Ekspertu sarunā iztirzātas galvenās atziņas no Latvijas Bankas "Finanšu pieejamības pārskata 2023".

1. Ekspertu Sarunas:
Kā risināt ieilgušās
tautsaimniecības
finansēšanas
problēmas?

2. Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums eirozonas valstīs 2023. g. 2. cet.
(% no IKP)
2 Avoti: ECB SDW, Eurostat.
Izsniegto kredītu apjoms Latvijā ir ļoti zems uz
eirozonas valstu fona
82.9
27.2
0
20
40
60
80
100
120
FR LU FI NL AT EA ES DE PT BE CY MT IT SK EE HR GR SI LT LV IE

3. 0
20
40
60
80
100
120
140
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
3 Avots: ECB SDW.
0
20
40
60
80
100
120
140
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
Kreditēšanas apjomi ir zemi gan mājsaimniecību,
gan arī uzņēmumu segmentos
Mājsaimniecībām un nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums eirozonas valstīs (% no IKP)
Mājsaimniecības (mājokļi)
Nefinanšu uzņēmumi

4. 0
3
6
9
12
15
Veidi
Cena
Termiņš
Ķīlas prasības
Summa
Latvija (5 g. vid.) ES (5 g. vid.) Igaunija (5 g. vid.) Lietuva (5 g. vid.)
Iemesli neapmierinātībai, piesaistot ārējo finansējumu
(% no uzņēmumiem, kas izmantoja ārējo finansējumu, 2018 - 2022)
4 Avots: EIB Investment Survey Country Overview 2018/2019/2020/2021/2022: Latvia/Estonia/Lithuania.
Latvijā ir augsts finansiāli ierobežoto uzņēmumu īpatsvars.
Starp neapmierinātības iemesliem – augstās ķīlas prasības un cena
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
ES vidēji Latvija Igaunija Lietuva
Finansiāli ierobežotie uzņēmumi*
(% no visiem uzņēmumiem, kas sniedza atbildes)
* Finansiāli ierobežotie uzņēmumi ietver tos uzņēmumus, kas pieteicās ārējam finansējumam, bet to
nesaņēma, saņēma mazāk nekā gaidīts, kā arī tos, kas nepieteicās iespējama noraidījuma vai dārgas cenas dēļ.

5. Procentu likmes jaunajiem eiro aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām eirozonā (%, 3-mēn. vid.)
5 Avots: ECB SDW.
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
EE LT LV
Uzņēmumi
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
Mājsaimniecības
Kredītu procentu likmes Baltijas valstīs starp augstākajām eirozonā

6. Kredītu ar mainīgu likmi īpatsvars (%) Likmes kredītiem ar mainīgu likmi (%)
6 Avoti: Latvijas Banka, ECB SDW.
Baltijas valstīs ir liels mainīgo procentu likmju īpatsvars.
Tomēr augstas ir kā mainīgās, tā arī fiksētās procentu likmes
Likmes kredītiem ar fiksētu likmi (%)
0
1
2
3
4
5
6
2014 2017 2020 2023
0
2
4
6
8
10
12
2013 2016 2019 2022
Kredītu ar mainīgu likmi īpatsvars un likmes (%, 3-mēn. vid.) jaunajiem eiro aizdevumiem
mājsaimniecībām mājokļa iegādei likmes fiksācijas perioda dalījumā* eirozonā
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2014 2017 2020 2023
* Par mainīgu likmi tiek uzskatīta likme ar fiksācijas periodu zem 1 gada (ieskaitot), par fiksētu likmi tiek uzskatīta likme ar fiksācijas periodu virs 1 gada

7. Banku pasīvu struktūra (miljardi eiro)
7 Avoti: Latvijas Banka, ECB SDW.
Depozīti sastāda lielāko daļu no banku saistībām,
tādējādi nosakot kopējās finansējuma izmaksas
92
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
5
10
15
20
25
30
2018 2019 2020 2021 2022 2023
Citas saistības
Kapitāls un rezerves
Saistības pret CB (TLTRO)
Depozīti
Finansējums no mātes bankas
Parāda vērtspapīri
Depozīti (% no kopējām ārējām
saistībām, labā ass)

8. Kredītu-depozītu likmju starpība uzņēmumiem (%)
8 Avoti: Latvijas Banka, ECB SDW.
Kredītu procentu likmēm augot krietni straujāk nekā depozītu
likmēm, būtiski palielinās procentu ienākumi
Kredītu-depozītu likmju starpība mājsaimniecībām (%)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Noguldījumu procentu likme Kredītu procentu likme
0
1
2
3
4
5
6
7
8
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023

9. Kavētos kredītus raksturojoši rādītāji Latvijā un citviet eirozonā (% no visiem aizdevumiem)
9 Avoti: Latvijas Banka, EBA.
Kredītportfeļa kvalitāte ir pastāvīgi uzlabojusies,
neskatoties uz pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2009 2011 2013 2015 2017 2019 2021 2023
Aizdevumi ar 90 dienu kavējumu
Aizdevumi ar 30 dienu kavējumu
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Ienākumus
nenesošie kredīti

10. Procentu likmes no jauna izsniegtajiem mājokļu kredītiem ar procentu likmes fiksāciju <1 g. EZ valstīs (%)
10 Avoti: ECB, Latvijas Banka.
Par augstu uzcenojumu liecina arī tas, ka pat viszemākās % likmes
Latvijā ir krietni virs eirozonas vidējā līmeņa
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2018
2. cet.
2019
1. cet.
2020
1. cet.
2021
1. cet.
2022
1. cet.
2023
1. cet.
EE LT LV LV 5. percentīle LV 10. percentīle

11. Procentu likmes no jauna izsniegtajiem mājokļu kredītiem ar procentu likmes fiksāciju <1 g. EZ valstīs (%)
11 Avoti: ECB, Latvijas Banka.
Par augstu uzcenojumu liecina arī tas, ka pat viszemākās % likmes
Latvijā ir krietni virs eirozonas vidējā līmeņa
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
2018
2. cet.
2019
1. cet.
2020
1. cet.
2021
1. cet.
2022
1. cet.
2023
1. cet.
EE LT LV LV 5. percentīle LV 10. percentīle

12. Aizdevumu atlikumu sadalījums banku grupu starpā Latvijā (%)
12 Avots: Latvijas Banka.
Latvijā ir augsta kredītu tirgus koncentrācija
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
Uzņēmumiem
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
Mājsaimniecībām (mājokļa)
Top 4 Citas

13. Herfindāla – Hiršmana indekss (HHI)
2022. gadā (x ass) un aizdevumu ar mainīgu
procentu likmi īpatsvars EZ (y ass, %)
HHI 2022. gadā (x ass) un no jauna
izsniegto mājokļu kredītu procentu
likmes 2022. gadā EZ valstīs (y ass, %)
13 Avots: ECB SDW.
Augsta koncentrācija → kredītņēmējiem nelabvēlīgi nosacījumi
Vidējais ROE EZ valstīs periodā no
2014. līdz 2022. gadam (%)
AT
BE
CY
DE
EE
ES
FI
FR
GR
IE
IT
LU
LT
LV
MT
NL
PT
SI
SK
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
0.00 0.05 0.10 0.15 0.20 0.25 0.30 0.35
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
GR
CY
PT
DE
IT
IE
MT
LU
FR
ES
NL
AT
FI
SI
BE
SK
LV
EE
LT
AT
BE
CY
DE
EE
ES
FI
FR
GR
IE
IT
LT
LU
LV
MT
NL
PT
SI
SK
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0.00 0.05 0.10 0.15 0.20 0.25 0.30 0.35

14. Nebanku finanšu sektora aktīvi apakšsektoru dalījumā* (mljrd. eiro) un attiecībā pret kredītiestāžu aktīviem (%)
14 Avoti: CSP, Latvijas Banka.
Vai pastāv alternatīvas banku kredītiem?
0
5
10
15
20
25
30
0
1
2
3
4
5
6
7
2018 2019 2020 2021 2022
Apdrošināšana Ieguldījuma brokeru sabiedrību turētie un administrētie aktīvi
Ieguldījumu fondi (neietverot alternatīvos ieguldījumu fondus) u.c. Finanšu noma (galvenokārt līzings un faktorings)
Distances jeb ātrie kredīti, lombardi u.c. kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji Krājaizdevēju sabiedrības, alternatīvie ieguldījumu fondi
Nebankas, % no banku aktīviem (labā ass)
*izņemot pensiju fondus

15. Līzinga atlikums* 2021. gadā (% no IKP)
Līzinga ar likmes fiksācijas periodu līdz 1 gadam
procentu likme mājsaimniecībām (%)
15
*Nav pieejami dati par DE, FR, PT
Avots: leaseurope.org
Latvijā līzinga finansējums ir virs vidējās vērtības Eiropas Savienībā,
tomēr kopējo ainu tas nemaina
0
1
2
3
4
5
6
7
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
EE
SE
PL
DK
AT
LT
FR
LV
SK
ES
vidējais
SI
IT
HR
BE
CZ
NL
BG
ES
GR
BE
NL
ES

16. Uzņēmumu kotēto akciju atlikuma vērtība (% no IKP)
16 Avots: ECB SDW.
Vāji attīstīts kapitāla tirgus nozīmē zemu konkurenci arī no
alternatīviem finansējuma avotiem
0
50
100
150
200
250
300
350
2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
0
50
100
150
200
250
SK
LV
LT
EE
SI
PT
AT
IT
HR
GR
CY
MT
ES
DE
BE
EA
FI
FR
NL
IE
LU
2023. gada 2. cet.

17. Investīciju
nepieciešamības un
uzņēmumu pieprasījums
pēc ārējā finansējuma

18. Bruto pamatkapitāla veidošana (2000=100)
100
150
200
250
300
350
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Igaunija Latvija Lietuva
18 Avots: Eurostat, Latvijas bankas aprēķini
Investīciju aktivitāte kopš globālās finanšu krīzes
krietni zem Igaunijas un Lietuvas
Bruto pamatkapitāla veidošana privātajā un
publiskajā sektorā (% no IKP)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Sabiedriskais sektors Privātais sektors

19. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieteicās un saņēma
banku kredītus 6 mēnešu periodā 2022. g. (%)
LT
LV
EE
0
5
10
15
20
25
30
35
0 5 10 15 20 25 30 35
%
uzņēmumu,
kas
izmantojuši
banku
kredītus
pēdējo
6
mēnešu
laikā
% uzņēmumu, kas pieteicās banku kredītiem pēdējo 6 mēnešu laikā
Uzņēmumu īpatsvars, kas nepieteicās banku
kredītiem iespējama atteikuma dēļ 2022. g. (%)
19 Avots: Survey on the access to finance of enterprises (SAFE), 2022 Informācijai: novērojumu skaits virknē valstu ir neliels
Uzņēmumu aptauju rezultāti norāda uz
neapmierinātu pieprasījumu pēc banku kredītiem
0
2
4
6
8
10
12
14
16
AT
LU
HR
SL
CZ
SE
IE
BE
IT
FI
DE
NL
ES
PT
HU
BG
DK
PL
SK
RO
EE
FR
MT
CY
LV
LT
GR

20. -5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
Akciju ieguldījumi Banku kredīti Citi kredīti Kredītlīnijas, overdrafts Līzings Tirdzniecības kredīti
Latvija EZ vidējais
Izmaiņas ārējā finansējuma nepieciešamībā pēc veidiem
(par pieprasījuma pēc finansējuma palielināšanos ziņojošo uzņēmumu skaits, neto %)
20 Avots: ECB SAFE
Uzņēmumu aptaujas neliecina par būtisku pieprasījuma kritumu
pēc banku kredītiem un citiem ārējā finansējuma veidiem

21. Uzņēmumu rentabilitāte
(EBIT/apgrozījums)
Uzņēmumu parādu slogs
(Aizņemtie līdzekļi/pašu kapitāls)
21 Avoti: CSP, Maksātnespējas kontroles dienests, Atvērtie dati.
Uzņēmumu finansiālā veselība turpina uzlaboties,
neskatoties uz satricinājumiem
Procentu maksājumu segums
(EBIT/procentu maksājumi)
0
1
2
3
4
5
6
7
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
0
2
4
6
8
10
12
14
16
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
0
20
40
60
80
100
120
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
Ierosināto juridisko
personu maksātnespējas
lietu skaits

22. Uzņēmumu skaits ar negatīvu/pozitīvu pašu kapitālu
22 Avots: CSP
Vienlaikus joprojām liela daļa no uzņēmumiem darbojas ar
negatīvu pašu kapitālu, tomēr situācija uzlabojas
0
20000
40000
60000
80000
100000
120000
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Visi uzņēmumi
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
90000
100000
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
>=50 darbinieku
<50 darbinieku
Pozitīvs pašu kapitāls Negatīvs pašu kapitāls

23. Uzņēmumu īpatsvars ar pozitīvu pašu kapitālu
(x ass) un banku kredītiem (y ass) nozarēs ar vismaz
100 uzņēmumiem (%)
Uzņēmumu īpatsvara ar pozitīvu pašu kapitālu
(x ass) un banku kredītiem (y ass) pārmaiņas
2012-2020 nozarēs ar vismaz 100 uzņēmumiem (pp)
23 Avoti: CSP, Latvijas Bankas aprēķini.
Nozarēs ar labu kapitalizāciju arī kreditēšana ir aktīvāka, tomēr
kapitalizācijas uzlabošanās negarantē kreditēšanas pieaugumu
0
10
20
30
40
50
60
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 110
%
uzņēmumu
ar
banku
aizdevumiem
% uzņēmumu ar pozitīvu pašu kapitālu
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
-20 -10 0 10 20 30
Pārmaiņas
uzņēmumu
īpatsvarā
ar
banku
aizdevumiem
Pārmaiņas uzņēmumu īpatsvarā ar pozitīvu pašu kapitālu

24. "Kreditējamo" uzņēmumu skaits
24 Avoti: CSP un VID datī, Latvijas Bankas aprēķini
Cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu?
Dati par (teju) visiem uzņēmumiem 2021. g. no VID/CSP
Izejas punkts uzņēmumi bez banku kredītiem.
Izslēdzam uzņēmumus:
• ar trūkstošu informāciju (neaktīvi vai neiesniedza VID
pārskatus);
• ar negatīvu pašu kapitālu;
• ar negatīvu peļņu;
• bez apgrozījuma vai darbiniekiem;
• ar augstu ēnu varbūtību
Rezultātā:
• Identificējami vēl 25 tūkstoši uzņēmumi;
• No tiem daži ir mazi, daži jauni un dažiem kredītus nevajag;
• Pieņemot, ka tikai trešdaļa no tiem saņemtu kredītu, un to
kredītu īpatsvars bilancē būtu tuvs esošajiem
kredītņēmējiem, kredītu portfelis būtu par 2 miljardiem
EUR (par 5-6% no IKP) lielāks
25488
30041
30064
37671
59924
99835
0 50000 100000 150000
Bez ēnām (alga >= vidējā - 1sd kā
uzņēmumiem ar kredītiem, pa nozarēm)
Ar pozitīvu darbinieku skaitu un
apgrozījumu 2021.gadā
Ar pozitīvu peļņu pirms UIN
(vidēji pēdējos 3 gados)
Ar pozitīvu pašu kapitālu 2021. gada
sākumā un beigās
Ar visiem nepieciešamajiem datiem
Uzņēmumi bez banku kredītiem
2021. gada beigās

25. Mājsaimniecību
finansiālā situācija
un pieprasījums pēc
ārējā finansējuma

26. No jauna uzbūvēto mājokļu kopējā platība gadā
(m2 uz iedzīvotāju)
Mājsaimniecību investīcijas eirozonas valstīs
2021. gadā (% no IKP)
26 Avoti: Eurostat, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statistikas biroji.
Investīcijās jaunu mājokļu būvniecībā zemas ne tikai uz Lietuvas
un Igaunijas, bet arī visas eirozonas fona
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
IE GR LV SL LU HR PT ES LT SK EE BE EZ
vid.
AT IT FR DE FI NL CY
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Latvija Lietuva Igaunija

27. Mājsaimniecību neto bagātības sadalījums Vidējā depozītu summa dažādām
mājsaimniecību grupām 2020. gadā (tūkst. eiro)
27 Avots: HFCS 2020.
Mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā ir uzlabojusies...
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
1.
kvintile
2.
kvintile
3.
kvintile
4.
kvintile
5.
kvintile
Īpašnieki
bez
hip.
kr.
Īpašnieki
ar
hip.
kr.
Nav
īpašnieki

28. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām ienākumi pārsniedz
izdevumus, dažādās ekv. ienākumu kvintilēs (%)
28 Avots: HFCS 2020.
Arī likviditātes rādītāji un spēja uzkrāt uzlabojas
0
10
20
30
40
50
60
1. kvintile 2. kvintile 3. kvintile 4. kvintile 5. kvintile
2017 2020
Mājsaimniecību saistību/ienākumu attiecība
eirozonas valstīs 2021. gadā (%)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
200
LV LT SL HR IT EE SK GR AT DE ES PT IE EZ
vid.
FR BE FI CY LU NL

29. Galvenās
atziņas
Kreditēšanas vidi Latvijā raksturo zemi apjomi un
augstas procentu likmes
Augsts un augošs procentu likmju uzcenojums, kā
arī liela tirgus koncentrācija liecina par ierobežotu
konkurenci banku starpā
Vāji attīstīts kapitāla tirgus nozīmē zemu konkurenci
arī no alternatīviem finansējuma avotiem
Uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālā veselība
ir ievērojami uzlabojusies kopš finanšu krīzes,
tomēr tas nav atspoguļojies kreditēšanas aktivitātē

30. Ko darīt?
30

31. Paldies par uzmanību!
31