmeņa plaisa tautību dalījumā
Joprojām noturīgas arī nodarbinātības atšķirības tautību dalījumā
Avots: CSP dati, autora aprēķins.
14

15. Valsts = milzu rūpnīca, kuras
mērķis ir maksimizēt izlaidi.
Ekonomiskā izaugsme kā instruments cilvēkkapitāla uzlabošanai
Cilvēki ir skrūvītes – ražošanas
ierīces, kas pakļautas nolietojumam.
Līdzīgi kā izlaides maksimizācijas
vārdā var nesaudzēt darbagaldus,
arī cilvēkus var "norakstīt" 65 gadu
vecumā vai pat agrāk.
Ražošanas izlaide kalpo cilvēkam,
nevis otrādi.
Ekonomikas apjoms nav pašmērķis,
bet tikai instruments, lai uzlabotu
dzīves kvalitāti.
Iedzīvotāju novecošana ir svarīgs
civilizācijas sasniegums, kas nozīmē
garāku un veselīgāku mūžu (plašākas
pašrealizācijas iespējas) mums katram.
Veca ekonomikas paradigma Jauna ekonomikas paradigma
Iedzīvotāju skaita kritums, novecošana
un darba roku trūkums bremzē
ekonomikas izaugsmes tempu.
Mērens darbaspēka trūkums veicina tehnisko
progresu un tādējādi arī produktivitāti un
ienākumus. Tā ir iespēja aktivizēt iekšējās
darba roku rezerves un re-emigrāciju.
Avots: Krasnopjorovs Oļegs (2018). Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis. 15

16. Ienākumu līmenis un apmierinātība ar dzīvi
Eiropas pilsētās (2019. gadā)
Apmierinātība ar dzīvi un iedzīvotāju skaita pārmaiņas
Eiropas pilsētās
Dzīves kvalitāte galvaspilsētā pagaidām neveicina
augsti kvalificētu un radošu cilvēku masveida imigrāciju
Avots: Krasnopjorovs Olegs (2022). «Ready for the next 820? Looking for the keys to paradise of Riga city».
Latvijas Bankas diskusijas materiāls #2/2022. https://datnes.latvijasbanka.lv/diskusijas-materiali/DP_2_2022_Riga_12_04.pdf
Dzīves kvalitātes indekss atspoguļo vairākas dimensijas no Eiropas Komisijas 2019. gada
aptaujas: drošība, uzticība cilvēkiem apkārt, vides piesārņojums, infrastruktūra, pārvaldība,
sabiedriskais transports, apmierinātība ar dzīvesvietu.
0: sliktākais rezultāts starp Eiropas pilsētām; 100: labākais rezultāts.
16
Olborga
Atēnas
Bukareste
Groningena
Leipciga
Lisabona
Luksemburga
Neapole
Oslo
Ostrava
Palermo
Rīga
Stokholma
Tallina
Turīna
Viļņa
R² = 0.43
-10
-5
0
5
10
15
20
25
55 60 65 70 75 80 85 90 95
Iedzīvotāju
skaita
pārmaiņas
(%;
2012.
-
2019.
gadā)
Apmierinātība ar dzīvi pilsētā (2012. un 2019. gada vidējais)

17. Cilvēkkapitāls ir viens no svarīgākiem ekonomikas
izaugsmes faktoriem. Bet iespējams ekonomiskā izaugsme
ir tikai instruments cilvēkkapitāla attīstībai.
Secinājumi
Iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā visticamāk
turpināsies. Vislielākais potenciāls ir priekšlaicīgās
mirstības samazināšanai (ne dzimstības veicināšanai) –
var izglābt 4 tūkst. dzīvības gadā.
Bezdarba līmenis ir rekordzems, taču iekšējās darba
roku rezerves Latvijā joprojām ir: jaunieši, vīrieši
pusmūža vecumā, reģionālās un etniskās atšķirības.
Pieticīga cilvēkkapitāla kvalitāte (izglītība, veselības
aprūpe) atspoguļo gan zemus valdības izdevumus, gan
arī zemu efektivitāti.
Tikai augsti kvalificēta imigrācija var celt dzīves līmeni
valstī, taču šobrīd dzīves kvalitāte Rīgā to masveidā vēl
neveicina.