Valsts «biznesa plāns», par ko vienojas sabiedrība un kas ataino valsts izaugsmes modeli:
- kur tiks veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju,
- kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiemEkonomikas ministrija
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiem
Marina Vorobjova-Vaišļa, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
Video: https://youtu.be/02t9PpyGg48
Forums "Atbalsts uzņēmējiem"
2016.gada 9.novembris, Rīga
Valsts «biznesa plāns», par ko vienojas sabiedrība un kas ataino valsts izaugsmes modeli:
- kur tiks veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju,
- kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiemEkonomikas ministrija
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiem
Marina Vorobjova-Vaišļa, Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
Video: https://youtu.be/02t9PpyGg48
Forums "Atbalsts uzņēmējiem"
2016.gada 9.novembris, Rīga
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrija
Forums “#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”
2021.gada 11.jūnijs
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiemEkonomikas ministrija
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiem
Liene Rulle,Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
2016.gada 6.decembris, Jelgava
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.Ekonomikas ministrija
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.
Liene Jenerte, Ekonomikas ministrija
Jānis Siliņš, Ekonomikas ministrija
2016.gada 1.decembris. Smiltene
2016.gada 6.decembris. Jelgava
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalsta pasākumi jaunajā plāno...Ekonomikas ministrija
Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalsta pasākumi jaunajā plānošanas periodā
ES fondu ieviešanas departamenta vecākā eksperte
Zaiga Kronberga
06.05.2015. Cēsis
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Latvijas ekonomika - šodiena un rītdiena.
Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrija
Forums “#atbalstsuzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”
2021.gada 11.jūnijs
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiemEkonomikas ministrija
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras loma atbalsta sniegšanā uzņēmējiem
Liene Rulle,Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra
2016.gada 6.decembris, Jelgava
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenā ekonomista Dr.oec. Oļega Krasnopjorova prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencesLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenās ekonomistes Dr.oec. Dainas Paulas prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.Ekonomikas ministrija
Eiropas Savienības fondu finansējums uzņēmējdarbībai 2014. – 2020.
Liene Jenerte, Ekonomikas ministrija
Jānis Siliņš, Ekonomikas ministrija
2016.gada 1.decembris. Smiltene
2016.gada 6.decembris. Jelgava
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalsta pasākumi jaunajā plāno...Ekonomikas ministrija
Ekonomikas ministrijas pārziņā esošo ES fondu atbalsta pasākumi jaunajā plānošanas periodā
ES fondu ieviešanas departamenta vecākā eksperte
Zaiga Kronberga
06.05.2015. Cēsis
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane iepazīstināja ar procesiem, kas ietekmē inflāciju Latvijā un kā tā ietekmē dažādas mērķgrupas.
2021. gada 21. oktobrī Latvijas Banka organizēja semināru "Aktualitātes ekonomikā 2021", kurā Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa iepazīstināja ar inflāciju ietekmējošiem faktoriem pasaulē.
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējas Ekonomikas ministrija
Valsts un #Atveseļošanasfonds atbalsts jaunām investīcijām – iespējas / Anita Zimele, Ekonomikas ministrija
Atbalsts uzņēmējdarbības digitalizācijai - IESPĒJA, kas JĀIZMANTO! Finansējums un risinājumi
2023.gada 14.jūnijs, Rēzekne
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
NAP2020 mērķi tiek sasniegti caur atbalstāmo darbību un pasākumu iekļaušanu budžeta attīstības daļā. Jau nākamajā gadā NAP2020 īstenošanai budžetā atvēlēti 122.7 miljoni eiro jeb 86.2 miljoni latu. 2014.gada budžeta papildu finansējuma pieprasījumi jeb jaunās politikas iniciatīvas vairāk 50% apmērā paredzēti NAP2020 realizācijai, kas iezīmē stabilu un skaidru NAP2020 īstenošanas un uzraudzības gaitu turpmāko septiņu gadu garumā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Prezentācija "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu"
1. No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu
Inese Allika
Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste
2020. gada 30. janvārī
2. • Kad būs skaidrība par ES ilgtermiņa
budžetu 2021.–2027. gadam?
• Kā vērtējam līdz šim sasniegto?
• Kādas iespējas Latvijai piedāvā ES
ilgtermiņa budžets pēc 2020. gada?
• Kā gudri ieguldīt ES fondu naudu
nākotnē?
No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu
3. 2018. gada maijs: EK priekšlikums ES ilgtermiņa
budžetam (2021–2027)
2019. gada oktobris: EP rezolūcija – mandāts
sarunām par ES ilgtermiņa budžetu
Pašlaik: darbs ar 45 tiesību aktu
priekšlikumiem par 37 sektorālajām
programmām
? ES līderu vienošanās par
dalībvalstu kopējo nostāju
? starpinstitucionālā (EP, Padome, Komisija)
VIENOŠANĀS par ES daudzgadu budžeta ietvaru
Ceļa karte ES ilgtermiņa budžeta (2021–2027) apstiprināšanai
5. 557 km rekonstruētu
ceļu
1134 jaunas pilna laika
darbavieta uzņēmumos
renovētas skolas 26
tūkst. bērnu
570 pētniekiem
uzlabotas pētniecības
iespējas, infrastruktūra
atbalstīti 3716
uzņēmumi, tai skaitā
535 jauni
*Kohēzijas politikas finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Jauniešu nodarbinātības
iniciatīvas kopsummā ar nacionālo finansējumu. Avots: https://cohesiondata.ec.europa.eu, situācija 01/2020.
89%
35%
2014.–2020. gada plānošanas perioda finansējuma* piesaiste norit
veiksmīgi
6. 2018. gadā ES fondu investīcijas IKP izaugsmi palielināja par 1.2 pp
Avots: Finanšu ministrija.
9. •ES fondu loma uzņēmumu attīstībā –
nodarbinātības, produktivitātes veicināšanā
10. Dalība ERAF projektos
uzņēmumiem sniedza tūlītēju
kapitāla ieplūdi un veicināja
to attīstību (apgrozījumu un
nodarbinātību) 0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz kapitāla un
darbaspēka attiecību
0%
5%
10%
15%
20%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz nodarbinātību
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, pētījums K. Beņkovskis, O. Tkačevs, N. Yashiro (2019) Importance of EU regional support programmes for firm performance,
Economic Policy, Volume 34, Issue 98, April, p. 267–313. https://doi.org/10.1093/epolic/eiz003.
Secinājumi, analizējot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)
finansējumu saņēmušo uzņēmumu mikro datus, 2007.–2013. gads
11. -10%
-5%
0%
5%
10%
15%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz darba
ražīgumu*
• Lielāku produktivitātes
pieaugumu varēja novērot
vien trešajā gadā pēc
projekta īstenošanas
*vērtības zem 10% nav statistiski nozīmīgas
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
1.gads
2.gads
3.gads
Ietekme uz kopējo
faktoru produktivitāti*
Taču ietekme uz produktivitāti ir neskaidra
Avots: Latvijas Bankas aprēķini, pētījums K. Beņkovskis, O. Tkačevs, N. Yashiro (2019) Importance of EU regional support programmes for firm performance,
Economic Policy, Volume 34, Issue 98, April, p. 267–313. https://doi.org/10.1093/epolic/eiz003.
• Noturīga nozīmīga pozitīvā
ietekme uz produktivitāti
3 gadus pēc projekta
īstenošanas neapstiprinājās
12. • Lielākas, jaunākas, produktīvākas un jau eksportējošas kompānijas bija
veiksmīgākas finansējuma piesaistē.
• Svarīga bija arī darbinieku līdzšinējā pieredze ar ES fondu projektiem.
• Izteiktāku pozitīvu devumu uz produktivitāti no īstenotajiem projektiem
guva lielāki uzņēmumi ar lielāku produktivitātes uzlabošanas potenciālu
un labāku sākotnējo kapitāla pieejamību.
Kādi uzņēmumi bija veiksmīgāki?
14. “Mūsu ekonomikas modelis
pašlaik tiek būtiski pārveidots.
Klimata pārmaiņas, digitalizācija
un demogrāfiskās pārmaiņas liek
mums pielāgot savu ekonomikas
politiku tā, lai Eiropa arī turpmāk
būtu konkurētspējīgs spēks
pasaules mērogā, turklāt
ilgtspējīgā un taisnīgā veidā...”
V. Dombrovskis, 12/2019
Eiropai jākļūst
• zaļākai
• viedākai
• sociāli taisnīgākai
• konkurētspējīgākai
Jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija atbilst Latvijas interesēm
15. Jaunās prioritātes
• klimata pārmaiņas
• pētniecība
• inovācijas
• izglītība
• digitālais iekšējais tirgus
• jaunieši
• migrācija un robežas
• drošība
Jaunas prioritātes un akcenti arī ES naudas izlietojumā (2021–2027)
Avots: Eiropas Komisijas priekšlikums, maijs 2018.
16. 16
2014– 2020 2021 – 2027
Dažādu priekšlikumu skaitliska amplitūda (2018. g.
Komisijas, 2019. g FI prezidentūras u.c.)*
ES ilgtermiņa budžeta kopējais
apjoms
1.03[1] % no ES 27 NKI 1.07-1.1 % no ES 27 NKI
*provizorisks aprēķins, 2018.gada cenās; [1] Ieskaitot Eiropas Attīstības palīdzības fondu (EDF), kas šobrīd ir ārpus ES daudzgadu budžeta.
Arī pēc 2020. gada no ES budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksāsim
LATVIJAI pieejamais
finansējums
tai skaitā:
7.9 miljardi ~7.0-7.7 miljardi
KOHĒZIJAS politikas piešķīrumi 4.9 miljardi 3.7-4.3 miljardi
LAUKSAIMNIECĪBAS politikas
piešķīrumi
2.7 miljardi 2.8-3.2 miljardi
CITAS POLITIKAS ~0.53 miljardi ~0.2-0.67 miljardi
EIRO PAR KATRU IEMAKSĀTO
EIRO
4.2 ~2.8-3.0
17. 17
Neto bilanci iespējams uzlabot, piesaistot finansējumu no ES tiešās
pārvaldības programmām
• Apvārsnis Eiropa (zinātnes izcilība, inovācijas) - 97,6 miljardi EUR
• Eiropas savienošanas instruments (infrastruktūra) - 42,2 miljardi EUR
• ERASMUS+ (mobilitāte) - 30 miljardi EUR
• InvestEU fonds (ieguldījumi) - 15,2 miljardi EUR
• Eiropas Aizsardzības fonds (pētniecība un spējas) - 13 miljardi EUR
• Digitālā Eiropa (5G tīkli, kiberdrošība, utt.) - 9,2 miljardi EUR
• LIFE+ (vides un klimata projekti) - 5,4 miljardi EUR
• Iekšējās drošības fonds - 2,5 miljardi EUR
• Radošā Eiropa programma – 1,85 miljardi EUR ………...
19. Eiropas Investīciju banka kļūs
par "Klimata banku"
No ES budžeta klimata mērķiem plānots novirzīt vairāk – 30%
Avots: Eiropas Komisija
Izdevumi klimata mērķiem ES budžetā (2014–2020) (miljoni EUR un % no ES budžeta)
šobrīd ~20%
• 50% finansējuma līdz 2025.
gadam klimata mērķiem.
• Jāpiesaista vismaz 1 triljons
eiro investīciju līdz 2030.
gadam.
• No 2022. gada nefinansēs
jaunus fosilās enerģijas
projektus.
20. Jo augstāks rādītājs, jo lielāks progress OECD ieteikto izaugsmes reformu īstenošanā
ES fondi arī turpmāk aktīvi jāizmanto strukturālo reformu
īstenošanai
Avots: OECD, Going for Growth, 2019.
21. 114.2 miljardi eiro
Vairāk finansējuma ES centralizēti pārvaldītās programmās svarīgām
Latvijas prioritātēm, piemēram, pētniecībā, inovācijā, digitālajā jomā
Avots: Eiropas Komisija.
22. Latvija ir tālu no pašas
nospraustā 1.5% mērķa
2020. gadā
2018. gadā = 0.64% no
IKP, turklāt būtisku
publiskā finansējuma daļu
veidoja ES fondi
Latvijai ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vitāli svarīgi
Avots: Eurostat.
23. Saskaņā ar 2019. gada
Digitālās ekonomikas un
sabiedrības indeksu (DESI)
28 ES dalībvalstu vidū Latvija
bija 17. vietā
Digitalizācijas jomā vēl daudz darāmā
24. Latvijas relatīvais DESI 2019 sniegums dažādās jomās
Iedzīvotājiem un uzņēmumiem jāmācās izmantot digitālo
tehnoloģiju sniegtās iespējas
25. Potenciālā pievienotā vērtība:
• iespēja multiplicēt publiskos līdzekļus, piesaistot papildus privātos un publiskos līdzekļus, lai
papildinātu sākotnēji pieejamo finansējumu;
• iespēja izsniegt atbalstu vairākkārtīgi, aptverot plašāku uzņēmēju loku;
• iespējami projektu kvalitātes uzlabojumi;
• saņēmēju rīcības/subsīdiju kultūras maiņa, mazinot iespēju kļūt atkarīgiem no publiskā atbalsta;
• pienesums vietējā kapitāla tirgus attīstībai.
Nav domāti, lai konkurētu ar komercbanku piedāvājumu. Piemēroti uzņēmumiem, kam ir atteikušas
bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā
galvojuma.
!!Finanšu instrumenti "neaizlāpīs" nepieciešamu strukturālo reformu vai pārvaldības uzlabojumu robus.
Finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi kapitālā)
piedāvā jaunas iespējas ES fondu efektīvākai izmantošanai
26. Secinājumi
• Jaunā Eiropas izaugsmes stratēģija atbilst Latvijas interesēm.
• Arī ES daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam piedāvā jaunas iespējas un
finansējuma piesaisti Latvijai svarīgās jomās.
• Papildus grantiem jādomā par efektīvāku ES fondu ieguldīšanu ar finanšu
instrumentu palīdzību.
• Nākamajā periodā ES fondi gudri jāiegulda tādos projektos, kas dod būtisku
pienesumu ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai – īpaši produktivitātes un prasmju
uzlabošanā.
• ES fondi dod pozitīvu attīstības impulsu/"grūdienu", taču noturīgu ietekmi
ilgtermiņā paši par sevi negarantē.