10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentācijas Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?

1. PIECU PREZIDENTU PLĀNS:
CIK REĀLI ĪSTENOJAMI IR
TĀ ČETRI POSMI?
ROBERTS ZĪLE
EIROPAS PARLAMENTA DEPUTĀTS
RĪGA
2015. GADA 10. DECEMBRIS

2. Kas ir piecu prezidentu ziņojums?
• Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Parlamenta,
Eiropadomes un Eirogrupas priekšsēdētāju izveidota "ceļakarte" — ziņojums
— patiesai Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidei.

3. Ko paredz piecu prezidentu ziņojums?
• Ekonomiskā savienība (pastiprināta ekonomiskās politikas koordinācija u.c.)
• Finanšu savienība (banku savienība, t.sk. noguldījumu garantiju fonds,
kapitāla tirgus savienība u.c.)
• Fiskālā savienība (fiskālā padome u.c.)
• Politiskā savienība (runāšana ar "vienu balsi")

4. Piecu prezidentu ziņojums: divas kārtas
• Iekļauto iniciatīvu realizēšanas galējie termiņi:
• Pirmā kārta. Līdz 2017. gada jūnija beigām (finanšu savienība u.c.)
• Otrā kārta. Līdz 2025. gadam (patiesa EMS)

5. Politiskā savienība: pēdējais posms
ciešākai eirozonai
• Pastiprināt Eiropas un nacionālo parlamentu lomu pār Eiropas pusgadu
(semestri).
• ESM integrēšana ES likumdošanā.
• Pastiprināta eirozonas "runāšana" ar vienu balsi = cita starpā viena vieta SVF.
• Vai ir garantija, ka mazo valstu un/vai valstu bez tekošā konta
pārpalikuma intereses tiks aizstāvētas šajā "vienā balsī"?

6. • Otrās kārtas ietvaros — kopējā eirozonas valsts kase/finanšu ministrija, kas paredz
atsevišķu ienākumu un izdevumu politikas harmonizēšanu.
• Cik reāla ir finanšu ministrija bez adekvāta budžeta? Vai tā nav ratu likšana priekšā
zirgam?
• ES budžets ir 1% no ES-28 valstu IKP. Tas būtu tāpat, kā Latvijā valdībai operēt ar 240
miljoniem eiro. Cik daudz ar šādu naudu var izdarīt?
• Vai Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible gribētu kļūt par eirozonas finanšu
ministru?
• Vai Latvijas interesēs ir daļu savas lemtspējas pār finansēm nodot centralizētai
pārvaldībai? Kas būs atskaites punkts harmonizācijai?
Politiskā savienība: pēdējais posms
ciešākai eirozonai

7. Fiskālās un ekonomiskās savienības
nepieciešamība: pašreizējie izaicinājumi
• Šī Eiropas Komisija ir "politiska" komisija:
• Šā gada sākumā Komisija izdeva vadlīnijas, kas noteica, ka īslaicīga atkāpe no
Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) ir pieļaujama apmaiņā pret paredzamu
strukturālo reformu īstenošanu. Junkers toreiz: "Visām mūsu ekonomikām ir jāturpina
veikt strukturālās reformas. … Tāpēc arī ir pēc iespējas labāk jāizmanto esošos
Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos iestrādātais elastīgums."
• Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, uzstājoties EP plenārsēdē
oktobrī: "We will be able to bear in mind the costs entailed by refugee policy … There
will be a certain amount of flexibility in the Stability and Growth Pact."
• Novembrī EK oficiāli paziņoja, ka valstu tēriņi, "kas izriet vienīgi un tieši no neto papildu
izmaksām saistībā ar bēgļu krīzi", netiks ņemti vērā SIP iekļauto kritēriju ietvaros.

8. Situācija Eiropā
ES-28 un EZ-19 budžetu deficīti (% pret IKP)
0
1
2
3
4
5
6
7
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
2.6
3.0
3.7
4.2
6.26.3
2.2
0.6
3.0
3.3
4.3
4.5
6.4
6.7
2.5
0.9
ES-28 EZ-19

9. Situācija Eiropā
ES-28 un EZ-19 valstu parādi (% pret IKP)
0
20
40
60
80
100
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
92.191.189.3
86.083.8
78.3
68.5
64.9
86.885.583.881.078.4
73.0
61.0
57.8
ES-28 EZ-19

10. Fiskālā savienība
• Pirmās kārtas ietvaros paredz izveidot Eiropas fiskālo padomi. Tā koordinētu
un papildinātu nacionālo fiskālo padomju darbu. Analizēt, kā nacionālie
budžeti atbilst kopējiem ekonomiskajiem mērķiem.
• Ilgākā laika termiņā virzība ES līmenī uz īstāku fiskālo savienību — vēl
plašāka centralizēta lemšana par valstu budžetu politiku. Ārpus eirozonas
valstis varētu brīvi pievienoties.

11. Ekonomiskā savienība
• Eirozonas sistēma ar nacionālajiem konkurences uzraugiem — uzraudzīt,
cita starpā, vai algas dalībvalstīs pieaug proporcionāli produktivitātei, kā arī
ekonomisko reformu progresu.
• Lielāks uzsvars uz nodarbinātību un sociālajiem aspektiem Eiropas pusgada
(semestra) ietvaros.

12. Ekonomiskā savienība
• Makroekonomiskā nelīdzsvarotības procedūra (MIP) tika izveidota krīzes
laikā kā daļa no Eiropas pusgada (semestra) ar domu uzraudzīt un novērst
nelīdzsvarotības valstu ekonomikās.
• Ekonomiskās savienības ietvaros ir plāns MIP koriģējošo atzaru pielietot
stingrāk, kā arī nodrošināt to, ka balanss ir visā eirozonā kopumā, nevis tikai
katrā valstī atsevišķi.
• Piecu prezidentu ziņojumā arī netieši piesaukta Vācija un Nīderlande: MIP
vajadzētu palīdzēt ieviest reformas valstīs ar lielu un ilgstošu tekošā konta
pārpalikumu.

13. Ekonomiskā savienība
• Arī pašreiz MIP ietvaros vidējais pēdējo trīs gadu tekošā konta pārpalikums
nedrīkst pārsniegt 6% pret IKP (deficīts nedrīkst pārsniegt 4% pret IKP).
• Vācijā un Nīderlandē 2014. gadā vidējais pēdējo trīs gadu tekošā konta
pārpalikums: attiecīgi 6.9% un 10.9% pret IKP.
• Vācija attiecīgo kritēriju pārkāpusi kopš 2012. gada.
• Vācijas tekošā konta atlikums pārsniedz 260 miljardus eiro. Tie ir 2.5% no
eirozonas IKP.

14. Situācija Eiropā
Pēdējo trīs gadu vidējais tekošā konta atlikums (EZ-19 valstis, dati par 2014. gadu, % pret IKP)
-6
-4.5
-3
-1.5
0
1.5
3
4.5
6
7.5
9
10.5
12
Nīderlande
Vācija
Luksemburga
Slovēnija
Malta
Īrija
Ausrija
Lietuva
Slovākija
Itālija
Spānija
Portugāle
Beļģija
Igaunija
Francija
Somija
Latvija
Grieķija
Kipra
-4.9-2.6-2.5-1.5-1.0-0.5-0.1
0.00.70.81.01.31.81.8
2.6
5.1
5.8
6.9
10.9

15. Finanšu savienība
• Patiesa banku savienība ar tās trīs pīlāriem
• Kapitāla tirgus savienība

16. Banku savienība
• (1) Vienotais uzraudzības mehānisms (SSM). Spēkā kopš 2014. gada novembra.
• (2) Vienotais noregulējuma mehānisms (SRM):
• valde (pilnībā lemtspējīga no nākošā gada sākuma — ja Luksemburga šogad paspēs
ratificēt starpvalstu vienošanos);
• fonds (no 2016. gada astoņu gadu laikā (līdz 2024. gadam) uzkrās 55 miljardus eiro).
• (3) Komisijas priekšlikums par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (EDIS). 43
miljardi tiks uzkrāti līdz 2024. gadam, kad EDIS pilnībā finansēs potenciālās izmaksas
saistītas ar Banku savienībā ietilpstošajām kredītiestādēm.
• (4) Vieglāk pieejams Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) banku rekapitalizācijas
instruments.

17. Banku savienība
• 5 prezidentu ziņojums adresē faktu, ka līdz 2024. gadam vienotajā
noregulējuma fondā būs maz naudas. Priekšlikums ir potenciāli izmantot
kredītlīniju no Eiropas Stabilitātes mehānisma.
• Tomēr arī pēc 2024. gada naudas var būt par maz. Ja 55 miljardu eiro
vērtais fonds darbotos no 2007. līdz 2014. gadam, tam eirozonas banku
noregulējuma pilnvarojumu kontekstā būtu bijis jāiztērē aptuveni 72
miljardus eiro.
• Vai ir vienotas interese saistībā ar banku savienību? Vācija iebilda pret
noguldījumu garantiju fondu. Agrāk ir bijusi skeptiska arī par citām
iniciatīvām, kur naudu liek kopējā katlā.

18. Neatbildētie jautājumi
• Vai Latvijas ģeopolitiskajās interesēs ir eirozona, kas savelkas un runā ar
"vienu balsi"? Vai ir pamats domāt, ka šī būs patiesa Eiropas balss?
• Vai virzīšanās uz ciešāku eirozonu nenozīmē vājāku un sadrumstalotāku
Eiropas Savienību? Kāda būs ietekme uz vienoto tirgu?
• Vai šajā ģeopolitiski jūtīgajā laikā ir īstais brīdis vairāku ātrumu Eiropai?