Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā

5,572 views

Published on

Latvijas Bankas ekonomistes Līvas Zorgenfreijas prezentācija Latvijas Bankas seminārā ekonomikas skolotājiem "Aktualitātes ekonomikā 2016".

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā

  1. 1. 1 Ekonomiskās attīstības tendences un monetārā politika eirozonā Līva Zorgenfreija Monetārās politikas pārvaldes ekonomiste 24.08.2016 Rīga
  2. 2. Lielākās nozares gan eiro zonā, gan Latvijā ir rūpniecība, sabiedriskie pakalpojumi, tirdzniecība un nekustamais īpašums Pievienotās vērtības sadalījums pa nozarēm (%)Eiro zona Latvija 2
  3. 3. Eiro zonas ekonomika pakāpeniski atkopjas, nesen pārsniegusi pirmskrīzes līmeni; Latvijai vēl ir, kur augt, taču izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši Reālais IKP (indekss, 2008.g 1.cet.=100) 70.0 75.0 80.0 85.0 90.0 95.0 100.0 105.0 110.0 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 EZ-19 Vācija Grieķija Spānija Francija Itālija Latvija Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini 1.6 -0.9 -0.3 0.9 1.6 6.2 4.0 3.0 2.4 2.7 -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 7.0 2011 2012 2013 2014 2015 Eiro zona Latvija Reālā IKP izaugsme (%) 3
  4. 4. Bez straujākas izaugsmes arī bezdarba līmenis samazinās ļoti gausi Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) Avots: Eurostat 0 5 10 15 20 25 30 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Eiro zona Vācija Grieķija Spānija Francija Itālija Latvija 4
  5. 5. Ekonomiskā izaugsme bijusi un turpinās būt mērena. Brexit ietekmē Anglijas centrālā banka pazeminājusi UK izaugsmes prognozes. Visdrīzāk Brexit rezultātā redzēsim arī eiro zonas prognožu samazinājumu -2.0 -1.0 0.0 1.0 2.0 3.0 4.0 5.0 6.0 7.0 8.0 ASV Lielbritānija Dānija Zviedrija Āzijas valstis NVS valstis Pasaule Latvija Eiro zona Vidēji 2011-2013 Vidēji 2014-2015 Vidēji 2016-2018 Anglijas CB pēc-referenduma, 2016-2018 Faktiskā un prognozētā reālā IKP izaugsme eiro zonā un pasaulē (vidēji norādītajā periodā, %) Avots: ECB 2016g. Jūnija BMPE prognozes, Anglijas centrālās bankas prognozes no 2016.g Augusta Inflācijas ziņojuma 5
  6. 6. 6 Preču cenas, īpaši naftas cenas pasaulē pēdējo gadu laikā ļoti strauji kritušās. Naftas cenas šobrīd ir par 56% zemākas, nekā 2014.g vidū Pasaules preču cenas: pārtika (indekss), nafta (USD/barelā) Avots: Bloomberg 0 20 40 60 80 100 120 140 160 0 500 1000 1500 2000 2500 Pārtika Nafta (labā ass) -76%
  7. 7. Izejvielu cenu kritums ir būtiski mazinājis vidējo cenu kāpumu eiro zonā Eiro zonas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos) -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces Pārtika Inflācija kopā Avots: Eurostat 7
  8. 8. Izejvielu cenām arvien ir būtiska ietekme uz patēriņa cenām arī Latvijā, izmaksu ietekmē sarūk arī pakalpojumu cenu devums 8 -2.0 0.0 2.0 4.0 6.0 8.0 10.0 12.0 14.0 16.0 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Pakalpojumi Enerģija Pārējās preces Pārtika Inflācija kopā Latvijas inflācija pa komponentēm (%, devumi procentu punktos) 2.3 0.0 0.7 0.2 -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 2012 2013 2014 2015 Avots: Eurostat Avots: Eurostat
  9. 9. 9 Monetārā transmisija Ekonomiskā aktivitāte Inflācija Inflācijas gaidas Procentu likmes Valūtas maiņas kurss
  10. 10. 10 Jau kopš 2009. gada pasaules lielākās centrālās bankas bāzes procentu likmes uztur tuvu pie nulles, citas jau negatīvā teritorijā -1 0 1 2 3 4 5 6 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 ECB Bank of Japan FED funds rate Bank of England bank rate Riksbank repo rate Swiss national bank LIBOR target rate Lielāko centrālo banku bāzes procentu likmes (%) Avots: Bloomberg
  11. 11. 11 2014. gada jūnijā ECB kļuva par pirmo vadošo centrālo banku, kas ieviesa negatīvas procentu likmes. ECB likmēm seko naudas tirgus likmes – arī negatīvā teritorijā. Taču tas nav bijis pietiekami, lai sasniegtu mērķi – inflāciju tuvu, bet zem 2% … → Stabilizēt cenu līmeni monetārajā savienībā → Uzlabot transmisijas mehānismu → Samazināt īstermiņa aizņēmumu procentu likmes eiro zonas starpbanku tirgū → Stimulēt kreditēšanas attīstību Avots: ECB, Bloomberg Galvenās procentu likmes un naudas tirgus likmes Eirosistēmā (%) -0.6 -0.4 -0.2 0 0.2 0.4 0.6 0.8 1 2014 2015 2016 Noguldījuma iespējas likme Galvenā refinansēšanas likme Aizdevuma iespējas likme EURIBOR-3M
  12. 12. 12 Standarta instrumenti TLTRO ABSPP CBPP3 PSPP CSPP ECB izmantotie darbarīki cenu stabilitātes nodrošināšanai …tādēļ tika ieviesti nestandarta mēri: Eirosistēma šobrīd piedāvā bankām likviditāti caur daudziem papildus kanāliem Banku likviditāte Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma
  13. 13. 14 Kā paplašinātā aktīvu pirkšanas programma strādā? Avots: ECB, BBC Eirosistēma no finanšu institūcijām iegādājas parāda vērtspapīrus… 1. 3. 2. 4. 5. …ļaujot uzņēmumiem un mājsaimniecībām aizņemties vairāk… … kā rezultātā samazinās procentu likmes… …veicinot uzņēmumu attīstību un mājsaimniecību patēriņu… …stimulējot tautsaimniecības izaugsmi
  14. 14. Valdības obligāciju ienesīguma līkne, EIRO ZONA -1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 3M 6M 9M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y Janvāris 2014 16.08.2016 Valdības obligāciju ienesīguma līkne, LATVIJA -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 6M 1Y 2Y 3Y 4Y 5Y 6Y 7Y 8Y 9Y 10Y Janvāris 2014 16.08.2016Avots: Bloomberg PAPP būtiski mazinājis valdību aizņēmumu izmaksas. Parāda refinansēšanas izmaksas kļuvušas ievērojami lētākas 15
  15. 15. Kredītiestāžu aizdevumu procentu likmes no jauna izsniegtiem kredītiem nefinanšu uzņēmumiem* (%) Avots: ECB SDW, Latvijas Bankas aprēķini Kopš uzsākta PAPP kredītiestāžu aizdevumu likmes uzņēmumiem ir ievērojami samazinājušās 0 1 2 3 4 5 6 7 8 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Vācija Igaunija Somija Francija Grieķija Īrija Itālija Lietuva Latvija Portugāle Eiro zona * Ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam 16
  16. 16. 17 Aizdevumu pieauguma tempi eiro zonā pozitīvi, bet par spīti brīvi pieejamai likviditātei – lēna kreditēšanas atkopšanās; Latvijā kreditēšanas pārmaiņu temps tuvojas eiro zonas vidējam līmenim, bet ievērojami atpaliekam no kaimiņvalstīm Kreditēšanas gada pārmaiņas iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām (%) -15 -10 -5 0 5 10 Jan/14 Apr/14 Jul/14 Oct/14 Jan/15 Apr/15 Jul/15 Oct/15 Jan/16 Apr/16 Igaunija Lietuva Latvija Eiro zonaAvots: ECB
  17. 17. Valūtas maiņas kurss EUR USD (labā ass), Nominālais efektīvais kurss 2005=100 (kreisā ass) Avots: ECB, Eurostat Monetārās politika ietekmējusi arī eiro kursu. Tas krities, tādējādi balstot eksportētājus un ekonomikas attīstību 1.000 1.050 1.100 1.150 1.200 1.250 1.300 1.350 1.400 1.450 90.0 92.0 94.0 96.0 98.0 100.0 102.0 104.0 106.0 108.0 110.0 2012 2013 2014 2015 2016 Eiro zonas NEER (38) EUR USD 18
  18. 18. Fiskālā politika: vēl ir, kur augt! LV valdība turpina veidot budžetu ar deficītu, nodokļu paaugstināšana rada nenoteiktību. Nepieciešamas strukturālās reformas, lai nelietu naudu caurā mucā -10 -8 -6 -4 -2 0 2 4 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 Eiro zona - 19 Igaunija Latvija 19 Vispārējās valdības budžeta bilance (% no IKP) Avots: Eurostat
  19. 19. 20 Gan stabilitātei, gan izaugsmei nepieciešami trīs atbalsta punkti. Monetārā politika nevar būt pietiekami efektīva, ja eiro zonas valstīs netiek īstenota atbilstoša fiskālā un strukturāla politika.
  20. 20. Kopsavilkums • Eiro zonas IKP izaugsme lēna, Latvijas IKP izaugsmes tempi pēdējā laikā sarukuši; • Jau tā ne pārāk optimistiskās ekonomiskās izaugsmes prognozes visdrīzāk Brexit ietekmē tiks pārskatītas uz leju – mūsu tradicionālo eksporta tirgu izaugsme saglabāsies lēna; • Inflācija pēdējos gados eiro zonā un Latvijā ļoti zema gan zemās izaugsmes, gan (jo īpaši) straujā izejvielu cenu krituma rezultātā; • ECB cīņa pret zemo inflāciju: PAPP (jo standarta monetārās politikas instrumenti nav pietiekami efektīvi) o pazeminājušās procentu likmes gan valstīm, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem – lēnām atjaunojas kreditēšana; o sarucis valūtas kurss, tā atbalstot eksportētājus; • Monetārā politika viena pati nespēj balstīt ekonomiku – vajadzīgs atbalsts arī no fiskālas politikas puses; nepieciešams veikt strukturālās reformas.
  21. 21. 22 PALDIES PAR UZMANĪBU!

×