1. TUA programmas ieguvumi un riski -
skatījums no makroekonomiskā
viedokļa
Agnese Rutkovska
Latvijas Bankas ekonomiste
02.02.2015
Prezentācija un tās komentāri pieejami
www.makroekonomika.lv

2. TUA programmas kopējais īstermiņa
pienesums Latvijas ekonomikai ir pozitīvs.
• TUA programma vidēji veidoja ap 1.5% no IKP jeb 350 miljonus
eiro gadā
o tiešā veidā 0.4-0.5% no IKP + netiešā ietekme (multiplikatīvie efekti u.c.).
• TUA programma nodrošināja vismaz 30 miljonus eiro jeb 0.5% no
nodokļu un nodevu ieņēmumiem valsts budžetā
o Faktiski samaksāto nodokļu un nodevu apjoms ir lielāks, jo novērtējumā nav
iekļauti nodokļi, kuri tiek samaksāti par juridiskajiem, finanšu un citiem
pakalpojumiem neilgi pirms un pēc darījumu kārtošanas, un tūlītējie
labiekārtošanas darbi pēc nekustamā īpašuma iegādes. Nav iekļauti arī šo
pakalpojumu sniedzēju ienākumu un nodrošināto darbvietu pienesums
tautsaimniecībai un budžetam, kā arī multiplikatīvie efekti. Tāpat nav iekļauti tie
nodokļu ieņēmumi, kurus nodrošina TUA pieteicējiem un viņu ģimenes
locekļiem saistīto kapitālsabiedrību nomaksātie nodokļi.
2
Pēc Latvija Bankas aprēķiniem:

3. Tomēr TUA programma rada vairākus vidēja
un ilgāka termiņa riskus, kas var nelabvēlīgi
ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes
potenciālu nākotnē.
• Programmas rezultātā var pieaugt cenas NĪ nozarē kopumā un it
sevišķi - atsevišķos tirgus segmentos, tādejādi apgrūtinot Latvijas
iedzīvotāju iespēju tikt pie kvalitatīva mājokļa;
• Ilgstoši uzturot pārlieku atvieglotus TUA programmas
nosacījumus, ekonomiskā aktivitāte un darbaspēks arvien vairāk
var tikt novirzīts uz NĪ nozari un to apkalpojošo sfēru, atņemot tos
ražojošajām un Latvijas ilgtermiņa konkurētspēju veidojošajām
nozarēm.
3

4. LB uzskata, ka NĪ un būvniecības nozaru
atbalsts, mīkstinot TUA nosacījumus, ir tikai
īstermiņa risinājums.
• Tas piemērojams tautsaimniecības atdzišanas fāzē, bet nekādā ziņā
nevar kalpot kā Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmi
nodrošinošais stūrakmens!
o Šobrīd, kad Latvijas ekonomika strauji atdziest, būtu īstais laiks izmantot
iepriekšējos gados uzkrātās rezerves, lai tādejādi sildītu ekonomiku. Diemžēl
šādu rezervju uzkrājumu mums šobrīd nav;
o Diemžēl nav veikts arī pašu mājasdarbs – strukturālās reformas izglītības
nozarē, kas ļautu cerēt uz būtisku uz zināšanām balstītu ekonomiskās
aktivitātes pieaugumu tuvākajā nākotnē;
o Šādos apstākļos TUA nosacījumu mīkstināšana, šķiet, ir gandrīz vienīgais
pašlaik pieejamais ekonomikas sildīšanas instruments (vēl arī ES fondi), lai
arī nebūt ne perfekts.
4

5. Izaugsmei svarīgākas ir produktīvās
investīcijas
• TUA programmas kontekstā nozīmīgākais uzdevums ir mainīt tās
akcentus un veicināt investīcijas tieši ražojošajā sfērā. Līdz ar to
būtu nepieciešams saglabāt maksimāli labvēlīgus nosacījumus
TUA pret investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā.
• Nepieciešama diskusija par TUA programmas pielāgošanu
ekonomiskā cikla attīstības fāzei, piemēram, ieviešot automātiskā
stabilizatora principu (tas nozīmētu mainīt investīciju sliekšņus,
ekonomikai sasniedzot noteiktus rādītājus, tas ir, "karstot" vai
"atdziestot“)
5

6. Makroekonomiskais fons skaitļos

7. IKP reālais gada temps (%, s.i.)
IKP pieauguma tempi palēninās
7
-10
-9
-8
-7
-6
-5
-4
-3
-2
-1
0
1
2
3
4
5
6
7
8
1.cet.
2010
1.cet.
2011
1.cet.
2012
1.cet.
2013
1.cet.
2014
Datu avots: CSP
4.8
2.4
2.0
0
1
2
3
4
5
6
2013 2014 2015 P

8. Būvniecības nozares ieguldījums samazinās, ja
nebūtu ES fondu līdzekļu, tad situācija būtu vēl
bēdīgāka
-4.0
-2.0
0.0
2.0
4.0
6.0
8.0
10.0
20111.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
Produktu nodokļi
Publiskie pak.
Privātie pakalpojumi
Transports
Tirdzniecība
Būvniecība
Apstr. rūpn.
Enerģētika un ieguv. rūpn.
Lauksaimniecība
IKP, g/g, %
8
Nozaru devums reālā IKP gada pārmaiņās, procentu punkti
Datu avots: CSP

9. Investīcijas raksturojošie rādītāji (2010 = 100; %)
Ģeopolitiskā fona dēļ investori ir piesardzīgi.
Investīcijas sarūk, bremzējas arī iepriekš strauji
augošā ēku būvniecība(Imigrācijas un Maksātnespējas likumu grozījumu ietekme)
9
50
75
100
125
150
175
200
1.cet.
2010
3.cet 1.cet.
2011
3.cet. 1.cet.
2012
3.cet. 1.cet.
2013
3.cet. 1.cet.
2014
3.cet.
Kopējā pamatkapitāla veidošana Ēku būvniecība
Inženierbūvju būvniecība Kapitālpreču imports (nominālais)
Datu avots: CSP, Eurostat

10. 0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
20101.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20111.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
Pārējās inženierbūves
Cauruļvadi
Ostas
Ceļi&tilti
Pārējās nedzīvojamās
Skolas
Rūpnīcas&noliktavas
Administratīvās ēkas
Viesnīcas
Dzīvojamās ēkas
Dzīvojamo ēku būvniecība sākusi straujāk augt
2013.g, pirms tam TUA kārotājiem galvenokārt
tika piedāvāts jau esošais dzīv.fonds
Būvniecība un remonts, faktiskās cenas, tūkst. eiro, s.i.
Avots: CSP, LB aprēķini

11. Dzīvojamais fonds uz 1 iedz. būtiski audzis,
bet tas neizslēdz piedāvājuma trūkumu jaunos
kvalitatīvos projektos.
53
55
57
59
61
63
65
67
69
71
-400
-350
-300
-250
-200
-150
-100
-50
0
50
2000
2001
2002
2003
2004
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
2014
Dzīvojamais fonds (milj. m²) (labā ass)
Derīgās TUA par investīcijām (tūkst.)
Iedzīvotāji (tūkst., pārmaiņas pret 2000.g.1.janv.)
TUA programma stimulējusi
mājokļu pieprasījumu,
kas:
*no vienas puses - samazina
iespējas pašmāju ģimenēm
nopirkt kvalitatīvu dzīvokli,
*no otras puses -veicinājusi
jaunu ēku būvniecību, kas bez
nerezidentu pieprasījuma
nebūtu plānotas zemā
iekšzemes pieprasījuma dēļ,
TUA programma palīdzējusi
uzturēt emigrācijas dēļ
nepieprasītās platības.
Datu avots: CSP, PMLP, autores novērtējums dzīvojamajam fondam starp tautskaišu datiem un 2013-2014, izmantojot datus par jaunajiem
uzceltajiem mājokļiem un pieņēmumus par likvidētajām platībām. Autores novērtējums arī derīgajām TUA uz 2015.g.1.janv.

12. NĪ cenas ietekmē nerezidentu pieprasījums,
rezidentu ienākumi un kreditēšanas aktivitāte,
būvniecības izmaksas, īres maksas u.c. faktori.
Datu avots: CSP
Mājokļu cenu indekss, 2010=100 Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz
vienu ģimenes locekli, eiro mēnesī
80
100
120
140
160
180
200
20061.cet.
20071.cet.
20081.cet.
20091.cet.
20101.cet.
20111.cet.
20121.cet.
20131.cet.
20141.cet.
Mājokļi kopā
Jaunie mājokļi
Lietotie mājokļi
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
2005
2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
2013
Ienākumi vidēji
20% turīgāko ģimeņu ienākumi

13. Cenu kāpums vērojams luksusa segmentā –
Vecrīgā un Jūrmalā, neietekmējot vidējas
pārticības ģimeņu iespējas iegādāties mājokli.
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
4500
20101.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20111.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20121.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20131.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
20141.cet.
2.cet.
3.cet.
4.cet.
Vidējā cena dzīvoklim
jaunbūvē Vecrīgas tuvumā
Vidējā cena dzīvoklim
jaunbūvē Rīgas centrā
Vidējā cena dzīvoklim
jaunbūvē Rīgas mikrorajonā
Sērijveida dzīvokļa cena
Cenu dinamika dzīvokļiem Rīgā, eiro/m2
Avots: Latio

14. Dzīvojamo ēku būvniecības izmaksas kopš
2010.g. augušas vien par 7.9%. Būvizmaksas
nozīmīgāk ietekmēja ES fondi nevis TUA.
Būvniecības izmaksu indeksi objektu grupās, 2010.g.=100%
(svari, % no visiem objektiem)
Datu avots: CSP
90
100
110
120
130
140
2010I
2011I
2012I
2013I
2014I
VISI OBJEKTI (100%)
Dzīvojamās ēkas (11%)
Nedzīvojamās ēkas (30%)
Inženierbūves (59%)
..transporta objekti (45%)
..pazemes maģistrālie
cauruļvadi (13%)

15. 0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
I
2008
I
2009
I
2010
I
2011
I
2012
I
2013
I
2014
Avots: FKTK
Kredītu maksājumu kavējumi (>180
dienām), milj. eiro
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
2010IX
XII
2011III
VI
IX
XII
2012III
VI
IX
XII
2013III
VI
IX
XII
2014III
VI
IX
XII
Nefinanšu sabiedrības
Mājsaimniecības
Nerezidenti
>90 dienām kavētie kredīti* (milj. eiro)
* bez Parex bankas un Latvijas Krājbankas datiem
TUA pieprasījums ļāva pārdot liekos īpašumus
un atdot parādu →artava privātpersonu,
uzņēmumu un banku finanšu stabilizācijā

16. Latvijā viesojas un kādu laiku uzturas ne
tikai TUA saņēmēji.
• Gan izsniegto TUA, gan vīzu skaits pieaug - valstis cīnās par
ārvalstu viesu naudas makiem.
• Šengenas vīzu var izsniegt uz 5 gadiem ar iespēju uzturēties 3
mēnešus katrā no pusgadiem, TUA var izsniegt uz 5 gadiem ar
iespēju uzturēties bez ierobežojumiem, priekšrocība salīdzinājumā
ar vīzām - tiesības strādāt un brīvāk pārvietoties Eiropas Savienībā.
TUA saņemšana vienlaikus ir ar augstākām drošības pārbaudēm un
piesaista vidēji vairāk naudas ekonomikai.
• Nedz vīzu, nedz TUA saņēmējiem nav tiesību uz sociālo atbalstu
no valsts, un to saņēmēji nevar piedalīties vēlēšanās.
16
2013. gadā tika pieteiktas 4.5 tūkst. TUA un 205 tūkst. Šengenas vīzas

17. TUA nereti vaino lielā krievu valodas
skanējumā. 2013.g. pieteiktas 4.5 tūkst. TUA
un 205 tūkst. vīzas.
0
50
100
150
200
2010
2011
2012
2013
TUA
pieteikto
personu
skaits
Latvijas
izsniegtās
Šengenas
vīzas
Datu avots: Eiropas Komisija, PMLP
Šengenas ieceļošanas vīzas, tūkst. vīzu TUA pieteikto personu skaits un Latvijas
izsniegtās Šengenas vīzas, tūkst.
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2000
2200
2400
2600
2009 2010 2011 2012 2013
Francija
Spānija
Vācija
Itālija
Somija
Grieķija
Polija
Lietuva
Latvija
Igaunija

18. TUA programmas ietekme vērtējama arī
ārpus ekonomikas rāmja
• Makroekonomiskie rādītāji ir bezkaislīgi, un īstermiņā galvenokārt
uzrādīs tikai pozitīvu ietekmi – kamēr būvizmaksas, mājokļu cenas
nebūs “uzkarsušas”, nebūs bažu par nerezidentu kreditēšanu utt.
• Tomēr jāvērtē (bet bez publiskajā diskusijā nereti sastopamās
pārspīlēšanas) arī drošības riskus, sabiedrības intergrācijas
jautājumus u.c. citus faktorus.
• Pārdomām pievienoju vēl divus aspektus no makroekonomikas
skatījuma, kuri varētu ietekmēt sabiedrības noskaņojumu:
o augstā ienākumu nevienlīdzība Latvijā, kas pēc pēdējiem datiem atkal ir
augusi →vai TUA programma neveicina ienākumu plaisas palielināšanos?
o augstais ēnu ekonomikas līmenis
18
Kāpēc liela daļa sabiedrības ir pret TUA programmu?

19. Ja uzņēmēji godīgāk maksātu nodokļus, tad
pārliecināt iedzīvotājus un Saeimu par nozaru
devumu ekonomikā & budžetā būtu vieglāk
Ēnu ekonomikas lielums (% no IKP) nozaru
dalījumā 2013. gadā privātajā sektorā.
Pārskatos neuztvertā ekonomika 2012.gadā (% no
KPV)
Datu avots: SSERīga (Sauka ,Putniņš)
18.6
27.0
20.5 19.8
45.3
0
50
Ražošana
Vairumtirdzniecība
Mazumtirdzniecība
Pakalpojumi
Celtniecība
25.0
31.0
25.0
32.0
26.0
38.0
48.0
0
50
Apstrādesrūpniecība
Būvniecība
Tirdzniecība
Viesnīcas&ēdināšana
Juridiskie,grāmatved.,
arhitektūraspakalp.
Iznomāšana,tūrisma
biroji,apsardze
Individuāliepakalp.
(auklītes,apkopējas)
Datu avots: CSP

20. Paldies par uzmanību!
Prezentācija un tās komentāri pieejami
www.makroekonomika.lv