2017. gada 13. septembrī notika Kapitāls Network organizētā konference Enerģētika 2017. Tajā ar prezentāciju "Enerģijas nozares attīstības iespējas makroekonomiskā skatījumā" uzstājās arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Daina Paula.

1. ENERĢIJAS NOZARES ATTĪSTĪBAS IESPĒJAS
MAKROEKONOMISKĀ SKATĪJUMĀ
Daina Paula
13.09.2017

2. SATURS
• Enerģijas nozares devums tautsaimniecībā Latvijā un ES valstīs
• Tautsaimniecības energointensitāte Latvijā un ES valstīs
• Enerģijas nozares produktivitātes attīstība
• Enerģijas patēriņš un tautsaimniecības attīstības prognozes
• Enerģijas nozares attīstības rāmji: šaurais iekšzemes tirgus, eksporta
iespējas un politikas mērķi

3. ENERĢIJAS NOZARES ĪPATSVARS LATVIJĀ BŪTISKI SARUCIS, BET IR
STARP AUGSTĀKAJIEM ES VALSTĪS
0.0
0.5
1.0
1.5
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5 BG
PL
CZ
EE
RO
PT
SK
HR
LV
SI
ES
SE
FI
HU
EU28
LT
GR
DE
FR
IT
AT
UK
BE
DK
IE
CY
LU
NL
2.0
2.5
3.0
3.5
4.0
4.5
5.0
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde
Enerģijas nozares īpatsvars pievienotajā vērtībā, %, faktiskajās cenās

4. AUGSTS ENERĢIJAS NOZARES ĪPATSVARS RAKSTURĪGS VALSTĪM AR AUGSTU
ENERGOINTENSITĀTI; LATVIJĀ TĀ SARŪK, AUGOT T/S PRODUKTIVITĀTEI
Tautsaimniecības energointensitāte (energoresursu bruto iekšzemes patēriņš,
kg naftas ekv. uz 1000 EUR IKP)
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
BG
EE
CZ
HU
PL
RO
SK
LV
LT
CR
SI
FI
BE
PT
GR
CY
FR
EU28
NL
EA19
ES
DE
SE
AT
IT
UK
MT
LU
DK
IE
200
250
300
350
400
450
500
1995
1996
1997
1998
1999
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde

5. DARBA RAŽĪGUMA PIEAUGUMS ENERĢIJAS NOZARĒ LATVIJĀ IR APSĪCIS
Darba ražīguma (uz nostrādāto stundu) dinamika salīdzināmās cenās, 2000. gada līmenis = 100%
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
220.0
240.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Tautsaimniecībā, uz nostrādāto stundu EA
Enerģijas nozarē, uz nostrādāto stundu EA
80.0
100.0
120.0
140.0
160.0
180.0
200.0
220.0
240.0
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Tautsaimniecībā, uz nostrādāto stundu LV
Enerģijas nozarē, uz nostrādāto stundu LV
Avots: Eurostat

6. NOZARĒ AUDZIS MAZU UZŅĒMUMU SKAITS (PIEMĒRAM, ELEKTRĪBAS
RAŽOŠANĀ) TAČU PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA TIK STRAUJI NEAUG
Elektroenerģijas ražošanas kapacitāte
koģenerācijas stacijās, 2007. gada līmenis = 100%
Enerģijas nozares pievienotās vērtības attīstība
salīdzināmās cenās, 2000. gada līmenis = 100%
100
105
110
115
120
125
130
135
140
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
6
0
100
200
300
400
500
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Koģenerācijas staciju skaits
Uzstādītā elektriskā jauda, MW
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

7. TOMĒR NOZARES RENTABILITĀTE PAGAIDĀM AUGSTĀKA NEKĀ
TAUTSAIMNIECĪBĀ VIDĒJI – TAS PALĪDZ UZTURĒT KONKURĒTSPĒJU
Nefinanšu investīcijas, 2008. gada līmenis = 100%
Rentabilitāte (peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem /
neto apgrozījums), %
7
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Tautsaimniecībā
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa
kondicionēšana
40
60
80
100
120
140
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
A-S nozares pavisam
D Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa
kondicionēšana
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

8. PRODUKTIVITĀTI IETEKMĒ TIRGUS LIELUMS, PATĒRIŅA ATTĪSTĪBA;
DEMOGRĀFISKĀ TENDENCE NENODROŠINA TĀLĀKU TAUTSAIMNIECĪBAS
IZAUGSMI
Energoresursu galapatēriņš Latvijā, TJ Iedzīvotāju skaits un tā prognozes (1995 = 100%)
8
160000
164000
168000
172000
176000
180000
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, OECD
65
70
75
80
85
90
95
100
105
1995
2000
2004
2017
2030
2050
2.5 milj.
1.7
milj.

9. ARĪ LĪDZDALĪBAS LĪMENIS DARBA TIRGŪ VĒSTURISKI AUGSTĀKAJĀ LĪMENĪ
UN PĀRSNIEDZ ES VIDĒJO
76.3
72.8
50
55
60
65
70
75
80
85
SE
DK
NL
DE
EE
UK
LV
AT
FI
LT
CZ
ES
PT
CY
EA
SK
SI
FR
IE
HU
LU
MT
PL
BG
EL
BE
CR
RO
IT
Līdzdalības līmenis (15-64 gadi; %) Līdzdalības līmenis 2016. gadā (vecums 15-64; %)
9
76.3
72.8
62
64
66
68
70
72
74
76
78
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
2015
2016
Latvija Eiro zona (19)
Avots: Eurostat; Centrālā statistikas pārvalde

10. VĒSTURISKI AUGSTS RAŽOŠANAS JAUDU IZMANTOŠANAS LĪMENIS APSTRĀDES
RŪPNIECĪBĀ NORĀDA UZ JAUNU INVESTĪCIJU NEPIECIEŠAMĪBU
10
0
50
100
150
200
250
300
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2000.1.cet.
3.cet.
2001.1.cet.
3.cet.
2002.1.cet.
3.cet.
2003.1.cet.
3.cet.
2004.1.cet.
3.cet.
2005.1.cet.
3.cet.
2006.1.cet.
3.cet.
2007.1.cet.
3.cet.
2008.1.cet.
3.cet.
2009.1.cet.
3.cet.
2010.1.cet.
3.cet.
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
3.cet.
Jaudu izmantošanas pakāpe rūpniecībā,% Investīcijas mašīnās un iekārtās, s.i.; 2010=100% (labā ass)
Avots: Eiropas Komisija, Eurostat
Jaudu izmantošana pakāpe apstrādes rūpniecībā, % un investīciju dinamika iekārtās un mašīnās
(bāzes indekss)
r

11. RELATĪVI PRET DARBASPĒKA PIESAISTI INVESTĪCIJĀS UZSĀKUSIES AUGŠUPEJA
11
0
20
40
60
80
100
120
140
160
0
5
10
15
20
25
30
35
40
2005.1.cet.
3.cet.
2006.1.cet.
3.cet.
2007.1.cet.
3.cet.
2008.1.cet.
3.cet.
2009.1.cet.
3.cet.
2010.1.cet.
3.cet.
2011.1.cet.
3.cet.
2012.1.cet.
3.cet.
2013.1.cet.
3.cet.
2014.1.cet.
3.cet.
2015.1.cet.
3.cet.
2016.1.cet.
3.cet.
2017.1.cet.
KPV/IKP, % faktiskajās
cenās
KPV uz 1 nodarbināto,
indekss (2005 Q1 = 100%,
izlīdzināti dati salīdzināmās
cenās, labā ass)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat
Kopējās pamatkapitāla veidošanas (KPV) attīstības rādītāji

12. ENERĢIJAS NOZARES UZŅĒMUMU ATTĪSTĪBU IETEKMĒ GAN EKONOMISKĀS
IZAUGSMES UN ENERĢIJAS PATĒRIŅA PROGNOZES, GAN POLITIKAS MĒRĶI
12
• Tie izaicinājumi, ar ko enerģētikas politikas veidotāji un nozaru uzņēmumi saskaras globāli un
Latvijā / tuvākajā reģionā atšķiras;
• Enerģijas nozares uzņēmuma iespējas: eksports vai papildu pakalpojumi;
• Eksporta iespējas – tālāka integrācija reģiona tirgū

13. TAUTSAIMNIECĪBAS LIELUMS ATGRIEŽAS PIE PIRMS KRĪZES SASNIEGTĀ
100
120
140
160
180
200
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017*2018*
Latvijas IKP salīdzināmās cenās, 2000. gada līmenis = 100%
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, -* - LB novērtējums

14. NOZARES EKSPORTA IESPĒJAS IETEKMĒ GAN CENU ATTĪSTĪBA, GAN
REĢIONA PATĒRIŅA TENDENCES UN TURPMĀKĀ ENERĢIJAS POLITIKA
Reālā eksporta dinamika, 2008. gada līmenis = 100%
14
0
50
100
150
200
250
300
350
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Energoresursu eksports (TJ) Kopējais preču eksports
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eurostat

15. KOPSAVILKUMS
15
• Enerģētika - nozare, bez kuras nekas nenotiek, bet vairāki faktori limitē tās uzņēmumu izaugsmi;
• Latvijas tautsaimniecības energointensitāte sarūk, tomēr ir viena noaugstākajām ES valstīs;
• Vienlaikus produktivitātes attīstība nozarē stagnē;
• Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā ir ar tendenci sarukt;
• Tālāku enerģijas nozares izaugsmi nosaka Latvijas tautsaimniecības kopējā produktivitāte un
reģiona attīstības iespējas;
• Ņemot vērā demogrāfiskās tendences un līdzdalības līmeni, Latvijas tautsaimniecības izaugsme
var balstīties galvenokārt uz produktivitātes kāpuma, bet investīciju līmenis to pagaidām būtiski
nesekmē;
• Pagaidām enerģijas nozares pelnītspēja ir nedaudz augstāka nekā tautsaimniecībā vidēji;
• Nozares izaugsmi varētu balstīt eksports, bet ne visu apakšnozaru uzņēmumiem ir iespēja
eksportēt