7. lekcija

2,237 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,237
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
59
Actions
Shares
0
Downloads
12
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

7. lekcija

  1. 1. Etniskie stereotipi,aizspriedumi, diskriminācija Sagatavoja Mg.psych., Mg.sc.educ. Diāna Oļukalne
  2. 2. StereotipiStereotipi ir aizspriedumu sastāvdaļa unizziņas procesu rezultāts.Stereotipi ir kādā kultūrā plaši izplatītsvispārinājumu kopums par cilvēka, grupasvai klases psiholoģiskajām īpašībām(Reber A.S., 1995)Stereotipi ir noturīgi veidojumi, kasaktualizējas atbilstošās situācijās. Tie„dzīvo ” zemapziņā, kaut gan parasti tiekapzināti bez īpašas piepūles.
  3. 3. GrupaGrupa – par personību augstākalīmeņa sociālpsiholoģiska parādība.Mūsu uztverē grupa atšķiras no tiemindivīdiem, kas to veido. Indivīdaizziņas procesi ir daļēji apzināti, betlielākā mērā neapzināti un spontānirada viņa priekšstatu par grupu.Cilvēkam grupa ir gan objektīva, gansubjektīva psiholoģiska realitāte.
  4. 4. Cilvēka personīgie priekšstati par sevi, viņa„es-koncepcijas” un „es-tēli” saistīti arpiedalīšanos noteiktās grupās, kurascilvēks cenšas novērtēt tieši tā, it kā vērtētusevi, it kā grupa, kurai cilvēks pieder, būtureāla būtne.Priekšstati par sociālajām grupām unattiecībām: personība-grupa, veidojas arvairāku izziņas procesu palīdzību, nokuriem svarīgāka ir tēlu asociāciju, vārduun domu kategorizācijas un veidošanāsprocess.
  5. 5. Kategorizācijadomāšanas process, kas sastāv no 2etapiem: noteiktam priekšmetu daudzumam tiek izdalīta viena vai vairākas kopīgas pazīmes, t.i., tādas, kuras ir visiem priekšmetiem. uz šo pazīmju pamata priekšmeti domās tiek apvienoti vienā grupā. Apvienošana notiek, jo kopīgo pazīmju dēļ mums tie šķiet līdzīgi. Kategorizācijas rezultātā vienā grupā var apvienoties gan nedzīvi priekšmeti, gan dzīvnieki un cilvēki.
  6. 6. Sociālā izziņacitu cilvēku, sabiedrības grupu izziņa,sociālo procesu un mijiedarbībasizziņa lielā mērā tiek realizēta arsociālo objektu kategorizācijaspalīdzību.
  7. 7. Hovarda Bekkera etiķetes teorijasociologs H.Bekkers izvirzīja etiķetes(birkas) piešķiršanas teoriju ar mērķi pierādīt,kāpēc cilvēki citus uztver kā atšķirīgus nosevis un mazāk vērtīgas būtnes.Piemēram, ja jauns cilvēks veica kāduantisociālu darbību un noskaidrojās, ka viņšir no „sliktas ģimenes”, tad viņu uzskatīja parlikumpārkāpēju.Cits jaunietis, kurš izdarīja tādu pašupārkāpumu, bet nāca no „labas ģimenes”tika raksturots daudz saudzīgāk. Vārdi „labs”un „slikts” ir etiķetes (birkas), kuras radapraktiskas sekas. Tie ir stereotipi.
  8. 8. Cilvēki izdomā etiķetes un īpaši attiecaspret tiem, kuriem šie stereotipi pielīp: Pirmkārt, tie ir cilvēki, kurus uzskata par deviantiem, t.i. cilvēki ar sabiedrības uzskatiem neatbilstošu uzvedību. Tādi ir bijušie ieslodzītie, spēlmaņi, alkoholiķi, lesbietes, homoseksuāļi, prostitūtas, narkomāni utt. Tos uzskata par mazvērtīgākiem, nekā tos, kuri ievēro sabiedrībā valdošās normas. Otrkārt, tādu attieksmi un vērtējumu rada cilvēki ar psihiskiem traucējumiem: aklie, deformētie invalīdi, epileptiķi, diabētiķi, kurlie, psihiski slimie, garīgi atpalikušie.
  9. 9. Cilvēku sociālās izziņas un sociāloparādību kategorizācijas rezultātāizveidojās speciāli, īpaši veidojumi –stereotipi. Parasti tie ir vienkāršotinoturīgi priekšstati par dažādāmsociālām, arī etniskām grupām, paretnosa raksturīgākajām iezīmēm.
  10. 10. Tiek uzskatīts, ka termins „stereotips”radies tipogrāfijas jomā (to ieviesafranču iespiedējs Dido 1798. g.), kur tātiek saukta visa rinda vai lappuse, arkuru vieglāk strādāt, nekā ar atsevišķuvārdu vai burtu kopu.Vēlāk tika izgudrotas klišejas. Visosgadījumos jēdziena „stereotips” nozīmeir: fiksēts veselums.
  11. 11. Psiholoģijā jēdzienu “stereotips”pirmais lietoja Volters Lipmans1922.gadā. Ar šo terminu viņšapzīmēja „cilvēka galvā eksistējošutēlu, kas atrodas starp īstenību unviņa priekšstatiem par īstenību.”Vēlākā periodā Anrī Pjerons noteica,ka stereotips ir gatavs viedoklis, kas,līdzīgi klišejai, attiecas uz noteiktucilvēku kopumu.
  12. 12. Tātad, ja cilvēkam ir gatavi stereotipiattiecībā pret kādu sociālo grupu, tadviņš gaida, ka tās locekļiem būsnoteiktas iezīmes un tie uzvedīsiesnoteiktā veidā.Piemēram, ASV, kur stereotipu izpēteivienmēr bijusi liela nozīme, eksistēsekojoši stereotipi: –par nēģeriem: viņi ir slinki un nav gudri cilvēki, bet viņiem ir dabas dota ritma izjūta; –par sievietēm: viņas ir pasīvas, bezrūpīgas un atkarīgas.
  13. 13. Etnisks jeb nacionāls stereotips ir nosacīti noturīgi vispārināta rakstura viedokļi par kādu etnisko grupu. Tie ir konkrētas nācijas dažādu īpašību vērtējums.
  14. 14. Stereotipi var būt ne tikai viedokļi,bet arī pārliecība, kas tomēr navviens un tas pats. Viedoklis parpriekšmetu ir virspusējs, to ir vieglimainīt, saņemot jaunu informāciju.Viedoklim nav liels motivējošs spēks,savukārt pārliecība ir noturīgapriekšstatu sistēma. Tā var kļūt parcilvēka sociālās uzvedības motīvu.
  15. 15. Tādēļ izdala 2 veidu stereotipus: »stereotipi – viedokļi; »stereotipi – pārliecība.
  16. 16. Etnisko stereotipu struktūra:izziņas (kognitīvie) priekšstati un domas par izziņasobjektu. Piemēram, ja cilvēkam ir noteikts stereotipspar eskimosiem, tad tas nozīmē, ka viņam irpriekšstats (atmiņas tēlu saturs) par šo etnosu unnoteikti spriedumi par to.objekta novērtējums un jūtas, kas rodas kā šovērtējumu subjektīvs rādītājs (emocionālie).noteikts uzvedības veids attiecībā pret objektu. Tasne vienmēr ir stereotipu struktūras elements, jostereotipi nereti ir tikai viedoklis par kādu grupu, arkuru indivīds, iespējams, vispār nekad nav ticies(uzvedības).
  17. 17. L.Edvards izdala 4 stereotipu struktūras elementus:saturs – tās iezīmes, kas tiek piedēvētas sociālajai vaietniskajai grupai.vienveidība – tas, cik lielā mērā atšķirīgi indivīdi piekrītviens otram, ka konkrētajai grupai patiesi piemīt tāsīpašības, ko tai piedēvē;virzība – tas, kas parāda, kādā veidā tiek uztvertsstereotipa objekts: pozitīvi vai negatīvi.intensitāte – aizspriedumu līmenis attiecībā pretetnisko grupu. Šo stereotipa īpatnību nosaka ar grupaipiedēvētajām īpašībām noteiktus rangus.
  18. 18. Piemēram, armēņi labi pazīst krievus,ir labi informēti par krievu etniskajāmun kultūras īpatnībām, pamatā visistereotipi saistībā ar šo kultūru tāpēcir pozitīva rakstura un ir dažādi.Savukārt stereotipi attiecībā pretturkiem un nēģeriem ir vienveidīgi,vairāk negatīvi. Tas tāpēc, ka armēņireti tiekas ar šiem etnosiem.
  19. 19. Stereotipu veidošanās mehānismi:objekta uztvere jeb informācijas ieguvepar to kaut kādā veidā;priekšmeta tēla veidošanās – priekšstatipar to, domas, vērtējoši spriedumi;biežu gadījumu un priekšstatu unvērtējumu par tiem vispārinājums unattiecināšana uz visu priekšmetu grupu;iegūto rezultātu nostiprināšana atmiņā.
  20. 20. Stereotipu veidošanās lielā mērā saistīta ariemācīšanās mehānismiem – operantomācīšanos. Piemēram, ja krievs satiekasar spāni, kurš viņam melo un uzzina, kamelis ir spānis, viņa psihē notiek sekojošiprocesi:negatīvas nostādnes veidošanās pretkonkrēto cilvēku (frustrācijas avotu);izveidotās nostādnes vispārināšana unattiecināšana uz visiem spāniešiem –vispārināta negatīva nostādne.
  21. 21. Operantos mehānismus var izmantotapzināti un mērķtiecīgi, piemēram, laiorganizētu propagandu, kas vērstapret noteiktām etniskām grupām.Antisemītisms kā valsts politikadažādās valstīs balstās uz šādupropagandu. Tas attiecas arī uzTurciju un Azerbaidžānu – tur faktiskinekad nav beigusies antiarmēniskāpropaganda.
  22. 22. Stereotipu dažādībaHeterostereotipi ir stereotipiski priekšstatipar citu etnisko grupu vai nāciju.Noteiktas nācijas pārstāvjiem izveidojasvairākas stereotipu grupas par tiemetnosiem, par kuriem ir kāda informācijavai, ar kuriem tieši kontaktējas.Lielāka dažādība sastopama tiemstereotipiem, kas attiecas uz kādu labipazīstamu etnosu. Ja kāda etniskā grupadzīvo tālu un saskarsme ar to nav dzīvībaisvarīga, stereotipu nav daudz un tie ir tikaikā virspusējs viedoklis (viedokļa stereotipi).
  23. 23. Autostereotipi - kādas tautas stereotipiskipriekšstati par sevi.Ja heterostereotipi ļoti bieži ir negatīvi, tadautostereotipi var būt lielākoties pozitīvi.Katras tautas „es-koncepcijā” ietilpstautostereotipu grupa, kas radušies konkrētāetnosa locekļu (mirušo vai vēl dzīvo)psihisko procesu rezultātā.Eksistē arī stereotipi, kas attiecas uzkonkrēto etnosu, bet, kurus radījušas citasetniskās grupas. Piemēram, krievi apmēramzina, ko par viņiem domā franči, vācieši,amerikāņi un citas tautas, kaut gan šādaszināšanas parasti ir virspusējas, izkropļotasun nav balstītas uz reāliem kontaktiem.
  24. 24. Pozitīvi un negatīvi stereotipi Pozitīvie stereotipi – tie ir apstiprinoši, pozitīvi spriedumi un vērtējumi par etnisko grupu vai etnosu kopumā. Ja, piemēram, mēs apgalvojam, ka franči ir progresīvi, aktīvi un radoši apdāvināti cilvēki, tad mums ir pozitīvs stereotips attiecībā pret frančiem. Negatīvi stereotipi – tieši pretēji, apgalvo, ka noteiktai etniskai grupai piemīt negatīvas iezīmes un tā spējīga uz nevēlamām kaitīgām darbībām. Var būt arī ambivalenti etniskie stereotipi – piemēram, čukči ir laipna tauta, bet briesmīgi ož.
  25. 25. Aizspriedums nepamatoti negatīva nostādne attiecībā pret grupu vai tās atsevišķiem locekļiem. Aizspriedums ir nostādņu kopums, kas apvieno afektu (emocijas), uzvedības tendenci (tieksme uz noteikta veida darbību) un zināšanas (pārliecību). (E.Aronson, T.D.Wilson, R.M.Akert, 2002)
  26. 26. Aizspriedumu komponenti:emocionālie (afektīvie) - objektanovērtējums un jūtas, kas rodas kā šovērtējumu subjektīvs rādītājs.izziņas (kognitīvie) priekšstati un domaspar izziņas objektu. Piemēram, ja cilvēkamir noteikts stereotips par eskimosiem, tadtas nozīmē, ka viņam ir priekšstats(atmiņas tēlu saturs) par šo etnosu unnoteikti spriedumi par to.uzvedības komponents - noteiktsuzvedības veids attiecībā pret objektu(E.Aronson, T.D.Wilson, R.M.Akert, 2002)

×