Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas Universitātē

145 views

Published on

Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas Universitātē

  1. 1. Latvijas un globālās ekonomikas attīstība – Quo Vadis? Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas padomes loceklis 14.05.2019.
  2. 2. Latvijas Banka ir līdzvērtīga Eirosistēmas dalībniece Pieņemot lēmumus ECB Padomē, katram tās loceklim ir viena balss neatkarīgi no pārstāvētās ekonomikas lieluma Eirosistēmas galvenais uzdevums – saglabāt eiro pirktspēju ► ECB Padomes lēmumus sagatavo komitejās un darba grupās, kurās piedalās visu 19 eiro zonas valstu centrālo banku pārstāvji ► Latvijas Bankas darbinieki ES institūcijās piedalās 130 komiteju, darba grupu un mērķa grupu darbā ► Vairāk nekā 400 ES līmeņa sanāksmju gadā Foto: Monica Sierra, ECB
  3. 3. Latvijas Banka nodrošina starpbanku norēķinus Avots: Icons made by Freepik, Bogdan Rosu, Smashicons, Smartline from www.flaticon.com Pakalpojumu sniedzēji un preču pārdevēji 1 mljrd. eiro katru dienu Komercbankas Latvijā un SEPA telpā
  4. 4. ► Ieviesām pirmie eiro zonā ► Pieejams >90% banku klientu Latvijā ► Apstrādāti ~3 250 000 zibmaksājumu ~650 000 000 eiro apmērā ► Servisa pieejamība 99.98% ► Zibmaksājumi uz/no bankām visā Eiropā Jau netālā nākotnē – maksājums, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru Latvijas Banka veido infrastruktūru inovatīvu maksājumu attīstībai Latvijā un Eiropā
  5. 5. Latvijas Banka – eiro zonas Baltijas reģionālais skaidrās naudas apstrādes centrs ► Latvijas Banka izlaiž jaunas naudas zīmes un nodrošina to apriti Latvijā ► Rūpējamies par skaidrās naudas kvalitāti ► Gadā apstrādājam ~140 milj. banknošu ► Esam valsts vienotais aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centrs Skaidras naudas apstrādes video Apgrozībā izplatītākā 50 € banknote Latvijas Bankā gada laikā "iegriežas" ~3 reizes Eiro zonā apgrozībā ir: ► 21.8 mljrd. banknošu ► 130 mljrd. monētu Eirosistēma kopīgi: • emitē banknotes un lemj par to izskatu • izstrādā pasākumu plānu naudas aizsardzībai pret viltošanu • veido skaidrās naudas loģistikas sistēmu
  6. 6. Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē un publicē statistisko informāciju Politikas lēmumu pieņemšana balstās uz plašu datu analīzi un pētījumiem Latvijas Banka veic un publicē pētījumus par ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē
  7. 7. Latvijas Banka pārvalda starptautiskās rezerves, no peļņas sedzot savas izmaksas un papildinot valsts budžeta ienākumus Centrālo banku peļņa un ieskaitījumi budžetā iepriekšējos 5 gados (2014.– 2018. gadā), milj. eiro 117.0 96.8 134.7 76.8 24.2 53.4 0.0 50.0 100.0 150.0 200.0 Latvija Igaunija Lietuva Peļņa pirms sadales Peļņas daļas ieskaitījums valsts budžetā 25%* 40%*66%* * daļa no centrālās bankas peļņas
  8. 8. Cenu stabilitāti vislabāk nodrošina neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām Eiropas centrālo banku neatkarība Finansiālā PersoniskāFunkcionālā Institucionālā
  9. 9. Ārējā vide
  10. 10. 3.3 0.3 1.6 2.7 2.5 1.3 0.4 0.2 0.2 1.5 1.8 1.2 1.5 1.6 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 Neskatoties uz jau diezgan ilgu izaugsmes periodu, inflācija eiro zonā ilgstoši zem Eirosistēmas mērķa Eiro zonas reālā IKP izmaiņas (%) Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB) Eiro zonas inflācija (%) prognoze Eiro zonas vidēja termiņa mērķis <2, bet tuvu tam 0.5 -4.5 2.1 1.6 -0.9 -0.2 1.4 2.1 2.0 2.4 1.9 1.1 1.6 1.5 -5.0 -4.0 -3.0 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 prognoze
  11. 11. Kopš pērnā gada vidus eiro zonā vājinājies gan noskaņojums, gan izaugsme Reālā IKP ceturkšņa izmaiņas un sentimenta indeksi eiro zonā 44 46 48 50 52 54 56 58 60 62 -0.6 -0.4 -0.2 0.0 0.2 0.4 0.6 0.8 1.0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Sentimentaindeksi IKP IKP (%) Ekonomikas sentiments Apstrādes rūpniecības sentiments Avots: Eurostat, Markit Economics, DG-ECFIN
  12. 12. Šajā biznesa ciklā eiro zonai straujākais kāpums jau aiz muguras; sabremzēšanās iespēja ir augusi Biznesa ciklu fāzes un izlaides starpība eiro zonā (procenti potenciālā IKP) Biznesa ciklu fāzes ASV un eiro zonas valstīs 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 -4 -3 -2 -1 0 1 2 3 4 A fāze B fāze C fāze D fāze Recesija Izlaides starpība Avots: ECB, Sentluisas Federālo rezervju banka
  13. 13. Monetārā politika ekonomikai atbalstoša, bāzes likmju kāpums atbīdīts uz tālāku nākotni (1) Centrālo banku bāzes likmes (%) Avots: Bloomberg Zemas procentu likmes ir atbalstījušas ekonomikas atveseļošanos pēc finanšu krīzes -1 0 1 2 3 4 5 6 7 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 ECB ASV FRS Anglijas Banka Japānas Banka
  14. 14. Monetārā politika ekonomikai atbalstoša, bāzes likmju kāpums atbīdīts uz tālāku nākotni (2) EONIA EUR nākotnes likmes (%) Avots: EMMI, Latvijas Bankas aprēķini -0.50% -0.25% 0.00% 0.25% 0.50% 0.75% 1.00% Dec 17 Jun 18 Dec 18 Jun 19 Dec 19 Jun 20 Dec 20 Jun 21 Dec 21 Okt 17 GovC Dec 17 GovC Jan 18 GovC Jūn 18 GovC Sep 18 GovC Dec 18 GovC Jan 19 GovC Apr 19 GovC 8. maijs
  15. 15. Augstie valdības parāda līmeņi daudzās valstīs apgrūtina ekonomikas izaugsmi Valdības parāda līmenis eiro zonas valstīs (% no IKP) Avots: Eurostat 20 40 60 80 100 120 140 160 180 Eirozonavidēji Beļģija Vācija Igaunija Īrija Grieķija Spānija Francija Itālija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Austrija Portugāle Slovēnija Slovākija Somija 2007 2017 Māstrihtas kritērijs
  16. 16. Latvijas ekonomika
  17. 17. 90 95 100 105 110 115 2014Jan Mai Sept 2015Jan Mai Sept 2016Jan Mai Sept 2017Jan Mai Sept 2018Jan Mai Sept 2019Jan Līdzīgi kā pasaulē, arī Baltijai šī biznesa cikla straujākais izaugsmes posms jau aiz muguras Baltijas valstu IKP pieauguma tempi un prognozes (g/g, %) Ekonomiskā noskaņojuma rādītāji Baltijas valstīs (ilgtermiņa vidējais = 100) 0 1 2 3 4 5 6 20141.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 20151.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 20161.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 20171.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 20181.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 20191.cet.* Latvija Lietuva Igaunija Ātrais novērtējums 0 1 2 3 4 5 6 2019 2020 Avots: Eiropas Komisija (EK)
  18. 18. Izaugsme Latvijā plaša un diezgan sabalansēta, bet arvien redzamāk iezīmējas cikla karstuma punkti Pievienotās vērtības pieaugums (g/g, s.i., %) 5.3 3.2 -1.5 24.2 2.4 5.2 5.1 12.9 -7.8 2.9 4.2 3.3 2.5 -20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0 Lauksaimniecība (3.3%) Apstrādes rūpn. (10.5%) Enerģētika, ieguve (3.6%) Būvniecība (6.2%) Tirdzniecība (12.3%) Transports (8.3%) Tūrisms (1.6%) Inform. un komun. tehn. (4.8%) Finanšu pak. (3.2%) Nek. īpaš. (10.5%) Prof. pak. (6.8%) Valsts pārvalde (13.7%) Izklaide, atpūta (2.6%) Nozareuntāsīpatsvarsekonomikā 2017 2018 Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)
  19. 19. Eksporta izaugsmes temps jau kļūst lēnāks Preču un pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps (%, nominālā izteiksmē) -5 0 5 10 15 I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV *I 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 Eksports Preces Pakalpojumi Avots: CSP, Latvijas Banka; * janvāra-februāra dati
  20. 20. Darba tirgus turpinās uzsilt, to atdzesēs tikai nākamā ekonomikas sabremzēšanās -15 -10 -5 0 5 10 15 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 SPCI inflācija Bruto nominālā alga Neto nominālā alga Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) Vidējā alga un inflācija (g/g, %) 0 5 10 15 20 25 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Latvija Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini 2018: 909.4 tūkst. nodarbināto un 72.8 tūkst. darba meklētāju
  21. 21. Spriedze Latvijas darba tirgū aug – līdzīgi kā citās valstīs Bezdarba līmenis (% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem) Avots: Eurostat, ECB, EK, Latvijas Bankas aprēķini * izmantojot rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu pievienotās vērtības svarus Bezdarba prognozes Uzņēmumu īpatsvars, kas darbinieku trūkumu min kā galveno šķērsli izaugsmei* (sezonāli izl.; %) 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 0 10 20 30 40 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 0 2 4 6 8 2018 2019 eiro zona Igaunija Latvija Lietuva
  22. 22. Kā plašāk iesaistīt iekšējos resursu? Jāpievēršas prasmju neatbilstībai… Bezdarba līmenis (% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem; 2018) Līdzdalības līmenis (% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem; 2018) Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini Nodarbinātības līmenis (% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem; 2018) 0 5 10 15 20 Kopā Augstākāizglītība Profesionālāun arodizglītība Vispārējāvidējā izglītība Pamatizglītība 0 20 40 60 80 Kopā Augstākāizglītība Profesionālāun arodizglītība Vispārējāvidējā izglītība Pamatizglītība 0 20 40 60 80 Kopā Augstākāizglītība Profesionālāun arodizglītība Vispārējāvidējā izglītība Pamatizglītība
  23. 23. Vidēji ES 2.5 3.0 3.5 4.0 4.5 5.0 5.5 6.0 6.5 Somija Nīderlande Beļģija Igaunija Slovēnija Dānija Vācija Īrija Malta Francija Rumānija Portugāle Itālija Lielbritānija Austrija Luksemburga Lietuva Zviedrija Čehija Polija Grieķija Horvātija Latvija Kipra Spānija Ungārija Bulgārija Slovākija Izglītības kvalitātes paaugstināšana varētu būt viens no rīkiem, kā pazemināt NAIRU Austrija Beļģija Bulgārija Horvātija Kipra Čehija Dānija Igaunija Somija Francija Vācija Grieķija Ungārija Īrija Itālija Latvija Lietuva Luksemburga Malta Nīderlande Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Spānija Zviedrija Lielbritānija R² = 0.19 4 6 8 10 12 14 16 18 3 4 5 6 NAIRU(%noekon.akt. iedzīvotājiem,2008-2017) Matemātikas un zinātnes izgl. kvalitāte 2008-2017 Kā vērtējat matemātikas un zinātnes izglītības kvalitāti savā valstī? Matemātikas un zinātnes izglītības kvalitāte un NAIRU Avots: Globālā konkurētspējas indeksa datubāze, EK dati, Latvijas Bankas aprēķini 1 = ļoti slikti, starp sliktākajām pasaulē 7 = izcili, starp labākajām pasaulē
  24. 24. Aktīvā darba tirgus politika Latvijā: mazi izdevumi, neskaidra efektivitāte. Šauri mērķētas programmas: labs rezultāts, bet mazs dalībnieku skaits Aktīvās darba tirgus politikas izdevumi (% no IKP; 2016) 0.0 0.5 1.0 1.5 Dānija Zviedrija Ungārija Somija Francija Luksemburga Austrija Beļģija Nīderlande Spānija Portugāle Itālija Īrija Polija Horvātija Vācija Čehija Lietuva Slovākija Igaunija Grieķija Slovēnija Latvija Malta Bulgārija Kipra Rumānija 97 89 79 43 39 34 9 0 20 40 60 80 100 120 Prakse uzņēmumā (0.3%) Atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai (0.4%) Atbalsts noteiktām personu grupām (1.1%) Profesionāla apmācība (4.8%) Neformālā izglītība (15.2%) Konkurētspējas palielināšana (46.8%) Pagaidu sabiedriskie darbi (13.0%) 6 mēnešu laikā atrada pastāvīgu darbu (% no dalībn.; progr., kas beidzās 2017. gada jūl.– 2018. gada jūn.) Avots: Eurostat un Nodarbinātības valsts aģentūra
  25. 25. 60 80 100 120 140 160 180 200 20001.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20031.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20061.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20091.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20121.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20151.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20181.cet. 4.cet. Darba ražīgums Reālā atlīdzība Algu-ražīguma plaisa veras plašāka, īpaši netirgojamo preču un pakalpojumu sektorā Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu (indekss; 2005. gada 1. cet. = 100) 60 80 100 120 140 160 180 200 20001.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20031.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20061.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20091.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20121.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20151.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20181.cet. 4.cet. Darba ražīgums Reālā atlīdzība Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un lauksaimniecību Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini
  26. 26. Ražīguma kāpumu kavē zems investīciju līmenis, ēnu ekonomika, adekvātu prasmju trūkums u.c. Bezdarbs 2018. gadā (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 0 0.5 1 1.5 2 2.5 3 3.5 Rumānija Latvija Malta Kipra Bulgārija Horvātija Lietuva Slovākija Polija Īrija Grieķija Spānija* Igaunija* Luksemburga Portugāle Itālija Ungārija Lielbritānija Čehija Slovēnija Nīderlande Francija* Beļģija Somija Vācija Dānija Austrija Zviedrija ES vidēji Avots: Eurostat, * dati par 2016. gadu 7.4 3.7 7.6 9.6 16.0 0 5 10 15 20 Kopā Augstākāizglītība Profesionālāun arodizglītība Vispārējāvidējā izglītība Pamatizglītība Izdevumi pētniecībai (2017. gadā, % no IKP)
  27. 27. Par spīti karstam darba tirgum, uzņēmumu rentabilitāte vēl ir ļoti laba Peļņa pēc nodokļiem / neto apgrozījums tautsaimniecībā kopumā un apstrādes rūpniecībā (%) -4 -3 -2 -1 0 1 2 3 4 5 6 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017* 2018** Kopā Apstrādes rūpniecībā Avots: CSP; * pagaidu dati; ** no ceturkšņu datiem
  28. 28. Bet izaugsme jau kļūst lēnāka: ārējie sabremzēšanās riski akumulējas, brīvie iekšējie resursi sarūk Lai gan pasaules ekonomika joprojām aug un Latvijas ekonomika ir krietni spēcīgāka un robustāka nekā iepriekš, tomēr… ► pasaulē un Latvijā biznesa cikls ir jau diezgan nobriedis – izaugsme kļūs lēnāka, svārstības noskaņojumā un finanšu tirgos, sabremzēšanās iespējamība pieaug un riski izaugsmei viennozīmīgi ir vērsti lejup ► populisms un ģeopolitika, tirdzniecības kari, breksits u.c. – joprojām dienas kārtībā ► Moneyval ziņojums – negatīvs risks, kas mūsu pašu rokās
  29. 29. Ilgtermiņa izaicinājumi
  30. 30. … vai tiešām pasaulē viss ir slikti? Tik labi kā šodien, vēl nav bijis nekad! 0% 20% 40% 60% 80% 100% 1820 1860 1900 1940 1980 Iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā nabadzībā Iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā 0% 20% 40% 60% 80% 100% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt Iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt 0% 20% 40% 60% 80% 100% 1800 1840 1880 1920 1960 2000 Iedzīvotāju daļa, kas nenomirst pirmajos 5 dzīves gados Iedzīvotāju daļa, kas nomirst pirmajos 5 dzīves gados Galēja nabadzība Lasītneprasme Bērnu mirstība 94 88 15 43 4 10 Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO
  31. 31. Vidējo ienākumu slazds: bāzes scenārijs, no kura tikai retai valstij izdodas izkļūt Reālā IKP indekss, 1995=100 (iekavās IKP uz iedz. 2017. gadā, PPS, % no ES vidējā) 80 100 120 140 160 180 200 220 240 1995 2000 2005 2010 2015 Lietuva (78%) Igaunija (77%) Polija (70%) Latvija (67%) Slovākija (77%) Rumānija (63%) Slovēnija (85%) Čehija (89%) Bulgārija (49%) Ungārija (68%) Horvātija (61%) Avots: Eurostat
  32. 32. Populisms: lēna izaugsme un nevienmērīga ienākumu sadale baro nacionālismu un protekcionismu Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada dolāros) Reāloienākumuizmaiņas(%) Ienākumu procentīle Paši bagātākie Paši nabadzīgākie Attīstīto valstu vidusslānis (1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna) un (2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas Tikmēr lielākie zaudētāji (vai vismaz "neuzvarētāji") ir (1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un (2) attīstīto valstu vidusslānis Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša stagnācija vismaz daļēji izskaidro pieaugošo atbalstu nacionālisma un protekcionisma idejām Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview Globālais vidusslānis
  33. 33. Protekcionisms: jo straujāka ekonomikas izaugsme, jo pozitīvāk iedzīvotāji vērtē globalizāciju 20 30 40 50 60 70 80 90 -3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39 Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju (%) Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016 (%) ASV Apvienotā Karaliste Francija Vācija Indija Vjetnama Taizeme Malaizija Indonēzija Filipīnas Dānija Apvienotie Arābu Emirāti Singapūra Honkonga Saūda Arābija Austrālija Zviedrija Norvēģija Somija Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD). Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām.
  34. 34. Ģeopolitika: Ķīnas nozīme pasaulē dramatiski pieaug 0 5 000 10 000 15 000 20 000 1995 2005 2015 ASV Ķīna 中国 Zhōng Guó Vidējā karaliste/ Centrālā zeme IKP miljardos ASV dolāru Avots: SVF World Economic Outlook datubāze
  35. 35. Tehnoloģijas: mākslīgais intelekts jeb vai šoreiz industriālās revolūcijas ietekme būs sāpīgāka? Klientu apkalpošana Jau tagad 80% no sākotnējās komunikācijas ar klientiem spēj atrisināt čatboti, grūtākos jautājumus nepamanāmi nododot cilvēkiem Mediju industrija Sporta spēļu rezultātus, finanšu rezultātus un pirmsvēlēšanu aktivitātes, īstermiņa makro prognožu veidošanu jau pašlaik var veikt roboti
  36. 36. Urbanizācija, migrācija un demogrāfija: megapilsētas kā izaugsmes inkubartori "The world's 40 largest mega-regions account for two-thirds of all the global economic activity and 85 percent of the world's technological innovation while housing just 18 percent of its people. [..] Mega-regions, if they are to function as integrated economic units, require better, more effective, and faster ways move goods, people, and ideas. High-speed rail accomplishes that, and it also provides a framework for future in-fill development along its corridors." /Richard Florida, 2009/ Avots: Shutterstock; The Atlantic
  37. 37. Klimata pārmaiņas: tas ir pa īstam un tam ir tieša ietekme uz ekonomiku, t.i., jūsu dzīvi
  38. 38. Mūsu valsts, mūsu banka

×