"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2016. gada jūnijsLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns, Eiropas fiskālais ietvars: Quo vadis?
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2014. gada 16. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Banku Augstskolā 2015. gada 8. decembrī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo daudz neparedzamu un nepatīkamu problemātisku aspektu globālā mērogā, taču akciju tirgi pieaug pietiekami strauji. Tas apstiprina seno apgalvojumu, ka tirgi var pastāvēt arī ar riska faktoriem, ja vien tiem pamatā esošā ekonomika kļūst spēcīgāka. Vēl viens apgalvojums ir, ka no tirgus viedokļa vissvarīgākais ekonomiskais rādītājs ir tas, lai ASV ekonomika būtu stabila, kāda tā ir šobrīd un, iespējams, būs arī turpmāk.
Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji u...Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentācijas
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?
Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?Latvijas Banka
Autori:
Dr.oec. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs.
Dr.oec. Rūdolfs Bēms, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks.
Ekspertu sarunas, Rīgā 2014. gada 8. decembrī
Prezentācija „Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?”
http://www.makroekonomika.lv/latvijas-konkuretspeja-un-produktivitate-kas-talak
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2014. gada 16. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 29. maijā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Banku Augstskolā 2015. gada 8. decembrī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo daudz neparedzamu un nepatīkamu problemātisku aspektu globālā mērogā, taču akciju tirgi pieaug pietiekami strauji. Tas apstiprina seno apgalvojumu, ka tirgi var pastāvēt arī ar riska faktoriem, ja vien tiem pamatā esošā ekonomika kļūst spēcīgāka. Vēl viens apgalvojums ir, ka no tirgus viedokļa vissvarīgākais ekonomiskais rādītājs ir tas, lai ASV ekonomika būtu stabila, kāda tā ir šobrīd un, iespējams, būs arī turpmāk.
Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji u...Latvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: ci...Latvijas Banka
10.12.2015 Ekspertu sarunas "Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai?" prezentācijas
Eiropas Parlamenta deputāts, Dr.oec. Roberts Zīle: Piecu prezidentu plāns: cik reāli ir īstenojami tā četri posmi?
Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?Latvijas Banka
Autori:
Dr.oec. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs.
Dr.oec. Rūdolfs Bēms, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks.
Ekspertu sarunas, Rīgā 2014. gada 8. decembrī
Prezentācija „Latvijas konkurētspēja un produktivitāte: kas tālāk?”
http://www.makroekonomika.lv/latvijas-konkuretspeja-un-produktivitate-kas-talak
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Smart Continent research from 2014 on energy efficiency of buildings in Lithu...Gints Turlajs
Presentation of Smart Continent on research results on energy efficiency of buildings in Lithuania, completed in 2014. www.smartcontinent.com email info@aci.lv tel: +37129409509
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija "Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā" žurnāla "Kapitāls" Diskusijā klubā 2019. gada septembrī.
"Finanšu Stabilitātes Pārskata" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un pievērst uzmanību sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācija sniedz visaptverošu priekšstatu par svarīgākajām ekonomikas un politikas norisēm trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā, kā arī ieteikumus, ko darīt Latvijas politikas veidotājiem.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", Decembris 2017Latvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Vieslekcija "Globālās ekonomikas tendences" Banku augstskolāLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Andra Strazda prezentācija Banku Augstskolas studentiem šī gada 30. oktobrī. Prezentācijā aplūkotas tendences pasaules ekonomikā un koronavīrusa pandēmijas ietekme.
Aigars Rostovskis: Latvijai nepieciešama attīstības politika!IeguldiLatvija
Turība valdes priekšsēdētāja un LTRK viceprezidenta Aigara Rostovska prezentācija pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas norisinājās Rīgā no 2013. gada 2. līdz 4. jūlijam.
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
Project view of enterprise - suggested improvements in valuation and risk man...Gints Turlajs
Presentation of Gints Turlajs with suggestion for a new project risk evaluation method and new valuation method according to project view that requires new approact to organisation.
The presentation of Gints Turlajs: "Competitiveness - what it is, where is Latvia?" On national and enterprise competitveness, the situation of Latvia, Global Competitiveness Index, Innovation Union Scoreboard, Doing Business rating, policies to improve competitiveness.
Enterprise and insititution strategy management tool new description and selection algorthm.
In this presenation a new method of entperprise and institution strategy management tools is developed. First new precise definitions are given for most popular strategy management methods, afterwards a new algorithm is designed for the correct choice of strategy menagement tools. The methods of SWOT analysis, Balanced Scorecard, Blue ocean strategy, Bowman's strategy clock, Six sigma, Boston Consulting Group matrix are considered.
31. Izmaiņas ar Basel III ieviešanu Pirms Pēc Minimālā pamatkapitāla prasība 2% 4.5% Kapitāla rezerve 0% 2.5% Kapitāls kopā 2% 7% Pretcikliskais kapitāla buferis atkarībā no situācijas finanšu tirgos 0% 2.5%