Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksasLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Ulda Rutkastes prezentācija Ekspertu sarunās Latvijas Bankā "Skats uz eiro" 2012. gada 5. septembrī.
Eiro ieviešanas ietekme uz tautsaimniecībuLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula īsā prezentācijā ir apkopojusi svarīgākos rādītājus par Latvijas pirmo darbības gadu eiro zonā.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• ietaupījumu veidi un apjomi
• bažas, kas nav piepildījušās
• algas un inflācijas attiecības
• pensija un tās pirktspēja
• Latvijas kredītreitings
• ietekme uz valsts budžetu
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Autori:
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vecākā ekonometriste.
Andrejs Kurbatskis, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Ekspertu sarunas prezentācija: Kredītņēmēji zemo likmju laikmetāLatvijas Banka
Swedbank Finanšu institūta vadītāja Latvijā Reiņa Jansona prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats", 2016. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prezentācija: Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota uzņēmuma “Grant Thornton” biznesa rītā, 2016. gada 13. oktobrī.
Eiro zona joprojām mēģina atveseļoties pēc nesenās finanšu krīzes, turklāt jau tā zemās izaugsmes prognozes tiek vēl vairāk pazeminātas gan Eiropā, gan Latvijā. Ir skaidrs, ka jauni tirgi Latvijas eksporta izaugsmes turpmākai nodrošināšanai jāmeklē tālāk par kaimiņvalstīm. Pasaulē galvenais tautsaimniecības gravitācijas centrs joprojām ir ASV, taču arvien lielāku lomu iegūst arī Ķīnas tautsaimniecība. Pagaidām gan Latvijas ekonomiskās saites ar abām lielākajām pasaules tautsaimniecībām – ASV un īpaši Ķīnu – ir mazattīstītas. Tomēr norises šajās valstīs arvien vairāk ietekmē notikumus arī pie mums, tāpēc prezentācijā analizētas makroekonomikas norises abās lielākajās pasaules tautsaimniecībās.
Eiropas Savienības ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumentiLatvijas Banka
Krīze atklāja nesabalansētības Eiropas Savienības (ES) pārvaldības ietvarā.
Lai tās mazinātu, ES institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). To plānots īstenot, jau tuvākajā laikā veicot konkrētus pasākumus dalībvalstu fiskālās disciplīnas uzlabošanai (Fiskālā savienība), ekonomikas politikas koordinācijai (Ekonomiskā savienība), gan arī finanšu sektora noturības stiprināšanai (Banku savienība). Papildus ir paredzēts vairāk nekā patlaban iesaistīt nacionālos parlamentus ES politikas veidošanā (Politiskā savienība).
Lekcijā sniegts īss ieskats gan par līdz šim paveikto šajā sakarā, gan arī par nākotnē iecerēto, pamatojoties uz t.s. Piecu prezidentu ziņojumā ieskicēto Patiesas EMS ceļa karti. Lektore sniedz arī pārskatu par aktuālo situāciju un atvērtajiem jautājumiem šīs ceļa kartes īstenošanā.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
"Makroekonomisko Norišu Pārskats" 2015. gada decembrisLatvijas Banka
Izdevumā, izmantojot Latvijas Bankas, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes, Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datus, vērtētas ārējā sektora un eksporta, finanšu tirgus, iekšzemes pieprasījuma un piedāvājuma, izmaksu un cenu, kā arī maksājumu bilances norises un sniegtas tautsaimniecības attīstības un inflācijas prognozes.
Prezentācija izmantota lekcijā Vidzemes Augstskolā 2017. gada 12. aprīlī.
Ekonomiskās un politiskās situācijas raksturojums trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā. Prezentācijā analizētas norises tautsaimniecībā, tās attīstības prognozes, kā arī galvenie izaicinājumi un riski.
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes augstskolā 2014. gada 22. oktobrī.
Aplūkotās tēmas:
Eiro zonas monetārās politikas galvenie mērķi – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitātes kvantitatīvā analīze, ietekme uz tautsaimniecību.
Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem, monetārās politikas transmisijas mehānisms.
Monetārās politikas praktiskā īstenošanās eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, galvenie instrumenti, rezultāti, ieviešanas pieredze Latvijā.
Esošās situācijas izvērtējums.
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvarsLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.
Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.
Prof. Ramona Rupeika-Apoga: Kreditēšana LatvijāLatvijas Banka
Autore: Dr., Asoc. prof. Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitāte.
Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Kreditēšana Latvijā - teorija un realitāte", Rīgā 2014. gada 25. septembrī. http://www.makroekonomika.lv/kreditesana-latvija-teorija-un-realitate
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Ekspertu sarunas prezentācija: Kredītņēmēji zemo likmju laikmetāLatvijas Banka
Swedbank Finanšu institūta vadītāja Latvijā Reiņa Jansona prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēgaLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija "Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Ireland’s EU-IMF Program: A Safe Harbor in a Perfect StormLatvijas Banka
Presentation by Craig Beaumont, Assistant Director of the European Department, International Monetary Fund at the Conference "Have We Learnt Anything from the Crisis?" in Riga, Latvia. 17.10.2014
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2016. gada 28. janvārī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Ārlietu daļas vadītāja Mārča Dzelmes prezentācija " LTRK internacionalizācijas prioritātes 2016"
"Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā"
Ekspertu sarunas 2016. gada 24. maijā.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā 2016. gada 20. februārī.
Aplūkotās tēmas:
Tautsaimniecības izaugsme
kas īsti aug?
iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
tautsaimniecības konkurētspējas uztvere
Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Obstacles to finance future demand for residential real estateLatvijas Banka
2015. gada 20. oktobrī norisinājās konference “Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015”. Tajā ar prezentāciju "Obstacles to finance future demand for residential real estate" piedalījās arī Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne.
Presentation by Leszek Balcerowicz, Warsaw School of Economics at the Conference "Have We Learnt Anything from the Crisis?" in Riga, Latvia. 17.10.2014
Recent trends in the global ecenomy and the near term outlookLatvijas Banka
Pasaules ekonomikas un lielāko pasaules valstu ekonomiku attīstības prognozes, balstoties uz jaunāko Starptautiskā Valūtas fonda veikto analīzi. Prezentācijā apskatīti aktuālie ekonomikas jautājumi un nozīmīgākie attīstību kavējošie riski.
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2016. gada 1. martā
Ekspertu sarunas prezentācija: Food Union ĶīnāLatvijas Banka
AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča prezentācija "Food Union Ķīnā"
Ekspertu sarunā "Gravitācijas centra maiņa pasaules tautsaimniecībā: iespējas Latvijas izaugsmei?" 2016. gada 24. maijā
Presentation by Philip R. Lane, Professor of Political Economy, Trinity College Dublin at the Conference "Have We Learnt Anything from the Crisis?" in Riga, Latvia. 17.10.2014
Latvijas makroekonomiskās attīstības tendences un nākotnes izaicinājumiLatvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča prezentācija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izbraukuma sēdē Latvijas Bankā 2016. gada 10. februārī.
Latvijas Republikas valsts budžets un fiskālās politikas lomaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Baibas Traidases 20.08.2015 prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā 2015" par valsts budžetu un fiskālās politikas lomu
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks 14. maijā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē uzstājās ar vieslekciju "Latvijas un globālās ekonomikas attīstība - "Quo Vadis"?".
"Finanšu Stabilitātes Pārskata" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un pievērst uzmanību sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
"Swedbank AS" galvenās ekonomistes Latvijā Līvas Zorgenfreijas prezentācija Latvijas Bankas Ekspertu sarunā "Kas valstij jādara, lai atdzīvinātu darba tirgu pēc pandēmijas?" 2021. gada 13. aprīlī
Ekspertu sarunā diskutēja, vai centrālo banku apņēmīgā rīcība palīdzēs cīņā ar inflāciju, kas Latvijā un citās Baltijas valstīs pārsniedz 20%, kā arī kādas ekonomiskas sekas gaidāmas no procenta likmju kāpuma.
Atgūšanās Latvijas ekonomikā turpinās, un tuvākajos divos gados tai prognozējama ap 4% izaugsme gadā. Pakāpeniski turpinās uzlaboties situācija darba tirgū. Palielināt nodarbinātību palīdzēs eksportējošo sektoru izaugsme (lai gan lēnāka nekā pērn) un investīciju atkopšanās. Diemžēl pēcvēlēšanu fiskālā un strukturālā politika ir sagādājusi zināmu vilšanos – konsolidācija 2011.g. budžetā atkal tiek veikta, galvenokārt paaugstinot nodokļus. Tas bremzēs mājsaimniecību patēriņu un ekonomikas izaugsmi.
http://www.buzzpodium.lv/swedbank/swedbank-ekonomikas-apskats-reformu-neveiksana-bremze-izaugsmi
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Banku Augstskolā 2017. gada 9. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Similar to Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji un zaudētāji no zemo likmju politikas (16)
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Ekspertu sarunas prezentācija: Procentu likmju transmisija Latvijā ieguvēji un zaudētāji no zemo likmju politikas
1.
2. "ZEMO PROCENTU LIKMJU LAIKMETS – VAI
ESAM IZMANTOJUŠI IESPĒJAS?"
2016. gada 12. decembrī
2
3. PROGRAMMA
14:00 Ievads
14:10 Prezentācija
14:30 Diskusija
15:30 Secinājumi, jautājumi, komentāri
16:00 Sarunas pie kafijas
Prezentācija:
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes
vadītāja vietnieks
Eksperti:
Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas
komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis
Jānis Vilnītis, LTRK padomes loceklis, AS "Liepājas papīrs" valdes
priekšsēdētājs
Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs
Vada žurnālists Māris Zanders
4. PROCENTU LIKMJU TRANSMISIJA LATVIJĀ
IEGUVĒJI UN ZAUDĒTĀJI NO ZEMO LIKMJU POLITIKAS
Mārtiņš Bitāns
Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
4
5. Centrālās bankas samazina likmes, bet vai tas atspoguļojas komercbanku likmēs?
5
-0.6
-0.4
-0.2
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
2013
2014
2015
2016
Galvenā refinansēšanas likme Noguldījumu iespēja EURIBOR 3M Izmaiņas kopš 2014.gada jūnija (% punktos)
-0.4
-0.592
-0.65
-0.21
-0.02 -0.03
-0.8
-0.7
-0.6
-0.5
-0.4
-0.3
-0.2
-0.1
0
Noguldījumuiespēja
EURIBOR3M
Bankuvidējākredītulikme
mājsaimniecībām*(mājokļa
iegādei)
Bankuvidējākredītulikme
uzņēmumiem*
Bankuvidējādepozītulikme
mājsaimniecībām
Bankuvidējādepozītulikme
uzņēmumiem
* Kredītu likmes atspoguļo aizņemšanas izmaksas
(efektīvā likme, svērtā ar apjomiem, kas izlīdzināti kā MA pēdējo 2 gadu laikā)
Pēdējais novērojums: 2016 IX
Datu avots: ECB, Latvijas Banka
6. Procentu likmju kritums Latvijā ir neliels
Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu eiro vidējās svērtās procentu likmes
Procenti
6
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
Slovēnija
Itālija
Kipra
Portugāler
Īrija
Spānija
Nīderlande
Grieķija
Eirozona
Igaunija
Sloavākija
Vācija
Francija
Lietuva*
Malta
Beļģija
Austrija
Somija
Latvija
Luksemburga
Datu avots: ECB, Lietuvai 2014. gada janvāra vietā izmantots 2015. gada janvāris
0
1
2
3
4
5
6
Grieķija
Kipra
Malta
Portugāle
Latvija
Īrija
Igaunija
Lietuva*
Slovēnija
Slovākija
Spānija
Itālija
Vācija
Eirozona
Beļģija
Somija
Austrija
Francija
Luksemburga
Nīderlande
2014. gada jūnijs 2016. gada septembris
Izmaiņas kopš 2014. gada jūnija procentu punktos
7. Procentu likmju kritums Latvijā ir neliels
Izmaiņas kopš 2014. gada procentu punktos
-1.5
-1.3
-1.1
-0.9
-0.7
-0.5
-0.3
-0.1
0.1
Slovākija
Portugāle
Francija
Kipra
Itālija
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Eirozona
Vācija
Nīderlande
Somija
Latvija
Austrija
Luksemburga
Malta
Igaunija
Grieķija
Īrija
Lithuania*
Mājsaimniecībām (mājokļa iegādei) no jauna izsniegto kredītu vidējās svērtās likmes eiro
7
Datu avots: ECB; Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
5
Īrija
Kipra
Latvija
Grieķija
Malta
Nīderlande
Igaunija
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Itālija
Lietuva*
Slovākija
Austrija
Eirozona
Portugāle
Francija
Vācija
Luksemburga
Somija
2014. gada jūnijs 2016. gada septembris
Procentos
8. Galvenie uzņēmumiem piešķirto kredītu standartus un likmes ietekmējošie faktori eiro zonā
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Kapitāla ietekme
Tirgus finansējuma pieejamības ietekme
Likviditātes ietekme
Kāpēc bankas vispār samazina kredītlikmes?
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
" + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug)
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Banku savstarpējās konkurences ietekme
Konkurences ar nebankām ietekme
Tirgus finansējuma piesaistes konkurences
ietekme
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Vispārējās ekonomiskās aktivitātes ietekme
Industrijas attīstības perspektīvas
Banku risku tolerance ietekme
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
Finanšu nosacījumu izmaiņas Konkurences spiediens Nākotnes riska novērtējums
" + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug) " + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug)
11. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus?
Ikmēneša kredītmaksājumu ietaupījums
2016.g.oktobrī, salīdzinot ar 2014.gada jūniju
0
0.5
1
1.5
2
2.5
0
5
10
15
20
25
30
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums (eiro)
Vidējais ietaupījums (eiro), ja likmju kritums Latvijā=EZ vidējais
% no vidējiem bruto mēneša ienākumiem (labā ass)
% no vidējiem bruto mēneša ienākumiem, ja likmju kritums Latvijā=EZ
vidējais (labā ass)
Vidējie ikmēneša kredītmaksājumu sadalījums Latvijas
mājsaimniecībām pēc ienākumu līmeņa (EUR)
11
183 195
314
476
174 188
299
460
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
2014.g. jūnijs 2016.g. oktobris
Datu avots: Latvijas Banka
12. Noguldījumu likmes Latvijā samazinājās mazāk kā citur
12
Datu avots: ECB; *Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris,
**Latvijai termiņnoguldījumu likmes ar sākotnējo fiksāciju līdz 2 gadiem
Mājsaimniecību noguldījumu termiņstruktūra
2016.g. oktobrī (%)
Pieprasījuma Līdz 1 gadam
1-2 gadi 2-5 gadi
ilgāk par 5 gadiem
0
0.05
0.1
0.15
0.2
0.25
0.3
0.35
0.4
0.45
0.5
Īrija
Kipra
Austrija
Grieķija
Luksemburga
Itālija
Nīderlande
Spānija
Somija
Francija
Malta
Vācija
Slovākija
Latvija
Beļgija
Igaunija
Portugāle
Slovēnija
Lietuva*
2014. gada jūnijs 2016.gada septembris
Pieprasījuma noguldījumu likmes nefinanšu
sabiedrībām un mājsaimniecībām 2014. gada jūnijā
un 2016. gada septembrī (%)
13. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus?
Kopējais mājsaimniecību ieguvums un zaudējums no
procentu likmju izmaiņām 2014-2016 gados Latvijā
(miljonos eiro, vidēji gadā)
-5
0
5
10
15
20
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums kredītmaksājumiem
Vidējais zaudējums no depozītu procentiem
Ikmēneša kredītmaksājumu un ienākumu no
depozītiem izmaiņas 2016. gada oktobrī,
salīdzinot ar 2014. gada jūniju (eiro)
13
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
Kredītu procentu maksājumu
ieguvumi
Noguldījumu procentu
maksājumu zaudējumiDatu avots: Latvijas Banka
14. Kredītu un noguldījumu likmju starpība augstāka nekā pirms krīzes periodā
14
Datu avots: Latvijas Banka
Mājsaimniecību un uzņēmumu no jauna izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu procentu likmju
starpība (3 mēnešu slīdošais vidējais, %, % punktos)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
9 %
Noguldījumu procentu likme Kredītu procentu likme
15. Banku pelnītspēja un aktīvu atdeve Latvijā kopš 2014. gada uzlabojusies
15
Datu avots: Latvijas Banka, FKTK
Banku vidējais ROA rādītājs (%) un tā diapazons (% punktos), 2006-2016. gads
-40 %
-35 %
-30 %
-25 %
-20 %
-15 %
-10 %
-5 %
0 %
5 %
10 %
Vidējais ROA banku sektorā
16. Nestandarta monetārā politika nav mazinājusi banku pelnītspēju Latvijā
Zemo procentu likmju ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem
kopumā pozitīva:
• Ienākumu kritums no zemākām depozītu likmēm nebūtisks, neattīstītās
krāšanas kultūras dēļ;
• Kredīti kļūst lētāki, bet likmes Latvijā joprojām salīdzinoši augstas
Secinājumi
16
17. Negodprātīgo kredītņēmēju risks – "labie" kredītņēmēji maksā par "sliktajiem"
o Latvijā lielāks risks kā Itālijā?
Ierobežots kredītņēmēju skaits – bankas pelna uz esošajiem klientiem, nevis cenšas iegūt jaunus
o Latvijā pārāk maza konkurence starp bankām?
Bankām dārgi piesaistīt ilgtermiņa finansējumu ārpus centrālās bankas nodrošinātām iespējām
(situācija Itālijā, Vācijā nerada vēlmi aizdot bankām)
o Latvijā lielākās bankas ar Skandināvijas kapitālu?
Banku regulējošie normatīvi paaugstina banku darbības izmaksas
o Latvijai specifisks regulējums, kas nav citās eiro zonas valstīs?
Kāpēc kredītu likmes Latvijā nav zemākas?
17
18.
19. 19
Ilgtspējīgas un veselīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanai
nepieciešams strukturālo reformu atbalsts
19