Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā

138 views

Published on

"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.

Published in: Business
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā

  1. 1. Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas padomes loceklis 27.09.2019.
  2. 2. Avots: Eurostat, Sentluisas FRS. IKP gada pārmaiņas (%; ceturksnis pret ceturksni) 2 Pasaules ekonomikā vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 2014 2015 2016 2017 2018 2019 ASV Vācija Francija Itālija
  3. 3. Avots: Sentluisas FRS, Bloomberg, Latvijas Bankas aprēķins. Piezīme: Recesija tiek noteikta pēc NBER metodoloģijas. Atkopšanās fāze nozīmē, ka reālais IKP aug straujāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva. Ekspansija nozīmē, ka reālais IKP aug straujāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Palēnināšanās nozīmē, ka reālais IKP aug lēnāk par potenciālo, bet reālā-potenciālā IKP starpība ir pozitīva. Lejupslīde nozīmē, ka reālais IKP aug lēnāk par potenciālo un reālā-potenciālā IKP starpība ir negatīva. Piem., ASV ekonomika atrodas ilgākajā izaugsmes periodā tās vēsturē, bezdarbs jau ir vēsturiski ļoti zemā līmenī un izaugsmei sāk aptrūkties jaudas 3 Ekonomikas gadalaiki 0 0.1 0.2 0.3 0.4 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1 -2 -1 0 1 2 3 4 1985 1987 1989 1991 1993 1995 1997 1999 2001 2003 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 2019 Atkopšanās Ekspansija Palēnināšanās Lejupslīde Recesija 10Y-3M Likmju starpība
  4. 4. Monetārā politika ir ekonomiku atbalstoša Centrālo banku bāzes likmes (%) Avots: Bloomberg. 4
  5. 5. Avots: Bloomberg LP, Eurostat, Eiropas Centrālā banka (ECB). Eiro zonas lielāko ekonomiku un ASV valdības 10 gadu parāda vērtspapīru ienesīgumi 5 Zema inflācija un negatīvas procentu likmes: monetārā politika viena nevar atrisināt visas problēmas Inflācija eiro zonā (%; g/g) Eirosistēmas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 1.2% 2020. gadā: 1.0% Eirosistēmas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 1.2% 2020. gadā: 1.0% -1 -0.5 0 0.5 1 1.5 2 2.5 3 3.5 4 08.2016 10.2016 12.2016 02.2017 04.2017 06.2017 08.2017 10.2017 12.2017 02.2018 04.2018 06.2018 08.2018 10.2018 12.2018 02.2019 04.2019 06.2019 08.2019 Vācija Francija Itālija Spānija ASV -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 01.2016 04.2016 07.2016 10.2016 01.2017 04.2017 07.2017 10.2017 01.2018 04.2018 07.2018 10.2018 01.2019 04.2019 07.2019 Saskaņotais patēriņa cenu indekss Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija)
  6. 6. Ģeopolitiskā nenoteiktība dara situāciju sarežģītāku 6
  7. 7. prognoze IKP pieauguma tempi (%; s.i.; pret iepriekšējo periodu un iepriekšējā gada atbilstošo periodu) Līdzīgi kā pasaulē, arī Latvijā izaugsme kļūst lēnāka 7Avots: Eurostat, centrālo banku prognozes. 2.5 2.6 2.8 2019 2020 2021 Latvija Lietuva Igaunija 3.2 2.9 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 1. cet. 2017 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2018 2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet. 2019 2. cet. cet./cet. gads/gads
  8. 8. Avots: CSP. 8 Nozaru griezumā izaugsme kļuvusi lēnāka un nevienmērīgāka Pievienotās vērtības gada pieaugums (%; s.i.) -10 -5 0 5 10 15 20 25 Lauksaimniecība (3.3%) Apstrādes rūpn. (10.5%) Enerģētika, ieguve (3.6%) Būvniecība (6.2%) Tirdzniecība (12.3%) Transports (8.3%) Tūrisms (1.6%) Inform. un komun. tehn. (4.8%) Finanšu pak. (3.2%) Nek. īpaš. (10.5%) Prof. pak. (6.8%) Valsts pārvalde (13.7%) Izklaide, atpūta (2.6%) Nozareuntāsīpatsvarsekonomikā 2018 2019 1. pusg.
  9. 9. Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem; s.i.) Bezdarbs turpina sarukt, bet arī darba tirgū jau sāk iezīmēties vājāka izaugsme 6.4 0 5 10 15 20 25 20101.cet. 3.cet. 20111.cet. 3.cet. 20121.cet. 3.cet. 20131.cet. 3.cet. 20141.cet. 3.cet. 20151.cet. 3.cet. 20161.cet. 3.cet. 20171.cet. 3.cet. 20181.cet. 3.cet. 20191.cet. 9Avots: CSP, Nodarbinātības valsts aģentūra, Latvijas Bankas aprēķini. Vidējās bruto nominālās algas izmaiņas (%; gada pieauguma temps) 7.9 8.4 7.8 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2. cet.
  10. 10. 60 80 100 120 140 160 180 200 20001.cet. 20011.cet. 20021.cet. 20031.cet. 20041.cet. 20051.cet. 20061.cet. 20071.cet. 20081.cet. 20091.cet. 20101.cet. 20111.cet. 20121.cet. 20131.cet. 20141.cet. 20151.cet. 20161.cet. 20171.cet. 20181.cet. 20191.cet. Darba ražīgums Reālā atlīdzība Algas aug straujāk par ražīgumu: tas vājinās konkurētspēju, bet strauju bezdarba kāpumu nav pamata gaidīt Darba ražīgums un reālā atlīdzība par nostrādāto stundu (indekss; 2005. gada 1. cet. = 100) Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini. 10 60 80 100 120 140 160 180 200 20001.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20031.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20061.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20091.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20121.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20151.cet. 4.cet. 3.cet. 2.cet. 20181.cet. 4.cet. Darba ražīgums Reālā atlīdzība Tautsaimniecībā, izņemot apstrādes rūpniecību un lauksaimniecību Apstrādes rūpniecībā un lauksaimniecībā
  11. 11. Kreditēšana joprojām vāja, uz strauju uzrāvienu šajā biznesa ciklā cerēt nav pamata Iekšzemes aizņēmējiem izsniegtie kredīti* (%; gada pārmaiņas) Avots: Latvijas Banka; * salīdzināšanas nolūkos izņemta banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekme. 11 -20 -10 0 10 20 30 40 50 60 70 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019(jūl.) Iekšzemes kredītportfelis 2019. gada 2. ceturksnī veidoja 40% no IKP Iekšzemes kredītportfelis 2019. gada 2. ceturksnī veidoja 40% no IKP
  12. 12. Inflācija zema un uz bīstamu nesabalansētību ekonomikā nenorāda Inflācija Latvijā un eiro zonā (%; g/g) Avots: CSP; Eurostat. 12 -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 20121.cet. 3.cet. 20131.cet. 3.cet. 20141.cet. 3.cet. 20151.cet. 3.cet. 20161.cet. 3.cet. 20171.cet. 3.cet. 20181.cet. 3.cet. 20191.cet -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 20121.cet. 3.cet. 20131.cet. 3.cet. 20141.cet. 3.cet. 20151.cet. 3.cet. 20161.cet. 3.cet. 20171.cet. 3.cet. 20181.cet. 3.cet. 20191.cet. Saskaņotais patēriņa cenu indekss Pamatinflācija (izslēgta pārtika un enerģija) Eirosistēmas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 1.2% 2020. gadā: 1.0% Eirosistēmas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 1.2% 2020. gadā: 1.0% Latvijas Bankas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 2.9% 2020. gadā: 2.5% Latvijas Bankas inflācijas prognoze: 2019. gadā: 2.9% 2020. gadā: 2.5%
  13. 13. prognoze 1.6 -0.9 -0.2 1.4 2.1 2.0 2.4 1.8 1.1 1.2 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 Avots: Eurostat, Latvijas Banka, ECB, prognozes publicētas 2019. gada septembrī. Latvijas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.) 13 Augam lēnāk, vairums risku ir lejupvērsti Eiro zonas reālā IKP pārmaiņas (%; s.i.) 2.5 2.6 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 prognoze
  14. 14. ►Laicīgi pieņemts 2020. gada budžets mazinās nenoteiktību ►Būtiski pabeigt finanšu sektora kapitālo remontu, novērst šķēršļus investīciju un kreditēšanas jomā ►Strukturālas reformas pārvaldē (t.sk., ATR), izglītībā un zinātnē, veselības aprūpē Latvijas ekonomikas politikas uzstādījumi 2020. gadam 14 Politika Biznesa cikls Nodokļu politika ►Sagatavot infrastruktūras projektus ekonomikas "sildīšanai", ja ekonomika sabremzējas straujāk nekā gaidīts ►Nodrošināt ES fondu ieplūdes nepārtrauktību ►Ierobežotu budžeta līdzekļu apstākļos tēriņu efektivitāte un precīzas prioritātes ►Ienākumu nevienlīdzība nav tas pats, kas nabadzība: būtiski ne tikai nodokļi, bet arī pabalstu politika ►Gatavojot 2021. gada nodokļu reformu, ieklausīties uzņēmējos
  15. 15. Labklājībā iešmaukt nav iespējams: pārtikušai valstij nepieciešama moderna un sociāli atbildīga ekonomika Reālā IKP indekss (1995 = 100; iekavās IKP uz iedz. 2018. gadā; PPS; % no ES vidējā) Avots: Eurostat. 15 80 100 120 140 160 180 200 220 240 260 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Lietuva (81%) Igaunija (82%) Polija (71%) Latvija (70%) Slovākija (78%) Rumānija (65%) Slovēnija (87%) Čehija (91%) Ungārija (70%) Bulgārija (50%) Horvātija (62%, 2017) ► teritoriālais plānojums un atbilstoša infrastruktūra ► efektīvs un moderns publiskais sektors ► modernu tehnoloģiju ieviešana un izstrāde ► izglītība un prasmes ► veselība ► mazāka ēnu ekonomika u.c. ► teritoriālais plānojums un atbilstoša infrastruktūra ► efektīvs un moderns publiskais sektors ► modernu tehnoloģiju ieviešana un izstrāde ► izglītība un prasmes ► veselība ► mazāka ēnu ekonomika u.c.
  16. 16. ► Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme bremzējas, ekonomika turpina augt; dziļa recesija šoreiz nav gaidāma ► Latvijai jāpilda savi mājasdarbi, lai mazinātu ekonomiskas cikla svārstības un būtu labāk sagatavota sabremzēšanās periodiem un pēc tam jaunam uzrāvienam ► Dzīvojam laikā, kad Latvijas pārticība ir vēsturiski visaugstākajā līmenī, tomēr ir daudz darāmā, lai turpinātu konverģenci ar vadošajām Eiropas valstīm ► Aiz kokiem nepazaudēt mežu: • zinošs, spējīgs, inovatīvs un vesels iedzīvotājs; • pievilcīga vieta, kur dzīvot un strādāt, investēt un attīstīt uzņēmējdarbību; • moderns, jaudīgs un atvērts sabiedriskais sektors. Galvenie secinājumi 16
  17. 17. Mūsu valsts, mūsu banka

×