Latvijas Bankas ekonomista Mārtiņa Bitāna prezentācija 14.12.2022 notikušajā Ekspertu sarunā "Inflācija: toreiz un tagad"

1. Inflācija:
toreiz un tagad
2022. gada 14. decembrī
Mārtiņš Bitāns

2. 2
Inflācija eiro zonas valstīs
(2022. gada novembrī; g/g; %)
Avots: Eurostat.
Strauja inflācija
vērojama visā eiro
zonā; Baltijas valstīs
tā tomēr krietni
straujāka
6.5
7.1
7.2
7.3
8.3
9.0
9.0
9.0
10.0
10.3
10.5
10.8
11.1
11.2
11.3
12.5
15.1
21.4
21.4
21.7
0 5 10 15 20 25
ES
FR
MT
LU
CY
GR
FI
IE
EA
PT
BE
SL
AT
NE
DE
IT
SK
EE
LT
LV

3. Patēriņa cenu gada pārmaiņas, 2005–2022
-6
-3
0
3
6
9
12
15
18
21
24
2005M01
2005M10
2006M07
2007M04
2008M01
2008M10
2009M07
2010M04
2011M01
2011M10
2012M07
2013M04
2014M01
2014M10
2015M07
2016M04
2017M01
2017M10
2018M07
2019M04
2020M01
2020M10
2021M07
2022M04
eiro zona Latvija
Inflācijas dekompozīcija
(gada pieauguma tempi un devumi; % un pp)
-5
0
5
10
15
20
01/2005
01/2006
01/2007
01/2008
01/2009
01/2010
01/2011
01/2012
01/2013
01/2014
01/2015
01/2016
01/2017
01/2018
01/2019
01/2020
01/2021
01/2022
Algas Naftas cenas
Globālās pārtikas cenas Dabasgāze
Elektrība Siltumenerģija
Cietais kurināmais Citi faktori
Kopējā inflācija
3 Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Salīdzinājumā ar finanšu krīzi
inflācijas līmenis Latvijā ir līdzīgs, bet iemesli dažādi

4. Energoresursu
cenas

5. 5 Avots: Bloomberg.
Naftas cenas joprojām svārstīgas,
bet kopš gada vidus ar lejupvērstu tendenci
15
35
55
75
95
115
135
01/2020/
02/2020/
03/2020/
04/2020/
05/2020/
06/2020/
07/2020/
08/2020/
09/2020/
10/2020/
11/2020/
12/2020/
01/2021/
02/2021/
03/2021/
04/2021/
05/2021/
06/2021/
07/2021/
08/2021/
09/2021/
10/2021/
11/2021/
12/2021/
01/2022/
02/2022/
03/2022/
04/2022/
05/2022/
06/2022/
07/2022/
08/2022/
09/2022/
10/2022/
Brent jēlnaftas cena (USD/bbl)
Līdz šim naftas cenu straujo kāpumu
noteica satraukums par Krievijas naftas
pieejamību
Krievijas naftas piegādes globālajam
tirgum tiek ierobežotas vājāk kā tika
gaidīts, tomēr cenu griestu noteikšana
situāciju var mainīt (svarīgs griestu
līmenis)
Recesijas bažas negatīvi ietekmē
gaidāmo pieprasījumu

6. Dabasgāzes cenas Nīderlandes biržā (MWh/eiro)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
08/2012/
02/2013/
08/2013/
02/2014/
08/2014/
02/2015/
08/2015/
02/2016/
08/2016/
02/2017/
08/2017/
02/2018/
08/2018/
02/2019/
08/2019/
02/2020/
08/2020/
02/2021/
08/2021/
02/2022/
08/2022/
Spot gāzes cena
Vidējais periodā
Gāzes cena 2022.g.23.feb.
Dabasgāzes krājumu līmenis ES (TWh)
0
100
200
300
400
500
600
01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12
2022 2021
2020 2019
2018 2017
Ietilpība
6 Avots: Refinitiv, Datastream.
Gāzes cenas būtiski samazinājušās,
tomēr saglabājas neskaidrība par nākotni

7. Gāzes cenas prognoze, balstoties uz nākotnes
darījumiem (EUR/MWh)
0
50
100
150
200
250
01/01/2022/
01/04/2022/
01/07/2022/
01/10/2022/
01/01/2023/
01/04/2023/
01/07/2023/
01/10/2023/
01/01/2024/
01/04/2024/
01/07/2024/
01/10/2024/
01/01/2025/
01/04/2025/
01/07/2025/
01/10/2025/
01/01/2026/
01/04/2026/
01/07/2026/
01/10/2026/
Gada sākums (03.01.2022)
Pavasaris (01.04.2022)
Vasara (01.07.2022)
Rudens (01.10.2022)
11/29/2022
Naftas cenas prognoze, balstoties uz nākotnes
darījumiem
60
70
80
90
100
110
120
01/02/2022/
01/06/2022/
01/10/2022/
01/02/2023/
01/06/2023/
01/10/2023/
01/02/2024/
01/06/2024/
01/10/2024/
01/02/2025/
01/06/2025/
01/10/2025/
01/02/2026/
01/06/2026/
01/10/2026/
01/02/2027/
01/06/2027/
01/10/2027/
01/02/2028/
01/06/2028/
01/10/2028/
01/02/2029/
Gada sākums (03.01.2022)
Pavasaris (01.04.2022)
Vasara (01.07.2022)
Rudens (01.10.2022)
30.11.2022
7 Avots: Refinitiv.
Nākotnes darījumu līgumu līknes rāda, ka prognozēt naftas un
gāzes cenas līdz šim ir bijis ļoti sarežģīti

8. Mājsaimniecību elektrības rēķina (EUR/100 kWh) sadalījuma piemērs
0
10
20
30
40
50
60
1/1/2019
2/1/2019
3/1/2019
4/1/2019
5/1/2019
6/1/2019
7/1/2019
8/1/2019
9/1/2019
10/1/2019
11/1/2019
12/1/2019
1/1/2020
2/1/2020
3/1/2020
4/1/2020
5/1/2020
6/1/2020
7/1/2020
8/1/2020
9/1/2020
10/1/2020
11/1/2020
12/1/2020
1/1/2021
2/1/2021
3/1/2021
4/1/2021
5/1/2021
6/1/2021
7/1/2021
8/1/2021
9/1/2021
10/1/2021
11/1/2021
12/1/2021
1/1/2022
2/1/2022
3/1/2022
4/1/2022
5/1/2022
6/1/2022
7/1/2022
8/1/2022
9/1/2022
10/1/2022
Tirgotāja cena Sadales tarifs OIK
Pieslēguma maksa Jaudas komponente PVN
Valsts atbalsts (cenu griesti) Valsts atbalsts (OIK) Valsts atbalsts (PVN)
Elektrības rēķins
8 Avots: Elektrum, SPRK, Refinitiv, elektroenergija.lv, Latvijas Bankas aprēķini.
Tirgus cena – tikai daļa no kopējā mājsaimniecību rēķina

9. Elektrības tarifi (gada izmaiņas %)
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
2020M01
2020M04
2020M07
2020M10
2021M01
2021M04
2021M07
2021M10
2022M01
2022M04
2022M07
2022M10
eiro zona Latvija
Gāzes tarifi (gada izmaiņas %)
-40
-20
0
20
40
60
80
100
120
140
160
2020M01
2020M04
2020M07
2020M10
2021M01
2021M04
2021M07
2021M10
2022M01
2022M04
2022M07
2022M10
eiro zona Latvija
9 Avots: Eurostat.
No tirgus cenas līdz patērētājam:
Latvijā pieaugums virs Eiropas vidējā
Apkures tarifi (gada izmaiņas %)
-20
0
20
40
60
80
100
2020M01
2020M04
2020M07
2020M10
2021M01
2021M04
2021M07
2021M10
2022M01
2022M04
2022M07
2022M10
eiro zona Latvija

11. Pārtikas cenas

12. 12 Avots: DG-AGRI, Eiropas Centrālā banka (ECB).
Pārtikas cenu prognozes
Kviešu cenas prognoze, balstoties uz nākotnes
darījumiem (EUR/t)
190
210
230
250
270
290
310
330
350
370
390
01/03/2022/
01/05/2022/
01/07/2022/
01/09/2022/
01/11/2022/
01/01/2023/
01/03/2023/
01/05/2023/
01/07/2023/
01/09/2023/
01/11/2023/
01/01/2024/
01/03/2024/
01/05/2024/
01/07/2024/
01/09/2024/
01/11/2024/
01/01/2025/
01/03/2025/
01/05/2025/
01/07/2025/
01/09/2025/
2022. g. janvāris 2022. g. marts
2022. g. septembris 2022. g. decembris
140
150
160
170
180
190
200
01.… 07. 01.… 07. 01.… 07. 01.… 07.
2022. g. septembris 2022. g. decembris
Piena produktu cenu nākotnes prognoze

13. Pārtikas cenas (g/g; %) Apstrādātā pārtika, izņ. alkoholu
un tabaku (g/g; %)
Pārtikas cenas Latvijā pieaug divreiz straujāk nekā Eiropā vidēji. Arī
vēsturiski lielāks jūtīgums pret lielām globālo pārtikas cenu svārstībām
Pārtikas cenas (g/g; %)
-5
0
5
10
15
20
25
30
2019M01
2019M04
2019M07
2019M10
2020M01
2020M04
2020M07
2020M10
2021M01
2021M04
2021M07
2021M10
2022M01
2022M04
2022M07
2022M10
eiro zona
Latvija
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
-30 -10 10 30 50
Globālās pārtikas cenas
LV,
EE, LT
EA
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
2019-01
2019-03
2019-05
2019-07
2019-09
2019-11
2020-01
2020-03
2020-05
2020-07
2020-09
2020-11
2021-01
2021-03
2021-05
2021-07
2021-09
2021-11
2022-01
2022-03
2022-05
2022-07
2022-09
Bulgaria Estonia Croatia Latvia
Lithuania Slovenia Slovakia
13 Avots: ECB, Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.

14. RCI iekšzemes tirgū pārtikas ražošanai un pārtikas
cenas, pieņēmumi (2015 = 100)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2005
I
2006
I
2007
I
2008
I
2009
I
2010
II
2011
I
2012
I
2013
I
2014
I
2015
I
2016
I
2017
I
2018
I
2019
I
2020
I
2021
I
2022
I
2023
I
2024
I
2025
I
Pārtikas cenu indekss
Algas indekss
RCI iekšzemes tirgū pārtikas ražošanai un dzērienu
cenas, pieņēmumi (2015 = 100)
0
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2005
I
2006
I
2007
I
2008
I
2009
I
2010
II
2011
I
2012
I
2013
I
2014
I
2015
I
2016
I
2017
I
2018
I
2019
I
2020
I
2021
I
2022
I
2023
I
2024
I
2025
I
Dzērienu cenas
Algas indekss
14 Avots: ECB, Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Latvijas Banka.
Pārtikas nozarē saglabājas spiediens uz cenu palielināšanu

15. Rentabilitāte (peļņa pēc nodokļiem pret neto
apgrozījumu; %; 4 cet. slīdošais vidējais)
0
1
2
3
4
5
6
7
8
I
2010
I
2011
I
2012
I
2013
I
2014
I
2015
I
2016
I
2017
I
2018
I
2019
I
2020
I
2021
I
2022
Kopā tautsaimniecībā
Apstrādes rūpniecība
Pārtikas produktu ražošanā
Mazumtirdzniecībā
15 Avots: CSP.
35
37
39
41
43
45
47
49
51
53
2000Q1
2000Q4
2001Q3
2002Q2
2003Q1
2003Q4
2004Q3
2005Q2
2006Q1
2006Q4
2007Q3
2008Q2
2009Q1
2009Q4
2010Q3
2011Q2
2012Q1
2012Q4
2013Q3
2014Q2
2015Q1
2015Q4
2016Q3
2017Q2
2018Q1
2018Q4
2019Q3
2020Q2
2021Q1
2021Q4
2022Q3
Bruto ienesa un bruto jauktais ienākums
Peļņas daļa ekonomikā (% no IKP)
Peļņas un rentabilitātes kāpums – papildu risks cenu kāpuma
noturīgumam?

17. Darba algas

18. 2010
1. cet.
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLR…
[CELL
RA…
0
5
10
15
20
25
30
5 10 15 20
Uzņēmēju
īpatsvars,
kas
sūdzas
par
darbaspēka
trūkumu
(%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; sez.izl.)
Filipsa līkne (2010.–2022. gadā)
18 Avots: CSP un Eiropas Komisijas (EK) dati, Latvijas Bankas aprēķins.
Darba tirgus ir diezgan karsts
Ekspansija
Recesija
Dabiskais
bezdarbs ↓
Dabiskais
bezdarbs ↑
Beveridža līkne (2010.–2022. gadā)
2010
1. cet.
2022
3. cet.
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
5 10 15 20
Vidējā
alga
privātajā
sektorā
(gada
pieauguma
temps,
%)
Darba meklētāju īpatsvars (% no ekon.akt.iedz.; sez.izl.)

19. Darba samaksas kāpums 2005–2022
(gada % izmaiņas)
Darba samaksas kāpums 2020–2022
(gada % izmaiņas)
Avots: CSP
Algu kāpums līdz šim nodrošinājis pirktspējas pieaugumu, kopš 2021.
gada vidus – inflācijas kāpums straujāks nekā algu pieaugums
19
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
25
30
35
2005M01
2005M08
2006M03
2006M10
2007M05
2007M12
2008M07
2009M02
2009M09
2010M04
2010M11
2011M06
2012M01
2012M08
2013M03
2013M10
2014M05
2014M12
2015M07
2016M02
2016M09
2017M04
2017M11
2018M06
2019M01
2019M08
2020M03
2020M10
2021M05
2021M12
2022M07
nominālā reālā
-15
-10
-5
0
5
10
15
nominālā
reālā

20. Alga un produktivitāte
(indekss; 2005. gads = 100)
70
100
130
160
190
220
2000 2003 2006 2009 2012 2015 2018 2021
Darba ražīgums uz nostrādāto stundu
Reālā stundu alga
Atalgojuma daļa kopējā pievienotajā vērtībā
(%; 2021. gadā)
30
35
40
45
50
55
60
65
70
75
Slovēnija
Bulgārija
Nīderlande
Latvija
Portugāle
Beļģija
Vācija
Horvātija
Francija
Austrija
Igaunija
Dānija
ES-27
vidēji
Lietuva
Spānija
Somija
Latvija
2016.
gadā
Itālija
Čegija
Grieķija
Slovākija
Kipra
Malta
Polija
Luksembuega
Zviedrija
Latvija
2011.
gadā
Ungārija
Rumānija
Īrija
Avots: CSP un Eurostat dati; Latvijas Bankas aprēķins.
Iespējas arī turpmāk celt algu straujāk
par produktivitāti ir ļoti ierobežotas
20

21. 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Tehniskais novērtējums (PC modeļi) Ekspertu vērtējums
Privātā sektora bruto algas (g/g; %)
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
[CELLRANGE]
0
3
6
9
12
15
18
0 5 10 15 20
Pakalpojumu
cenu
pieaugums
(%;
2022.
gada
jūnijā,
salīdzinot
ar
2020.
gada
jūniju;
pie
nemainīgām
nodokļu
likmēm)
Atlīdzības uz nodarbināto pieaugums
(%; 2021. gadā salīdzinot ar 2019. gadu)
21
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Algu kāpums nākotnē – kā atrast līdzsvaru
starp augsto inflāciju un gaidāmo bezdarba pieaugumu?
Atlīdzības uz nodarbināto un pakalpojumu
cenu dinamika eiro zonas valstīs

23. Centrālo banku
politika, bankas

24. M3 gada pieauguma temps (%) un naudas aprites
ātrums: eiro zona
0.75
0.85
0.95
1.05
0
2
4
6
8
10
12
2012Q1
2012Q3
2013Q1
2013Q3
2014Q1
2014Q3
2015Q1
2015Q3
2016Q1
2016Q3
2017Q1
2017Q3
2018Q1
2018Q3
2019Q1
2019Q3
2020Q1
2020Q3
2021Q1
2021Q3
2022Q1
M3 (kreisā ass) Naudas aprites ātrums (labā ass)
M3 gada pieauguma temps (%) un naudas aprites
ātrums: Latvija
1.75
1.85
1.95
2.05
2.15
2.25
2.35
2.45
0
2
4
6
8
10
12
14
2012Q1
2012Q3
2013Q1
2013Q3
2014Q1
2014Q3
2015Q1
2015Q3
2016Q1
2016Q3
2017Q1
2017Q3
2018Q1
2018Q3
2019Q1
2019Q3
2020Q1
2020Q3
2021Q1
2021Q3
2022Q1
M3 (kreisā ass) Naudas aprites ātrums (labā ass)
Avots: ECB, Latvijas Banka.
Vai inflāciju ir izraisījusi centrālo banku "naudas printēšana"?
24

25. 25
QE, pērkot aktīvus no bankām un nebankām
Kvantitatīvā
mīkstināšana (QE) – tā
nav naudas drukāšana
un helikoptera nauda
(HM)!
Centrālā banka
Aktīvi Pasīvi Aktīvi Pasīvi
Obligācijas
Rezerves (M0) Kapitāls
Depozīti (M3)
Kredītiestādes
Rezerves
(M0)
Rezerves
(M0)
Kapitāls
Depozīti (M3)
Obligācijas Kapitāls
Obligācijas Depozīti (M0) Obligācijas
Obligācijas Kapitāls
Depozīti (M0)
Obligācijas Depozīti (M0)
Centrālā banka
Aktīvi Pasīvi Aktīvi Pasīvi
Obligācijas
Rezerves
(M0)
Kapitāls
Depozīti (M3)
Kredītiestādes
Kapitāls
Depozīti (M03)
Depozīti (M3)
Rezerves
(M0)
Obligācijas
Rezerves
(M0)
Obligācijas Kapitāls
Obligācijas Depozīti (M0)
Obligācijas
Obligācijas Depozīti (M0)
HM variants ar valdību kā naudas "kaisītāju"
Depozīti (M0)

26. Centrālo banku bilances apjoms (% no IKP)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
BoE
Fed
ECB
Latvijas Banka
Banku aktīvu struktūra un kreditēšana Latvijā (milj.
EUR, 3 mēnešu slīdošie vidējie)
10000
10200
10400
10600
10800
11000
11200
11400
11600
11800
12000
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
5000
5500
6000
6500
01
/
2015
05
/
2015
09
/
2015
01
/
2016
05
/
2016
09
/
2016
01
/
2017
05
/
2017
09
/
2017
01
/
2018
05
/
2018
09
/
2018
01
/
2019
05
/
2019
09
/
2019
01
/
2020
05
/
2020
09
/
2020
01
/
2021
05
/
2021
09
/
2021
01
/
2022
05
/
2022
Banku noguldījumi Latvijas Bankā
Centrālo valdību vērtspapīri banku īpašumā
Rezidentu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti (labā ass)
Avots: Reuters, Bloomberg, Latvijas Banka.
QE: Latvija
26

27. Kredīti rezidentiem (atlikums; g/g; %)
Procentu likmes nefinanšu sabiedrībām no jauna
izsniegtajiem kredītiem Latvijā un eiro zonā (%) **
27 Avots: Latvijas Banka, CSP, ECB SDW.
Latvijā kreditēšana ilgstoši bijusi vāja un
procentu likmes starp augstākajām eiro zonā
-15.0
-10.0
-5.0
0.0
5.0
10.0
15.0
2012 2014 2016 2018 2020 2022
Nefinanšu sabiedrības, LV*
Mājsaimniecības, LV*
Nefinanšu sabiedrības, EZ
Mājsaimniecības, EZ
** Vidējās svērtās darījumu procentu likmes ar sākotnējo darbības periodu līdz 1 gadam
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
5.0
2012 2014 2016 2018 2020 2022
Latvija eiro zona
*Salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekme.

28. Vadošo centrālo banku politikas likmes un
finanšu tirgos iecenotās gaidas (%)
28 Avots: Bloomberg.
Finanšu tirgi sagaida strauju monetārās politikas normalizāciju
Finanšu tirgi ieceno tālākus
procentu likmju paaugstinājumus
arī 2023. gadā
-1
0
1
2
3
4
5
6
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024
2025
FRS mērķa likme
ECB politikas likme (DFR)
Anglijas Bankas politikas likme
Anglijas Banka bija pirmā no
vadošajām centrālajām bankām,
kas sāka procentu likmju celšanu
Finanšu tirgi sagaida ECB politikas
likmes tālāku paaugstinājumu
nākamajās ECB Padomes sēdēs

29. Inflācija un procentu likmju gaidas (ASV) 3m Euribor nākotnes darījumu līkne (% p.a.)
-0.5
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
06/2022/
12/2022/
06/2023/
12/2023/
06/2024/
12/2024/
06/2025/
12/2025/
06/2026/
12/2026/
06/2027/
12/2027/
06/2028/
29.11.2022
Pēdējā ECB Padomes sēde 27.10.2022
Diena pirms sep. ECB Padomes sēdes 07.09.2022
Diena pirms jūnija ECB Padomes (08.06.2022)
29 Avots: Bloomberg, Research Affiliates.
Likmju kāpums: Pārāk vēlu? Pārāk maz?

31. Fiskālā politika

32. Budžeta deficīts eiro zonas valstīs (% no IKP), 2020-2022. gads
-25 -20 -15 -10 -5 0 5 10 15 20
Itālija
Malta
Spānija
Francija
Grieķija
Beļģija
Austrija
Latvija
Eiro zona
Slovēnija
Slovākija
Igaunija
Vācija
Portugāle
Lietuva
Somija
Kipra
Nīderlande
Īrija
Luksemburga
2020 2021 2022 Inflācija 2022
32 Avots: Eurostat, EK.
Ievērojams fiskālais stimuls pēdējos 3 gados, tomēr nav cieša
sakarība starp valdības fiskālo atbalsta līmeni un inflāciju

33. Valdības atbalsts energo krīzes pārvarēšanai (Sept. 2021–Oct. 2022)
33 Avots: Bruegel.
Valdības atbalsts Latvijā – tuvu vidējam starp ES valstīm

34. Dabasgāzes cena (EUR/MWh),
izmantojot kā kurināmo
0
50
100
150
200
250
I…
VII
I…
VII
I…
VII
I…
VII
I*…
V
VII
VIII
I…
V
VII
I…
VII
Ar atbalstu
Bez atbalsta
Visu tarifu vidējā elektrības cena
(EUR/100 kWh)
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
01/2021 01/2022 01/2023 01/2024
Bez atbalsta
Ar atbalstu
34
Valdības atbalsts palīdz mazināt tarifu kāpuma ietekmi, bet kas
notiks pēc atbalsta perioda beigām?
Vidējie siltumenerģijas tarifi
(EUR/MWh)
20
40
60
80
100
120
140
160
180
2021 2022 2023
Siltumenerģija
bez atbalsta
Siltumenerģija
ar atbalstu
Avots: Latvijas Bankas aprēķini.

35. Netiešā ietekme no valdības atbalsta/lielāka
budžeta deficīta uz inflāciju (% punkti)
0.03
0.21
0.40
0.12
0.0
0.1
0.2
0.3
0.4
0.5
2022 2023 2024 2025
35 Avots: Latvijas Bankas aprēķini.
Valsts atbalsts energoresursu cenu ierobežošanai – īstermiņā
inflāciju mazina, bet vidējā termiņā palielina
Valdības atbalsta jaunās pakas
tiešā ietekme uz inflāciju (pp; g/g)
-2.0
-0.7 -0.4
-6.2
-3.8
-1.2
-0.1
3.3 3.5
1.0
0.2 0.2
-8.0
-6.0
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
1. cet.
2022
3. cet.
2022
1. cet.
2023
3. cet.
2023
1. cet.
2024
3. cet.
2024
Gāzes ietekme
Elektrības ietekme
Siltumenerģijas ietekme
Pasākumi uzņēmumiem
Sociālie pabalsti
Kopā

36. Izlaides starpība un strukturālais budžeta deficīts
eiro zonas valstīs (% no IKP)
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Valdības budžeta strukturālā bilance
Starpība starp faktisko un potenciālo izlaidi
Faktiskais un prognozētais budžeta deficīts
(% no IKP)
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
2021 2022 2023 2024
ECB EK Latvijas Banka
36 Avots: Eurostat, ECB, EK, Latvijas Banka.
Pretcikliska fiskālā politika – nesasniedzams sapnis?

38. Optimistiskais skats:
Latvijas Bankas inflācijas prognoze Latvijā
(2022. g. septembra dati)
-2
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
22
1Q
20
2Q
20
3Q
20
4Q
20
1Q
21
2Q
21
3Q
21
4Q
21
1Q
22
2Q
22
3Q
22
4Q
22
1Q
23
2Q
23
3Q
23
4Q
23
1Q
24
2Q
24
3Q
24
4Q
24
HCPI
HCPI ex energy and food
Alternatīva:
38 Avots: Latvijas Banka, Research Affiliates.
Ko gaidīt nākotnē?
"Atgriezties uz 3% inflācijas līmeni ir viegli no
4% inflācijas, grūti no 6%, un ļoti grūti no 8%
un lielāka inflācijas līmeņa. Ja inflācijas
līmenis sasniedz 8%, atgriešanās atpakaļ uz
3% vēsturiski līdz šim ir prasījis 6–20 gadus,
ar mediānu virs 10 gadiem."
Research Affiliates
https://www.researchaffiliates.c
om/publications/articles/965-
history-lessons