2. IKP
Iekšzemes kopprodukts ir visu saražoto preču
un pakalpojumu vērtība kādas teritorijas
ietvaros kādā laika periodā
3. IKP stuktūra
Lai analizētu ekonomisko darbības veidu un nozaru nozīmi valsts
ekonomikā, IKP sadalījumu aprēķina pa darbības veidiem:
Rūpniecība 17%
Būvniecība 5 %
Transports 12%
Tirdzniecība 15 %
Pakalpojumi 37%
Produktu nodokļi 10%
Lauksaimniecība 4%
4. IKP veidi:
Nominālo IKP iegūst, summējot galapreču un
galapakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu ar
konkrētā gada faktiskajām cenām (vidējām
cenām).
Nominālais IKP tiek rēķināts faktiskajās cenās,
tāpēc nominālā IKP pieaugums ietver sevī gan
saražotās produkcijas apjoma izmaiņas, gan
cenu izmaiņas.
5. IKP veidi:
Reālo IKP aprēķina, summējot galapreču
un galapakalpojumu fiziskā apjoma
reizinājumu ar izvēlētā bāzes gada vidējām
cenām.
Reālais IKP ietver sevī tikai apjoma
izmaiņas, bet neietver cenu izmaiņas.
http://www.csb.gov.lv/
6. IKP veidi:
Potenciālais IKP ir maksimāli iespējamo
galapreču un pakalpojumu daudzums,
ko var saražot tautsaimniecībā, pilnīgi
izmantojot visus ražošanas resursus.
7.
8. IKP neieskaita:
1) Valsts transfertmaksājumus - pensijas, pabalstus.
2) Privātos transfertmaksājumus - naudas pārvedumus,
dāvinājumus, mantojumus.
3) Darījumus ar vērtspapīriem, jo mainās tikai vērtspapīru
īpašnieks, bet jauna vērtība netiek radīta. IKP palielināsies par
summu, ko darījuma dalībnieki samaksā brokerim par šī
pakalpojuma veikšanu.
4) Darījumus ar lietotām precēm, jo to vērtība IKP tika ieskaitīta
tad, kad šī prece tika pārdota pirmo reizi.
9. Starpprodukts→Pievienota vertiba→Galaprodukts
• IKP iekšzemes kopproduktā tiek ieskaitīta tikai
galaprodukta, t.i., galapreču un pakalpojumu, vērtība
• Starpprodukts ir preces vai pakalpojumi, kuri tiek
izmantoti, lai radītu kādu citu preci vai pakalpojumu.
• Pievienotā vērtība ir starpība starp kopējo preču un
pakalpojumu vērtību un ražošanā izlietoto
starpprodukta vērtību.
10. IKP uz vienu iedzīvotāju
• Lai salīdzinātu dzīves līmeni dažādās valstīs, lieto IKP
uz vienu iedzīvotāju.
• Tā kā cenu līmenis dažādās valstīs atšķiras, IKP uz vienu
iedzīvotāju tiek pārrēķināts, ņemot vērā cenu līmeņa
atšķirības. Šādu rādītāju sauc par "IKP uz vienu iedzīvotāju pēc
pirktspējas paritātes standartiem"
11. Ņemot IKP par pamatu tiek aprēķināti
vēl citi makroekonomiskie rādītāji
13. Ekonomikas izaugsme ir
process, kas valstī nodrošina iespējas palielināt preču
un pakalpojumu ražošanu
Ekonomiskā izaugsme ir viens no galvenajiem
makroekonomikas mērķiem.
14. • Ekonomikas izaugsmi parasti nosaka ikgadējais
iekšzemes kopprodukts (IKP) vai nacionālā
kopprodukta (NKP) pieauguma temps, ko izsaka
procentos
Reālā IKP pieauguma temps 1=
IKPreālais 1 – IKPreālais 0
100
IKPreālais 0
17. Optimālie ekonomikas izaugsmes tempi
• Attīstītajām valstīm 2 – 3% gadā
• 5% jau liecinās par ekonomikas pārkaršanu
• Attīstības valstīm 5 – 6% gadā
• 8 – 10% jau liecinās par ekonomikas pārkaršanu
18. Mūsdienu
ekonomiskās izaugsmes pamatā ir
• gatavība pārejai no “rūpniecības” uz pakalpojumu
ekonomiku,
• lieli uzkrājumi investīciju finansēšanai,
• labi izveidota infrastruktūra,
• augsts tautas izglītības līmenis,
• zinātņu un augsto tehnoloģiju produkcijas ražošana un
izmantošana,
• valdības politika izglītības, zinātnes un ražošanas sasaistei
19. Ekonomikas izaugsmi nodrošina
• Darba un kapitāla daudzums, kvalitāte
• Stimuli, kas sekmē vēlmi strādāt
• Inovācijas
• Darba organizācijas uzlabošana
• Darba ražīguma paaugstināšana
• Valdības politika
21. Vai zemāk norādītie jēdzieni ir sinonīmi?
• Izaugsme
• Attīstība
• Labklājība
22. Ekonomiskā
izaugsme =
labklājība?
• Ekonomiskās izaugsmes rezultātā:
• pieaug resursu pieprasījums
• paaugstinās cenas, inflācija
• tiek piesārņota vide
• mazāk platību pārtikas audzēšanai
• vairāk jāizdod par ārstēšanos
Bad escape plan
23. Galvenais mērķis –
tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība
Ilgtspējīga attīstība nozīmē pašreizēju labklājības
pieaugumu visiem iedzīvotājiem, taču tā, lai tas
neapdraudētu labklājību nākotnē.
