Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.

1. Latvijas
tautsaimniecības
makroekonomiskā
attīstība
Mārtiņš Kazāks, Uldis Rutkaste
2023. gada 29. septembrī Avots: pexels.com

2. Eiropā un pasaulē
Avots: pexels.com
2

3. Ārējā vide – izaugsme un
pieprasījums vājāks
 Gada pirmā puse bijusi vāja, arī dažādi sentimenta
indikatori norāda uz ekonomiskās aktivitātes bedri,
bet darba tirgus joprojām spēcīgs.
 Inflācija sāk atkāpties, tomēr pamatinflācija
joprojām ir augsta; vadošās CB saglabā ierobežojošu
monetāro politiku. Eirozonā inflācija pie 2 % mērķa
2025. gada nogalē.
 Procentu likmju kāpums bremzē ekonomisko
aktivitāti svarīgākajās tirdzniecības partnervalstīs.
 Ārpus Eiropas straujāka ekonomiskā izaugsme,
tomēr arī lejupvērsti pārsteigumi (piemēram, Ķīna).
 Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un
nākamgad vārga.
3

4. Pasaules izaugsmes prognozes (IKP; %; g/g)
3.1 3.1
3.2
3.0
0
1
2
3
4
2023 2024
ECB jūnija prognozes ECB septembra prognozes
Pasaules inflācijas prognozes (%; g/g)
4 Avots: ECB septembra prognozes. Pasaules prognoze ietver visas valstis, izņemot eiro zonu.
Pasaules IKP: izaugsme samērā vārga;
pasaules inflācija: samazinās, bet joprojām augsta
4.7
3.7
4.8
4.2
0
1
2
3
4
5
6
2023 2024
ECB jūnija prognozes ECB septembra prognozes

5. Naftas cenas (ASV dolāri/barelu) Pasaules pārtikas cenas (%; g/g)
5 Avots: Refinitiv, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Pārtikas cenas turpina samazināties; naftas ieguves ierobežošana
rada augšupvērstu spiedienu uz naftas produktu cenām
0
20
40
60
80
100
120
140
2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Brent jēlnafta
Nākotnes darījumi (28.09.2023)
Nākotnes darījumi (01.06.2023)
-60
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
140
2019 2020 2021 2022 2023
Pārtika kopā
Gaļa
Piens
Graudi
Eļļas
Cukurs

6. Inflācija un pamatinflācija eirozonā (g/g; %)
6
* ESI rādītājs dalīts ar divi, lai būtu attēlojams vienā skalā ar PMI.
Avoti: Eiropas Komisija, Eurostat.
Eirozona: izaugsmes tempi palēninās,
mazinās spiediens uz inflāciju
Eirozonas IKP (c/c; %) un noskaņojuma (punkti) rādītāji
45
50
55
60
65
70
75
-0.5
0
0.5
1
1.5
2
2.5
09.2021.12.2021.03.2022.06.2022.09.2022.12.2022.03.2023.06.2023.
IKP
Iepirkumu vadītāju indekss (PMI; labā ass)
EK Ekonomikas Sentimenta Indekss* (ESI; labā ass)
-2
0
2
4
6
8
10
12
01.2019. 11.2019. 09.2020. 07.2021. 05.2022. 03.2023.
Inflācija Pamatinflācija

7. Gada inflācija eirozonā (%) Inflācija eirozonā pa valstīm augustā (g/g; %)
7 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Eirozona: mazinās inflācijas izkliede dalībvalstu starpā;
Latvijas inflācija tuvojas eirozonas vidējam līmenim
2.4
2.4
3.1
3.1
3.4
3.5
3.5
4.3
4.9
5
5.2
5.3
5.5
5.6
5.7
6.1
6.4
6.4
7.5
9.6
0 2 4 6 8 10
BE
ES
CY
FI
NL
EL
LU
EE
IE
MT
EA
PT
IT
LV
FR
SI
DE
LT
AT
SK
-5
0
5
10
15
20
25
01.2020. 07.2020. 01.2021. 07.2021. 01.2022. 07.2022. 01.2023. 07.2023.
Eirozonas valstis
Eirozona

8. Pamatinflācijas rādītāji (%; g/g)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
01.2020. 08.2020. 03.2021. 10.2021. 05.2022. 12.2022. 07.2023.
Pamatinflācija
Supercore
10% apgrieztie vidējie (Trimmed 10%)
PCCI
PCCI (izņemot enerģiju un pārtiku)
SPCI izņemot enerģiju
8 Avots: Eurostat, ECB (PCCI – uz ECB modeli balstītais Persistent and Common Component of Inflation).
Eirozona: ierobežojoša monetārā politika sekmē
inflācijas samazināšanos

9. 9
Eirozona: augstākas
procentu likmes mazina
kredītu pieprasījumu un
piedāvājumu
Avots: eirozonas banku kreditēšanas aptauja un ECB datu krātuve.
Kredītu standartu un pieprasījuma
pēc aizdevumiem pārmaiņas
(neto banku skaits; %) salīdzinājumā
ar aizdevumu atlikuma pieauguma
tempu** (%; g/g)
0
2
4
6
8
10
-100
-50
0
50
100
I
2019
II III IV I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV I
2023
II III*
* – prognoze;
** –MFI izsniegto aizdevumu atlikuma koriģētais
gada pieauguma temps
0
1
2
3
4
5
6
-100
-50
0
50
100
I
2019
II III IV I
2020
II III IV I
2021
II III IV I
2022
II III IV I
2023
II III*
Aizdevumi mājsaimniecībām mājokļa iegādei
Standartu atvieglošana (+)/pastiprināšana (-)
Pieprasījuma pieaugums (+)/samazinājums (-)
Gada pieauguma temps (l.a.)
Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām

10. Bezdarba līmenis eirozonā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Nodarbinātības gaidas (EK aptauju dati) un
nodarbinātības gada pārmaiņas (%; g/g)
10 Avots: Eurostat, Eiropas Komisija.
Eirozona: joprojām spēcīgs darba tirgus uztur spiedienu uz algām
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
40
50
60
70
80
90
100
110
120
130
140
1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023
Nodarbinātības gaidas
Nodarbinātība (l.a.)
6.4
6
6.5
7
7.5
8
8.5
9
01.2020. 09.2020. 05.2021. 01.2022. 09.2022. 05.2023.

11. Brīvo darbavietu īpatsvars eirozonā (%)
0
1
2
3
4
2013 2015 2017 2019 2021 2023
Darbaspēka trūkums kā ierobežojošs faktors
eirozonas sektoros (atbilžu bilance)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2013 2015 2017 2019 2021 2023
Rūpniecība Pakalpojumi
11 Avots: Eurostat, Eiropas Komisija.
Vakances un uzņēmumu aptaujas sniedz pirmos signālus par
spriedzes mazināšanos darba tirgū

12. Eirozonas IKP prognozes (g/g; %) Eirozonas inflācijas prognozes (g/g; %)
12 Avots: ECB.
Eirozona: par spīti lēnākai izaugsmei, inflācija ir noturīga un
atgriezīsies mērķa līmenī vien 2025. gadā
0.9
1.5
1.6
0.7
1
1.5
0
0.2
0.4
0.6
0.8
1
1.2
1.4
1.6
1.8
2023 2024 2025
ECB 06.2023. ECB 09.2023.
5.4
3
2.2
5.1
3.0
2.3
5.6
3.2
2.1
5.1
2.9
2.2
0
1
2
3
4
5
6
2023 2024 2025 2023 2024 2025
Kopējā inflācija Pamatinflācija
ECB 06.2023. ECB 09.2023.

13. Centrālo banku noteiktās procentu likmes (%)
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
7.0
2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 2020 2022
Eirozona*
ASV
Lielbritānija
13 Avots: Bloomberg; Latvijas Bankas aprēķini.
Inflācija pārlieku ilgi saglabājas pārāk augsta;
centrālajām bankām būs ilgāk jātur augstas procentu likmes
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
01.2022. 07.2022. 01.2023. 07.2023.
ECB noguldījumu iespējas likme
3 mēnešu EURIBOR
6 mēnešu EURIBOR
Eiro naudas tirgus likmes un ECB noguldījumu
iespējas likme (%)
* Līdz 21.12.2011. galveno refinansēšanas operāciju likme, pēc tam – noguldījumu iespējas likme.

14. Atsevišķu akciju tirgu indeksi (01.01.2023 = 100)
40
50
60
70
80
90
100
110
120
130
140
2020 2021 2022 2023
Euro Stoxx 50 S&P 500 Nikkei 225
Šanhajas indekss Itālijas FTSE MIB OMX Rīga
Euro Stoxx bankas S&P 500 bankas
Avots: Bloomberg.
Akciju tirgus indeksu pieaugumi sasniedz divciparu skaitļus,
uzņēmumiem uzrādot labus finanšu rādītājus
2023. g. 20. septembrī
pret 2023. g. 1. janvāri
(%)
Nikkei 225 +26.6
Itālija +23.3
Euro Stoxx
bankas
+17.1
OMX Riga +14.7
S&P 500 +14.7
Euro Stoxx +12.7
Šanhaja +0.6
S&P 500
bankas
-9.1
14

15. Latvijā
Avots: pexels.com
15

16. 16
Reālā ekonomika stagnē,
pirktspējas atgūšanās atbalstīs
ekonomisko aktivitāti
 Ekonomika sabremzējusies vairāk, nekā gaidīts,
t. sk. produktu nodokļi veido negatīvas IKP
pārmaiņas.
 Preču eksportā lejupslīde; samazinās eksporta
cenas, bet konkurētspēja pagaidām turas.
 Patēriņu un patērētāju noskaņojumu pozitīvi
ietekmēs reālo algu kāpums.
 Likmes augstas, kreditēšana zema un redzējums
uz priekšu neuzlabojas.
 Investīcijas atpaliek no kaimiņiem, publiskie
pasūtījumi tuvākajos gados sniegs atbalstu.
Avots: pexels.com

17. Preču eksports (2019 = 100) un
preču grupas (devumi; pp)
80
130
180
-20
0
20
40
60
80
100
120
01. 03. 05. 07. 09. 11. 01. 03. 05. 07. 09. 11. 01.03. 05. 07.
2021. 2022. 2023.
Citas preces Mehānismi, elektroierīces
Parasto metālu izstrādājumi Koksnes izstrādājumi
Ķīmiskās rūpniecības ražojumi Lauksaimniecība un pārtika
Pavisam (2019=100, labā ass)
Pakalpojumu eksports (2019 = 100) un
pakalpojumu grupas (devumi; pp)
60
70
80
90
100
110
120
130
140
150
160
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
01. 03. 05. 07. 09. 11. 01. 03. 05. 07. 09. 11. 01. 03. 05. 07.
2021. 2022. 2023.
Transports Braucieni
IKT Citi saimnieciskie pakalpojumi
Pārējie Būvniecība
Finanšu pakalpojumi Pavisam (2019=100, labā ass)
17 Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Latvijas Banka.
Preču eksportā turpinās lejupslīde pretstatā pakalpojumiem,
kur IKT un saimnieciskie pakalpojumi veicina izaugsmi

18. 18
Skats apstrādes rūpniecībā
izskatās apmācies, bet
uzņēmēji saskata mākoņa
zelta maliņu
85
95
105
115
125
135
145
155
01.
2020.
07. 01.
2021.
07. 01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Rūpniecības produkcijas apjoms Rūpniecības apgrozījums
t. sk., apgrozījums eksportā t. sk., apgrozījums vietējā tirgū
Apstrādes produkcijas apjoms un apgrozījums
(2019 = 100)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Kopumā uzņēmumi ar plašiem eksporta tirgiem
šā brīža situāciju vērtē kā normalizēšanos pēc
neilgtspējīgi labiem laikiem. Sarūk gan cenas, gan
pieprasījums.
Labāk veicas tiem, kas skatās uz attīstību
tālākā perspektīvā un veic priekšdarbus, to
starp arī laikus slēdz līgumus ar neizdevīgākām
cenām, bet iespēju noturēt ražošanas apjomu.
Mazinās atšķirības apakšnozaru ciklos –
normalizēšanās notiek vairākumā nozaru,
sliktāk klājas būvmateriālu ražošanā (vājš
būvniecības segments).

19. 19 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat.
Lai arī cenu kritums diezgan liels, līmenis joprojām saglabājas augsts;
citviet rūpniecība stabilāka
Nozīmīgāko eksporta produktu cenas (2019 = 100)
80
100
120
140
160
180
200
01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05.
2019. 2020. 2021. 2022. 2023.
Eksporta vienības vērtības indekss
Lauksaimniecības produkti
Datori, elektroniskās ierīces
Mežkopības produkti
Pārtika
Koksne
Dzērieni
Ražošanas izlaide apstrādes rūpniecībā (2015 = 100; s.i.)
70
90
110
130
150
170
190
01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05. 09. 01. 05.
2019 2020 2021 2022 2023
Eirozona Vācija Igaunija Lietuva
Zviedrija Polija Dānija Latvija

20. Reālais efektīvais kurss un Baltijas valstu tirgus
daļas pasaules importā (2015 = 100)
95
105
115
125
135
145
155
I
2015
III I
2016
III I
2017
III I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
III I
2023
REK LV
Preču tirgus daļa LV
REK LT
Preču tirgus daļa LT
REK EE
Preču tirgus daļa EE
20 Avots: Pasaules tirdzniecības organizācija, Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Cenu konkurētspējas pasliktinājumu pagaidām nemana,
bet kaimiņiem process, šķiet, ir sācies
Latvijas tirgus daļa ES tirgū (12m/12m; %)
-10
-5
0
5
10
15
20
2017 2018 2019 2020 2021 2022 Jūn
2023
Nesadalītais efekts
Tirgus efekts
Produkta efekts
Konkurētspējas efekts
Kopējais pieaugums

21. Algu gada kāpuma 4 cet. vidējais un 4 cet.
rentabilitāti (novirzes no vidējā; pp)
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
-25 -15 -5 5 15 25
Rentabilitātes
novirze
no
vidējā
Algu kāpuma novirze no vidējā
4 cet. vidējais algu kāpums (%) un 4 cet.
rentabilitāte (novirze no ilgtermiņa vidējā; pp)
-10 -5 0 5 10 15 20
Q Veselība un sociālā aprūpe
F Būvniecība
L Operācijas ar nekustamo īpašumu
K Finanšu un apdrošināšanas darbības
S Citi pakalpojumi
R Māksla, izklaide un atpūta
N Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
M Prof., zinātniskie un tehniskie pakalpojumi
TOTAL PAVISAM
J Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
G Vairumt., mazumt., auto, motociklu remonts
P Izglītība
C Apstrādes rūpniecība
O Valsts pārvalde un aizsardzība, obl. Soc. apdroš.
I Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde
E Ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu aps.
H Transports un uzglabāšana
B Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
A L/s, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Rentabilitātes novirze no vidējā Vidējais algu pieaugums
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat dati; Latvijas Bankas aprēķins.
Sakarība starp rentabilitāti un algu kāpumu nav izteikta
21

22. Patēriņu raksturojošie rādītāji
(2019. g. 4. cet. = 100; %, salīdzināmās cenās; noskaņojums – atbilžu saldo pārmaiņas 2019. g. 4. cet. = 0)
22
Avots: Eiropas Komisija, Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Maksājumu karšu dati (Latvijā un ārzemēs, ieskaitot skaidras naudas izņemšanu) un patērētāju noskaņojums mēnešiem – 3 mēnešu slīdošais vidējais.
Gada pirmajā pusē patēriņš ir bijis piezemētāks, tomēr algas,
noskaņojums un maksājumu karšu dati norāda uz pozitīvāku perspektīvu
-40
-30
-20
-10
0
10
20
30
40
80
85
90
95
100
105
110
115
120
2019
4.cet.
2020
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2021
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2022
1.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
2023
1.cet.
2.cet.
jūlijs
augusts
Privātais patēriņš
Mazumtirdzniecības apgrozījums
Maksājumu karšu dati (neizlīdz. dati)
Atlīdzība nodarbinātajiem
Patērētāju noskaņojums (labā ass)

23. Valsts sniegtais atbalsts
energoresursu cenu
pieauguma mazināšanai
(milj. eiro)
0
100
200
300
400
500
600
700
2021 2022 2023 P 2024 P 2025 P
Sadales tīklu maksas samazinājums, visām mājsaimniecībām*
Energoizmaksu atbalsts (elektrība, apkure), mērķēts**
23
* 60% apmērā no elektroenerģijas sistēmas
pakalpojuma fiksētās komponentes
** ja maksājumi par mājokli pārsniedz 30 %
no ienākumiem uz personu, automātisks
atbalsts katru apkures sezonu (no 1. oktobra
līdz 30. aprīlim par elektroenerģiju (līdz
100 kW) un apkuri. Atbalsta intensitāte un
resursu cenu slieksnis – vēl jāapstiprina.
Avots: Finanšu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Latvijas Banka.
Valsts atbalsts mājsaimniecībām palīdzēja uzturēt patēriņu,
bet turpmāk samazināsies

24. Vidējā hipotekārā maksājuma pārmaiņas 4.5 pp likmju pieauguma dēļ un
vidējais mainīgo procentu likmju īpatsvars galveno mājokļu kredītos (%)
24 Avots: Latvijas Bankas aprēķini, izmantojot HFCS 2020. gada datus.
Patēriņu ietekmē arī pieaugušie kredītu maksājumi
AT
BE
CY
DE
EE
ES
FR
GR
IE
IT
LT
LV
MT
NL
PT
SI
SK
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
55
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Ikmēneša
maksājuma
par
hipotekāro
kredītu
pārmaiņas
(%)
Mainīgo procentu likmju īpatsvars galvenā mājokļa hipotekārajos kredītos (%)

25. Nominālā un reālā bruto alga (%; g/g)
25 Avots: Centrālās statistikas pārvaldes un Eurostat dati; Latvijas Bankas aprēķins.
Pirktspēju uzlabo reālo algu pieaugums,
bezdarbs saglabājas zems
-15
-10
-5
0
5
10
15
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Nominālā alga Reālā alga
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem)
5
5.5
6
6.5
7
7.5
8
8.5
01.2021. 07.2021. 01.2022. 07.2022. 01.2023. 07.2023.
Nekoriģētie dati Koriģētie dati

26. Mājsaimniecībām (mājokļa iegādei)
26 Avots: Latvijas Banka.
Standartu stiprināšana un pieprasījuma kritums turpina slāpēt
uzņēmumu kreditēšanu; mājokļa kreditēšana ir noturīgāka
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
-100
-75
-50
-25
0
25
50
75
100
I 2022 II III IV I 2023 II III*
Standartu mīkstināšana Pieprasījuma kāpums
Kredītu standartu un pieprasījuma pārmaiņas (tīrais banku skaits; %) un kredītu atlikums (g/g; %)
Uzņēmumiem
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
-100
-75
-50
-25
0
25
50
75
100
I 2022 II III IV I 2023 II III*
Gada pieauguma temps, Latvijas Bankas koriģēti (labā ass)
*– prognoze

27. Investīcijas raksturojošie rādītāji (s.i.; 2019 = 100) Investīcijas (c/c; %; s.i.) un investīciju veidi
(devums; pp)
27
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Latvijas Banka.
Pēc ēku būvniecības uzplaukuma gada sākumā
investīcijas atkal sarūk
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2023
2.cet.
Mājokļi Citas būves
Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Intelektuālais īpašums Statistiskā kļūda
Kopējā pamatkapitāla veidošana
70
75
80
85
90
95
100
105
110
115
1.cet.
2022
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2023
2.cet.
Kopējā pamatkapitāla veidošana Ēku būvniecība
Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports

28. Kapitālie izdevumi (%; g/g; pēc naudas plūsmas)
1.3
1.0
30.8
19.5
24.1
0
5
10
15
20
25
30
35
2021 2022 2023 P 2024 P 2025 P
fakts 8 mēn. (janvāris-augusts) prognoze (%)
ES fondu projektu izdevumi valsts budžeta
ietvaros (milj. eiro; ietver nac. līdzfinansējumu)
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
2021 2022 2023 P 2024 P 2025 P
Pārējie Kapitālie
28 Avots: Valsts kase, Latvijas Bankas prognoze.
Valsts budžeta kapitālie izdevumi liecina par apjomīgu kāpumu
šogad un noturīgu izaugsmi turpmāk

29. Investīciju pārmaiņas un devumi pa veidiem 2022. gadā (pret 2012; % un devumi)
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Igaunija Latvija Lietuva ES27
Mājokļi Citas būves Transporta aprīkojums Ražošanas iekārtas
Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums Statistiskā kļūda Kopējā pamatkapitāla veidošana
29 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Būtiskākās atšķirības no kaimiņiem:
investīcijas infrastruktūrā un mājokļos

30. Faktori, kas ietekmē ilgtermiņa investīciju lēmumus
(uzņēmumi, kas to min kā nozīmīgu šķērsli; % no kopējā)
16 25
39
70
25
44
70
34
77
0
20
40
60
80
100
digitālā infrastr.
transporta infrastr.
finanšu pieejamība
darbinieku pieejamība
biznesa regulācija
pieprasījums
enerģijas izmaksas
darba tirgus regulācija
nenoteiktība
Latvija
Lietuva
Igaunija
ES-27
Pavisam
30
Arī plašāki investīciju vides parametri jūtami atpaliek no kaimiņiem
Avots: EIB.

31. Nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto ilgtermiņa kredītu atlikums 2021. gadā
(nominālās cenas; salīdzinājumā ar 2012; %)
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
ES
SI
LV
PT
EL
CY
HR
BG
IT
NL
HU
RO
FI
DK
EU27
BE
SE
DE
IE
AT
EE
PL
LT
FR
CZ
LU
MT
SK
Avots: Eurostat. Latvijas Bankas aprēķini.
Latvija ir starp tām dažām ES valstīm, kur ilgtermiņa kredītu
atlikums pēdējā desmitgadē ir sarucis
31

32. Inflācija mazinās, bet stāsts,
visticamāk, nav galā
32 Avots: Pixabay
 Izzūdot enerģijas cenu bāzes efektiem, inflācija strauji
sarūk, taču vēl ir pārāk augsta.
 Pamatinflācija ir noturīgāka, inflācijas impulss
pakalpojumos augsts.
 Ārējo cenu pieņēmumu vidējā ietekme visai maz
mainījusies kopš jūnija prognožu izstrādes.
 Pamatinflācija saruks, jo pakāpeniski izgaist enerģijas
šoks, taču pamatinflācijas līmeni uzturēs nodarbināto
vēlme kompensēt reālās algas kritumu.
 Pakalpojumu patēriņš atpaliek no pirmspandēmijas
līmeņa, un to cenu kāpumam joprojām ir liels potenciāls.

33. Kopējā inflācijas sadalījums (%; g/g un pp)
-1.0 -0.4
2.7
7.9
19.2 20.7
5.7*
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
20.0
25.0
01.2020. 01.2021. 01.2022. 01.2023.
pirms 1-3 mēnešiem
pirms 4-6 mēnešiem
pirms 7-9 mēnešiem
pirms 10-12 mēnešiem
Kopējā inflācija
Pamatinflācijas sadalījums (%; g/g un pp)
0.0
0.7
2.0
3.7
7.5
10.7
8.3*
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
12.0
01.2020. 01.2021. 01.2022. 01.2023.
pirms 1-3 mēnešiem
pirms 4-6 mēnešiem
pirms 7-9 mēnešiem
pirms 10-12 mēnešiem
Pamatinflācija
33
Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Piezīmes: * apzīmē LB OMA ātro novērtējumu augustā. Ēnas laukums ir prognozes.
Inflācija Latvijā strauji krīt bāzes efektu dēļ, pamatinflācijai – vēl
daži uzliesmojumi

34. Inflācija (g/g; %)
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.2020. 09.2020. 05.2021. 01.2022. 09.2022. 05.2023.
Eirozonas valstis Eirozona Latvija
Pamatinflācija (g/g; %)
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.2020. 09.2020. 05.2021. 01.2022. 09.2022. 05.2023.
Eirozonas valstis Eirozona Latvija
34 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Lai gan kopējā inflācija Latvijā tuvu eirozonas vidējam līmenim,
saglabājas augsta pamatinflācija

35. -5
0
5
10
15
20
25
30
35
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
SPCI
35 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Pamatinflācijai joprojām ir augsts impulss pakalpojumu dēļ
-20
0
20
40
60
80
100
120
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
Enerģija
-5
0
5
10
15
20
25
30
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
Pārtika
0
2
4
6
8
10
12
14
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
Pamatinflācija
0
2
4
6
8
10
12
14
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
Rūpn.preces
0
2
4
6
8
10
12
14
16
01.
2022.
07. 01.
2023.
07.
Impulss
Pakalpojumi
SPCI komponenti (g/g; % un 3m/3m anualizēti)
Piezīmes: impulss ir aprēķināts kā 3m / 3m anualizēti gada pieauguma tempi.

36. -3.0
0.0
3.0
6.0
9.0
12.0
2019 2020 2021 2022 2023
Rūpniecības preces (ne-energojūtīgās)
Pakalpojumi (ne-energojūtīgie)
Pakalpojumu cenu dekompozīcija (STIP modelis;
g/g; % un pp)
-10
-5
0
5
10
15
20
2005 2008 2011 2014 2017 2020 2023
Algu ietekme Pārējā ietekme Pakalpojumu inflācija
36 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Algu ietekme uz pakalpojumu cenām pieaug un turēsies augstā līmenī
Zemas energointensitātes produktu inflācija (g/g; %)
Piezīmes: Kreisajā attēlā algu ietekme iegūta ar STIP modeli. STIP modelis ir aprakstīts Latvijas Bankas pētījumā Nr. 2020/01.

37. Rūpniecības preču cenas
(COICOP klasifikācija; g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
01.2020. 01.2021. 01.2022. 01.2023.
GSCPI (NY Fed)
Īslaicīga lietojuma
Vidēji ilga lietojuma
Ilga lietojuma
Rūpniecības preču cenas
(STIP modeļa klasifikācija; g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
01.2020. 01.2021. 01.2022. 01.2023.
Pārsvarā īslaicīga lietojuma preču cenas, kuras
nozīmīgi korelē ar darbaspēka izmaksām
Pārsvarā ilga lietojuma preču cenas
37 Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Piegāžu ķēžu normalizācija mazina ilglietošanas preču inflāciju, bet
darbaspēka izmaksas, iespējams, uztur īslaicīga lietojuma preču cenas
Piezīmes: Global Supply Chain Pressure Index (GSCPI, NY Fed). STIP modeļa rūpniecības preču cenu klasifikācija ir aprakstīta Latvijas Bankas pētījumā Nr. 2020/01.

38. IKP deflatora dekompozīcija (g/g; % un pp)
38
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.
Piezīmes: dati nav sezonāli koriģēti.
Uzņēmumu maržas vairs nepieaug, bet inflācijas līmeni uzturēs
darbinieku vēlme kompensēt reālās algas kritumu
-10
-5
0
5
10
15
20
I
2011
III I
2012
III I
2013
III I
2014
III I
2015
III I
2016
III I
2017
III I
2018
III I
2019
III I
2020
III I
2021
III I
2022
III I
2023
Atalgojums uz nodarbināto Produktivitāte Vienības peļņa
Vienības nodokļi IKP deflators Vienības darbaspēka izmaksas

39. Kopš 2022. gada vidus īstenotās procentu likmju
celšanas kopējā ietekme uz Latvijas inflāciju (pp)
39 Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Monetārās politikas nostiprināšana būtiski
mazina inflācijas iesakņošanās risku
-5
-4
-3
-2
-1
0
2022 2023 2024 2025
0
5
10
15
20
25
4 8 12 16 20
EUR/USD
-30
-20
-10
0
10
4 8 12 16 20
LV importa cenas (extra-EZ)
Impulsa reakcijas funkcijas uz 100bp lielu
monetārās politikas šoku (%)

40. Prognozes – īstermiņā
vājāka ekonomika, bet
vidēja termiņa redzējums
bez būtiskām izmaiņām
40 Avots: pexels.com

41. Avots: Latvijas Bankas prognozes.
2023 2024 2025
Jūnijs Septembris Jūnijs Septembris Jūnijs Septembris
IKP (gada pārmaiņas; %) 1.2 0.6 3.1 3.0 3.5 3.6
Inflācija (gada pārmaiņas; %) 8.5 9.0 2.4 2.3 3.0 2.5
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 8.2 8.2 5.7 5.3 4.4 4.2
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita;
sezonāli koriģēti dati)
6.7 6.4 6.4 6.2 6.4 6.2
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %) 12.0 12.0 8.2 8.2 7.8 7.8
Tekošā konta bilance (% no IKP) -3.4 -3.1 -3.6 -3.5 -4.3 -3.9
Vispārējās valdības parāds (% no IKP) 41.7 42.0 40.6 41.6 40.1 40.9
Budžeta pārpalikums/deficīts (% no IKP) -3.8 -3.3 -2.9 -3.0 -1.5 -1.7
41
Prognožu kopsavilkums

42. Galvenie
izaicinājumi
Inflācijas noturība
Darba tirgus un
konkurētspēja
Investīciju vide un
izaugsmes potenciāls
42

43. Paldies par uzmanību!