Sadarbība energoefektivitātes projektos D.Rozenšteina (Būvinženieris Nr. 53)

1. 116 117
Būvinženieris Nr. 53Būvinženieris Nr. 53
apskatītas un pārbaudītas gan ēkas nesošās
konstrukcijas un fasāde, gan kāpņu telpas,
bēniņi, pagrabs un jumts, gan inženierko-
munikācijas, dažādas detaļas un mezgli,
kā arī teritorijas labiekārtojums. Pamato-
joties uz apsekošanas laikā konstatēto, tiek
sagatavots darba uzdevums būvprojekta
izstrādei.
Māris Alsiņš, SIA Balts un melns būv-
inženieris, uzskata, ka sadarbība starp
nama pārvaldnieku un projektētāju jāuz-
sāk jau šajā posmā, proti, projektētājam
būtu jāpiedalās arī apsekošanā. «Lai gan
darba uzdevuma saturu nosaka būvnor-
matīvs, tajā nav teikts, cik detalizētam
jābūt aprakstam. Nereti darba uzdevums
projektētājam tiek sagatavots pavirši,
nepilnīgi. Savukārt potenciālie projektē-
tāji, kuri piedāvā zemāko cenu projekta
izstrādei, aprēķinus veicot tikai uz nepil-
nīgu darba uzdevumu pamata, kvalita-
tīvu projektu sagatavot nespēj. Tāpēc mēs
rekomendējam namu pārvaldniekiem
pieaicināt projektētājus ēku apsekošanā,
lai kopsolī ar auditoru pievērstu uzma-
nību visām detaļām un niansēm, kas
pēcāk ir būtiskas projekta izstrādē.» Tāpat
M. Alsiņš uzsver, ka svarīgi, lai tiktu
apsekotas pilnīgi visas konstrukcijas, ne
tikai tās, kuras paredzēts siltināt, piemē-
ram, tikai bēniņi, pagraba pārsegumi, bet
pilnīgi viss: balkoni, lodžijas parapetas,
dūmeņi, ventilācijas kanālu izvadi utt.
«Visas šīs konstrukcijas ir saistītas, reno-
vācijas laikā tās ir jāatjauno. Bieži vien
apskate visām konstrukcijām nav veikta,
būvniecības procesā atklājas defekti, kas
nav tieši saistīti ar energoefektivitāti, bet
loģiski ir vienlaikus ar siltumnoturības
pasākumu veikšanu novērst defektus.
Lai nebūtu tā, ka uz vecām, nolietotām
konstrukcijām tiek uzlikts siltinājums,
apakšā atstājot kādus korodējušus stipri-
nājumus, savienojumus. Tāpēc mēs šādas
lietas vienmēr pārrunājam ar pasūtītāju,
dzīvokļu īpašniekiem, ejam iekšā dzī-
vokļos, lai arī paši dzīvokļu īpašnieki
var pastāstīt savus novērojumus: varbūt
kādreiz kaut kur ir plīsušas komunikā-
cijas, kaut kas tecējis, korodējis, plaisājis,
varbūt kaut kur salst cauri vai ir parādī-
jies pelējums. Tās ir nianses, ko nedrīkst
palaist garām.»
Līdzīgās domās ir SIA Jelgavas nekustamā
īpašuma pārvalde tehniskais direktors
Oļegs Kukuts: «Mēs noteikti atbalstām,
ka projektētāja pārstāvis piedalās ēkas
apsekošanā un tiekas arī ar dzīvokļu īpaš-
niekiem, jo tieši viņi šajā ēkā uzturas dien-
dienā. Varbūt ir kādi slēptie defekti, kurus
uzreiz nav iespējams pamanīt, bet par
kuriem zina dzīvokļu īpašnieki. Mūsuprāt,
ļoti svarīga ir komunikācija starp visām
iesaistītajām pusēm (nama pārvaldnieku,
dzīvokļu īpašniekiem un projektētājiem),
lai objekta apsekošanā tiktu fiksētas visas
tehniskās problēmas un nianses.»
Signe Kajaka atzīst, ka nereti mazie namu
pārvaldnieki, jo īpaši dzīvokļu īpašnieku
kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) vēlas
ietaupīt, uzskatot, ka visu var izdarīt
pašu spēkiem. Bet, ja šim pārvaldniekam
nav speciālās izglītības un pietiekamas
pieredzes ēku renovācijā, visticamāk,
viņš nespēs sastādīt precīzu, kvalitatīvu
un pietiekami detalizētu projektēšanas
uzdevumu, no kā lielā mērā būs atkarīga
arī tehniskā projekta kvalitāte. «Ne visas
problēmas un nepilnības ir uzreiz pama-
nāmas, tāpēc apsekošanā noteikti jāpieda-
lās speciālistiem, kas prot uzdot pareizos
jautājumus, iebāzt degunu pareizajos stū-
ros, lai nekas nepaliktu nepamanīts,» teic
S. Kajaka.
ĀrzemēsEnergoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Būtisks kritērijs ir kvalitatīvs ēkas renovā-
cijas būvprojekts, ko izstrādā projektētājs
ciešā sadarbībā ar ēkas pārvaldnieku un,
protams, arī dzīvokļu īpašniekiem. Aplū-
kosim, kā norisinās tehniskās dokumen-
tācijas sagatavošana, kā arī projektētāja
un pasūtītāja sadarbības principus tās
izstrādē.
Viss sākas ar vienu ticīgo
Lai daudzdzīvokļu ēka kvalificētos Eiropas
Reģionālā attīstības fonda līdzfinansē-
jumam, dzīvokļu īpašniekiem jāpieņem
lēmums par renovācijas veikšanu.
Signe Kajaka ir projektu vadītāja ēku reno-
vācijas projektos jau kopš pirmās Eiropas
fondu atbalsta programmas, kopumā vadī-
jusi vairāk nekā 300 daudzdzīvokļu ēku
renovācijas projektu. Pēc viņas domām,
ēkas renovācija sākas ar vienu ticīgo, kurš
Sadarbība
energoefektivitātes
projektos
Dace Rozenšteina
Laikā,kadjaunādaudzdzīvokļuēkuenegoefektivitātesatbalstaprogramma uzņem
apgriezienus, namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki, kas izlēmuši par labu ēkas
renovācijai, steidz sagatavot dokumentāciju un veikt nepieciešamās darbības
atbalsta saņemšanai.
ir pārliecināts par tās nepieciešamību.
«Pamazām renovācijā ieinteresēto cilvēku
pulks tiek apaudzēts kā šūniņa – arvien
vairāk, vairāk, līdz māja ir gatava pieņemt
lēmumu par renovāciju,» teic S. Kajaka.
Tālāk seko ēkas tehniskā apsekošana, ener-
goaudits un balsojums par projektēšanas
uzsākšanu. Svarīgi, lai jau kopš lēmuma
pieņemšanas brīža dzīvokļu īpašniekiem
līdzās būtu kompetents pārvaldnieks, kurš
šā viena ticīgā iniciatīvu prastu novest līdz
galarezultātam.
Svarīgs katrs ķēdes posms
Daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projektu
var pielīdzināt ķēdei kādā mehānismā,
kur katra posma izturība ir vienlīdz sva-
rīga un noteicoša, lai mehānisms funk-
cionētu. Pirmais būtiskais ķēdes posms ir
ēkas tehniskā apsekošana. Tās laikā tiek

2. 118 119
Būvinženieris Nr. 53Būvinženieris Nr. 53
šādos fundamentālos darbos nevajadzētu
mācīties no kļūdām – tās var ļoti dārgi
izmaksāt.»
Savukārt M. Alsiņš uzskata – problēma
ir tā, ka pasūtītājs vienmēr vēlas lētāk un
lētāk, nereti pieverot acis uz to, kas atklājas
tehniskās izpētes laikā.
«Mēs uzsveram, ka izejas datiem pirms
projekta izstrādes ir jābūt ļoti precīziem –
papildus tehniskās apsekošanas atzinumam
jāveic arī ēkas uzmērījumi, lai visi tās gabarīti
būtu precīzi. Nereti šajos lētajos projektos
tas netiek darīts, tiek vienkārši pārzīmēta
ēkas inventarizācijas lieta, kurā neparādās
nedz fasādes augstums, ne precīzi logu aiļu
izmēri. Mēs veicam ēkas un visu detaļu
uzmērījumus, līdz ar to projektā ir precīzi
uzskaitīti visi būvapjomi, no kuriem poten-
ciālais būvuzņēmējs sastādīs savu tāmi. Bet,
ja visas detaļas nebūs fiksētas, kādas nianses
palaistas garām, arī tāme būs neprecīza, un
būvdarbu laikā būvuzņēmējs teiks, ka ir
nepieciešami sākumā neieplānoti darbi un
finanses. Bieži vien tiek konstatētas fasāžu
vertikalitātes problēmas un iedobes, ko mēs
pārmērām un pārbaudām, lai zinātu, ka,
liekot siltumizolācijas materiālu, šī fasāde
pirms tam jāizlīdzina ar cementa apmetuma
javu vai kādu citu materiālu, kas protams,
atkal ir papildu izmaksas.»
Ieteikumi veiksmīgai sadarbībai un pro-
jekta realizācijai
Signe Kajaka vēršas pie namu pārvaldnie-
kiem: «Man gribētos ieteikt nesteigties,
respektīvi, nevajadzētu pārspīlēt un stei-
dzināt projekta izstrādi un darbu gaitu, lai
pēc iespējas ātrāk pagūtu iespraukties šajā
programmā. Pieredze aug, un līdz ar to
aug arī prasības, Altum nekvalitatīvus pro-
jektus nepieņems, liks veikt korekcijas un
detalizētāk norādīt visas nianses, un beigu
beigās projekta korekcijas var aizņemt vēl
vairāk laika. Patlaban mums trūkst labu
projektētāju, inženierkomunikāciju spe-
ciālistu, viņi ir ārkārtīgi noslogoti. Diem-
žēl steidzoties darbu nav iespējams kvalita-
tīvi paveikt, tas kļūst paviršs. Salīdzinot ar
2014. gadu, projektēšanas process ir kļuvis
sarežģītāks – paaugstinājusies detalizā-
cijas pakāpe visās jomās: gan pret būvju
drošību, gan ēku tehnisko stāvokli, kons-
truktīvajiem elementiem, gan inženierteh-
niskajām komunikācijām, ugunsdrošību.
Projekts ir vairākās daļās, visam ir jābūt
aprakstītam un detalizēti izklāstītam.
Turklāt fondu projektiem nevar būt nepa-
redzētie izdevumi 5–10% apmērā. Kādreiz
ļoti paļāvās uz to, ka ir neparedzētie izde-
vumi, kas glāba situācijā, ja projektā kaut
kas nebija iekļauts. Bet neparedzētie izde-
vumi ir domāti situācijām, kad tiešām kaut
ko nav bijis iespējams paredzēt. Ja projektā
paredzēts, ka tiks atjaunotas ieejas kāpnes,
bet netiek norādīts apjoms un pēc tam to
mēģina norakstīt uz neparedzētiem izde-
vumiem... Tas neies cauri.»
Māris Alsiņš uzsver: «Vajadzētu kritiski
izvērtēt ēkas, kurām pirms kādiem des-
mit gadiem veikti atsevišķi siltināšanas
darbi, piemēram, nosiltinātas gala sienas
vai starplogu aiļu aizpildījumi, jo pasūtī-
tājs bieži uzskata, ka tas jau ir veikts, nav
nepieciešams to pārbaudīt un pārtaisīt.
Taču pirms desmit gadiem normatīvi bija
atšķirīgi, līdz ar to siltumizolācijas mate-
riāli, kas tolaik bija atbilstoši, tagad var
izrādīties par plānu, vai siltināšanas darbi
veikti nekvalitatīvi, ko pirmajā acu uzme-
tienā nemaz nevar pateikt. Un papildus
tam gribētu ieteikt pasūtītājiem sekot līdzi
būvprojekta izstrādei, tā teikt, turēt roku
uz pulsa – rīkot sapulces, lai kontrolētu
projektēšanas gaitu. Protams, pirms pro-
jektētāja izvēles, noteikti jāpārliecinās par
viņa līdzšinējo pieredzi, atsauksmēm.»
Speciālisti teic, ka veiksmīgai projekta
īstenošanai nepieciešama uzticība starp
iesaistītajām pusēm. Un, kā jau visās dzīves
jomās, liela nozīme ir arī komunikācijai.
ĀrzemēsEnergoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Uzprojektēt kosmosu
Pēc darba uzdevuma sagatavošanas tiek
izvēlēts projektētājs un sākts darbs pie
renovācijas projekta izstrādes. Šajā procesā
zemāko cenu nevajadzētu pieņemt kā vie-
nīgo kritēriju.
«Projektētāja izvēlē, protams, cena ir nozī-
mīga, bet mēs noteikti skatāmies, lai pro-
jektētājs būtu atbilstošs normatīvajām pra-
sībām, reģistrēts Būvniecības informācijas
sistēmā (BIS), lai viņam būtu atbilstoša kva-
lifikācija. Protams, izvērtējam projektētāja
reputāciju, lai viņam būtu atbilstoša iepriek-
šējā pieredze ne tikai sabiedrisko, lauksaim-
niecības vai ražošanas ēku projektēšanā,
bet konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku
projektēšanā, lai ir īstenoti renovācijas pro-
jekti, jo tie ir specifiski, tiem nepieciešama
īpaša pieeja,» stāsta O. Kukuts.
Arī M. Alsiņš uzskata līdzīgi: «Mūsuprāt, ir
nepareizi izvēlēties projektētāju pēc zemā-
kās cenas. Ņemot vērā tikai šādu kritēriju,
pasūtītājs īsti nevar zināt, kādu projektu
par šo cenu saņems – iepirkumos savus
piedāvājumus mēdz iesniegt arī negodprā-
tīgi pretendenti, kas projektā iekļaus tikai
darba uzdevumā atrunāto minimumu.»
Tātad, ja darba uzdevumā nebūs precīzi
definēta projekta detalizācijas pakāpe,
pasūtītājs saņems nepilnvērtīgu projektu,
ko Attīstības finanšu institūcija Altum
(enegoefektivitātes atbalsta programmas
uzraugs Latvijā) nepieņems un liks papil-
dināt.
Savukārt S. Kajaka uzsver, ka, uzsākot
projektēšanu, ir jābūt pilnīgai skaidrībai,
ko pasūtītājs (gan nama pārvaldnieks, gan
dzīvokļu īpašnieki) vēlas un ko ne, turklāt
pēc provizoriskiem aprēķiniem jādefinē,
cik lielu summu renovācijai iedzīvotāji var
atļauties, cik lielu kredītu paņemt, lai pro-
jektētājs varētu izstrādāt atbilstošus pro-
jekta risinājumus. «Būtu diezgan muļķīgi
uzprojektēt kosmosu, lai beigās secinātu,
ka māja to nevar atļauties.»
Tāpat S. Kajaka teic, ka ir ļoti būtiski, lai
nama pārvaldnieks vai projekta vadītājs
regulāri informētu mājas iedzīvotājus par
renovācijas projekta progresu un aktua-
litātēm. «Nedrīkst būt tā, ka ierodas pār-
valdnieks, lai iedzīvotāji nobalso par mājas
renovāciju, un tad uz pusgadu iestājas
klusums. Ja nav nedz paskaidrojumu, nedz
informācijas, tad pie iedzīvotāju balsojuma
par kredīta ņemšanu nama pārvaldnieks,
visticamāk, atdursies pret lielu neizpratni
un negācijām.»
Kļūdīties ir cilvēcīgi
Uz jautājumu par kļūdām un problēmām,
kas pieredzētas tehniskās dokumentācijas
un projekta realizācijas gaitā, O. Kukuts
atbild: «Arī projektētājs ir tikai cilvēks,
un jebkurš var kļūdīties. Taču svarīga ir
komunikācija – kā projektētājs komunicē,
vai viņš ir atvērts dialogam, vai viņš atzīst
savas kļūdas un labo tās. Jebkurā gadījumā,
ja projektētājs ar atbildību izturas pret savu
darbu, viņš nekad neatteiks veikt korekci-
jas un precizējumus.»
Pēc Signes Kajakas domām, pārvald-
niekam būtu jāsaprot, ka projekta
realizācijas gaitā nevajadzētu riskēt:
«Man gribētos teikt, ka būvniecība ir
neatgriezenisks process, jo neviens nede-
montēs uzbūvēto, ja nu vienīgi ārkārtas
situācijā, kad ir absolūts brāķis, kas, par
laimi, manā pieredzē nav gadījies. Taču
ir gadījies dokumentācijas brāķis, kas
noved pie finanšu korekcijas – program-
mas uzraugs, naudas piešķīrējs, izvērtē
dokumentāciju, kas saistīta ar būvdarbu
izpildi, un secina, ka ir notikušas izmai-
ņas. Renovācijas rezultāts var būt labs,
bet beigās projekts saņem 25% korekciju,
jo pašrocīgi, nesaskaņojot ir veikuši
izmaiņas darbu apjomos, materiālos
u. tml. Ar to es vēlos teikt, ka pasūtītājam
vajadzības gadījumā vajadzētu konsultē-
ties vai piesaistīt papildu speciālistus, jo