Autori: Dr.oec. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs. Dr.oec. Rūdolfs Bēms, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks. Ekspertu sarunas, Rīgā 2014. gada 8. decembrī Prezentācija „Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?” http://www.makroekonomika.lv/latvijas-konkuretspeja-un-produktivitate-kas-talak

1. Latvijas konkurētspēja un produktivitāte:
kas tālāk?
Dr. oec. Konstantīns Beņkovskis
Dr. oec. Rūdolfs Bēms

2. Prezentācijas tēmas
 Makroekonomikas līmenī: konkurētspējas kāpums, pateicoties necenu
faktoru (kvalitātes) uzlabojumiem un produktivitātes izaugsmei.
 Uzņēmumu līmenī: produktivitātes atšķirības, resursu pārdale, izglītības un
inovāciju svarīgums.

3. Definīcijas
 Konkurētspēja ir kādas valsts priekšrocību vai trūkumu mērs, pārdodot savu
produkciju starptautiskajos tirgos (OECD definīcija). Proti, konkurētspēju
vislabāk atspoguļo tirgus daļas
 Produktivitāte (darbaspēka produktivitāte)
makro līmenī uzņēmumu līmenī
Reālā pievienotā vērtība
Nostrādāto stundu skaits
Neto apgrozījums – Izejvielas – Maksa par precēm un pak.
Nodarbināto skaits

4. Neskatoties uz izmaksu relatīvo kāpumu, konkurētspēja
pasaules tirgos palielinājās
Latvijas preču eksporta daļa pasaules tirgos un relatīvas
izmaksas (jeb harmonizēts konkurētspējas indekss)
175
150
125
100
75
50
0.09
0.06
0.03
0
% 2000 = 100
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Tirgus daļas (kreisā ass) Relatīvas izmaksas (labā ass)
• Harmonizētais konkurētspējas indekss
salīdzina darbaspēka izmaksas produkta
vienības ražošanai Latvijā un ārvalstīs
 pieaugums nozīmē, ka Latvijas izmaksas pieaug
straujāk un cenu konkurētspēja samazinās
• Neskatoties uz relatīvo izmaksu strauju
pieaugumu 2003.-2008. gadā un mēreno
kāpumu pēckrīzes gados, Latvijas eksporta
daļa stabili pasaulē pieauga
 pretruna?
 nē, jo eksistē arī citi faktori

5. Kvalitāte pozitīvi ietekmēja Latvijas eksportu
120
100
80
60
40
20
0
-20
-40
-60
-80
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
Ekstensīvā attīstība
Necenu faktori (t.sk. kvalitāte)
• Eksporta tirgus daļu ietekmē ne tikai
cenas un izmaksas
• Necenu faktori pārsvarā ietver Latvijas
produktu relatīvo kvalitāti
• Latvijas uzņēmēji cenu pieaugumu
kompensēja, palielinot eksporta preču
relatīvo kvalitāti
 konverģences process un zems kvalitātes
sākumpunkts
 tehnoloģijas uzlabojums
• Vai tā turpināsies arī tālāk?
Latvijas tirgus daļas uzkrātā pieauguma dekompozīcija, %

6. Darba produktivitāte joprojām pieaug, bet vairs ne tik strauji
7
6
5
4
3
2
1
0
15
13
11
9
7
5
3
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Darbaspēka produktivitāte uz nostrādāto stundu (kreisā ass)
Reālā stundu alga (labā ass)
• Produktivitāte ir konkurētspējas tuvs sinonīms
 darbaspēka produktivitāte ir galvenais faktors, kas
izskaidro tirgus daļu dinamiku Austrumeiropas valstīs
• Latvijas darbaspēka produktivitāte dinamiski
auga līdz 2010. gadam
 2002.-2010. gadā: vidēji par 6.2% gadā
• Tomēr kopš 2010. gada produktivitātes
pieaugums vairs nav tik straujš
 tikai 1.0% gadā
 paskatīsim dziļāk uzņēmumu līmeņa datos…
Produktivitāte un reālā alga,
eiro stundā, 2010. gada cenās

7. Uzņēmumu līmeņa dati par produktivitāti (un ne tikai)
• Analizējām CSP finanšu un ārējās tirdzniecības datus uzņēmumu līmenī
• Šie dati:
– apkopoti laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam
– aptver ~15 000 uzņēmumu katru gadu
– ir anonimizēti
• Vidējā darbaspēka produktivitāte ir līdzīga vidējai temperatūrai slimnīcā
 uzņēmumi ir ļoti dažādi pēc lieluma, nozares, eksporta aktivitātes…

8. Vidējie un lielie uzņēmumi ir būtiski produktīvāki
50
40
30
20
10
0
-10
50
40
30
20
10
0
-10
Mediāna 25. procentīle 10. procentīle
90. procentīle 75. procentīle
• Uzņēmumu produktivitāte atšķiras pēc to
lieluma
• Vidējie un lielie uzņēmumi ir krietni
produktīvāki par mazajiem
 Protams, ir atsevišķi mazie uzņēmumi, kuri ir
diezgan produktīvi, runājam par mediāna
uzņēmumu
• Mikro uzņēmumu produktivitāte ir ļoti zema
 Diskusijai: mikro uzņēmumu nodokļa efektivitāte?
Varbūt pazemināto likmi piemērot tikai
jaunizveidotiem uzņēmumiem, uz kādu noteiktu
periodu?
Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,
tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

9. Neskatoties uz produktivitātes atšķirību pa apakšnozarēm,
lieluma faktors ir nozīmīgs
55
50
45
40
35
30
25
20
15
10
5
0
Visi
uzņēmumi
1 - 9
darbinieki
10 - 19
darbinieki
20 - 49
darbinieki
50 - 249
darbinieki
> 250
darbinieki
Pārtikas, dzērienu un tabaku produktu ražošana
Tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana
Koksnes, koka izstrādājumu ražošana un poligrāfija
Ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana
Gumijas, plastmasas un citu nemetālisko produktu ražošana
Metālu un metālizstrādājumu ražošana
Elektronisko, elektrisko un citur neklasificētu iekārtu ražošana
Automobiļu un citu transportlīdzekļu ražošana
Mēbeļu, cita veida ražošana un remonts
Darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā 2012. gadā,
tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

10. Eksporta aktivitātēm apstrādes rūpniecībā ir nozīme
40
30
20
10
0
-10
40
30
20
10
0
-10
Mediāna 25. procentīle 10. procentīle
90. procentīle 75. procentīle
• Eksportējošie uzņēmumi ir manāmi
produktīvāki par neeksportējošiem
 Visproduktīvākie ir pastāvīgie eksportētāji
(eksportēja pēdējos trīs gadus)
• Eksporta aktivitāte un produktivitāte, kas
izriet no kā? Redzot jauno eksportētāju
zemo produktivitāti, ir divi iespējamie
skaidrojumi:
 Konkurence ārējos tirgos “uztrenē” uzņēmumu
un produktivitāte pieaug
 Augsti produktīvs uzņēmums sākumā zaudē
produktivitāti, tirgus “iekarošanas” izdevumu dēļ
• Diskusijai: vai atbalstīt eksporta aktivitātes?
Darbaspēka produktivitāte 2012. gadā,
tūkst. eiro uz vienu nodarbināto

11. Atšķirība starp eksportētājiem un neeksportētājiem īpaši
nozīmīga vidējiem uzņēmumiem
18
16
14
12
10
8
6
4
2
0
Darbaspēka produktivitāte apstrādes rūpniecībā 2012. gadā,
tūkst. eiro uz vienu nodarbināto (mediāna uzņēmumam)
Visi uzņēmumi 1 - 9 darbinieki 10 - 19 darbinieki 20 - 49 darbinieki 50 - 249 darbinieki > 250 darbinieki
Neeksportētēji Visi uzņēmumi Eksportētāji

12. Resursu izvietojuma loma produktivitātes izaugsmē
• Produktivitātes izaugsme mazinājusies kopš 2010. gada
• Kāda ir resursu (t.i., darbaspēka) izvietojuma loma produktivitātes izaugsmē
Latvijā?
• Darbaspēka izvietojums pa uzņēmumiem var ietekmēt kopējo produktivitātes
līmeni
 Uzņēmumu produktivitāte ir ļoti dažāda
 Izvietojums pozitīvi ietekmē kopējo produktivitāti, ja vairākums darbinieku strādā produktīvākajos
uzņēmumos
• Pie labi funkcionējošiem tirgus mehānismiem, produktīvāki uzņēmumi piesaista
vairāk darbinieku

13. Vienkāršots ilustratīvs piemērs
Pozitīva izvietojuma efektivitāte
Uzņēmums
Darbinieku
skaits
Pievienotā
vērtība
(EUR)
Produktivitāte
(EUR uz cilv.)
A 10 10’000 1’000
B 90 180’000 2’000
Kopā 100 190’000 1’900
Uzņēmumu vidējais 1’500
Izvietošanas efektivitātes devums 400
Izvietojuma efektivitāte
400/1500 ≈
≈ 0.27 > 0
Negatīva izvietojuma efektivitāte
Uzņēmums
Darbinieku
skaits
Pievienotā
vērtība
(EUR)
Produktivitāte
(EUR uz cilv.)
A 80 80’000 1’000
B 20 40’000 2’000
Kopā 100 120’000 1’200
Uzņēmumu vidējais 1’500
Izvietošanas efektivitātes devums -300
Izvietojuma efektivitāte
-300/1500 =
= -0.2 < 0

14. Metodoloģija
Fundamentālie faktori vs. darbaspēka izvietojums
Vispārinājām vienkāršoto piemēru uz nozari ar N uzņēmumiem
(Olley and Pakes, 1996):
Nozares produktivitāte pieaug ja:
1. Pieaug “vidējā uzņēmumu produktivitāte”
2. Produktīvākajos uzņēmumos strādā vairāk darbinieku

15. Resursu izvietojuma loma produktivitātes izaugsmē
• Cik lielā mērā “darbaspēka izvietojuma efektivitāte” palielina produktivitāti?
• Starptautiski pētījumi rāda, ka:
o ASV “izvietojuma efektivitāte” ≈ 0.5 (proti, palielina produktivitāti par 50%)
o ES valstīs: 0.15 – 0.4
• Kāda šie skaitļi ir Latvijā (Haltiwanger et al., 2009)?
o 1995.-1996. gadā: -0.10
o 1998.-1999. gadā: +0.14

16. Rezultāti apstrādes rūpniecības sektorā
Darbaspēka produktivitātes pieauguma sastāvdaļas,
tūkst. eiro uz vienu nodarbināto 2010. gada cenās
18.0
16.0
14.0
12.0
10.0
8.0
6.0
4.0
2.0
0.0
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
darbaspēka izvietojuma efektivitāte
vidējā uzņēmumu produktivitāte
No 2006. līdz 2012. gadam produktivitāte
pieauga par ~30%
• “vidējā uzņēmumu produktivitāte”
pieauga par 17%
• “darbaspēka izvietojuma
efektivitāte” palielinājās par 14%
 0.19 (2006) → 0.33 (2012)
 straujš pieaugums 2009.–2010.
gadā
• Kopš 2007. gada produktivitātes
pieaugums tikai uz “izvietojuma
efektivitātes” rēķina

17. Grūti cerēt uz būtisku “izvietojuma efektivitātes”
uzlabojumu nākotnē
0.6
0.5
0.4
0.3
0.2
0.1
0
Pārtikas, dzērienu un
tabaku produktu
ražošana
Tekstīlizstrādājumu un
apģērbu ražošana
Koksnes, koka
izstrādājumu ražošana un
poligrāfija
Ķīmisko un farmaceitisko
produktu ražōšana
Gumijas, plastmasas un
citu nemetālisko
produktu ražošana
Metālu un
metālizstrādājumu
ražošana
Elektronisko, elektrisko
un citur neklasificētu
iekārtu ražošana
Automobiļu un citu
transportlīdzekļu
ražošana
Mēbeļu, cita veida
ražošana un remonts
2006.-2007. gads 2011.-2012. gads
• Esam tuvu ES augšējām līmenim
(0.40)
• Apakšsektoros ar zemāko
izvietojuma efektivitāti tika
novērota vislielākā izaugsme krīzes
laikā
• Izvietojuma efektivitāti vieglāk
uzlabot krīzes laikā
Darbaspēka izvietojuma efektivitātes pārmaiņas rūpniecības
apakšnozarēs

18. Kopsavilkums
 Produktivitātes pieaugumu 2009.-2012.gadā pārsvarā noteica darbaspēka
izvietojuma efektivitātes kāpums
– darbinieki pārvietojas uz produktīvākiem uzņēmumiem…
– … bet uzņēmumu produktivitāte pieauga maz
 Vairs nevaram cerēt uz būtisku resursu izvietojuma efektivitātes uzlabojumu
– jau tā esam tuvu ES maksimumam
– tas liek šaubīties par tālāko konkurētspējas uzlabojumu un tautsaimniecības izaugsmi
 Nepieciešams celt uzņēmumu produktivitāti, kas nozīmē cilvēkkapitāla un
tehnoloģiju uzlabojumus
– fokuss uz inovācijām un izglītību, bet…

19. Latvijas ieguldījumi zinātnē un attīstībā ir vieni no
zemākajām Eiropas Savienībā
3.63
3.49
2.84
2.74
2.66
2.20
2.06
1.95
1.92
1.74
1.52
1.49
1.49
1.47
1.29
1.28
1.21
1.12
0.84
0.83
0.70
0.66
0.64
0.61
0.60
0.54
0.47
0.46
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
Somija
Zviedrija
Dānija
Vācija
Austrija
Francija
Beļģija
Slovēnija
Nīderlande
Lielbritānija
Igaunija
Čehija
Luksemburga
Īrija
Portugāle
Spānija
Itālija
Ungārija
Lietuva
Horvātija
Polija
Malta
Grieķija
Slovākija
Latvija
Bulgārija
Rumānija
Kipra
Ārvalstu finansējums
Privāto bezpeļņas iestāžu finansējums
Augstskolu finansējums
Uzņēmumu finansējums
Valsts finansējums
Viss finansējums
Ieguldījumi zinātnē un attīstībā, un to finansējums pa sektoriem,
% no IKP, vidēji 2002.-2012. gadā

20. Arī patentu ziņā esam atpalikuši no Eiropas valstīm
Patentu iesniegumi Eiropas Patentu birojā 2012. gadā,
6.6
450
400
350
300
250
200
150
100
50
0
Šveice
Zviedrija
Vācija
Somija
Dānija
Austrija
Nīderlandes
Luksemburga
Beļģija
Francija
Norvēģija
Lielbritānija
Itālija
Īrija
Slovēnija
Spānija
Igaunija
Īslande
Ungārija
Čehija
Polija
Slovākija
Portugāle
Horvātija
Latvija
Lietuva
Malta
Grieķija
Bulgārija
Rumānija
skaits uz milj. iedzīvotāju