Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā

1. Aktuālās
makroekonomiskās
norises Latvijas
tautsaimniecībā
Agnese Rutkovska
2023. gada aprīlis
Prezentācijā izmantotas G.Šļūkas karikatūras

2. 2
Aktualitātes īsumā (1)
Latvijas tautsaimniecības noturība ļauj šogad prognozēt iekšzemes
kopprodukta pieaugumu. Tomēr ilgstoši zemās investīcijas pastiprina
bažas par tautsaimniecības konkurētspēju.
Neskatoties uz iedzīvotāju pirktspējas sarukumu, spēcīgo privāto
patēriņu uzturēja gan valdības atbalsts, gan uzkrājumi.
Vadošās centrālās bankas, t.sk. ECB, turpina virzību uz
ierobežojošu monetāro politiku.
Pasaules resursu cenas mazinās, taču nenoteiktība saglabājas
augsta, un inflācija atkāpjas lēni.

3. 3
Aktualitātes īsumā (2)
Virzībā uz ekonomikas transformāciju izaicinājumi saistīti ar ES fondu
apguves kavēšanos, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, lai veicinātu
pētniecību un inovācijas, ieilgušajām reformām valsts pakalpojumu
kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, kā arī vājo uzņēmumu
kreditēšanu.
Redzējums par energoresursu un pārtikas cenu sarukumu ļauj
prognozēt straujāku inflācijas mazināšanos Latvijā.
Iezīmējas darbaspēka pieprasījuma samazinājums, tomēr, ņemot
vērā īslaicīgo recesiju un saspringto darba tirgu, bezdarbs
saglabāsies mērens.

4. Eiropā un pasaulē
Avots: pexels.com
4

5. Eiropas Komisijas eiro zonas IKP prognozes
(g/g; %)
Eiropas Komisijas eiro zonas inflācijas prognozes
(g/g; %)
5 Avoti: Eiropas Komisija un ECB.
Atveroties Ķīnai, mazinoties enerģijas cenām un pieprasījumam
paliekot noturīgam, 2023. gada prognozes ir uzlabojušās
0.3
1.5
0.9
1.5
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
2023 2024
EK 11.2022. EK 02.2022.
6.1
2.7
5.6
2.5
0
1
2
3
4
5
6
7
2023 2024
EK 11.2022. EK 02.2022.

6. Inflācija eiro zonā pa valstīm februārī (g/g, %)
6 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Latvijā inflācija joprojām augstākā eiro zonā
4.8
5.4
6
6.5
6.7
7
7.3
8
8.1
8.5
8.6
8.9
9.3
9.4
9.8
11
15.4
17.2
17.8
20.1
0 5 10 15 20 25
LU
BE
ES
EL
CY
MT
FR
FI
IE
EA
PT
NL
DE
SI
IT
AT
SK
LT
EE
LV

7. Centrālo banku noteiktās procentu likmes
(%)
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2000
2002
2004
2006
2008
2010
2012
2014
2016
2018
2020
2022
Eiro zona* ASV Lielbritānija
7 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Spriedze finanšu tirgos pēc ASV banku maksātnespējas mazinājusi
finanšu tirgus gaidas par tālāko procentu likmju kāpumu
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
2022 2023
ECB noguldījumu iespējas likme 3 mēnešu EURIBOR
6 mēnešu EURIBOR
Eiro naudas tirgus likmes un ECB
noguldījumu iespējas likme (%)
* Līdz 21.12.2011 galveno refinansēšanas operāciju likme, pēc tam – noguldījumu iespējas likme.

8. Atsevišķu eiro zonas valstu 10 gadu obligāciju likmju starpība ar Vācijas 10 gadu obligāciju likmi* (pp)
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
2020 2021 2022 2023
Itālija Portugāle Spānija Īrija Francija Latvija
Avots: Bloomberg.
Specifiskās problēmas atsevišķās bankās pasaulē nerada
spekulācijas valdības obligāciju tirgū, tomēr Latvijas 10 gadu
obligāciju likme nesamērīgi augsta
* Latvijai 10 gadu obligāciju likme novērtēta ar Nelson-Siegel-Svensson modeli.
8

9. Latvijā
Avots: pexels.com
9

10. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

11. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

12. IKP (g/g; %; s.i.) un izlietojuma
komponentes* (devums; pp)
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes* (devums;
pp)
12
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
* Saskaņā ar CSP 24. marta publikāciju precizēti importa un krājumu devumi; t.i., pēc prognožu veikšanas.
2.5
-2.2
3.8
2.0
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
2019 2020 2021 2022
-0.5
-6.9
5.8
1.9
-0.7
2.2 1.0
-0.2
1.9
-0.3
-1.0
0.0
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Imports
Eksports
Krājumu pārmaiņas
Investīcijas
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Recesija ir beigusies, lai dzīvo privātais patēriņš!

13. Patēriņu raksturojošie rādītāji (2019. g. 4. cet.=100; %;
noskaņojums – atbilžu saldo pārmaiņas 2019. g. 4. cet.=0)
13
Avots: Eiropas Komisija, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini. P
– prognoze.
Privātais patēriņš izskatās pārvērtēts, vairumam patēriņu raksturojošo
rādītāju būtiski atpaliekot
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
80
85
90
95
100
105
110
115
120
2020
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2021
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. 2022
1.cet.
2.cet. 3.cet. 4.cet. Janv. Feb. Marts
Reālais darba samaksas fonds Mazumtirdzniecības apgrozījums
Privātais patēriņš Reālie karšu dati (NSA, 3m slīd)
Patērētāju noskaņojums (la)

14. Kāda situācija krīzes laikā ir ar Jūsu uzkrājumiem?
14
Avots: Latvijas Banka, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas
Fakti.
Augošās cenas apturējušas mājsaimniecību noguldījumu kāpumu
28%
28%
30%
38%
46%
44%
45%
37%
8%
8%
7%
9%
12%
14%
14%
8%
2021 XII
2022 III
2022 IX
2023 II
man uzkrājumu nav, jo tam neatliek līdzekļu
man uzkrājumu nav, jo uzskatu ka nevajag krāt
piesardzības dēļ veidošu papildu uzkrājumus
neveidoju papildus uzkrājumus
tērēju krīzes laikā uzkrāto
Nezina/ NA

15. Investīcijas raksturojošie rādītāji (sez.koriģ.; 2019=100%)
0
20
40
60
80
100
120
140
1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet.
Kopējā pamatkapitāla veidošana Ēku būvniecība Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports
15 Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Latvijas Bankas atrēķini.
Investīcijas mūžīgā sasaluma zonā.

16. Preču eksports (2019=100) un preču grupas (devumi; pp)
80
100
120
140
160
180
200
-20
0
20
40
60
80
100
01. 03. 05. 07. 09. 11. 01. 03. 05. 07. 09. 11. 01. 03. 05. 07. 09. 11. 01.
2020. 2021. 2022. 2023.
Lauksaimniecība un pārtika Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Koksnes izstrādājumi Parasto metālu izstrādājumi
Mehānismi, elektroierīces Citas preces
Pavisam (2019=100, labā ass)
Pakalpojumu eksports (2019=100) un pakalpojumu grupas
(devumi; pp)
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
I II III IV I II III IV I II III IV
2020 2021 2022
Transports Braucieni
IKT Citi saimnieciskie pakalpojumi
Pārējie Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Pavisam (2019=100, labā ass)
16 Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
Preču eksportā kritums, IKT un citi saimnieciskie pakalpojumi
veicina pakalpojumu eksportu

17. Pievienotā vērtība un IKP 2022. gada 4. ceturksnī pret 2019.gada vidējo (pieaugums;
%; sezonāli un kalendāri koriģēti dati; iekavās nozares īpatsvars IKP 2022. gadā)
-30 -25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 35
Veselība un sociālā aprūpe (4.6)
IKT pakalpojumi (5.4)
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (7.6)
Apstrādes rūpniecība (12.6)
Izglītība (4.1)
Valsts pārvalde (6)
Ieguve, enerģija, ūdens apgāde (3.8)
Lauksaimniecība, mežsaimniecība (5.1)
Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi (2.8)
Tirdzniecība (13.1)
Izmitināšana un ēdināšana (1.6)
Operācijas ar nekustamo īpašumu (8.8)
Transports un uzglabāšana (6.1)
Māksla, izklaide un atpūta, citi pakalpojumi (2.2)
Būvniecība (4.4)
IKP
17 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Pandēmijas ierobežojumu vairāk skartās nozares aug un virzās uz
līmeni, kāds bija pirms Covid-19

18. Tirdzniecības apgrozījums apakšnozarēs un
pievienotā vērtība (sal.c.; 2019. vidēji = 100) un
noskaņojuma rādītāji (pret 2019 vid., pp)
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
60
70
80
90
100
110
120
130
I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV
Vairumtirdzniecība
Auto tirdzniecība un remonts
Mazumtirdzniecība
Tirdzniecības pievienotā vērtība
Noskaņojums mazumtirdzniecībā
18 Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Eiropas Komisija. * 3 mēnešu vidējai
Tirdzniecībā tuvākajos mēnešos saglabāsies pirktspējas krituma
negatīvā ietekme
• Vairumtirdzniecība atgūstas no zemā
līmeņa. Sekmīga lauksaimniecības
produktu vairumtirdzniecība gada nogalē;
• Auto tirdzniecība atguvās pēc pandēmijas
laika kritumiem; iespējams, sāk izpausties
piegādes grūtības pārvadātāju trūkuma
dēļ;
• Mazumtirdzniecība stagnē līdz ar
pirktspējas sarukumu.

19. Būvniecības nozares indeksi
(2019=100; real; sez.izl.)
19 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Būvniecības nozares sekmes ir vājas, būvizmaksas joprojām ir
augstas un samazinās negribīgi
 Būvniecības izmaksu kāpums bremzējas,
taču joprojām ir augsts;
 Kvalificēta darbaspēka trūkums rada
spiedienu uz algām;
 Kavējas jauno ES fondu investīciju
projekti;
 Samazinās privātā sektora projektu
pieteikumu skaits 2023.gadam 0
10
20
30
40
60
70
80
90
100
110
120
130
140
2020
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2021
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2022
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
Produkcijas apjoms (real)
Būvniecības izmaksas
Būvniecības pievienotā
vērtība
Konfidence - Nepietiekams
pieprasījums (la)

20. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā
(EUR/m2) un zemesgrāmatā reģistrēto
pirkuma līgumu skaits
20 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata.
NĪ darījumu aktivitāte samazinās līdz ar iedzīvotāju uzkrājumu
sarukumu, komunālo maksājumu palielināšanos un kredītu
procentu likmju kāpumu; NĪ cenas sarūk
• Iedzīvotāji arvien kritiskāk izvērtē savu
maksātspēju;
• Pieaug energoefektivitātes loma;
• Tirgū piedāvāto un būvniecības stadijā esošo
jauno projektu skaits samazinās
974
911
0
200
400
600
800
1,000
1,200
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
01.
2020
04. 07. 10. 01.
2021
04. 07. 10. 01.
2022
04. 07. 10. 01.
2023
Pirkuma līgumi Latvijā
Pirkuma līgumi Rīgā
Vidējā cena ("Arco Real Estate" - labā ass)

21. Transporta sektoru indeksi (s.i. indekss, 2019 = 1)
Dzelzceļš: sankciju ietekmē kritums
Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravās.
Saglabājas riski par sliežu transporta
blokādi no Krievijas puses.
Ostas: veikums daudz labāks kā sākotnēji
gaidīts, pamatā ogļu kravu dēļ. Gada
izskaņā kāpums rūdas, labības produktu
un naftas produktu kravās.
Autotransports: ieviestais "Mobilitātes"
programmas regulējums sabremzējis
kravu pārvadājumus ārvalstīs, tomēr
vietējā un eksporta tirgū apgrozījums
mēreni kāpj.
Aviotransports: pasažieru skaits arvien
turpina augt pēc pandēmijas, tomēr
turpmākā izaugsme gaidāma mērenāka.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
2022. gads transporta nozarē bijis labāks, nekā gaidīts; turpmākā nozares
virzība piebremzēsies
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRAN
GE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
1.2
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2019 2020 2021 2022

22. Produkcijas apjoma indeksi tūrisma
nozarē (2019=100)
0
20
40
60
80
100
120
140
01.04.07.10.01.04.07.10.01.04.07.10.01.04.07.10.01.
2019. 2020. 2021. 2022. 2023
.
Kopā viesmīlības sektors
Viesnīcas
Ēdināšana
22 Avots: : Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Viesmīlības sektors pamazām atkopjas. Vietējie arvien aktīvāk
ceļo ārpus Latvijas robežām.
• Pēc pandēmijas nozare pamazām
pielāgojas un nākotnē raugās cerīgi
• Joprojām viesnīcas rezervē pēdējā brīdī
(1-2 mēnešus pirms ceļojuma);

23. 10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
2019 2020 2021 2022
Sējumu platība, tūkst. ha
Kopraža, tūkst. tonnu
Vidējā ražība, cnt no 1 ha (labā ass)
23
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas
aprēķini.
Lauksaimniecībā "piena krīze"
• Piena izejvielu pieprasījuma samazināšanās
izraisījusi piena cenu kritumu.
• Iemesli piena cenu kritumam ir saistīti ar
kopējām pasaules tendencēm un vairāk ietekmē
valstis ar lielāku piena eksporta īpatsvaru.
• 2022.gadā laikapstākļi ir bijuši labvēlīgi, augusi
graudaugu kopraža un ražība.
Ziema ir bijusi labvēlīga un lauksaimniekiem ir
pamats cerēt, ka pavasarī ar sējumiem viss būs
kārtība.
Graudaugu kopraža, sējumu platība un
ražība

24. Apstrādes produkcijas apjoms un
apgrozījums (2019=100%)
24 Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Latvijas bankas aprēķini.
Apstrādes rūpniecības izlaide saglabājas stabilā līmenī, tomēr jaunu
pasūtījumu samazinājums liek būt piesardzīgiem.
Jauni pasūtījumi sarūk, tomēr apstrādi palīdz uzturēt
iepriekšējie pasūtījumi, kuru izpildi kavēja piegāžu ķēdes;
Daži koksnes produkti noliktavās sāk beigties, tādēļ ir cerības
uz pieprasījuma un cenas pieaugumu. Kokrūpnieki uzskata, ka
ir "piezemējušies" un tas liek domāt, ka janvāra kritums būs
īslaicīgs – 2.cet. jau cer uz izaugsmi.
Pārtikas ražošanā 4.cet. tālāks peļņas maržu pieaugums,
izejmateriālu cenām saglabājoties zemām,
bet veikalu cenām - augstām.
4.cet. apstrādes izaugsmi uzturēja
elektronikas nozares straujā
izaugsme 85
95
105
115
125
135
145
155
janv.
2020
jūl. janv.
2021
jūl. janv.
2022
jūl. janv.
2023
Rūpniecības
produkcijas
apjoms
Rūpniecības
apgrozījums
t.sk., apgrozījums
eksportā
t.sk., apgrozījums
vietējā tirgū

25. Materiālu/ekipējuma trūkums kā ražošanu ierobežojošais faktors (%)
25 Avots: Eiropas Komisija.
Materiālu trūkuma problēma pakāpeniski mazinās.
0
10
20
30
40
50
2019
okt.
2022
apr.
2022
okt
2023
janv
ES-27
Latvija

26. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

27. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

28. [CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE
]
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
5 10 15 20
Uzņēmēju
īpatsvars,
kas
sūdzas
par
darbaspēka
trūkumu
(%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; s.i.)
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas komisijas dati, Latvijas Bankas aprēķins.
Darba tirgus ir diezgan silts
28
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE
]
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
5 10 15 20
Vidējā
alga
privātajā
sektorā
(gada
pieauguma
temps,
%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; s.i.)
Beveridža līkne (2006. – 2022. gadā) Filipsa līkne (2006. – 2022. gadā)

29. Alga un produktivitāte (indekss; I 2015 = 100)
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat dati; MPP aprēķins.
Reālā alga ir atkal tuvu produktivitātei
29
80
90
100
110
120
130
140
150
I 2015 II 2016 III 2017 IV 2018 I 2020 II 2021 III 2022
Reālā alga Produktivitāte

30. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

31. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

32. Inflācija Latvijā un devumi (pp; g/g)
22.0 21.4 20.1
-2
3
8
13
18
23
01.
2021.
03. 05. 07. 09. 11. 01.
2022.
03. 05. 07. 09. 11. 01.2023.
Pakalpojumi Rūpniecības preces Pārtika Enerģija Inflācija
32 Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde; Latvijas Bankas aprēķini.
Latvijā inflācija saglabājas augsta

33. Atlīdzība nodarbinātajiem un kopējā inflācija
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Inflācija
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm
(%,
2023.g.jan.
Pret
2019.g.jan.)
Atlīdzība nodarbinātajiem (%; 2021 pret 2019)
Atlīdzība nodarbinātajiem un pakalpojumu inflācija
33
Spēcīgāka algu izaugsme noved pie augstākas inflācijas
Avots: Eurostat
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
0
5
10
15
20
25
30
35
40
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
inflācija
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm
(%,
2023.g.jan.
Pret
2019.g.jan.)
Atlīdzība nodarbinātajiem (%; 2021 pret 2019)

34. Inflācijas dekompozīcija (g/g; % un devumi pp.)
34 Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Piezīmes: inflācijas faktoru dekompozīcija ir iegūta ar STIP modeļa palīdzību. Naftas cenu ietekme galvenokārt ietver ietekmi uz degvielas cenām un netiešus efektus uz atsevišķām SPCI komponentēm. Citi
faktori ietver algu un pārējo enerģijas cenu netiešus efektus, kā arī citas iespējamas nelinearitātes. Prognozēšanas periodā "citi faktori" ietver eksperta vērtējumus.
Tomēr būtiska inflācijas daļa nav izskaidrojama ar globālo cenu
un algu spiedienu
-5
0
5
10
15
20
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Algas
Naftas cenas
Globālās pārtikas cenas
Dabasgāze
Elektrība
Siltumenerģija
Cietais kurināmais
Citi faktori
Kopējā inflācija

35. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

36. IKP un
nozares
Darba tirgus Inflācija
Fiskālais
sektors

37. Budžeta bilances prognoze
(decembris 2022) un novērtējums
izpildei 2022. gadā (% no IKP)
Nodokļu ieņēmumu prognoze (decembris
2022) un izpilde 2022. gadā (g/g; %; pēc
naudas plūsmas)
37 Avots: Valsts kase, Latvijas Bankas prognozes.
Valdības tēriņi mazāki, nekā gaidīts
Budžeta izdevumu prognoze (decembris
2022) un izpilde 2022. gadā (g/g; %; pēc
naudas plūsmas)
13.4
22.1
9.2
5.9
0
5
10
15
20
25
Izdevumi kopā Subsīdijas
(t.sk. energo atbalsts)
prognoze fakts
12.1
14.0
13.7
15.2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
Ieņēmumi kopā Nodokļi
prognoze fakts
-7.4
-4.8
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
prognoze novērtējums

38. Prognozes
38

39. Avots: MPP prognozes
2023 2024 2025
Decembris Marts Decembris Marts Decembris Marts
IKP (gada pārmaiņas; %) -0.3 0.5 4.4 3.7 3.5 3.3
Inflācija (gada pārmaiņas; %) 10.9 10.0 4.4 2.7 3.0 2.6
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 7.8 7.7 6.0 5.8 5.0 4.8
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita;
sezonāli koriģēti dati)
7.8 7.4 7.5 7.3 7.2 7.0
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) 9.2 9.1 8.9 8.8 7.8 7.8
Tekošā konta bilance (% no IKP) 1.2 -2.8 0.5 -3.2 -0.3 -3.8
Vispārējās valdības parāds (% no IKP) 42.5 41.6 41.3 40.0 40.0 39.8
Budžeta pārpalikums/deficīts (% no IKP) -5.5 -4.0 -3.0 -2.7 -2.1 -1.5
39
Prognožu kopsavilkums

40. 40
Neliels tests par dzirdēto šajā lekcijā
https://forms.office.com/e/XhpEQgPvbA

41. 41
Lūgums aizpildīt lekcijas novērtējuma anketu
https://ej.uz/LBlekcijas
Lekcija: Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā
Lektore: Agnese Rutkovska

42. Paldies par uzmanību!