Urīnpūšļa rekonstruktīvā-ķirurģija
•Download as PPTX, PDF•
1 like•1,213 views
Urīnpūšļa rekonstruktīvā ķirurģija
More Related Content
What's hot
What's hot (20)
Viewers also liked
Viewers also liked (11)
Similar to Urīnpūšļa rekonstruktīvā-ķirurģija
Similar to Urīnpūšļa rekonstruktīvā-ķirurģija (10)
Urīnpūšļa rekonstruktīvā-ķirurģija
- 1. Urīnpūšļa rekonstruktīvā ķirurģija Andris Džeriņš, MF VI Mentors: Dr. Māris Jakubovskis
- 2. Anatomija • Dobs orgāns mazajā iegurnī aiz simfīzes • Pieaugušajiem- 250-500 (300-400) cm3, pārpildīts- 750cm3 un vairāk • UP sienā izšķir 4 slāņus: 1) Tunica mucosa 2) Tella submucosa 3) Tunica muscularis (m. detrusor vesicae) 4) Tunica adventitia un tunica serosa
- 3. UP fizioloģija • 2 funkcijas: urīna uzkrāšana un iztukšošana. • UP uzkrāj urīnu gandrīz bez intravezikālā spiediena izmaiņām, līdz sasniegts noteikts tilpums. • Mikcijas laikā spiediens sasniedz 70-120cmH2O staba. http://image.shutterstock.com/z/stock-photo-neural-control-of-micturition- 157672190.jpg UP- urīnpūslis
- 4. UPRO- definīcija Operācija ar mērķi izveidot UP aizvietojošu sistēmu, kas veiktu 2 funkcijas: urīna uzkrāšanu un izvadīšanu. Šādas operācijas veic vairāk nekā 150 gadus. UPRO- urīnpūšļa rekonstruktīvas operācijas
- 5. Indikācijas UPRO • Pēc cistektomijas sakarā ar invazīvu urīnpūšļa vēzi • Neirogēns UP, kas var kaitēt nieru funkcijām • UP traumatisks bojājums • Iedzimtas UP anomālijas • UP striktūras • Ektopisks UP • Nenovēršama UP ostrukcija
- 6. Urīnpūšļa vēzis • 7. biežākais vēzis pasaulē ar augstu recidīvu risku • 40-70 g.v., vīriešiem 3x biežāk • Urotēlija (90%), plakanšūnu vēzis, adenokarcinoma • Indikācijas cistektomijai: oMuskuļ- neinvazīvos gadījumos: Multifokāls T1 G3 audzējs Pars prostatica urethrae iesaiste oMuskuļ- invazīvos gadījumos (≥T2) (30%)- standarts ir radikāla cistektomija http://www.cancerresearchuk.org/prod_consump/groups/cr_common/@cah/@gen/do cuments/image/crukmig_1000img-12151.jpg
- 8. Urīna derivācija 1) Uz āru vērsta 2) Uz iekšu vērsta- colon sigmoideum 3) Ortotopisks UP
- 9. Inkontinentas/mitrās UPRO • Uretero-kutaneo-stoma- tieši anastomozē ureterus pie vēdera priekšējās sienas (reti) • Ileāls konduīts/ zarnu caurulītes princips- ureterus anastomozē ar zarnas segmentu, kas tiek savienots ar vēdera priekšējo sienu Medscape- Courtesy of Karl Kreder, MD.
- 10. Ileāls konduīts • Bieži pielietota metode- 50-60%. • Seifferts izdomāja 1935.g. Brikers uzlaboja 1950.g. • Tehniski visvienkāršākā http://my.clevelandclinic.org/health/treatments_and_proced ures/hic_Urinary_Reconstruction_and_Diversion
- 11. Indikācijas • Kr 150-200mol/l • Zarnu funkciju traucējumi • Veikta uretherektomija • Mentālo funkciju traucējumi • Nespēja veikt paškaterizāciju • Iegurņa apstarošana • Urethras striktūras • Neiroloģiskas saslimšanas • >70 g.v. • Sievietes
- 12. Ķirurģiskā tehnika Ileal Conduit as the Standart for Urinary Diversion After Radical Cystectomy for Bladder Cancer. R. Colombo. R. Naspro. European Association of Urology.
- 13. Ķirurģiskā tehnika Ileal Conduit as the Standart for Urinary Diversion After Radical Cystectomy for Bladder Cancer. R. Colombo. R. Naspro. European Association of Urology.
- 14. Ileal Conduit as the Standart for Urinary Diversion After Radical Cystectomy for Bladder Cancer. R. Colombo. R. Naspro. European Association of Urology.
- 17. Ileālā konduīta komplikācijas Agrīnās • Uretero-ileālās anastomozes šuvju nesaturēšana (7%) • Paralītisks ileuss (22%) • Zarnu anastomozes šuvju nesaturēšana Vēlīnās • Uretero-ileālās anastomozes striktūras (7-14%) • Nieru funkciju pasliktināšanās • Stomālās, peristomālās, vēdera sienas komplikācijas (15-65%) • Parastomāla trūce, prolapss, stenoze, stomas retrakcija (31%)
- 18. Ileāls konduīts Plusi • Relatīvi vienkārša operācija • Īsāks operācijas laiks salīdzinot ar citām RO • Nav nepieciešama kateterizācija Mīnusi • Kosmētisks defekts • Reflukss ar infekcijas, nieru mazspējas att. risku • Komplikācijas
- 19. Kontinentas (sausās) UPRO • Visbiežāk izmanto ileum vai terminālā ileum un colon ascendens kombināciju • Būtiski nodrošināt urīna uzkrāšanos un iztukšošanos pie zema spiediena, tāpēc visus zarnu segmentus detubularizē, pārveido sfēriskā formā • 3 tipi: 1) Ureterosigmostoma 2) Kontinents kateterizējams urīna rezervuārs (20%) 3) Ortotopiskā UP substitūcija (50%) http://emedicine.medscape.com/article/451882-overview#a6
- 20. Ureterosigmostoma • Ureteri tiek anastomozēti pie sigmas ar antirefluksa metodēm • Kontinenci nodrošina anālais sfinkters • Metode komplikāciju dēļ paliek ar vien mazāk populāra • Komplikācijas- hiperCl, hipoK acidoze, infekcijas, ureteru striktūras, pastāvīga vēlme nokārtoties, nierakmeņi, adenokarcinomas risks. Mainz pouch
- 21. Kontinents kateterizējams urīna rezervuārs • Indiana pouch • Izmanto ileocekālo daļu- Baugīnija vārstule • Urīnu izvada ar paškaterizāciju http://my.clevelandclinic.org/health/treatments_and_proced ures/hic_Urinary_Reconstruction_and_Diversion
- 22. Ortotopiskā UP substitūcija/ neocistoplastika • 1. izvēles metode paicentiem pēc cistektomijas • Izveido zema spiediena rezervuāru • Labākas anatomiskās un funkcionālās īpašības ir ileum, labi rezultāti kuņģim • Le Duc un Camey 1979. g. demonstrēja pirmos klīniskos rezultātus. • Tehnikas- Hautman, Studer, Mainz pouch http://my.clevelandclinic.org/health/treatments_and_proced ures/hic_Urinary_Reconstruction_and_Diversion
- 23. Pacientu kritēriji neocistoplastikai • Audzēja šūnas urethras robežā- kontrindikācija • Vecums- relatīva kontrindikācija, jāizvērtē individuāli • Fiziskie un garīgie traucējumi, kas neļautu veikt paškaterizāciju • Nieru funkcijas (GFĀ vismaz 60ml/min)
- 24. Studer operācijas tehnika International Society of Urology.
- 32. Hautmann neocistoplastika • W veida sfērisks rezervuārs • 70cm distālā ileum • Uzlabota nakts kontinence
- 33. Neocistoplatika • Laikietilpīga un tehniski sarežģīta operācija • Mazāks kosmētiskais defekts, mazāk traucētas seksuālās funkcijas un kontinence. • Iztukšo UP, izmantojot vēderpresi, atslābinot urethras ārējo sfinkteru un intermitējošas kateterizācijas • «-» nakts enurēze, grūtības pilnībā iztukšot UP
- 34. Agrīnās komplikācijas • Paralītisks ileuss • Zarnu obstrukcija • Uretero-ileālās anastomozes šuvju nesaturēšana • Zarnu anastomozes šuvju nesaturēšana • Akūts pielonefrīts • Urinoma
- 35. Vēlīnās komplikācijas • HiperCl, hipoK metabola acidoze • Uretero-ileālās anastomozes striktūras (7-14%) • Nieru funkciju pasliktināšanās • Medikamentu metabolisms • Aknu metabolisms • B12 vit. deficīts • Rezervuāra ruptūra • Rekurentas urīnceļu infekcijas
- 36. Pacientu piemērotība UPRO? 1. Pacienta vecums 2. Vēža izplatība iegurņa LM 3. Mts urīnizvadkanālā 4. Dzimums 5. Nieru funkcija (Kr, GFĀ) 6. Zarnu stāvoklis (KS, NČK, apstarošana)
- 37. Ideāla UPRO 1. Nav ārēju ķermeņa izmaiņu 2. Dabiski noritoša mikcija 3. Kontinence 4. Netiek bojāti augšējie urīnceļi
- 38. UPRO tagadnē un nākotnē Audu inženierija Acelulāra Dabiska Sintētiska Celulāra (donora šūnas) Implantētas Vienas pašas
- 39. Dr Anthony Atala, MD , Stuart B Bauer, MD, Shay Soker, PhD, James J Yoo, MD, Alan B Retik, MD. Tissue-engineered autologous bladders for patients needing cystoplasty. The Lancet. Vol 367, Issue 9518, 15-21 April 2006, 1241-1246.
- 40. Izmantotā literatūra • Ileal conduit as the Standart for Urinary Diversion After Radical Cystectomy for Bladder Cancer. European Association of Urology. • Ileal Neobladder and Its Variants. European Association of Urology. • Urinary Diversions and Neobladders Treatment & Management- Medscape. Pieejams: http://emedicine.medscape.com/article/451882-treatment#d15 • Bladder reconstruction: The past, present and future. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4487078/ • Bladder Cancer Advocacy Network. Pieejams: http://www.bcan.org/assets/Ileal-Q-A- .pdf • http://my.clevelandclinic.org/health/treatments_and_procedures/hic_Urinary_Reconst ruction_and_Diversion • https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3886608/ • https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20091038
Editor's Notes
- UP sienā izšķir 4 slāņus: Tunica mucosa- veido krokas Tella submucosa- irdeni saista gļotādu un muskuļkārtu, kas ļauj mainīties gļotādas reljefam Tunica muscularis (m. detrusor vesicae)- 3 slāņi (ārējais un iekšējais- gareniski, vidējais- cirkulārs- veido m. sphincter urethre internus) Tunica adventitia un tunica serosa Muskulatūrai ir 3 slāņi, lai varētu veikt savas funkcijas- izplesties un uzkrāt urīnu, un sarauties iztukšošanās laikā. UP muskuļu slānis pāriet arī uz UP kaklu (tajā beidzas vidējais slānis), iekšējais un ārējais gareniskais slānis pāriet uz urīnizvadkanālu un veido sfincter urethrae internum. Ārējais sfinkters sastāv no šķērssvītortām muskuļšķiedrām.
- Ponsā ir mikcijas centrs, kas saņe signālsus no UP un kontaktē ar garozu. Iztukšošanās reflekss caur S2-S4 MS segmentiem. Impulsi no baro-R tiek nosūtīti uz MS S2-S4 segmentiem, tiek nosūtīti signāli pa parasimpātiskajiem nerviem uz UPun sākas iztukšošanās reflekss. Atslābinās iegurņa diafragma, ārējais urīnizvadkanāla sfinkters, nolaižas uroģenitālā diafragma. Sākas m. detrusor kontrakcija no trigonum vesicae, slēdzas urīnvadu atverītes, atveras urīnpūšļa iekšējais sfinkters, saraujas pārējā UP daļa.
- U.p. vēzis līdz urotēlijam (pCIS), gļotādai (pTa), l. Propria (pT1)- 70-80%- transuretrāla rezekcija. Ja pT2- radikāla cistoprostatektomija ar iegurņa LM dissekciju. Neirogēns UP- spinālās traumas, mielodisplāzija
- Carcinoma in situ progresē līdz muskuļ-invazīvai stadijai līdz 80% gadījumu. 20% pacientu cistektomijas laikā tiek konstatēts jau muskuļ-invazīvs vēzis. Muskuļ-invazīviām stadijām 5 gadu dzīvildze ir 30-50%. Radikāla cistektomija- UP un paravezikālo audu ekstripācija un iegurņa limfadenektomija. Vīriešiem veic arī radikālu prostatektomiju, sievietēm- histerektomiju ar/bez priekšējās vagīnas sienas rezekcijas. T2- invadē muskulatūras virspusējo slāni
- Inkontinentas- urīns brīvi izplūst no organisma un nepieciešamas urīna uztvērējmaisiņš Kontinentas- urīns brīvi neizplūst Pagaidu/pastāvīgas Ārējas/iekšējas Ortotopiska/heterotopiska substitūcija
- Seifferts izdomāja 1935.g. Brikers uzlaboja 1950.g. Vispiemērotākā sievietēm, >70 g.v. komorbīdiem pacientiem, augsta audzēja invāzijas pakāpe. Izmanto izolētu ileum cilpu Vienā cilpas galā veido anastomozes ar urīnvadiem, otrs gals- vēdera sienas ādā veido urostomu. Ja lieto jejunum cilpu- pieaug metabolisko izmaiņu (hipoCl, hipo-karbonēmija, hiperK) iespēja. Lieto, ja ir citi zarnu segmenti bojāti. Stomu iztukšo katras 2-4h, maiss jāmaina katras 3-4 dienas. 56-60% saņem zarnu caurulītes op., 41% ortotopisko UP substitūciju. Francijā- 84% zarnu caurulīti 2008.g. Mūsdienās ortotopiskaji UP substitūījai jābūt standartam un zarnu caurulītei jābūt kā labākajai alternatīvai.
- Ievārojami pasliktinātas nieru funkcijas ilgstošas obstrukcijas rezultātā vai HNS dēļ’(Kr 150-200mol/l). Sievietes- lielāks vidējais vecums pie UP vēža dg, bieži urīna inkontinence un hiperkontinence, biežākas postoperatīvās komplikācijas.
- Katru zarnas segmentu vajag mobilizēt uz tā mezentēriskās kājiņas Ir nepieciešams 12-18cm garš ileuma segments (pac. ar aptaukošanos var būt nepieciešams garāks, nedrīkst ņemt arī pārāk garu segmentu, lai zarnas segmentā nepaliktu atlieku urīns, kas radītu infekcijas) segments proksimāli no ileo-cekālā vārsta tiek izmērīts un atzīmēts ar šuvēm. 15cm no terminālā ileum vismaz jāpaliek neskartam, lai nebūtu sāļu uzsūkšanās traucējumi. Ileum mezentērija segmentu atpreparē, tad pārdala zarnu segmentu un savieno prox. un dist. ileum galus anastomozē- sāns pie sāna vai gals-galā. Jāsašuj mezentērija logs ar uzsūcošamies diegiem, lai neveidojas iekšēja transmezenteriāla ileum trūce. Izolētajam segmentam jāatrodas zem izveidotās anastomozes. Segmentu orientē tā, lai peristaltikas vilnis ietu antegrādā virzienā uz ādas stomu.
- Kreiso ureteru pārvieto uz labo iegurņa pusi. Ureterus izolē pa laterālo pusi, lai nebojātu asinsvadu kājiņas, kas iet mediāli. Vajag ņemt ureteru paraugus biopsijai, lai izslēgtu reziduālu audzēju. Ureterus anastomozē pie ileālā segmenta. Dažādas metodes, kā pievienot ureterus- 1-3cm vienu no otra antimezentēriskajā pusē segmentam. Var arī sākumā savienot “head to head” vai “head to tail” un tad pievienot pie proksimālās segmenta daļas. Antirefluksa tehniku arī pielieto ar griezieniem no ileum ārpuses un gļotādas puses. Ievieto feeding tubes katrā ureterā un izvelk cauri segmenta distālajam galam. Tās piešuj pie ureteriem un ileum gļotādas ar 3-0 vai 4-0 uzsūcošiem diegiem. Pārbauda, vai nav noplūdes ar fizioloģisko šķ. ielaižot distālajā segenta daļā. Veic cirkulāru ādas griezienu vēdera priekšējā sienā. Stomu niovieto lb. kvadrantā starp nabu un SIAS. Fiksē pie m. rectus fascijas ar pārtrauktām šuvēm un pieādas ar pārtrauktām šuvēm, lai veidotos 1cm gļotādas. Ureteru stentus arī piefiksē pie ādas ar šuvēm. Pievieno ārējo urīna kolekcijas ierīci. Lieto arī laparoskopiskās un robot-asistētās metodes, bet plaši nelieto, jo ilgstoša apgūšana, bažas par onkoloģisko iznākumu.
- Joprojām notiek debates par labāko ureteru piestiprināšanas tehniku- bez antirefluksa tehnikas- mazāka iespēja rasties striktūrām un obstrukcijām, bet lielāka- refluksam, antirefluksa metodēm- otrādi. Neobladderam tiek ievietots Folej katetrs urethrā un suprapubiska drena. Kontinentam kateterizējamam rezervuāram atstāj stentējošu katetru un suprapubisku drenu. Drenas un stentus atstāj 3 nedēļas. 6. nedēļā veic i/v pielogrāfiju Antirefluksa mehānismi- submukoza tuneļa veidošana (Goodwin, Leadbetter), zarnas pavadošās daļas segmenta veidošana pēc invaginācijas tgipa
- 56% gadījumu Striktūras rodas pirmajos 2 g. pēc op. Stomas komplikācijas- kairinājuma kontaktdermatīts, spiediena čūlas, infekcijas (kandidāze, folikulīts), alerģisks kontaktdermatīts Parastomāla trūce- dēļ fascijasdefekta.
- Būtiski nodrošināt urīna uzkrāšanos un iztukšošanas pie zema spiediena, tāpēc visus zarnu segmentus detubularizē, pārveido sfēriskā formā, kas palielina kapacitāti un samazina luminālo spiedienu. Ja ir augsts spiediens, tas radīs augsta spiediena refluksa nefropātiju un var izraisīt nieru mazspēju. Orto- pareizs topisks- vieta. Neocistoplastikā kontinenci nodrošina dabiskais urethras rabdosfinkters. Kontinenta kateterizējama stoma- vienvirziena vārsta mehānisms, ko nodrošina ileocekālais vārsts. Var kateterizēt, bet uzkrāšanās fāzē urīns nenoplūst. Ureterosigmoidostomija-
- Kā materiāli mēģināti tievās, renās zarnas un kuņģis. Nedarbojas kā dabiskais UP, jo spēj tikai uzkrāt urīnu. 2 iztukšošanas veidi: Ar kateterizāciju Sasprindzinot abdominālos muskuļus, atslābina ārējo uretras sfinkteri. Pārsvarā spēj urinēt, nav vajadzīga stoma. Ilgāks operācijas laiks, lielāks zarnas segments vajadzīgs, ilgāks laiks, līdz ortotopiskais UP sāk darboties. Mikciju panāk ar Valsalvas manevru, peristaltikas kustībām un starpenes muskuļu atslābināšanu. Salīdzinot ileum un resnās zarnas Cl absorbciju, tā ir lielāka resnajā zarnā. Kuņģis- nav gļotu sekrēcija, kas raksturīga tievajām zarnām, zems pH novērš infekciju att., nav amonija hlorīda rezorbcijas, kas noved pie hiperCl acidozes, nav A, B, D vitamīnu vielmaiņas traucējumu. Kuņģa gļ. Ir labi piemērota antirefluksa meh. Veidošanai un tā labais tonuss neveicina atlieku urlīna veidošanos.
- Ja nieres audzēja obstrukcijas dēļ ir bojātas, hiperhlorēmiskās acidoes dēļ GFĀ var vēl vairāk samazināties, jo notiek ūdeņraža reabsorbcija vair ileālo segmentu- šādiem pacientiem labāk būtu lietot kuņģa ssegmentu.
- 25cm no terminālā ileum tiek atstāti, tiek rezecēts 55-60cm garš ileum posms. P=Tx2D/R P- spiediens, T- sieniņas iestiepums, D- sienas biezums, R- rādiuss. Tubulārs segments ar mazu rādiusu sasniegs augstu nieres bojājošu intraluminālo spiedienu jau pie maziem tilpumiem. Sfērisks rezervuārs būs ar lielāko kapacitāti ar zemāko spiedienu, jo ir lielāks rādiuss. Kā materiāls ir pētītas visas tievās un resnās zarnas, kuņģis. Ileum pētījumos ir uzrādījis labāku, lielāku kapacitāti, mazākus pildīšanās spiedienus, labāku atbilstību. Vēl viens ileum pluss ir gļotādas atrofija ilgstošākā laika periodā, tādēļ notiek mazāka H un Cl reabsorbcija (vislabāk terminālajā ileumā). Tādēļ terminālais ileums ir vispiemērotākais. Kuņģis- vairāk lieto pediatriskajiem pacientiem. Ir savi plusi- H un Cl ekskrēcija ir labvēlīga pacientiem ar jau pasliktinātām nieru funkcijām, smamazina rekurentu UCI risku un ir mazāka gļotu prdukcija. Vieglāk ir veidot antirefluksa iretera anastomozi, jo kuņģa muskulatīra ir biezāka nekā zarnām. Bet var att. hipohloriska alkaloze. Bet ir samazināta kapacitāte, biežāk inkontinence. Hematūrija un dizūrija urethra skairinājuma ar skābo urīnu dēļ, bet to var ārstēt ar H2 vai PSI. Var pielietot arī kompozīt- neoUP no daļēja kuņģa un zarnu apvienojuma. Izveido zarnu anastomozi ar nepārtrauktām šuvēm. Un savieno pārdalīto mezentēriju.
- Apakšējās 2/3 tiek atvērtas pa antimezentērisko pusi, proksimālo daļu atstāj neskartu. Paramediālajā kreisajā pusē veic incīziju, kur notisk kr. uretera implantācija, viec anastomozi ar ileum ar seromuskulāro slāni. Lb. Pusē arī veic incīziju un savieno ar nepārtrauktu šuvi anastomozi.
- Paramediālajā kreisajā pusē veic incīziju, kur notisk kr. uretera implantācija, viec anastomozi ar ileum seromuskulāro slāni. Lb. Pusē arī veic incīziju un savieno ar nepārtrauktu šuvi anastomozi. Ureteri tiek implantēti tieši, antirefluksu nodrošina peristaltējošais zarnas segments, kas aizkavē urīna plūšanu pretējā virzienā.
- Distālās 2/3 ir salocītas U veidā un mediālās puses tiek sašūtas skopā ar nepārtrauktu šuvi seromuskulāros slāņus.
- Apakšējais segments tiek pārlocīts tā, lai U gals tiek nolikts starp tā kājiņām.
- Augšējā daļa tiek sašūta, atstājot nelielu atveri tās galā.
- Ieliek pirkstu zemākajā galā un iegriež 8mm atveri ar šķērēm. Uzliek 6 šuves star rezervuāru un urethru un rezervuārā ieliek katetru un tiek savienoti kopā un tiek uzlikti mezgli.
- Cististomas cauruli ievieto un rezervuāru pilnībā slēdz. Irigācija caur katetru ļauj pārbaudīt, vai nav noteces.
- Peristaltika rada augstu iekšējo spiedienu, kas var būt refleksu iemesls un iemesls urīna nesaturēšanai. Sašujot pārgriezto zarnu dažādos virzienos haotiska’peristaltika rada priekšnoteikumus rezervuāra zemajam spiedienam. Samazināts zarnu absorbcijas laukums noved pie daudzu mikroelementu un vitamīnu deficīta.
- Jejunal conduit sindroms- hiperK, hipoNa, hipoCl metabolā acidoze. Būs jālieto Nabikarbonāts. B12 deficīts- perifēra NP, anēmija. Medikamenti- tie, kas izdalās ar urīnu, tiek uzsūkti atpakaļ (MTX, Li preparāti), jāpielāgo devas. Segmenta asinis tālāk nonāks portālajā sistēmā un aknās, šāda komunikācija var izraisīt amonija toxicitāti- amonigēnisko encefalopātiju. Terminālais ileum ir galvenā vieta, kur notiek B12 absorbcija, rezerves pietiek uz 3 gadiem. 56% gadījumu att. komplikācijas. Striktūras rodas pirmajos 2 g. pēc op.
- Nav viennozīmīgi definēti algoritmu standarti šo operāciju izvēlei. Urīnpūšļa rekonstrukcijas principa un operācijas metodes izvēli ietekmē vairāki faktori Pacienta vecums- līdz ar vecumu, samazinoties mentālajai un fiziskajai kapacitātei, samazinās iespēja veikt ortotopiska UP izveidi, jo pacients neapzinās, cik svarīgi ir laicīgi un regulāri iztukšot jauno UP. Pac. ir jāveic paškateterizācija. Ja ir pastāvīgi ievadīts katetrs- liels komplikāciju risks (infekcija, akmeņi, sepse, pūšļa perforācija). Jo vecāks pacients, jo lielāka UP nesaturēšanas iespējamība. LM- var būt sliktāks brūces dzīšanas process un iespējams slimības recidīvs. Mts urīnizvadkanālā- urotēlija vēža mts iespēja urīnizvadkanālā ir 4-15%. Lielāka iespēja tiem, kuriem audzējs ieaug prostatā. Dzimums- sievietēm, ja aidzējs ir trigonum vesicae rajonā, cistektomijas laikā veic arī vagīnas priekšējās sienas rezekciju, kas paaugstina urīna nesaturēšanas risku, ka veido ortotopisku urīna rezervuāru. Nieru funkcija- kontinentas UP rekonstrukcijas neiesaka, ja GFĀ<40-50ml/min. Draud ar metabolās acidozes risku.
- Acelulāra- paša organisma šūnas aizvieto. Celulāra- cilmes šūnas.
- 7 pacienti 4-19 g.v. A rmielomeningocēli tika iekļauti pētījumā, kuriem UP bija augsts spiediens vai izteikta urīna inkontinence. Scaffold seeded with cells (A) and engineered bladder anastamosed to native bladder with running 4–0 polyglycolic sutures (B). Implant covered with fibrin glue and omentum (C).