SlideShare a Scribd company logo
1 of 38
MAINĀM DOMĀŠANAS VEIDU
Modulis 2
MAINĀM DOMĀŠANAS VEIDU
Modulis 2
- Parādīt, ka «mīkstās prasmes» jeb «soft skills» ir panākumu atslēga uzņēmumu nākotnei.
- Parādīt nepieciešamību pieņemt darbā cilvēkus, balstoties ne tikai uz viņu tehniskajām
prasmēm, bet ņemot vērā arī sociālās un uzvedības iemaņas
- Parādīt, ka uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība radošumam un autonomijai, lai atklātu
talantus
- Parādīt, ka daudzveidīgs un multikulturāls uzņēmums ir inovāciju dzinējs.
MĒRĶIS
- Ar minoritātēm saistīto stereotipu un pārliecību demistifikācija;
- Izpratne par to, kas ir stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija un kāda ir to savstarpējā
saikne;
- Dažādu stereotipu veidu atšķiršana;
- Dažādu diskrimināciju veidu atšķiršana;
- Izpratne par to, kā ir iespējams mainīt domāšanas veidu un apturēt jebkāda veida
diskrimināciju
- Būt spējīgiem spert soļus, lai mainītu domāšanas veidu
PAREDZAMIE APMĀCĪBU REZULTĀTI
MAINĀM DOMĀŠANAS VEIDU
Modulis 2
Aizspriedumi
01 Stereotipi
CONTENT
04
Stereotipi/ aizspriedumi/
diskriminācija
05
Soļi iekļaujošas darba
vides izveidošanai
SATURS
02
03 Diskriminācija
01STEREOTIPI
INTRODUCTION
Stereotipi ir pārmērīgi vienkāršoti
priekšstati, tēli vai pārliecība par cilvēkiem
un konkrētām sociālām grupām.
Populāri stereotipi balstās uz pieņēmumiem, bieži vien tiek
kļūdaini uztverti kā realitāte, un tiem parasti ir negatīva
konotācija. Termins “stereotips” pirmoreiz parādījās 1798.
gadā tipogrāfijas nozarē. Sākotnēji tas nozīmēja “dubultu
iespiedumu” un apzīmēja drukas veidnes liešanas procesu.
1922. gadā amerikāņu žurnālists Volters Lipmans (Walter
Lippmann) mainīja termina definīciju, par stereoptipu
nodēvējot pastāvīgu “attēlu mūsu galvās”. Šim attēlam
piemīt spēja palikt nemainīgam uz mūžu. Diemžēl attēlam
jeb stereotipam parasti ir negatīva nokrāsa un tas ierobežo
individuālo identitāti, balstoties uz jau izveidotajiem
aizspriedumiem par konkrētu grupu jeb kopumu.
STEREOTIPU DEFINĪCIJA
Stereotipi var tikt sadalīti divās plašās grupās. Pirmā grupa attiecas uz kompetenci:
Vai cilvēki, kas pieder konkrētai grupai ir gudri un veiksmīgi? Otrā grupa saistīta ar
sirsnību: Vai kādas grupas pārstāvji ir laipni, draudzīgi un neapdraud citus, netiek
uztverti kā apdraudējums?
Stereotipu funkcijas ir cilvēka izpratnes par sociālo vidi organizēšana un
strukturēšana. Sociālās apziņas perspektīva uzsver, ka stereotipi izceļas starp
citiem ikdienas procesiem, kas notiek mūsu prātā, tādiem kā uzmanība, atmiņa un
ierosināšana. Ikdienā jebkurš cilvēks potenciāli ir pakļauts informācijai par dažādu
sociālo grupu dalībniekiem atšķirīgos veidos. Mēs saņemam informāciju no TV,
dzirdam draugus izsakām viņu viedokli vai tiekamies ar cilvēkiem aci pret aci.
Sociālās apziņa un stereotipi veidojas atkarībā no tā, kādiem saņemtās
informācijas aspektiem cilvēks pievērš lielāku uzmanību un ko atceras. Būtībā
stereotipu izveidošanās ir svarīgs process mūsu prātā, taču šis process ne vienmēr
ir objektīvs un taisnīgs.
STEREOTIPU IZCELSME
GALVENIE STEREOTIPU VEIDI
Tipi
Stereotipi
Reliģiskie
stereotipi
Rases
stereotipiKlases
stereotipi
Valsts
stereotipi
Dzimuma
stereotipi
Seksuālās
orientācijas
stereotipi
Fiziskie
stereotipi
Politiskie
stereotipi
Stereotipu izpaušana ne tikai negatīvi ietekmē darbinieku produktivitāti un līdz ar to
arī uzņēmuma peļņu, bet arī aizskar cilvēka pašcieņu.
Ja darba vietā tiek veicināta nediskriminējoša attieksme, kā arī atklātība un
individuālo atšķirību pieņemšana, tad ir iespējams novērst kolēģu aizspriedumaino
attieksmi vienam pret otru.
IETEKME UZ PRODUKTIVITĀTI UN DISKRIMINĀCIJA
KĀ ATBRĪVOTIES NO STEREOTIPIEM
DARBA VIETĀ
 Atzīt, ka aizspriedumi pastāv.
 Pieņemt, ka ikviens darbinieks ir individualitāte.
 Vērtēt katru darbinieku tikai pamatojoties uz viņa individuālajām
spējām un ieguldījumu.
 Nepieļaut dzimumu stereotipus darba vietā.
 Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm uzņēmumā.
 Pievērst uzmanību arī citiem stereotipiem, piemēram, seksuālās
orientācijas vai etniskās izcelsmes komentāriem kolēģu starpā.
 Veidot kultūru darbavietā, kas balstās uz iecietību vienam pret otru
un pieņemšanu.
 Veidot pozitīvu dialogu par sociālo sapratni.
 Būt atbildīgiem pašiem un to pašu gaidīt no personāla.
 Iespējams, vissvarīgākais - būt atvērtiem (open-minded)
02AIZSPRIEDUMI
INTRODUCTION
Aizspriedums ir nepamatota un parasti
negatīva attieksme pret kādas sociālās
grupas pārstāvjiem. Aizspriedumu kopīgās
iezīmes ir negatīvas sajūtas, stereotipiska
pārliecība un tendence diskriminēt grupas
locekļus.
Lai gan lielākā daļa sociologu piedāvāto definīciju vārdam
«aizspriedums» atšķiras, tomēr daudzi piekrīt, ka aizspriedums ir pāragri
spriedumi, kas parasti ir negatīvi par kādas sociālās grupas pārstāvjiem.
Kad cilvēkiem ir aizspriedumaina attieksme pret citiem, viņiem ir nosliece
uztvert visus, kuri iederas konkrētā grupā, kā “vienādus." Viņi zīmē katru
cilvēku, kuram ir kāda rakstura īpašība vai pārliecība, ar treknu otu, un
nekad neuzlūko katru cilvēku kā unikālu personību.
Aizspriedumam var būt nepatikas, dusmu, baiļu, pretīguma, diskomforta
un pat naida forma – emocionāls stāvoklis, kas var novest pie tādas
uzvedības kā, piemēram, uzbrukums gejiem. Mūsu stereotipi un
aizspriedumi ir problēma, jo tie var radīt diskrimināciju - nepamatotu
negatīvu uzvedību pret ārējo grupu dalībniekiem, kas balstās uz to
piederību grupai.
KAS IR AIZSPRIEDUMS?
AIZSPRIEDUMU VEIDI
Aizspriedumi
Dzimums
Rases/Etniskās
piederības minoritāte
Seksuālā orientācija
Imigranti, bēgļi un
čigāni
Invaliditāte
Vecums
Klase
Pētījums par aizspriedumiem, ko veica Apvienotajā Karalistē psihologi Tinu Cornish
un Dr. Pete Jones (2011), parādīja, ka gandrīz 40% cilvēku ir neapzināti
aizspriedumi, kas saistīti ar dzimumu un piederību etniskajai grupai. Tas parāda, ka
mums nepieciešams veltīt apzinātas pūles, lai mazinātu neapzinātos
aizspriedumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas mūsu uzņēmumos un
sabiedrībā.
Cilvēkus atšķir ne jau ādas krāsa, rase, dzimums u.tml., bet gan svarīgākais -
spējas. Spēja redzēt citu cilvēku potenciālu, nevis nespēja.
Katram ir savas iemaņas, individualitāte un stiprās puses. Lai strādātu un palīdzētu
uzņēmumam veiksmīgi attīstīties, tās visas ir jāapvieno un jāstrādā komandā.
AIZSPRIEDUMI UN NEAPZINĀTA NEOBJEKTIVITĀTE:
RASE UN DZIMUMS
03DISKRIMINĀCIJA
INTRODUCTION
Diskriminācija ir atšķirīga attieksme ar
kaitīgu rīcību pret minoritātēm, kas balstās
uz daudziem jo daudziem atšķirīgiem
faktoriem, tādiem kā rase, vecums, reliģija
u.c. Diskriminācija var rasties individuālā
līmenī, kā arī organizācijas vai iestādes
līmenī.
Lai gan lielākā daļa sociologu piedāvāto definīciju vārdam
«aizspriedums» atšķiras, tomēr daudzi piekrīt, ka aizspriedums ir pāragri
spriedumi, kas parasti ir negatīvi par kādas sociālās grupas pārstāvjiem.
Kad cilvēkiem ir aizspriedumaina attieksme pret citiem, viņiem ir nosliece
uztvert visus, kuri iederas konkrētā grupā, kā “vienādus." Viņi zīmē katru
cilvēku, kuram ir kāda rakstura īpašība vai pārliecība, ar treknu otu, un
nekad neuzlūko katru cilvēku kā unikālu personību.
Aizspriedumam var būt nepatikas, dusmu, baiļu, pretīguma, diskomforta
un pat naida forma – emocionāls stāvoklis, kas var novest pie tādas
uzvedības kā, piemēram, uzbrukums gejiem. Mūsu stereotipi un
aizspriedumi ir problēma, jo tie var radīt diskrimināciju - nepamatotu
negatīvu uzvedību pret ārējo grupu dalībniekiem, kas balstās uz to
piederību grupai.
KAS IR DISKRIMINĀCIJA?
GALVENIE DISKRIMINĀCIJAS VEIDI
Diskriminācija
Rasisms
Seksisms
Sociālā statusa dēļ
Homofobija
Nacionālisms
Ksenofobija
Vecuma dēļ
Reliģijas
dēļ
DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI
Rasisms Seksisms Homofobija
Par rasismu tiek dēvēti uzskati, ka viena
cilvēku grupa ir labāka par kādu citu un šo
zemāk vērtēto grupu diskriminācija. Tā kā
rase ir īpašība, ko iegūstam iedzimtības ceļā
no saviem priekštečiem, tad rasisms ir
domājams kā uzskats, ka kāds cilvēks ir
labāks par citu, tikai tāpēc, ka viņam bijuši
tādi priekšteči.
Par seksismu jeb dzimumdiskrimināciju sauc
attieksmi, kas veicina sociālo lomu
stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam.
Ar šo jēdzienu raksturo diskrimināciju pret
kādu personu tās dzimuma dēļ, kā arī tas
tiek lietots, lai definētu diferenciāciju
dzimuma dēļ. Par seksismu mēdz saukt arī
niecīgu attieksmi pret konkrētu dzimumu vai
stereotipu veidošanu par vīriešu vīrisķīgumu
vai sieviešu sievišķīgumu. To dēvē arī par
sieviešu vai vīriešu šovinismu.
Homofobija ir negatīvo attieksmju kopums
pret homoseksualitāti vai cilvēkiem, kas sevi
identificē kā lesbieti, geju, biseksuāli vai
transpersonu (LGBT). Tā izpaužas kā
antipātija, nicinājums, aizspriedumi un
naids, tās cēlonis var būt iracionālas bailes,
dažkārt arī reliģiskā pārliecība.
Homofobiju var novērot kritiskā un
nedraudzīgā uzvedībā (diskriminācija,
vardarbība) pret personām ar seksuālo
orientāciju, kas atšķiras no heteroseksuālās.
DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI
Diskriminācija sociālā statusa dēļ Nacionālisms Vecuma diskriminācija
Diskriminācija sociālā statusa dēļ ir
aizspriedums vai diskriminācija, balstoties
uz cilvēka sociālekonomisko statusu
sabiedrībā. Tā ietver individuālu attieksmi,
uzvedību, politikas sistēmu un praksi, kas
tiek veidota, lai gūtu labumu augstākajai
klasei uz zemākās klases rēķina vai otrādi.
Nacionālisms ir ideoloģija, kuras pamatā ir
nācijas identitātes koncepcija. Nacionālisms
var izpausties gan kā nācijas identitātes un
vērtību aizsardzība, gan kā savas nācijas
vērtēšana un pozicionēšana augstāk par
citām.
Vecuma diskriminācija ietver sevī sliktāku
attieksmi pret kandidātu vai darbinieku viņa
vai viņas vecuma dēļ.
DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI
Diskriminācija reliģiskās
pārliecības dēļ
Ksenofobija
Reliģiskā diskriminācija ietver sliktu
attieksmi pret cilvēku (kandidātu vai
darbinieku) viņa vai viņas reliģisko uzskatu
dēļ.
Reliģiskā diskriminācija var arī ietvert citādu
attieksmi pret kādu, precējies vai kā citādi
saistīts ar konkrētas reliģijas pārstāvi.
Ksenofobija ir bailes vai nepatika pret cilvēkiem, kas atšķiras no paša, proti, svešiniekiem.
Termins “ksenofobija” ir cēlies no grieķu valodas vārdiem xénos (svešinieks) un phóbos
(bailes), būtībā tas nozīmē bailes no svešiniekiem; tomēr to biežāk lieto, lai aprakstītu naidu
vai naidīgumu.
Ksenofobija aptver daudzus aizspriedumu aspektus un var balstīties uz rasu, reliģijas,
etniskās piederības, kultūras vai nacionālo diskrimināciju. Ksenofobisku attieksmi un
uzvedību bieži vien veicina bailes, ka cilvēki no ārpuses vai svešinieki apdraud kādas
kopienas vai nacionalitātes identitāti.
04STEREOTIPI/ AIZSPRIEDUMI/
DISKRIMINĀCIJA
INTRODUCTION
ATŠĶIRĪBAS
INTRODUCTION
Sociālās grupas, kuras ir daļa no kādas nācijas vai
sabiedrības, kļūst par pašas kultūras nozīmīgu daļu.
Mēs viegli attīstām pārliecību par grupu kopumā un
tad arī par tās pārstāvjiem – kādas ir to galvenās
īpašības, raksturojums (stereotipi), kā arī veidojam
savus aizspriedumus (neattaisnota negatīva
attieksme pret svešiniekiem). Stereotipiem un
aizspriedumiem ir negatīva nokrāsa, jo tie var radīt
diskrimināciju — neattaisnotu negatīvu uzvedību pret
mums svešas grupas pārstāvjiem, kas balstās uz to
piederību konkrētai grupai. Diskriminācija ir
sabiedrības un veselības problēma, jo tai ir tik daudz
formu un negatīva ietekme uz tik daudziem
cilvēkiem.
ATTIECĪBAS STARP
SOCIĀLAJĀM GRUPĀM
INTRODUCTION
- Lai sasniegtu pilnīgu upuru potenciālu
- Lai sasniegtu iespējami lielāko upuru ieguldījumu
- Lai gūtu labumu no upura ieguldījuma
- Lai stiprinātu kopienu kopumā
- Lai izvairītos no iespējamās atriebības
- Lai sekotu demokrātijas ideāliem
- Lai izvairītos no nelikumīgas uzņēmējdarbības
KĀDĒĻ IR SVARĪGI MAZINĀT
AIZSPRIEDUMUS, STEREOTIPUS UN
DISKRIMINĀCIJU?
05SOĻI IEKĻAUJOŠAS DARBA
VIDES IZVEIDOŠANAI
INTRODUCTION
“Mentorship is simply
learning from the
mistakes and mastery
of a successful person
in his/her field.”
Bernard Kelvin Clive
DARBINIEKU DOMĀŠANAS VEIDA MAIŅA
Ko izglītot? Kāpēc?
Uzņēmuma
vadība
• Nosaka uzņēmuma
politiku un
organizāciju.
• Pieņem galvenos
lēmumus.
• Atkārtoti izvērtē un
nosaka darba
politiku un
struktūru.
Nodaļu vadītāji
• Atbild par
darbinieku darbu
ikdienā.
• Uzņem un integrē
jaunos
darbiniekus.
Citi darbinieki
• Tieši sadarbojas ar
jaunajiem
darbiniekiem.
• Vislabāk pārzina
sava darba
specifiku un
galvenās fukcijas.
Lai izveidotu darba vidi, kur cilvēki tiek cienīti un novērtēti,
nepieciešamas pielikt pūles. Domājiet par daudzveidības nozīmīgumu
darba kolektīvā salīdzinot ar kori – lai tas labi skanētu, nepieciešams
apvienot cilvēkus ar dažādu muzikālo pieredzi, atšķirīgu balss tembru. Un
patiesai iekļaušanai ir svarīgi saklausīt un novērtēt katru balsi un tās
potenciālu perfekta kopīgā skanējuma radīšanai.
Kad darbiniekiem, kas atšķiras no saviem kolēģiem, ļauj atvērties,
uzņēmums gūst labumu no svaigām idejām, darbinieka individuālajām
iemaņām un iesaistīšanās.
Nākamajos slaidos var atrast piecas praktiskas stratēģijas, ko pielietot
iekļaujošas darba vides radīšanai.1
NB: Jāuzsver, ka nav viena zelta likuma iekļaujošas kultūras radīšanai
organizācijā. Šeit tiek minētas tikai dažas stratēģijas, kuras varētu sniegt
ieguldījumu uzņēmuma vides pozitīvā attīstībā.
CEĻVEDIS
“The challenge is in having a culture
where all employees feel included. It’s a
major investment to bring talent into
your organization, so why bring them in if
they’re not happy when they get here?
You’ve got to get the inclusion part right.”
Johnny C. Taylor Jr., president and CEO of Society for
Human Resource Management
1 - SHRM
INTRODUCTION
IZGLĪTOJIET SAVUS LĪDERUS
Galu galā līderis ir tas, kas ikdienā plecu pie pleca strādā kopā ar darbiniekiem. Tieši vide, ko
rada kolektīva līderis vai nu palīdzēs darbinieku integrācijai vai arī padarīs to pilnībā
neiespējamu.
STRATĒĢIJA
1
Padomājiet par iespēju īstenot šos pasākumus:
• Apmācība darbiniekiem, kas strādā menedžeru līmenī - tiem , kuri
var apspriest ar uzņēmuma cilvēkiem, kas ir iekļaušana, kādēļ tā ir
svarīga, kā arī sekmēt tās ieviešanu uzņēmumā.
•Apmācības ar mērķi pamanīt un atbrīvoties no neapzinātiem
aizspriedumiem, kas rodas, kad neapzināti tiek izdarīti secinājumi
par cilvēkiem, balstoties uz dzimumu, rasi vai citiem faktoriem. Tas
var palīdzēt apzināties aizsprieduma formu un izskaidrot
iekļaujošās uzvedības modelēšanas svarīgumu – piemēram,
iesaistoties aktīvā atšķirīgu viedokļu uzklausīšanā sanāksmēs,
darbības pārskatos un citās mijiedarbībās.
• Periodiski veikt līderu profesionālās attīstības pārskatu, lai
pārliecinātos, ka vadītājiem ir iespēja mācīties, kā labāk vadīt
atšķirīgas darba grupas.
1. SOLIS – IZGLĪTOJIET SAVUS LĪDERUS
Darbiniekiem jāredz, ka iekļaujošas vides
radīšana ir viena no pamata
kompetencēm.
Erin L. Thomas, daudzveidības pētnieks un Paradigm
partneris
INTRODUCTION
IZVEIDOJIET IEKĻAUŠANAS DARBA GRUPU
Apsveriet iespēju izveidot darba grupu, kurā piedalītos uzņēmuma stuktūrvienību līderi – tie,
kuri ikdienā atrodas darbiniekiem vistuvāk.
STRATĒĢIJA
2
Ideāli darba grupai jābūt iesaistītai mērķu uzstādīšanā, pieņemot
darbā cilvēkus, paturot tos un uzlabojot viņu zināšanas, kā arī
jārisina jebkuras darbinieku iekļaušanās problēmas. Lielākā daļa
šāda veida darba grupu tiekas ik ceturksni, lai pārskatītu
atsauksmes no darbiniekiem, problēmas un izaicinājumus un kas ir
vissvarīgāk, nodot ziņojumu par savu darbu administrācijai.
Darba grupai jābūt pēc iespējas daudzveidīgākai, kur dalībnieki
pārstāv ne tikai atšķirīgas etniskās grupas un dzimumus, bet arī
dažāda līmeņa amatus uzņēmumā.
Šāda veida darba grupas pamatā ir doma, ka par visām problēm
saistībā ar iekļaujošas darba vides radīšanu ir jāuzzina tiem
cilvēkiem, kas uzņēmumā var ieviest izmaiņas. Tieši šāda ir
iekļaušanas darba grupas funkcija – saprast kādas izmaiņas ir
nepieciešamas vai kādi ir izaicinājumi un nodot informāciju tiem,
kas var ieviest izmaiņas.
2. SOLIS – IZVEIDOJIET IEKĻAUŠANAS
DARBA GRUPU
INTRODUCTION
NOVĒRTĒJIET DARBINIEKU INDIVIDUALITĀTI
Viens no svarīgākajiem veidiem, kā parādīt darbiniekiem, ka cienāt viņu izcelsmi un tradīcijas, ir
aicināt viņus dalīties ar to savā darba vietā.
STRATĒĢIJA
3
Padomājiet par šādu pasākumu ieviešanu:
• Meditācijas vai lūgšanu telpa. BAK USA uzņēmumā
tika izveidota pārdomu telpa, kur, piemēram, musulmaņu
darbinieki var lūgties, kad vien vēlas. Pēc šī uzņēmuma
pieredzes, tas neradīja problēmas pārējiem, un ļoti daudz
nozīmēja musulmaņu darbiniekiem.
• Uzlabota personāldaļas speciālistu pieejamība
izolētākiem darbiniekiem. Bak USA izveidoja nelielu
personāldaļas biroju ražošanas komandas darbiniekiem,
kas strādā, piemēram, no pārējās uzņēmuma
administracijas atšķirīgās stundās. Tā ir arī telpa, kur šie
darbinieki var privāti parunāt ar saviem vadītājiem.
• Atzīstiet dažādas svinamās dienas.
• Sviniet daudzveidības dienas. Šādu dienu pamatdoma
ir uzzināt vairāk par dažādām uzņēmumā pārstāvētajām
kultūrām, organizējot dažādas aktivitātes.
3. SOLIS – NOVĒRTĒJIET DARBINIEKU
INDIVIDUALITĀTI
“That inclusion part where people felt
they could bring their ‘full selves’ to
work”
Eva Bak, vice president of HR department
of Bak USA
INTRODUCTION
IEKLAUSIETIES DARBINIEKOS
Lai labāk saprastu savu darbinieku pieredzi, noderīgas ir darbinieku aptaujas un fokusa grupas.
Veiciet plašu Jūsu organizācijas demogrāfijas un cilvēku procesu novērtējumu, lai veidotu
stratēģijas iekļaušanas veicināšanai.
STRATĒĢIJA
4
Padomājiet par darba vidi, kādu vēlaties radīt uzņēmumā, domājot
gan par sava zīmola autentiskumu, gan par savu darbinieku
vajadzībām.
• Viens no veidiem, kā uzrunāt savus darbiniekus, ir periodiski rīkot
‘pilsētas rātsnama’ sanāksmes (‘town hall style’ meetings), kurās
darbinieki var paust savu viedokli un uzdot jautājumus.
• Apsveriet iespēju izsūtīt aptaujas (anonīmas)
• Esiet radoši!
4. SOLIS – IEKLAUSIETIES DARBINIEKOS
INTRODUCTION
RUNĀJIET PAR MĒRĶIEM UN IZVĒRTĒJIET PROGRESU
Izvirziet skaidrus mērķus ar konkrētiem termiņiem, kā Jūs to darītu jebkurā citā uzņēmuma
attīstības jomā, un skaidri paziņojiet par to saviem darbiniekiem.
STRATĒĢIJA
5
1. Veiciet pilnīgu Jūsu uzņēmuma darbinieku aprites procesu
novērtējumu —no darbinieku piesaistīšanas un pieņemšanas darbā
līdz viņu attīstībai un izglītošanai. Apvienojiet iegūto informāciju ar
citiem uzņemuma attīstības datiem, lai gūtu pilnu darba vides
klimata novērtējumu.
​2. Identificējiet visas nepilnības un neatbilstības saistībā ar
iekļaujošu darba vidi.
3. Veidojiet iekļaušanas stratēģijas un iekļāujiet tajās konkrētus
mērķus.
4. Izveidojiet skaidru vīziju par to, kā tieši jūsu uzņēmums uzlabos
savu darbību pēc stratēģijas īstenošanas, uzdodot sev sekojošus
jautājumus:Kādi ir mūsu iekļaušanas mērķi?
Kādi ir šo mērķu iemesli?
Kā mēs mērām iekļaušanas rezultātus?
Kā iekļaušana ietekmē mūsu misiju, zīmolu vai
vīziju?
5. SOLIS – RUNĀJIET PAR MĒRĶIEM UN
IZVĒRTĒJIET PROGRESU
“Every company should first benchmark
their culture before they begin investing
in it”
Erin L. Thomas, diversity research and partner
at Paradigm
Apsveicam, Jūs esat pabeiguši
moduli 2!
Tagad varat pildīt darba lapas, izpildīt testu un/vai iepazīties ar papildu
resursiem
http://recruitpotential.eu/

More Related Content

Similar to Recruit module 2 _ strategies to change mentalities - online_lv

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolasKāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolasKonstantins Kiuka
 
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana LatvijāĢimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijānacionalaidentitate
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaPeteris Jurcenko
 
Ievads saskarsmes psihologija
Ievads   saskarsmes   psihologijaIevads   saskarsmes   psihologija
Ievads saskarsmes psihologijakriic
 
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanaiPārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanaiCentre for Public Policy PROVIDUS
 
Salauzto siržu informācijas centrs
Salauzto siržu informācijas centrsSalauzto siržu informācijas centrs
Salauzto siržu informācijas centrsSignijaS
 
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. keep_learning
 
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...Liene Lukaševiča
 
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija Perepjolkina
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija PerepjolkinaSkepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija Perepjolkina
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija PerepjolkinaSkeptiCafe
 

Similar to Recruit module 2 _ strategies to change mentalities - online_lv (17)

Ikvienam draudzīga klase iekļaujošā skolā, pieņemošā kopienā
Ikvienam draudzīga klase iekļaujošā skolā, pieņemošā kopienāIkvienam draudzīga klase iekļaujošā skolā, pieņemošā kopienā
Ikvienam draudzīga klase iekļaujošā skolā, pieņemošā kopienā
 
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolasKāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas
Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas
 
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana LatvijāĢimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā
Ģimenes drošība un sociālā spējināšana Latvijā
 
Antras Prakse
Antras PrakseAntras Prakse
Antras Prakse
 
Kas ir dažādības vadība? Kādēļ tā ir noderīga?
Kas ir dažādības vadība? Kādēļ tā ir noderīga?Kas ir dažādības vadība? Kādēļ tā ir noderīga?
Kas ir dažādības vadība? Kādēļ tā ir noderīga?
 
Emocionālais intelekts
Emocionālais intelektsEmocionālais intelekts
Emocionālais intelekts
 
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide — organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vide - organizācijas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organIzācIjas panākumu atslēga
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Ievads saskarsmes psihologija
Ievads   saskarsmes   psihologijaIevads   saskarsmes   psihologija
Ievads saskarsmes psihologija
 
Kā iegūt draugus
Kā iegūt draugusKā iegūt draugus
Kā iegūt draugus
 
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanaiPārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
Pārmaiņu skola - kopienas skola: iespēja labāku attiecību radīšanai
 
Salauzto siržu informācijas centrs
Salauzto siržu informācijas centrsSalauzto siržu informācijas centrs
Salauzto siržu informācijas centrs
 
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings. Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
Sieviete Latvijas uzņēmējdarbībā. Mentorings.
 
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...
Grupas dinamika, tās būtība grupas veidošanās un attīstība formālo un neformā...
 
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija Perepjolkina
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija PerepjolkinaSkepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija Perepjolkina
Skepticafe "Kādā kastē var ielikt cilvēku?" | Viktorija Perepjolkina
 

More from caniceconsulting

Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptx
Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptxModule 1 - Identifying Common Stereotypes.pptx
Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 3.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...caniceconsulting
 
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...caniceconsulting
 
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptxPROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptxPROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 4.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptxcaniceconsulting
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptxcaniceconsulting
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptxcaniceconsulting
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptxcaniceconsulting
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptxcaniceconsulting
 

More from caniceconsulting (20)

Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptx
Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptxModule 1 - Identifying Common Stereotypes.pptx
Module 1 - Identifying Common Stereotypes.pptx
 
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 3 (v2).pptx
 
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 2(v2).pptx
 
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptxPROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptx
PROSPER - Module 4 Unit 1(v2).pptx
 
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 3.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 3.pptx
 
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 2_IT.pptx
 
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 1_IT.pptx
 
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...
PROSPER - Module 3 - Unit 4 - Approcci creativi per una migliore inclusività ...
 
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...
PROSPER - Module 3 - Unit 3 - Sviluppare senso di appartenenza nel mondo ibri...
 
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptxPROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 2 Misurare l_appartenenza digitale_IT.pptx
 
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptxPROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptx
PROSPER - Module 3 - Unit 1_IT.pptx
 
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptxPROSPER - Module 2 - Unit 4.pptx
PROSPER - Module 2 - Unit 4.pptx
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 5_IT.pptx
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 4_IT.pptx
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 3_IT.pptx
 
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unit 2_IT.pptx
 
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptxPROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptx
PROSPER - Modulo 1 - Unità 1_IT.pptx
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 3.pptx
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 2.pptx
 
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptxBG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptx
BG PROSPER - Module 4 - Unit 1.pptx
 

Recruit module 2 _ strategies to change mentalities - online_lv

  • 2. MAINĀM DOMĀŠANAS VEIDU Modulis 2 - Parādīt, ka «mīkstās prasmes» jeb «soft skills» ir panākumu atslēga uzņēmumu nākotnei. - Parādīt nepieciešamību pieņemt darbā cilvēkus, balstoties ne tikai uz viņu tehniskajām prasmēm, bet ņemot vērā arī sociālās un uzvedības iemaņas - Parādīt, ka uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība radošumam un autonomijai, lai atklātu talantus - Parādīt, ka daudzveidīgs un multikulturāls uzņēmums ir inovāciju dzinējs. MĒRĶIS
  • 3. - Ar minoritātēm saistīto stereotipu un pārliecību demistifikācija; - Izpratne par to, kas ir stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija un kāda ir to savstarpējā saikne; - Dažādu stereotipu veidu atšķiršana; - Dažādu diskrimināciju veidu atšķiršana; - Izpratne par to, kā ir iespējams mainīt domāšanas veidu un apturēt jebkāda veida diskrimināciju - Būt spējīgiem spert soļus, lai mainītu domāšanas veidu PAREDZAMIE APMĀCĪBU REZULTĀTI MAINĀM DOMĀŠANAS VEIDU Modulis 2
  • 4. Aizspriedumi 01 Stereotipi CONTENT 04 Stereotipi/ aizspriedumi/ diskriminācija 05 Soļi iekļaujošas darba vides izveidošanai SATURS 02 03 Diskriminācija
  • 6. INTRODUCTION Stereotipi ir pārmērīgi vienkāršoti priekšstati, tēli vai pārliecība par cilvēkiem un konkrētām sociālām grupām. Populāri stereotipi balstās uz pieņēmumiem, bieži vien tiek kļūdaini uztverti kā realitāte, un tiem parasti ir negatīva konotācija. Termins “stereotips” pirmoreiz parādījās 1798. gadā tipogrāfijas nozarē. Sākotnēji tas nozīmēja “dubultu iespiedumu” un apzīmēja drukas veidnes liešanas procesu. 1922. gadā amerikāņu žurnālists Volters Lipmans (Walter Lippmann) mainīja termina definīciju, par stereoptipu nodēvējot pastāvīgu “attēlu mūsu galvās”. Šim attēlam piemīt spēja palikt nemainīgam uz mūžu. Diemžēl attēlam jeb stereotipam parasti ir negatīva nokrāsa un tas ierobežo individuālo identitāti, balstoties uz jau izveidotajiem aizspriedumiem par konkrētu grupu jeb kopumu. STEREOTIPU DEFINĪCIJA
  • 7. Stereotipi var tikt sadalīti divās plašās grupās. Pirmā grupa attiecas uz kompetenci: Vai cilvēki, kas pieder konkrētai grupai ir gudri un veiksmīgi? Otrā grupa saistīta ar sirsnību: Vai kādas grupas pārstāvji ir laipni, draudzīgi un neapdraud citus, netiek uztverti kā apdraudējums? Stereotipu funkcijas ir cilvēka izpratnes par sociālo vidi organizēšana un strukturēšana. Sociālās apziņas perspektīva uzsver, ka stereotipi izceļas starp citiem ikdienas procesiem, kas notiek mūsu prātā, tādiem kā uzmanība, atmiņa un ierosināšana. Ikdienā jebkurš cilvēks potenciāli ir pakļauts informācijai par dažādu sociālo grupu dalībniekiem atšķirīgos veidos. Mēs saņemam informāciju no TV, dzirdam draugus izsakām viņu viedokli vai tiekamies ar cilvēkiem aci pret aci. Sociālās apziņa un stereotipi veidojas atkarībā no tā, kādiem saņemtās informācijas aspektiem cilvēks pievērš lielāku uzmanību un ko atceras. Būtībā stereotipu izveidošanās ir svarīgs process mūsu prātā, taču šis process ne vienmēr ir objektīvs un taisnīgs. STEREOTIPU IZCELSME
  • 9. Stereotipu izpaušana ne tikai negatīvi ietekmē darbinieku produktivitāti un līdz ar to arī uzņēmuma peļņu, bet arī aizskar cilvēka pašcieņu. Ja darba vietā tiek veicināta nediskriminējoša attieksme, kā arī atklātība un individuālo atšķirību pieņemšana, tad ir iespējams novērst kolēģu aizspriedumaino attieksmi vienam pret otru. IETEKME UZ PRODUKTIVITĀTI UN DISKRIMINĀCIJA
  • 10. KĀ ATBRĪVOTIES NO STEREOTIPIEM DARBA VIETĀ  Atzīt, ka aizspriedumi pastāv.  Pieņemt, ka ikviens darbinieks ir individualitāte.  Vērtēt katru darbinieku tikai pamatojoties uz viņa individuālajām spējām un ieguldījumu.  Nepieļaut dzimumu stereotipus darba vietā.  Nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm uzņēmumā.  Pievērst uzmanību arī citiem stereotipiem, piemēram, seksuālās orientācijas vai etniskās izcelsmes komentāriem kolēģu starpā.  Veidot kultūru darbavietā, kas balstās uz iecietību vienam pret otru un pieņemšanu.  Veidot pozitīvu dialogu par sociālo sapratni.  Būt atbildīgiem pašiem un to pašu gaidīt no personāla.  Iespējams, vissvarīgākais - būt atvērtiem (open-minded)
  • 12. INTRODUCTION Aizspriedums ir nepamatota un parasti negatīva attieksme pret kādas sociālās grupas pārstāvjiem. Aizspriedumu kopīgās iezīmes ir negatīvas sajūtas, stereotipiska pārliecība un tendence diskriminēt grupas locekļus. Lai gan lielākā daļa sociologu piedāvāto definīciju vārdam «aizspriedums» atšķiras, tomēr daudzi piekrīt, ka aizspriedums ir pāragri spriedumi, kas parasti ir negatīvi par kādas sociālās grupas pārstāvjiem. Kad cilvēkiem ir aizspriedumaina attieksme pret citiem, viņiem ir nosliece uztvert visus, kuri iederas konkrētā grupā, kā “vienādus." Viņi zīmē katru cilvēku, kuram ir kāda rakstura īpašība vai pārliecība, ar treknu otu, un nekad neuzlūko katru cilvēku kā unikālu personību. Aizspriedumam var būt nepatikas, dusmu, baiļu, pretīguma, diskomforta un pat naida forma – emocionāls stāvoklis, kas var novest pie tādas uzvedības kā, piemēram, uzbrukums gejiem. Mūsu stereotipi un aizspriedumi ir problēma, jo tie var radīt diskrimināciju - nepamatotu negatīvu uzvedību pret ārējo grupu dalībniekiem, kas balstās uz to piederību grupai. KAS IR AIZSPRIEDUMS?
  • 13. AIZSPRIEDUMU VEIDI Aizspriedumi Dzimums Rases/Etniskās piederības minoritāte Seksuālā orientācija Imigranti, bēgļi un čigāni Invaliditāte Vecums Klase
  • 14. Pētījums par aizspriedumiem, ko veica Apvienotajā Karalistē psihologi Tinu Cornish un Dr. Pete Jones (2011), parādīja, ka gandrīz 40% cilvēku ir neapzināti aizspriedumi, kas saistīti ar dzimumu un piederību etniskajai grupai. Tas parāda, ka mums nepieciešams veltīt apzinātas pūles, lai mazinātu neapzinātos aizspriedumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas mūsu uzņēmumos un sabiedrībā. Cilvēkus atšķir ne jau ādas krāsa, rase, dzimums u.tml., bet gan svarīgākais - spējas. Spēja redzēt citu cilvēku potenciālu, nevis nespēja. Katram ir savas iemaņas, individualitāte un stiprās puses. Lai strādātu un palīdzētu uzņēmumam veiksmīgi attīstīties, tās visas ir jāapvieno un jāstrādā komandā. AIZSPRIEDUMI UN NEAPZINĀTA NEOBJEKTIVITĀTE: RASE UN DZIMUMS
  • 16. INTRODUCTION Diskriminācija ir atšķirīga attieksme ar kaitīgu rīcību pret minoritātēm, kas balstās uz daudziem jo daudziem atšķirīgiem faktoriem, tādiem kā rase, vecums, reliģija u.c. Diskriminācija var rasties individuālā līmenī, kā arī organizācijas vai iestādes līmenī. Lai gan lielākā daļa sociologu piedāvāto definīciju vārdam «aizspriedums» atšķiras, tomēr daudzi piekrīt, ka aizspriedums ir pāragri spriedumi, kas parasti ir negatīvi par kādas sociālās grupas pārstāvjiem. Kad cilvēkiem ir aizspriedumaina attieksme pret citiem, viņiem ir nosliece uztvert visus, kuri iederas konkrētā grupā, kā “vienādus." Viņi zīmē katru cilvēku, kuram ir kāda rakstura īpašība vai pārliecība, ar treknu otu, un nekad neuzlūko katru cilvēku kā unikālu personību. Aizspriedumam var būt nepatikas, dusmu, baiļu, pretīguma, diskomforta un pat naida forma – emocionāls stāvoklis, kas var novest pie tādas uzvedības kā, piemēram, uzbrukums gejiem. Mūsu stereotipi un aizspriedumi ir problēma, jo tie var radīt diskrimināciju - nepamatotu negatīvu uzvedību pret ārējo grupu dalībniekiem, kas balstās uz to piederību grupai. KAS IR DISKRIMINĀCIJA?
  • 17. GALVENIE DISKRIMINĀCIJAS VEIDI Diskriminācija Rasisms Seksisms Sociālā statusa dēļ Homofobija Nacionālisms Ksenofobija Vecuma dēļ Reliģijas dēļ
  • 18. DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI Rasisms Seksisms Homofobija Par rasismu tiek dēvēti uzskati, ka viena cilvēku grupa ir labāka par kādu citu un šo zemāk vērtēto grupu diskriminācija. Tā kā rase ir īpašība, ko iegūstam iedzimtības ceļā no saviem priekštečiem, tad rasisms ir domājams kā uzskats, ka kāds cilvēks ir labāks par citu, tikai tāpēc, ka viņam bijuši tādi priekšteči. Par seksismu jeb dzimumdiskrimināciju sauc attieksmi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam. Ar šo jēdzienu raksturo diskrimināciju pret kādu personu tās dzimuma dēļ, kā arī tas tiek lietots, lai definētu diferenciāciju dzimuma dēļ. Par seksismu mēdz saukt arī niecīgu attieksmi pret konkrētu dzimumu vai stereotipu veidošanu par vīriešu vīrisķīgumu vai sieviešu sievišķīgumu. To dēvē arī par sieviešu vai vīriešu šovinismu. Homofobija ir negatīvo attieksmju kopums pret homoseksualitāti vai cilvēkiem, kas sevi identificē kā lesbieti, geju, biseksuāli vai transpersonu (LGBT). Tā izpaužas kā antipātija, nicinājums, aizspriedumi un naids, tās cēlonis var būt iracionālas bailes, dažkārt arī reliģiskā pārliecība. Homofobiju var novērot kritiskā un nedraudzīgā uzvedībā (diskriminācija, vardarbība) pret personām ar seksuālo orientāciju, kas atšķiras no heteroseksuālās.
  • 19. DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI Diskriminācija sociālā statusa dēļ Nacionālisms Vecuma diskriminācija Diskriminācija sociālā statusa dēļ ir aizspriedums vai diskriminācija, balstoties uz cilvēka sociālekonomisko statusu sabiedrībā. Tā ietver individuālu attieksmi, uzvedību, politikas sistēmu un praksi, kas tiek veidota, lai gūtu labumu augstākajai klasei uz zemākās klases rēķina vai otrādi. Nacionālisms ir ideoloģija, kuras pamatā ir nācijas identitātes koncepcija. Nacionālisms var izpausties gan kā nācijas identitātes un vērtību aizsardzība, gan kā savas nācijas vērtēšana un pozicionēšana augstāk par citām. Vecuma diskriminācija ietver sevī sliktāku attieksmi pret kandidātu vai darbinieku viņa vai viņas vecuma dēļ.
  • 20. DISKRIMINĀCIJA, KURAS REZULTĀTĀ PARĀDĀS AIZSPRIEDUMI Diskriminācija reliģiskās pārliecības dēļ Ksenofobija Reliģiskā diskriminācija ietver sliktu attieksmi pret cilvēku (kandidātu vai darbinieku) viņa vai viņas reliģisko uzskatu dēļ. Reliģiskā diskriminācija var arī ietvert citādu attieksmi pret kādu, precējies vai kā citādi saistīts ar konkrētas reliģijas pārstāvi. Ksenofobija ir bailes vai nepatika pret cilvēkiem, kas atšķiras no paša, proti, svešiniekiem. Termins “ksenofobija” ir cēlies no grieķu valodas vārdiem xénos (svešinieks) un phóbos (bailes), būtībā tas nozīmē bailes no svešiniekiem; tomēr to biežāk lieto, lai aprakstītu naidu vai naidīgumu. Ksenofobija aptver daudzus aizspriedumu aspektus un var balstīties uz rasu, reliģijas, etniskās piederības, kultūras vai nacionālo diskrimināciju. Ksenofobisku attieksmi un uzvedību bieži vien veicina bailes, ka cilvēki no ārpuses vai svešinieki apdraud kādas kopienas vai nacionalitātes identitāti.
  • 23. INTRODUCTION Sociālās grupas, kuras ir daļa no kādas nācijas vai sabiedrības, kļūst par pašas kultūras nozīmīgu daļu. Mēs viegli attīstām pārliecību par grupu kopumā un tad arī par tās pārstāvjiem – kādas ir to galvenās īpašības, raksturojums (stereotipi), kā arī veidojam savus aizspriedumus (neattaisnota negatīva attieksme pret svešiniekiem). Stereotipiem un aizspriedumiem ir negatīva nokrāsa, jo tie var radīt diskrimināciju — neattaisnotu negatīvu uzvedību pret mums svešas grupas pārstāvjiem, kas balstās uz to piederību konkrētai grupai. Diskriminācija ir sabiedrības un veselības problēma, jo tai ir tik daudz formu un negatīva ietekme uz tik daudziem cilvēkiem. ATTIECĪBAS STARP SOCIĀLAJĀM GRUPĀM
  • 24. INTRODUCTION - Lai sasniegtu pilnīgu upuru potenciālu - Lai sasniegtu iespējami lielāko upuru ieguldījumu - Lai gūtu labumu no upura ieguldījuma - Lai stiprinātu kopienu kopumā - Lai izvairītos no iespējamās atriebības - Lai sekotu demokrātijas ideāliem - Lai izvairītos no nelikumīgas uzņēmējdarbības KĀDĒĻ IR SVARĪGI MAZINĀT AIZSPRIEDUMUS, STEREOTIPUS UN DISKRIMINĀCIJU?
  • 26. INTRODUCTION “Mentorship is simply learning from the mistakes and mastery of a successful person in his/her field.” Bernard Kelvin Clive DARBINIEKU DOMĀŠANAS VEIDA MAIŅA Ko izglītot? Kāpēc? Uzņēmuma vadība • Nosaka uzņēmuma politiku un organizāciju. • Pieņem galvenos lēmumus. • Atkārtoti izvērtē un nosaka darba politiku un struktūru. Nodaļu vadītāji • Atbild par darbinieku darbu ikdienā. • Uzņem un integrē jaunos darbiniekus. Citi darbinieki • Tieši sadarbojas ar jaunajiem darbiniekiem. • Vislabāk pārzina sava darba specifiku un galvenās fukcijas.
  • 27. Lai izveidotu darba vidi, kur cilvēki tiek cienīti un novērtēti, nepieciešamas pielikt pūles. Domājiet par daudzveidības nozīmīgumu darba kolektīvā salīdzinot ar kori – lai tas labi skanētu, nepieciešams apvienot cilvēkus ar dažādu muzikālo pieredzi, atšķirīgu balss tembru. Un patiesai iekļaušanai ir svarīgi saklausīt un novērtēt katru balsi un tās potenciālu perfekta kopīgā skanējuma radīšanai. Kad darbiniekiem, kas atšķiras no saviem kolēģiem, ļauj atvērties, uzņēmums gūst labumu no svaigām idejām, darbinieka individuālajām iemaņām un iesaistīšanās. Nākamajos slaidos var atrast piecas praktiskas stratēģijas, ko pielietot iekļaujošas darba vides radīšanai.1 NB: Jāuzsver, ka nav viena zelta likuma iekļaujošas kultūras radīšanai organizācijā. Šeit tiek minētas tikai dažas stratēģijas, kuras varētu sniegt ieguldījumu uzņēmuma vides pozitīvā attīstībā. CEĻVEDIS “The challenge is in having a culture where all employees feel included. It’s a major investment to bring talent into your organization, so why bring them in if they’re not happy when they get here? You’ve got to get the inclusion part right.” Johnny C. Taylor Jr., president and CEO of Society for Human Resource Management 1 - SHRM
  • 28. INTRODUCTION IZGLĪTOJIET SAVUS LĪDERUS Galu galā līderis ir tas, kas ikdienā plecu pie pleca strādā kopā ar darbiniekiem. Tieši vide, ko rada kolektīva līderis vai nu palīdzēs darbinieku integrācijai vai arī padarīs to pilnībā neiespējamu. STRATĒĢIJA 1
  • 29. Padomājiet par iespēju īstenot šos pasākumus: • Apmācība darbiniekiem, kas strādā menedžeru līmenī - tiem , kuri var apspriest ar uzņēmuma cilvēkiem, kas ir iekļaušana, kādēļ tā ir svarīga, kā arī sekmēt tās ieviešanu uzņēmumā. •Apmācības ar mērķi pamanīt un atbrīvoties no neapzinātiem aizspriedumiem, kas rodas, kad neapzināti tiek izdarīti secinājumi par cilvēkiem, balstoties uz dzimumu, rasi vai citiem faktoriem. Tas var palīdzēt apzināties aizsprieduma formu un izskaidrot iekļaujošās uzvedības modelēšanas svarīgumu – piemēram, iesaistoties aktīvā atšķirīgu viedokļu uzklausīšanā sanāksmēs, darbības pārskatos un citās mijiedarbībās. • Periodiski veikt līderu profesionālās attīstības pārskatu, lai pārliecinātos, ka vadītājiem ir iespēja mācīties, kā labāk vadīt atšķirīgas darba grupas. 1. SOLIS – IZGLĪTOJIET SAVUS LĪDERUS Darbiniekiem jāredz, ka iekļaujošas vides radīšana ir viena no pamata kompetencēm. Erin L. Thomas, daudzveidības pētnieks un Paradigm partneris
  • 30. INTRODUCTION IZVEIDOJIET IEKĻAUŠANAS DARBA GRUPU Apsveriet iespēju izveidot darba grupu, kurā piedalītos uzņēmuma stuktūrvienību līderi – tie, kuri ikdienā atrodas darbiniekiem vistuvāk. STRATĒĢIJA 2
  • 31. Ideāli darba grupai jābūt iesaistītai mērķu uzstādīšanā, pieņemot darbā cilvēkus, paturot tos un uzlabojot viņu zināšanas, kā arī jārisina jebkuras darbinieku iekļaušanās problēmas. Lielākā daļa šāda veida darba grupu tiekas ik ceturksni, lai pārskatītu atsauksmes no darbiniekiem, problēmas un izaicinājumus un kas ir vissvarīgāk, nodot ziņojumu par savu darbu administrācijai. Darba grupai jābūt pēc iespējas daudzveidīgākai, kur dalībnieki pārstāv ne tikai atšķirīgas etniskās grupas un dzimumus, bet arī dažāda līmeņa amatus uzņēmumā. Šāda veida darba grupas pamatā ir doma, ka par visām problēm saistībā ar iekļaujošas darba vides radīšanu ir jāuzzina tiem cilvēkiem, kas uzņēmumā var ieviest izmaiņas. Tieši šāda ir iekļaušanas darba grupas funkcija – saprast kādas izmaiņas ir nepieciešamas vai kādi ir izaicinājumi un nodot informāciju tiem, kas var ieviest izmaiņas. 2. SOLIS – IZVEIDOJIET IEKĻAUŠANAS DARBA GRUPU
  • 32. INTRODUCTION NOVĒRTĒJIET DARBINIEKU INDIVIDUALITĀTI Viens no svarīgākajiem veidiem, kā parādīt darbiniekiem, ka cienāt viņu izcelsmi un tradīcijas, ir aicināt viņus dalīties ar to savā darba vietā. STRATĒĢIJA 3
  • 33. Padomājiet par šādu pasākumu ieviešanu: • Meditācijas vai lūgšanu telpa. BAK USA uzņēmumā tika izveidota pārdomu telpa, kur, piemēram, musulmaņu darbinieki var lūgties, kad vien vēlas. Pēc šī uzņēmuma pieredzes, tas neradīja problēmas pārējiem, un ļoti daudz nozīmēja musulmaņu darbiniekiem. • Uzlabota personāldaļas speciālistu pieejamība izolētākiem darbiniekiem. Bak USA izveidoja nelielu personāldaļas biroju ražošanas komandas darbiniekiem, kas strādā, piemēram, no pārējās uzņēmuma administracijas atšķirīgās stundās. Tā ir arī telpa, kur šie darbinieki var privāti parunāt ar saviem vadītājiem. • Atzīstiet dažādas svinamās dienas. • Sviniet daudzveidības dienas. Šādu dienu pamatdoma ir uzzināt vairāk par dažādām uzņēmumā pārstāvētajām kultūrām, organizējot dažādas aktivitātes. 3. SOLIS – NOVĒRTĒJIET DARBINIEKU INDIVIDUALITĀTI “That inclusion part where people felt they could bring their ‘full selves’ to work” Eva Bak, vice president of HR department of Bak USA
  • 34. INTRODUCTION IEKLAUSIETIES DARBINIEKOS Lai labāk saprastu savu darbinieku pieredzi, noderīgas ir darbinieku aptaujas un fokusa grupas. Veiciet plašu Jūsu organizācijas demogrāfijas un cilvēku procesu novērtējumu, lai veidotu stratēģijas iekļaušanas veicināšanai. STRATĒĢIJA 4
  • 35. Padomājiet par darba vidi, kādu vēlaties radīt uzņēmumā, domājot gan par sava zīmola autentiskumu, gan par savu darbinieku vajadzībām. • Viens no veidiem, kā uzrunāt savus darbiniekus, ir periodiski rīkot ‘pilsētas rātsnama’ sanāksmes (‘town hall style’ meetings), kurās darbinieki var paust savu viedokli un uzdot jautājumus. • Apsveriet iespēju izsūtīt aptaujas (anonīmas) • Esiet radoši! 4. SOLIS – IEKLAUSIETIES DARBINIEKOS
  • 36. INTRODUCTION RUNĀJIET PAR MĒRĶIEM UN IZVĒRTĒJIET PROGRESU Izvirziet skaidrus mērķus ar konkrētiem termiņiem, kā Jūs to darītu jebkurā citā uzņēmuma attīstības jomā, un skaidri paziņojiet par to saviem darbiniekiem. STRATĒĢIJA 5
  • 37. 1. Veiciet pilnīgu Jūsu uzņēmuma darbinieku aprites procesu novērtējumu —no darbinieku piesaistīšanas un pieņemšanas darbā līdz viņu attīstībai un izglītošanai. Apvienojiet iegūto informāciju ar citiem uzņemuma attīstības datiem, lai gūtu pilnu darba vides klimata novērtējumu. ​2. Identificējiet visas nepilnības un neatbilstības saistībā ar iekļaujošu darba vidi. 3. Veidojiet iekļaušanas stratēģijas un iekļāujiet tajās konkrētus mērķus. 4. Izveidojiet skaidru vīziju par to, kā tieši jūsu uzņēmums uzlabos savu darbību pēc stratēģijas īstenošanas, uzdodot sev sekojošus jautājumus:Kādi ir mūsu iekļaušanas mērķi? Kādi ir šo mērķu iemesli? Kā mēs mērām iekļaušanas rezultātus? Kā iekļaušana ietekmē mūsu misiju, zīmolu vai vīziju? 5. SOLIS – RUNĀJIET PAR MĒRĶIEM UN IZVĒRTĒJIET PROGRESU “Every company should first benchmark their culture before they begin investing in it” Erin L. Thomas, diversity research and partner at Paradigm
  • 38. Apsveicam, Jūs esat pabeiguši moduli 2! Tagad varat pildīt darba lapas, izpildīt testu un/vai iepazīties ar papildu resursiem http://recruitpotential.eu/