Konference KLIMATA PĀRMAIŅAS UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA 2.sesija: Klimats un Latvijas attīstība

1. Rīgas Tehniskā universitāte
Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
www.videszinatne.lv
Latvijas klimata politika
un ilgtspējīgas attīstības
mērķi
Einārs Cilinskis

2. NAP vīzija – Latvija kā zaļākā valsts
pasaulē (2012. gads)
Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nepieciešama
visas sociālās un etniskās grupas vienojoša,
saprotama, simboliska, moderna un vienlaikus
praktiski īstenojama vīzija par valsti, kurai ar prieku
un lepnumu vēlamies piederēt. Latvija – zaļākā
valsts pasaulē ir vīzija, kas īsteno šos mērķus, kā
simboliskā tā praktiskā veidā uzburot viegli
saprotamu un īstenojamu sapni par nākotnes
Latviju.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
2

3. NAP vīzija – Latvija kā zaļākā valsts
pasaulē (II)
 Mūsu vietējie resursi ir zeme, koksne, pārtikas
ražošana un ūdens.
 Komersanti tiek mudināti regulāri pārvērtēt savu
resursu izmantošanas efektivitāti un darba
ražīgumu, un Latvija eksportē no saviem
resursiem iespējami pārstrādātus produktus ar
pieaugošu pievienoto vērtību.
 Aizvien mazāk no mūsu resursiem nonāk citās
valstīs izejmateriālu veidā.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
3

4. Kā zaļās ekonomikas modeli var
aprēķināt?
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
4

5. Integrētas politikas modeļa piemērs
 Ģenerēt nākotnes attīstības projekcijas;
 Nodrošina integrētu analīzi un politikas iespēju
izvērtējumu;
 Palielina izpratni par komponentu savstarpējo
ietekmi un kopsakarībām;
Bassi A.E. Mooving Towards Integrated Policy Formulation: The Green
Economy model Environment and Climate Technologies 2015. vol.16
p. 5-19.
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
5

6. NAP stratēģiskie mērķi
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
6

7. NAP stratēģiskie indikatori
1) IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas
paritātes līmeņa ir rādītājs, ar ko salīdzina dažādu
valstu iedzīvotāju reālo labklājības līmeni un
ekonomikas izaugsmes ātrumu;
2) Summārais ienākumu nevienlīdzības
S80/S20 kvintiļu attiecības indekss raksturo
ienākumu nevienlīdzību un sabiedrības
noslāņošanos.
3) Iedzīvotāju skaita izmaiņas - dabiskais
pieaugums
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
7

8. M. Kučinska valdības deklarācijas
prioritātes
 dabas resursu izmantošanas produktivitātes pieaugums;
 sasniegt klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski
pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu
emisijas samazinošus pasākumus;
 Izstrādāsim bioekonomikas attīstības stratēģiju -
izveidosim atbalsta instrumentus lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozaru sinerģijas izveidošanai ar
farmācijas, būvniecības, enerģētikas, IKT u. c.
sektoriem, izstrādājot vietējos dabas resursos bāzētus
konkurētspējīgus produktus ar augstāku pievienoto
vērtību;
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
8

9. NAP: Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi
ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei
 Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās
platības (% no visām lauksaimniecībā
izmantotajām platībām);
 Apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās
zemes īpatsvars (%);
 Pārstrādāto atkritumu īpatsvars (%);
 Lauku putnu indekss (1999.g. = 100);
 Meža putnu indekss;
 Mežainums (mežu platība, % no kopējās valsts
teritorijas)
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
9

10. NAP un LV 2030 pārskats -
lauksaimniecība
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
10

11. NAP pārskats- AER īpatsvars (%)
CONECT 2015
11

12. 30,5% 30,3%
33,1%
17,2%
21,7%
23,8%
33,1%
31,5%
30,4%
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
2005 2010 2013 2014 2015 2020 2025 2030
lauksaimniecība ne-ETS stacionārā enerģētika transports mājsaimniecības
cita ne-ETS enerģētika ne-ETS rūpnieciskie proc., produktu izm. atkritumu apsaimniekošana ne-ETS SEG emisiju mērķis 2020.g. (+17%)
iespēj. ne-ETS 2030.g. mērķis (-10%) 2005.g. ne-ETS SEG emisiju apjoms atbalstāmais ne-ETS 2030.g. mērķis (0%)
Latvijas ne-ETS SEG
emisijas un to
prognozes (kt CO2 ekv.)
2020. gada mērķi
visticamāk izpildīsim,
taču potenciālā
2030.gada mērķa izpildei
būs nepieciešami papildus
un jauni pasākumi.
+7% no
2005.gada
Datu avots: 2016.gada 15.martā EK iesniegtā SEG inventarizācija, 2015.gada jūlijā EK iesniegtais ziņojums par prognozēm, politiku un pasākumiem
+16% no
2005.gada

13. Lauksaimniecības sektora analīze
Attīstot lauksaimniecisko ražošanu attiecībā pret
2005. gadu, kopējās nozares SEG emisijas
palielielināsies:
 līdz 34% (23% ar papildus pasākumiem) 2020.
gadā;
 līdz 59% (41% ar papildus pasākumiem) 2030.
gadā;
https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/Lauksaimnieci
bas_prognozes_2050_gads.pdf (ZM, LLU
1.12.2015)
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
13

14. Kādi vēl mērķi?
 Emisiju griestu direktīva – saskaņā ar izstrādātajām
emisiju prognozēm redzams, ka Latvija varēs izpildīt
2030. gadā SO2 noteikto emisiju mērķi, taču paredzamas
problēmas ar pārējām gaisu piesārņojošajām vielām –
NOx, NMGOS, NH3, PM2,5, noteiktajiem emisiju mērķiem.
 Aprites ekonomikas pakete – līdz 2030. gadam
jāsasniedz atkritumu pārstrādes mērķvērtība – 65 %;
izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķvērtība – 75 %;
mērķvērtība, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu
poligonos, – ne vairāk kā 10 % no visiem atkritumiem;
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
14

15. Kādi vēl mērķi (II)?
 Energoefektivitātes mērķi (27% enerģijas
ietaupījuma 2030 ES, iespējams virzība uz
30%);
 Atjaunojamo energoresursu mērķi (27% AER ES
līmenī);
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
15

16. Kā sasniegt politikas mērķus?
 Izstrādāt integrētu politikas novērtējuma modeli,
kas ļautu optimizēt atšķirīgus, brīžiem
savstarpēji pretrunīgus politikas uzstādījumus;
 Ja uzstādījumi ir definēti atsevišķi, neņemot vērā
kopsakarības, šādā veidā ir iespējams un reāli
sasniegt katru atsevišķu mērķi un rezultatīvu
rādītāju, bet var būt problemātiski sasniegt visus
rādītājus, ņemot vērā resursu (zemes resursi,
finanšu resursi, cilvēkresursi u.c.)
nepietiekamību
Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts
16