Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".

1. Latvijas un globālās ekonomikas
attīstība – Quo Vadis?
Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas padomes loceklis
14.05.2019.

2. Latvijas Banka ir līdzvērtīga Eirosistēmas dalībniece
Pieņemot lēmumus ECB Padomē, katram tās loceklim ir
viena balss neatkarīgi no pārstāvētās ekonomikas lieluma
Eirosistēmas galvenais uzdevums – saglabāt
eiro pirktspēju
► ECB Padomes lēmumus sagatavo komitejās un
darba grupās, kurās piedalās visu 19 eiro zonas
valstu centrālo banku pārstāvji
► Latvijas Bankas darbinieki ES institūcijās piedalās
130 komiteju, darba grupu un mērķa grupu darbā
► Vairāk nekā 400 ES līmeņa sanāksmju gadā
Foto: Monica Sierra, ECB

3. Latvijas Banka nodrošina starpbanku
norēķinus
Avots: Icons made by Freepik, Bogdan Rosu, Smashicons, Smartline from www.flaticon.com
Pakalpojumu sniedzēji un
preču pārdevēji
1 mljrd. eiro
katru dienu
Komercbankas Latvijā
un SEPA telpā

4. ► Ieviesām pirmie eiro zonā
► Pieejams >90% banku klientu Latvijā
► Apstrādāti ~3 250 000 zibmaksājumu
~650 000 000 eiro apmērā
► Servisa pieejamība 99.98%
► Zibmaksājumi uz/no bankām visā Eiropā
Jau netālā nākotnē – maksājums,
norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru
Latvijas Banka veido infrastruktūru inovatīvu
maksājumu attīstībai Latvijā un Eiropā

5. Latvijas Banka – eiro zonas Baltijas reģionālais
skaidrās naudas apstrādes centrs
► Latvijas Banka izlaiž jaunas naudas zīmes
un nodrošina to apriti Latvijā
► Rūpējamies par skaidrās naudas kvalitāti
► Gadā apstrādājam ~140 milj. banknošu
► Esam valsts vienotais aizdomīgu naudas
zīmju identifikācijas centrs
Skaidras naudas apstrādes video
Apgrozībā izplatītākā 50 €
banknote Latvijas Bankā
gada laikā "iegriežas"
~3 reizes
Eiro zonā apgrozībā ir:
► 21.8 mljrd. banknošu
► 130 mljrd. monētu
Eirosistēma kopīgi:
• emitē banknotes un lemj par to izskatu
• izstrādā pasākumu plānu naudas
aizsardzībai pret viltošanu
• veido skaidrās naudas loģistikas sistēmu

6. Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī izstrādā, apkopo, analizē
un publicē statistisko informāciju
Politikas lēmumu pieņemšana balstās uz
plašu datu analīzi un pētījumiem
Latvijas Banka veic un publicē pētījumus par ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē

7. Latvijas Banka pārvalda starptautiskās rezerves, no
peļņas sedzot savas izmaksas un papildinot valsts
budžeta ienākumus
Centrālo banku peļņa un ieskaitījumi budžetā iepriekšējos 5 gados
(2014.– 2018. gadā), milj. eiro
117.0
96.8
134.7
76.8
24.2
53.4
0.0
50.0
100.0
150.0
200.0
Latvija Igaunija Lietuva
Peļņa pirms sadales Peļņas daļas ieskaitījums valsts budžetā
25%* 40%*66%*
* daļa no centrālās bankas peļņas

8. Cenu stabilitāti vislabāk nodrošina neatkarīga
institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām
Eiropas centrālo
banku
neatkarība
Finansiālā
PersoniskāFunkcionālā
Institucionālā

9. Ārējā vide

10. 3.3
0.3
1.6
2.7
2.5
1.3
0.4
0.2 0.2
1.5
1.8
1.2
1.5 1.6
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
Neskatoties uz jau diezgan ilgu izaugsmes periodu,
inflācija eiro zonā ilgstoši zem Eirosistēmas mērķa
Eiro zonas reālā IKP izmaiņas (%)
Avots: Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB)
Eiro zonas inflācija (%)
prognoze
Eiro zonas vidēja termiņa
mērķis <2, bet tuvu tam
0.5
-4.5
2.1
1.6
-0.9
-0.2
1.4
2.1 2.0
2.4
1.9
1.1
1.6 1.5
-5.0
-4.0
-3.0
-2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
prognoze

11. Kopš pērnā gada vidus eiro zonā vājinājies
gan noskaņojums, gan izaugsme
Reālā IKP ceturkšņa izmaiņas un sentimenta indeksi eiro zonā
44
46
48
50
52
54
56
58
60
62
-0.6
-0.4
-0.2
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
1.0
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Sentimentaindeksi
IKP
IKP (%) Ekonomikas sentiments Apstrādes rūpniecības sentiments
Avots: Eurostat, Markit Economics, DG-ECFIN

12. Šajā biznesa ciklā eiro zonai straujākais kāpums
jau aiz muguras; sabremzēšanās iespēja ir augusi
Biznesa ciklu fāzes un izlaides starpība eiro zonā
(procenti potenciālā IKP)
Biznesa ciklu fāzes ASV un eiro zonas
valstīs
0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
0.6
0.7
0.8
0.9
1
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
A fāze B fāze C fāze
D fāze Recesija Izlaides starpība
Avots: ECB, Sentluisas Federālo rezervju banka

13. Monetārā politika ekonomikai atbalstoša, bāzes
likmju kāpums atbīdīts uz tālāku nākotni (1)
Centrālo banku bāzes likmes (%)
Avots: Bloomberg
Zemas procentu likmes ir atbalstījušas
ekonomikas atveseļošanos pēc finanšu krīzes
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
ECB ASV FRS Anglijas Banka Japānas Banka

14. Monetārā politika ekonomikai atbalstoša, bāzes
likmju kāpums atbīdīts uz tālāku nākotni (2)
EONIA EUR nākotnes likmes (%)
Avots: EMMI, Latvijas Bankas aprēķini
-0.50%
-0.25%
0.00%
0.25%
0.50%
0.75%
1.00%
Dec 17 Jun 18 Dec 18 Jun 19 Dec 19 Jun 20 Dec 20 Jun 21 Dec 21
Okt 17 GovC
Dec 17 GovC
Jan 18 GovC
Jūn 18 GovC
Sep 18 GovC
Dec 18 GovC
Jan 19 GovC
Apr 19 GovC
8. maijs

15. Augstie valdības parāda līmeņi daudzās valstīs
apgrūtina ekonomikas izaugsmi
Valdības parāda līmenis eiro zonas valstīs (% no IKP)
Avots: Eurostat
20
40
60
80
100
120
140
160
180
Eirozonavidēji
Beļģija
Vācija
Igaunija
Īrija
Grieķija
Spānija
Francija
Itālija
Kipra
Latvija
Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Austrija
Portugāle
Slovēnija
Slovākija
Somija
2007
2017
Māstrihtas kritērijs

16. Latvijas ekonomika

17. 90
95
100
105
110
115
2014Jan
Mai
Sept
2015Jan
Mai
Sept
2016Jan
Mai
Sept
2017Jan
Mai
Sept
2018Jan
Mai
Sept
2019Jan
Līdzīgi kā pasaulē, arī Baltijai šī biznesa cikla
straujākais izaugsmes posms jau aiz muguras
Baltijas valstu IKP pieauguma tempi un prognozes
(g/g, %)
Ekonomiskā noskaņojuma rādītāji Baltijas valstīs
(ilgtermiņa vidējais = 100)
0
1
2
3
4
5
6
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20151.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20161.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20171.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20181.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20191.cet.*
Latvija Lietuva Igaunija Ātrais novērtējums
0
1
2
3
4
5
6
2019 2020
Avots: Eiropas Komisija (EK)

18. Izaugsme Latvijā plaša un diezgan sabalansēta, bet
arvien redzamāk iezīmējas cikla karstuma punkti
Pievienotās vērtības pieaugums (g/g, s.i., %)
5.3
3.2
-1.5
24.2
2.4
5.2
5.1
12.9
-7.8
2.9
4.2
3.3
2.5
-20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0
Lauksaimniecība (3.3%)
Apstrādes rūpn. (10.5%)
Enerģētika, ieguve (3.6%)
Būvniecība (6.2%)
Tirdzniecība (12.3%)
Transports (8.3%)
Tūrisms (1.6%)
Inform. un komun. tehn. (4.8%)
Finanšu pak. (3.2%)
Nek. īpaš. (10.5%)
Prof. pak. (6.8%)
Valsts pārvalde (13.7%)
Izklaide, atpūta (2.6%)
Nozareuntāsīpatsvarsekonomikā
2017
2018
Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

19. Eksporta izaugsmes temps jau kļūst lēnāks
Preču un pakalpojumu eksporta gada pieauguma temps
(%, nominālā izteiksmē)
-5
0
5
10
15
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV *I
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Eksports Preces Pakalpojumi
Avots: CSP, Latvijas Banka; * janvāra-februāra dati

20. Darba tirgus turpinās uzsilt, to atdzesēs tikai
nākamā ekonomikas sabremzēšanās
-15
-10
-5
0
5
10
15
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
SPCI inflācija
Bruto nominālā alga
Neto nominālā alga
Bezdarba līmenis
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
Vidējā alga un inflācija (g/g, %)
0
5
10
15
20
25
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
Latvija Rīga Pierīga Vidzeme
Kurzeme Zemgale Latgale
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini
2018: 909.4 tūkst. nodarbināto un
72.8 tūkst. darba meklētāju

21. Spriedze Latvijas darba tirgū aug – līdzīgi kā
citās valstīs
Bezdarba līmenis
(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat, ECB, EK, Latvijas Bankas aprēķini
* izmantojot rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu pievienotās
vērtības svarus
Bezdarba prognozes
Uzņēmumu īpatsvars, kas darbinieku
trūkumu min kā galveno šķērsli izaugsmei*
(sezonāli izl.; %)
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
0
10
20
30
40
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
0
2
4
6
8
2018 2019
eiro zona
Igaunija
Latvija
Lietuva

22. Kā plašāk iesaistīt iekšējos resursu?
Jāpievēršas prasmju neatbilstībai…
Bezdarba līmenis
(% no ekon. aktīvajiem iedzīvotājiem;
2018)
Līdzdalības līmenis
(% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem;
2018)
Avots: CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini
Nodarbinātības līmenis
(% no darbspējas vecuma iedzīvotājiem;
2018)
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāun
arodizglītība
Vispārējāvidējā
izglītība
Pamatizglītība
0
20
40
60
80
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāun
arodizglītība
Vispārējāvidējā
izglītība
Pamatizglītība
0
20
40
60
80
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāun
arodizglītība
Vispārējāvidējā
izglītība
Pamatizglītība

23. Vidēji ES
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
5.0
5.5
6.0
6.5
Somija
Nīderlande
Beļģija
Igaunija
Slovēnija
Dānija
Vācija
Īrija
Malta
Francija
Rumānija
Portugāle
Itālija
Lielbritānija
Austrija
Luksemburga
Lietuva
Zviedrija
Čehija
Polija
Grieķija
Horvātija
Latvija
Kipra
Spānija
Ungārija
Bulgārija
Slovākija
Izglītības kvalitātes paaugstināšana varētu būt
viens no rīkiem, kā pazemināt NAIRU
Austrija
Beļģija
Bulgārija
Horvātija
Kipra
Čehija
Dānija
Igaunija
Somija
Francija
Vācija
Grieķija
Ungārija
Īrija
Itālija
Latvija Lietuva
Luksemburga
Malta
Nīderlande
Polija
Portugāle
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Spānija
Zviedrija
Lielbritānija
R² = 0.19
4
6
8
10
12
14
16
18
3 4 5 6
NAIRU(%noekon.akt.
iedzīvotājiem,2008-2017)
Matemātikas un zinātnes izgl. kvalitāte 2008-2017
Kā vērtējat matemātikas un zinātnes
izglītības kvalitāti savā valstī?
Matemātikas un zinātnes izglītības
kvalitāte un NAIRU
Avots: Globālā konkurētspējas indeksa datubāze, EK dati, Latvijas Bankas aprēķini
1 = ļoti slikti, starp sliktākajām pasaulē
7 = izcili, starp labākajām pasaulē

24. Aktīvā darba tirgus politika Latvijā: mazi izdevumi,
neskaidra efektivitāte. Šauri mērķētas programmas:
labs rezultāts, bet mazs dalībnieku skaits
Aktīvās darba tirgus politikas izdevumi
(% no IKP; 2016)
0.0
0.5
1.0
1.5
Dānija
Zviedrija
Ungārija
Somija
Francija
Luksemburga
Austrija
Beļģija
Nīderlande
Spānija
Portugāle
Itālija
Īrija
Polija
Horvātija
Vācija
Čehija
Lietuva
Slovākija
Igaunija
Grieķija
Slovēnija
Latvija
Malta
Bulgārija
Kipra
Rumānija
97
89
79
43
39
34
9
0 20 40 60 80 100 120
Prakse uzņēmumā (0.3%)
Atbalsts uzņēmējdarbības
sākšanai (0.4%)
Atbalsts noteiktām personu
grupām (1.1%)
Profesionāla apmācība (4.8%)
Neformālā izglītība (15.2%)
Konkurētspējas palielināšana
(46.8%)
Pagaidu sabiedriskie darbi
(13.0%)
6 mēnešu laikā atrada pastāvīgu darbu
(% no dalībn.; progr., kas beidzās 2017. gada jūl.–
2018. gada jūn.)
Avots: Eurostat un Nodarbinātības valsts aģentūra

25. 60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20031.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20061.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20091.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20121.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20151.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20181.cet.
4.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Algu-ražīguma plaisa veras plašāka, īpaši
netirgojamo preču un pakalpojumu sektorā
Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu
(indekss; 2005. gada 1. cet. = 100)
60
80
100
120
140
160
180
200
20001.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20031.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20061.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20091.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20121.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20151.cet.
4.cet.
3.cet.
2.cet.
20181.cet.
4.cet.
Darba ražīgums Reālā atlīdzība
Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un
lauksaimniecību
Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā
Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

26. Ražīguma kāpumu kavē zems investīciju līmenis,
ēnu ekonomika, adekvātu prasmju trūkums u.c.
Bezdarbs 2018. gadā
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
Rumānija
Latvija
Malta
Kipra
Bulgārija
Horvātija
Lietuva
Slovākija
Polija
Īrija
Grieķija
Spānija*
Igaunija*
Luksemburga
Portugāle
Itālija
Ungārija
Lielbritānija
Čehija
Slovēnija
Nīderlande
Francija*
Beļģija
Somija
Vācija
Dānija
Austrija
Zviedrija
ES vidēji
Avots: Eurostat, * dati par 2016. gadu
7.4
3.7
7.6
9.6
16.0
0
5
10
15
20
Kopā
Augstākāizglītība
Profesionālāun
arodizglītība
Vispārējāvidējā
izglītība
Pamatizglītība
Izdevumi pētniecībai
(2017. gadā, % no IKP)

27. Par spīti karstam darba tirgum, uzņēmumu
rentabilitāte vēl ir ļoti laba
Peļņa pēc nodokļiem / neto apgrozījums
tautsaimniecībā kopumā un apstrādes rūpniecībā (%)
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017* 2018**
Kopā Apstrādes rūpniecībā
Avots: CSP; * pagaidu dati; ** no ceturkšņu datiem

28. Bet izaugsme jau kļūst lēnāka: ārējie sabremzēšanās
riski akumulējas, brīvie iekšējie resursi sarūk
Lai gan pasaules ekonomika joprojām aug un Latvijas ekonomika ir krietni
spēcīgāka un robustāka nekā iepriekš, tomēr…
► pasaulē un Latvijā biznesa cikls ir jau diezgan nobriedis – izaugsme
kļūs lēnāka, svārstības noskaņojumā un finanšu tirgos, sabremzēšanās
iespējamība pieaug un riski izaugsmei viennozīmīgi ir vērsti lejup
► populisms un ģeopolitika, tirdzniecības kari, breksits u.c. – joprojām
dienas kārtībā
► Moneyval ziņojums – negatīvs risks, kas mūsu pašu rokās

29. Ilgtermiņa izaicinājumi

30. … vai tiešām pasaulē viss ir slikti?
Tik labi kā šodien, vēl nav bijis nekad!
0%
20%
40%
60%
80%
100%
1820
1860
1900
1940
1980
Iedzīvotāju daļa, kas nedzīvo galējā
nabadzībā
Iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā
nabadzībā
0%
20%
40%
60%
80%
100%
1800
1840
1880
1920
1960
2000
Iedzīvotāju daļa, kas prot lasīt
Iedzīvotāju daļa, kas neprot lasīt
0%
20%
40%
60%
80%
100%
1800
1840
1880
1920
1960
2000
Iedzīvotāju daļa, kas nenomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Iedzīvotāju daļa, kas nomirst
pirmajos 5 dzīves gados
Galēja nabadzība Lasītneprasme Bērnu mirstība
94
88
15
43
4
10
Avots: Our World In Data, Pasaules Banka, OECD, UNESCO

31. Vidējo ienākumu slazds: bāzes scenārijs, no
kura tikai retai valstij izdodas izkļūt
Reālā IKP indekss, 1995=100
(iekavās IKP uz iedz. 2017. gadā, PPS, % no ES vidējā)
80
100
120
140
160
180
200
220
240
1995 2000 2005 2010 2015
Lietuva (78%)
Igaunija (77%)
Polija (70%)
Latvija (67%)
Slovākija (77%)
Rumānija (63%)
Slovēnija (85%)
Čehija (89%)
Bulgārija (49%)
Ungārija (68%)
Horvātija (61%)
Avots: Eurostat

32. Populisms: lēna izaugsme un nevienmērīga ienākumu
sadale baro nacionālismu un protekcionismu
Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un
2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm
(aprēķini 2005. gada dolāros)
Reāloienākumuizmaiņas(%)
Ienākumu procentīle
Paši
bagātākie
Paši
nabadzīgākie Attīstīto valstu
vidusslānis
(1) Globālais vidusslānis (galvenokārt Ķīna) un
(2) paši bagātākie pasaules iedzīvotāji
ir bijuši lielākie ieguvēji no globalizācijas
Tikmēr lielākie zaudētāji
(vai vismaz "neuzvarētāji") ir
(1) paši nabadzīgākie pasaules iedzīvotāji un
(2) attīstīto valstu vidusslānis
Iedzīvotāju reālo ienākumu ilgstoša stagnācija
vismaz daļēji izskaidro
pieaugošo atbalstu nacionālisma un
protekcionisma idejām
Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview
Globālais
vidusslānis

33. Protekcionisms: jo straujāka ekonomikas izaugsme,
jo pozitīvāk iedzīvotāji vērtē globalizāciju
20
30
40
50
60
70
80
90
-3 0 3 6 9 12 15 18 21 24 27 30 33 36 39
Pozitīvsviedoklisparglobalizāciju
(%)
Reālā IKP (USD, PPP) pārmaiņas, 2010-2016 (%)
ASV
Apvienotā Karaliste
Francija
Vācija
Indija
Vjetnama
Taizeme
Malaizija
Indonēzija
Filipīnas
Dānija
Apvienotie
Arābu Emirāti
Singapūra
Honkonga
Saūda Arābija
Austrālija
Zviedrija
Norvēģija
Somija
Avots: SVF, YouGov aptauja 2016. gada oktobrī. Apļa lielums ir proporcionāls 2016. gada IKP uz vienu iedzīvotāju (USD).
Globalizācija aptaujā definēta kā arvien pieaugoša preču, ideju, naudas, darbavietu, kultūru un cilvēku plūsma pāri robežām.

34. Ģeopolitika: Ķīnas nozīme pasaulē
dramatiski pieaug
0
5 000
10 000
15 000
20 000
1995 2005 2015
ASV
Ķīna
中国
Zhōng Guó
Vidējā karaliste/
Centrālā zeme
IKP miljardos
ASV dolāru
Avots: SVF World Economic Outlook datubāze

35. Tehnoloģijas: mākslīgais intelekts jeb vai šoreiz
industriālās revolūcijas ietekme būs sāpīgāka?
Klientu apkalpošana
Jau tagad 80% no sākotnējās komunikācijas ar
klientiem spēj atrisināt čatboti, grūtākos
jautājumus nepamanāmi nododot cilvēkiem
Mediju industrija
Sporta spēļu rezultātus, finanšu rezultātus un
pirmsvēlēšanu aktivitātes, īstermiņa makro
prognožu veidošanu jau pašlaik var veikt roboti

36. Urbanizācija, migrācija un demogrāfija:
megapilsētas kā izaugsmes inkubartori
"The world's 40 largest mega-regions account for two-thirds of all the global
economic activity and 85 percent of the world's technological innovation while
housing just 18 percent of its people. [..] Mega-regions, if they are to function as
integrated economic units, require better, more effective, and faster ways move
goods, people, and ideas. High-speed rail accomplishes that, and it also provides a
framework for future in-fill development along its corridors."
/Richard Florida, 2009/
Avots: Shutterstock; The Atlantic

37. Klimata pārmaiņas: tas ir pa īstam un tam ir
tieša ietekme uz ekonomiku, t.i., jūsu dzīvi

38. Mūsu valsts, mūsu banka