Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā

144 views

Published on

Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas prezentācija Banku augstskolas studentiem par aktuālajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā.

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā

  1. 1. Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā A. Rutkovska 01.04.2020.
  2. 2. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas 2 Covid-19, strīds par naftas ieguvi u.c. rada pieprasījuma un piedāvājuma puses šokus Būtisks tautsaimniecības izaugsmes palēninājums un nenoteiktības pieaugums Pieprasījuma pusē: *paralizēts tūrisms, aviotransports, *liels pirmās nepieciešamības preču pieprasījums, *cenu un akciju tirgus svārstības Piedāvājuma pusē: *piegāžu ķēžu pārrāvumi, *loģistikas sadārdzinājums, *naftas cenu kari.
  3. 3. Covid ietekmējis naftas cenas, akciju tirgu un vairākas nozares 3 Covid-19, strīds par naftas ieguvi u.c. rada pieprasījuma un piedāvājuma puses šokus Būtisks tautsaimniecības izaugsmes palēninājums un nenoteiktības pieaugums Pieprasījuma pusē: *paralizēts tūrisms, aviotransports, *liels pirmās nepieciešamības preču pieprasījums, *cenu un akciju tirgus svārstības Piedāvājuma pusē: *piegāžu ķēžu pārrāvumi, *loģistikas sadārdzinājums, *naftas cenu kari.
  4. 4. Avots: Refinitive; ECB BMPE. Naftas cenas un to nākotnes darījumi, USD/bar 4 Covid-19 izplatība un OPEC+ izjukusī vienošanās noveda pie naftas cenu sabrukuma 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 02.01.2015. 02.04.2015. 02.07.2015. 02.10.2015. 02.01.2016. 02.04.2016. 02.07.2016. 02.10.2016. 02.01.2017. 02.04.2017. 02.07.2017. 02.10.2017. 02.01.2018. 02.04.2018. 02.07.2018. 02.10.2018. 02.01.2019. 02.04.2019. 02.07.2019. 02.10.2019. 02.01.2020. 02.04.2020. 02.07.2020. 02.10.2020. 02.01.2021. 02.04.2021. 02.07.2021. 02.10.2021. Brent USD/bar Brent nākotnes darījumi ECB pieņēmums (Sep 2019 MPE) ECB pieņēmums (Dec 2019 BMPE)
  5. 5. 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 01.01.2020 03.01.2020 05.01.2020 07.01.2020 09.01.2020 11.01.2020 13.01.2020 15.01.2020 17.01.2020 19.01.2020 21.01.2020 23.01.2020 25.01.2020 27.01.2020 29.01.2020 31.01.2020 02.02.2020 04.02.2020 06.02.2020 08.02.2020 10.02.2020 12.02.2020 14.02.2020 16.02.2020 18.02.2020 20.02.2020 22.02.2020 24.02.2020 26.02.2020 28.02.2020 01.03.2020 03.03.2020 05.03.2020 07.03.2020 09.03.2020 11.03.2020 13.03.2020 15.03.2020 Bažas par koronavīrusa izplatības negatīvu ietekmi uz globālo ekonomikas attīstību Saspīlējumu mazināšanās starp Irānu un ASV Avots: Reuters dati. Naftas cena (ASV dolāri par barelu; Brent) 5 Kopš gada sākuma naftas cena saruka vairāk nekā divreiz Saūdas Arābijas un Krievijas nespēja vienoties par turpmāku naftas ieguves Ierobežošanu Bažas par globālo recesiju
  6. 6. 70 75 80 85 90 95 100 105 110 01.09.2019. 11.09.2019. 21.09.2019. 01.10.2019. 11.10.2019. 21.10.2019. 31.10.2019. 10.11.2019. 20.11.2019. 30.11.2019. 10.12.2019. 20.12.2019. 30.12.2019. 09.01.2020. 19.01.2020. 29.01.2020. 08.02.2020. 18.02.2020. 28.02.2020. 09.03.2020. Euro Stoxx 50 S&P 500 Nikkei 225 Šanhajas Indekss Itālijas FTSE MIB OMX Rīga Koronavīrusa pandēmija izraisīja paniku biržās, dažbrīd sasniedzot krituma limitus Atsevišķu akciju tirgu indeksi (01.01.2020.=100) Avots: Bloomberg. Izmaiņas 12.martā pret 31.decembri (%) Itālija -24 EuroStoxx -22 Nikkei -18 S&P -15 Riga -6 Šanhaja -3
  7. 7. 7 Latvijas eksports janvārī audzis strauji, taču tas neatspoguļo Covid-19 ietekmi, ko redzēsim nākamajos mēnešos -15 -10 -5 0 5 10 15 20 -150 -100 -50 0 50 100 150 200 Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan 2019 Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan 2020 Lauksaimn. produkti Dzērieni Pārtikas produkti Minerālprodukti Ķīmiskās rūpn. ražojumi Plastmasa, tās izstr. Koksne un tās izstr. Papīrs un tā izstr. Tekstils Parastie metāli, met. izstr. Mehānismi, elektroierīces Satiksmes līdzekļi Pārējās preces Kopā eksports (% g/g, labā ass) Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (g/g; milj. EUR) Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
  8. 8. 8 Dzīvību eksportam janvārī iedevis vērtības pieaugums mehānismu un lauksaimniecības produktu eksportā 9.3 0.2 7.2 -4 -2 0 2 4 6 8 10 12 14 2018 2019 2020 Jan Pārējās preces Optiskās, medicīnas iek., mērierīces Satiksmes līdzekļi Mehānismi, elektroierīces Parastie metāli Celtniecības materiāli Tekstils Koksne Plastmasa Ķīmiskās rūpn. ražojumi Minerālprodukti Pārtikas produkti Dzērieni Lauksaimn. prod. Preču eksports (g/g; %) un eksporta preču grupas (devumi pp) Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
  9. 9. 9 Eksportu no krituma glābj noturīgāks eksports uz ES, īpaši Igauniju un Vāciju, eksporta izaugsmes temps uz valstīm ārpus ES kopumā negatīvs 9.8 9.3 4.2 4.4 22.0 1.9 -3.9 5.4 7.1 -2.5 -10 -5 0 5 10 15 20 25 ES28 Ārpus ES28 Vācija Igaunija AK 2019 2018 Preču eksports (g/g; %) Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
  10. 10. Avots: Latvijas Banka. Pakalpojumu eksporta gada izaugsme grupu dalījumā (%) 10 Bremzējas iepriekš velkošo pakalpojumu grupu izaugsme - visizteiktāk telesakaru un atsevišķās transporta pakalpojumu apakšgrupās -4 -2 0 2 4 6 8 10 12 2019 2019 4. cet. Transporta pakalpojumi Braucieni Būvniecība Finanšu pakalpojumi Telesakaru pakalpojumi Datoru un informācijas pakalpojumi Citi biznesa pakalpojumi Citi pakalpojumi Kopā Pakalpojumu importa gada izaugsme grupu dalījumā (%) 8 6 4 2 0 -2 -4 -6 2019 2019 4. cet.
  11. 11. 11 Kritums transporta nozarē vērojams kopš 2019. gada, sarūkot kravu apgrozībai ostās, dzelzceļā, autotransportā … 11.6 4.8 7.5 5.6 -3.9 5.5 7.7 8.9 -0.7 -2.4 -5.8 -6.5 -40 -30 -20 -10 0 10 20 30 40 50 60 1.cet. 2017 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2018 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2019 2.cet. 3.cet. 4.cet. Transporta PV (salīdz cen, s.i.) Kravas ostās Kravu apgrozība dzelzceļā Auto kravu apgrozība Pasažieri lidostā Transporta pievienotā vērtība un atsevišķu transporta veidu kravu apgrozība (g/g; %), pasažieri lidostā (g/g; %) Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
  12. 12. 12 .. kritums turpinājies arī šī gada sākumā… -60 -40 -20 0 20 40 60 Jan 2018 Mar Mai Jūl Sep Nov Jan 2019 Mar Mai Jūl Sep Nov Jan 2020 Ostās Dzelzceļā Ostu un dzelzceļa kravas (t; g/g; %) Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
  13. 13. -40.0 -30.0 -20.0 -10.0 0.0 10.0 20.0 30.0 40.0 50.0 janv.18 apr jūl okt janv.19 apr jūl okt janv.20 Labība Ogles Naftas produkti Konteineri Koks Ķīmiskās kravas Metāli Pārējie PAVISAM Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Ostu kravas (t; g/g; %) un preču grupas (devums pp) 13 .. kad tāpat kā pērn kritumu noteicis ogļu kravu samazinājums
  14. 14. Avots: Centrālā statistikas pārvalde Izlietojuma komponentu devums (sez.izl.; pp) IKP gada pieaugumā (%) 14 2019. g. vilcējs: privātais patēriņš, 2. v. eksportam, 3. v. investīcijām 3.8 4.5 2.2 3.3 2.7 1.8 1.0 -8 -6 -4 -2 0 2 4 6 8 10 12 2017 2018 2019 1.cet. 2019 2.cet. 3.cet. 4.cet. Privātais patēriņš Sabiedriskais patēriņš Kopējā pamatkapitāla veidošana Krājumu pārmaiņas Preču un pakalpojumu eksports Preču un pakalpojumu imports IKP
  15. 15. -2 0 2 4 6 8 2018 I IV VII X 2019 I IV VII X 2020 I Pārējās Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, tirgiem Citas preces (apģērbi, farmāc., kosmēt. u.c.) Mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecība IKT iekārtu mazumtirdzniecība Pārtika, dzērieni un tabaka Autodegviela Kopā -6 -5 -4 -3 -2 0 1 2 3 4 5 6 7 8 1. cet. 2018 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2019 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2020 Privātais patēriņš Neto reālā alga Mazumtirdzniecības apgrozījums Izdevumi pakalpojumiem Izdevumi precēm Patērētāju noskaņojums (labā ass) Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija, Eurostat, MPP aprēķini. Mazumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; k.i.) un galvenās preču grupas (devumi; pp) 15 Patēriņam tempi samazinās, tomēr paliek kā galvenais vilcējspēks un arī prognozēts salīdzinoši stabilāks Patēriņu raksturojošie rādītāji (gada temps, %; noskaņojums – atbilžu saldo)
  16. 16. 17.2 40.5 4.5 2.5 13.2 1.6 16.1 0.6 3.8 Auto degviela Pārtikas veikalos Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā netirgo pārtiku IKT iekārtas Mājsaimniecības piederumi Kultūras un atpūtas preces Citas preces preču (apģ., apavi, farmac., kosmēt., ziedi, sēklas, pulkst., juv. u.c.) Mazumtirdzniecība stendos un tirgos Mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Mazumtirdzniecības apgrozījums (struktūra faktiskajās cenās 2019. gadā, %) 16 Mazumtirdzniecības struktūrā dominē pārtika, degviela
  17. 17. Avots: Latvijas Banka. Piesaistīto mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu noguldījumi (g/g; %) 17 Mājsaimniecību noguldījumi stabili aug, nefinanšu uzņēmumu noguldījumu gada kāpums saglabājas pozitīvs -4 -2 0 2 4 6 8 10 12 14 I 2018 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2019 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2020 II* Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi Mājsaimniecību noguldījumi * Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.
  18. 18. Avots: Latvijas Banka. Jauno kredītu plūsma (milj. eiro) 18 Jauno kredītu apjoms zemāks nekā pirms gada; gada pārmaiņu rādītājs atgriezies negatīvajā sektorā Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti* (g/g; %) 0 50 100 150 200 250 300 350 400 I 2018 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2019 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2020 II** Jaunie līgumi - mājsaimniecības Jaunie līgumi - nefinanšu sabiedrības -3 -2 -1 0 1 2 3 4 5 6 7 I 2018 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2019 II III IV V VI VII VIII IX X XI XII I 2020 II** Rezidenti kopā (neskaitot valdību) NFS+mājsaimniecības Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības * Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme. ** Operatīvie dati; konfidenciāli līdz 26.03.
  19. 19. Avots: Eurostat. Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) sektoru dalījumā (pp) 19 Investīcijām kritums, to veido valdības sektors (nedaudz gan skepse par secinājumiem pēc iepriekš būtiski labotajiem datiem) Investīciju gada pārmaiņas (sez.izl.; %) investīciju veidu dalījumā (pp) 4.5 15.0 13.7 10.8 17.4 13.2 12.8 18.0 8.2 6.0 4.1 -2.8 -10 -5 0 5 10 15 20 1.cet. 2017 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2018 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2019 2.cet. 3.cet. 4.cet. Citas investīcijas Mājokļi Valdības investīcijas Kopējā pamatkapitāla veidošana 4.5 15.0 13.7 10.8 17.4 13.2 12.8 18.0 8.2 6.0 4.1 -2.8 -15 -10 -5 0 5 10 15 20 25 30 1.cet. 2017 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2018 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2019 2.cet. 3.cet. 4.cet. Mājokļi Citas būves (valdība) Citas būves (privātais sektors) Transporta aprīkojums (valdība) Transporta aprīkojums (privātais) Cita mašinērija (valdība) Cita mašinērija (privātais) Bioloģiskie resursi Intelektuālais īpašums Kopējā pamatkapitāla veidošana
  20. 20. Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 20 Būvniecības izlaide būtiski bremzējas 4.3 -0.5 -5 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 -5 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 1.cet. 2017 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2018 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2019 2.cet. 3.cet. 4.cet. Specializētie būvdarbi Inženierbūvniecība Ēku būvniecība BŪVNIECĪBA (nom), % g/g BŪVNIECĪBA (real, SI), % g/g Nozaru devumi būvniecības produkcijas apjoma gada izaugsmē (pp, fakt. cenās)
  21. 21. Avoti: Eurastat; Centrālā statistikas pārvalde. 21 Būvnieku noskaņojums stabili negatīvs nepietiekama pieprasījuma dēļ, bet darbaspēka trūkums vairs nav problēma -80 -70 -60 -50 -40 -30 -20 -10 0 10 20 Jan 2016 Jūl Jan 2017 Jūl Jan 2018 Jūl Jan 2019 Jūl Jan 2020 Nodarbinātības novērtējums nākamajiem 3 mēnešiem Kopējo pasūtījumu novērtējums Būvnieku noskaņojums 0 10 20 30 40 50 60 Jan 2014 Jan 2015 Jan 2016 Jan 2017 Jan 2018 Jan 2019 Jan 2020 Tādu nav Nepietiekams pieprasījums Laikapstākļi Darbaspēka trūkums Materiālu vai ekipējuma trūkums Būvnieku noskaņojuma rādītāji (saldo) Galvenie faktori, kas ierobežo būvniecības aktivitāti (s.i., %)
  22. 22. Avoti: CSP, “Ober – Haus Real Estate”, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata. 22 2019. gadā Latvijā darījumi ar NĪ auguši, mājokļu cenas gada nogalē stabilizējušās. 0 1,000 2,000 3,000 4,000 5,000 6,000 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 Jan 2009 Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Okt Pirkuma līgumi Latvijā (labā ass) Pirkuma līgumi Rīgā (labā ass) Vidējā cena ("Oberhaus", "Arco Real Estate', "Latio") 60 70 80 90 100 110 120 50 70 90 110 130 150 170 20091.cet. 3.cet. 20101.cet. 3.cet. 20111.cet. 3.cet. 20121.cet. 3.cet. 20131.cet. 3.cet. 20141.cet. 3.cet. 20151.cet. 3.cet. 20161.cet. 3.cet. 20171.cet. 3.cet. 20181.cet. 3.cet. 20191.cet. 3.cet. Mājokļi kopā Jaunie mājokļi Lietotie mājokļi Būvniecības izmaksas (labā ass) Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2) un zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits Mājokļu cenu indekss (2015 = 100)
  23. 23. Avots: Eurostat, LB aprēķins. Preču imports pēc BEC, gada izmaiņa (%) 23 Pēdējo mēnešu kritums skaidrojams ar mazāk importētām starppatēriņa un kapitālprecēm, kamēr patēriņa preces turpinājušas uzrādīt nelielu pieaugumu -20.0 -15.0 -10.0 -5.0 0.0 5.0 10.0 15.0 20.0 25.0 2018 Jan Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Dec 2019 Jan Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Starppatēriņa preces Kapitālpreces Patēriņa preces Vieglās automašīnas un degviela Pārējās Kopā imports
  24. 24. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas 24 Covid-19, strīds par naftas ieguvi u.c. rada pieprasījuma un piedāvājuma puses šokus Būtisks tautsaimniecības izaugsmes palēninājums un nenoteiktības pieaugums Pieprasījuma pusē: *paralizēts tūrisms, aviotransports, *liels pirmās nepieciešamības preču pieprasījums, *cenu un akciju tirgus svārstības Piedāvājuma pusē: *piegāžu ķēžu pārrāvumi, *loģistikas sadārdzinājums, *naftas cenu kari.
  25. 25. Avots: Centrālā Statistikas Pārvalde. Pievienotā vērtība (%; g/g; s.i.) 25 Izaugsme lēnāka, bet šaurākā amplitūdā nozaru dalījumā; visvairāk bremzējusies iepriekš strauji augušajos sektoros 4.5 3.7 3.2 -7.9 19.0 1.8 4.4 5.3 12.5 -2.7 2.6 4.8 3.3 1.0 2.2 10.7 2.0 -2.3 3.3 4.1 -3.9 7.9 2.3 -8.4 1.4 7.0 4.0 4.1 -10 -5 0 5 10 15 20 IKP Lauksaimniecība (3.7%) Apstrādes rūpn. (10.2%) Enerģētika, ieguve (3.1%) Būvniecība (6%) Tirdzniecība (12.2%) Transports (7.2%) Tūrisms (1.8%) Inform. un komun. tehn. (5%) Finanšu pak. (2.8%) Nek. īpaš. (10.8%) Prof. pak. (7.2%) Valsts pārvalde (14.5%) Izklaide, atpūta (2.7%) 2018 2019
  26. 26. Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, MPP aprēķini. Apstrādes rūpniecības apgrozījums (2018. janv=100%) 26 2019. g. nogalē auga apgrozījums vietējā tirgū, janvārī uzlecis eksports. Neraugoties uz to, janvāris slikts (-1.2% m/m; -3.6% g/g) Apstrādes rūpniecības izlaide (g/g; %; devums; pp) -6 -4 -2 0 2 4 6 8 10 Jan 2018 Apr Jūl Okt Jan 2019 Apr Jūl Okt Jan 2020 Nezināmās nozares + stat. kļūda Citas zināmās nozares Iekārtu remonts&uzstādīšana Auto&detaļas Būvmateriāli Tekstils un apģērbs Metālizstrādājumi Augsti tehn. rūpn. (26-28) Kokrūpniecība Pārtika un dzērieni Apstr. rūpn. kopā 95 100 105 110 115 120 Jan 2018 Apr Jūl Okt Jan 2019 Apr Jūl Okt Jan 2020 Apstrāde kopā Vietējais tirgus Eksports
  27. 27. Somija 3% Zviedrija 2% UK 1% Vācija 2% Latvija 0.2% Austrālija 3% Brazīlija 9% Kanāda 9% Čīle 4% Indonēsija 6% Japāna 5%Jaunzēlande 5% Krievija 11% Taizeme 3% ASV 14% pārējās 21% Valstu īpatsvars koksnes importam Ķīnā, % 27 Koksnes cenas jau ir ļoti zemā līmenī, bet "Covid-19" izraisīto ierobežojumu dēļ pasaulē tās ir pakļautas arī turpmākam spiedienam Valsts Īpatsvars, % 1ASV 11.4 2Ķīna 10.4 3Vācija 6.7 4Lielbritānija 4.0 5Francija 3.9 6Japāna 3.3 7Itālija 3.1 8Nīderlande 3.0 9Kanāda 2.7 10Šveice 2.3 80 85 90 95 100 105 110 115 120 125 130 2006M01 2006M06 2006M11 2007M04 2007M09 2008M02 2008M07 2008M12 2009M05 2009M10 2010M03 2010M08 2011M01 2011M06 2011M11 2012M04 2012M09 2013M02 2013M07 2013M12 2014M05 2014M10 2015M03 2015M08 2016M01 2016M06 2016M11 2017M04 2017M09 2018M02 2018M07 2018M12 2019M05 2019M10 Timber prices indices 2010=100 Avots: World Integrated Trade Solution; World bank; Global wood market info. • Ķīna eksportē 10% no visa pasaules koksnes eksporta un ir 2.lielākais koksnes eksportētājs: • Ķīnas koksnes importā ES valstu kopējais īpatsvars ~10% • Latvijas koksnes eksporta galvenās partnervalstis arī eksportē koksni uz Ķīnu: Valsts Ķīnas īpatsvars koksnes eksportā Ķīnas vieta šīs valsts koksnes eksportā UK 5.6% 5. SE 4.3% 7. EE 2.4% 11. DE 2.0% 13. LT 2.1% 15.
  28. 28. -60 -40 -20 0 20 40 60 80 100 120 2017 I III V VII IX XI 2018 I III V VII IX XI 2019 I III V VII IX XI Vairumtirdzniecība kopā Lauksaimniecības izejvielu un dzīvu lopu vairumtirdzniecība Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Vairumtirdzniecības apgrozījums (g/g; %; izlīdzināts, salīdzināmajās cenās) 28 Vairumtirdzniecību balsta labās ražas eksports
  29. 29. Avots: Centrālā statistikas pārvalde; Nordpool. Elektroenerģijas ražošana pa veidiem (MWh) 29 Elektroenerģijas ražošana atgūstas; silta ziema mazina siltumenerģijas pieprasījumu; reģionālais gāzes tirgus veicina Inčukalna izmantošanu Enerģijas ražošana (gada pieauguma temps, %) 0 100 200 300 400 500 600 700 800 900 1000 2016 I VII 2017 I VII 2018 I VII 2019 I VII 2019 I Hidroelektrostacijas Koģenerācijas stacijas Vēja elektrostacijas -40 -20 0 20 40 60 80 100 2017 I IV VII X 2018 I IV VII X 2019 I IV VII X 2019 I Nordpool dati CSP dati dienas vidējais feb (jo garais gads)
  30. 30. Avots: Latvenergo. 30 Ūdens pietece gada sākumā virs ilgtermiņa vidējā; veicina elektroenerģijas ražošanu
  31. 31. Pirmā plāna lomā – Covid-19, citas norises tiek aizēnotas 31 Covid-19, strīds par naftas ieguvi u.c. rada pieprasījuma un piedāvājuma puses šokus Būtisks tautsaimniecības izaugsmes palēninājums un nenoteiktības pieaugums Pieprasījuma pusē: *paralizēts tūrisms, aviotransports, *liels pirmās nepieciešamības preču pieprasījums, *cenu un akciju tirgus svārstības Piedāvājuma pusē: *piegāžu ķēžu pārrāvumi, *loģistikas sadārdzinājums, *naftas cenu kari.
  32. 32. Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. koronavīrusa Covid-19 ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 6.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.6% kāpums), bet inflācija būs 0.5% (2019. gada decembra prognoze – 2.4%). Turklāt šīs prognozes ir modelētas lielas nenoteiktības apstākļos un var tikt būtiski koriģētas, ja pasaule negūs panākumus Covid-19 izplatīšanās ierobežošanā un gada otrajā pusē neatsāksies ekonomiskā izaugsme. Latvijas Banka pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta un inflācijas prognozes
  33. 33. ► Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu Covid-19 straujā izplatīšanās rada augstu nenoteiktību un krasu tirgus dalībnieku noskaņojuma kritumu globālajā vidē, kā arī nozīmīgus uzņēmējdarbības traucējumus, kas pastiprina globālās recesijas iespējamību. Ietekme uz pasaules tautsaimniecību lielā mērā būs atkarīga no koronavīrusa izplatīšanās un tā apkarošanai noteikto ierobežojumu apjoma un ilguma, šos negatīvos efektus daļēji kompensējot izziņotajām apjomīgajām valstu fiskālās politikas iniciatīvām vienlaikus ar ļoti atbalstošu centrālo banku monetāro politiku. ► Starptautiskie novērtējumi par Covid-19 seku ietekmi uz pasaules tautsaimniecību un valstu tautsaimniecībām ir atšķirīgi, taču tie uzrāda būtisku ekonomiskās aktivitātes sašaurināšanos un kļūst arvien negatīvāki. Aplēses svārstās ļoti lielā diapazonā atkarībā no ekspertu pieņēmumiem par to, cik strauji izdosies ierobežot koronavīrusa izplatīšanos. SVF šogad prognozē negatīvu izaugsmi pasaulē, un samazinājums gaidāms vismaz globālās finanšu krīzes līmenī. Turklāt jaunākās tirgus dalībnieku prognozes par izaugsmi eiro zonā svārstās no –5% līdz –1.7%. ► Izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes atspoguļo tautsaimniecības attīstības scenāriju ar koronavīrusa negatīvo ietekmi 1. pusgadā, pieņemot, ka ekonomiskā aktivitāte pēc tam samērā strauji atjaunojas. Gan Latvijā, gan citās valstīs izsludinātā ārkārtējā situācija un ieviestie sociālās distancēšanās pasākumi, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, jau tagad nozīmīgi lejupvērsti ietekmē tautsaimniecību. Ierobežojošie pasākumi tiešā veidā slāpē vairāku nozaru darbību Latvijā. Taču negatīvā ietekme skar faktiski visas tautsaimniecības nozares, darbojoties gan piedāvājuma puses šokiem (loģistikas un starppatēriņa piegādes ķēžu pārrāvumi un izmaksu kāpums), gan ārējā un iekšējā pieprasījuma un noskaņojuma šokiem. Prognozes pieņēmumi: 33
  34. 34. ► Šī aplēse balstās uz pieņēmumu, ka koronavīrusa izplatīšanās tiek samērā veiksmīgi ierobežota – tātad ietekme uz tautsaimniecību būs īslaicīga. Prognozēts, ka koronavīrusa ietekmē tautsaimniecība ir sarukusi jau 2020. gada 1. ceturksnī, un kritums būtiski pastiprinājies 2. ceturksnī. Savukārt 2. pusgadā tautsaimniecība sākusi atveseļoties, gan atjaunojoties globālajam pieprasījumam pēc precēm, gan pakāpeniski atjaunojoties atliktajam iekšzemes patēriņam, bet investoru piesardzība varētu saglabāties ilgāk. ► Publisko pasākumu aizliegums un pulcēšanās un mobilitātes ierobežojumi tieši un uzreiz aptur aktivitāti vairākās nozarēs. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī lēšams tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni 30%. ► Transporta pakalpojumu nozari būtiski ietekmē starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšana, kā arī autotransporta pārvadājumu nozares kritums piesardzības pasākumu ievērošanas un konteineru kravu pārvadājumu kavēšanās dēļ – tādējādi gadā kopumā prognozējam aptuveni 20% kritumu. Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP kritumu. 1/2 34
  35. 35. ► Covid-19 nelabvēlīgi ietekmēs plašu nozaru loku. Arī apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, tāpēc paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Gada otrajā pusē, globālajam pieprasījumam atjaunojoties, paredzama preču ražošanas strauja atsākšanās, ņemot vērā arī krājumu izsīkumu krīzes periodā un nepieciešamību tos atjaunot. ► Tādas lielas tautsaimniecības nozares kā tirdzniecības kritumu noteiks gan mazumtirdzniecības sarukums līdz ar ierobežojumu ieviešanu, iedzīvotāju ienākumu un patēriņa paredzamo mazināšanos, neraugoties uz pārtikas produktu pieprasījuma saglabāšanos (taču tas veido tikai aptuveni 40% no mazumtirdzniecības apgrozījuma). Nozari ietekmēs arī vairumtirdzniecības attīstības problēmas jau minēto konteineru kravu pārvadājumu un kopējā pieprasījuma krituma dēļ. ► Savukārt investoru piesardzība atspoguļosies arī nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru kritumā. Šīs nozares ietekmē arī citi faktori, piemēram, būvmateriālu piegādes kavēšanās un nelabvēlīga ienākumu un kredītu pieejamības dinamika. Aktuālo faktoru ietekmē 2020. gadam prognozējam 6.5% IKP kritumu. 2/2 35
  36. 36. Prognoze detalizētāk: /Tomēr situācija strauji mainās un kopš prognožu izstrādes lejupvērsti riski ir pastiprinājušies/ 36
  37. 37. Mūsu valsts, mūsu banka

×