Jaunais Energoefektivitātes likums - ietekme uz pašvaldībām SIA "Ekodoma' 2016.gada II ceturksnis

1. JAUNAIS ENERGOEFEKTIVITĀTES LIKUMS
– IETEKME UZ PAŠVALDĪBĀM
2016. gada II ceturksnis

2. 2Ekodoma ©
Ekodoma
Ekodoma tika dibināta 1991.gadā un ir
neatkarīgs inženierkonsultatīvs
uzņēmums
Galvenās darbības jomas: enerģētika,
vide un ekonomika
Mūsu komandu veido 18 aktīvi un labi
izglītoti darbinieki, kas nepārtraukti
papildina savas zināšanas
Nozīmīgākās aktivitātes: vairāk nekā
1000 energoauditi pašvaldības,
rūpniecības, dzīvojamās ēkās,
ilgtspējīgu enerģijas rīcības plānu
izstrāde, TEP, siltumapgādes
koncepcijas, projektu pieteikumi u.c.

3. 3Ekodoma ©
Prezentācijas tēmas
Pašvaldību siltumapgādes analīzes
rezultāti
Energoplānošanas rokasgrāmata
pašvaldībām
Energopārvaldības ieviešana
pašvaldībā – prakse un piemēri

4. 4Ekodoma ©
Informācijas avoti
• Prezentācija ir balstīta uz SIA «Ekodoma» veikto
pētījumu Ekonomikas ministrijai 2015.gada nogalē
– Siltumapgādes datu ieguve, analīze, metodoloģijas izstrāde
un rokasgrāmatas sagatavošana pašvaldībām par
energoplānošanu to administratīvajās teritorijās
• Prezentācijā izmantota pieredze no projektiem:
– 50000&1 SEAPs
– Jaunu metožu lietojums apmācībās
par pielāgošanos klimata
pārmaiņām un to mazināšanu
– citiem SIA «Ekodoma» projektiem

5. 5Ekodoma ©
Siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu
vākšana un analīze. Centralizētās
siltumapgādes ilgtermiņa tendences līdz
2030.gadam

6. 6Ekodoma ©
Valsts mēroga pētījums
• 2015.gada nogalē SIA «Ekodoma» izstrādāja pētījumu
Ekonomikas ministrijai
• Tā mērķis: lai nākotnē izstrādātu vienotu politiku par
siltumapgādi un siltumapgādes sistēmu attīstību administratīvi
teritoriālajā griezumā, ir nepieciešama vispārīga izpratne par
esošajām siltumapgādes sistēmām un to darbības rādītājiem,
kā arī nākotnes tendencēm
• Vairāki pētījuma uzdevumi, to starpā:
– veikt siltumapgādes plānošanai nepieciešamo datu ieguvi,
strukturējot tos administratīvi teritoriālajā griezumā par 9
Republikas pilsētām un 110 novadiem
– veikt iegūto datu analīzi un novērtēt siltumapgādes iekārtu un
siltumtrašu modernizācijas iespējas, enerģijas ietaupījuma
potenciālu

7. 7Ekodoma ©
Izejas datu iegūšanas metodika
• Izsūtītas datu aptaujas anketas (par 2012., 2013. un
2014.gadu):
– siltuma avotu operatoriem (siltumapgādes uzņēmumiem)
– visām pašvaldībām (9 Republikas pilsētām un 110
novadiem)
– koģenerācijas staciju operatoriem
• Pieprasījums AS «Latvijas gāze» sniegt dabas gāzes
patēriņa datus administratīvajās teritorijās
• Dažādu datu pieprasījums Centrālai statistikas
pārvaldei (CSP)
• Iegādāti dati no Valsts zemes dienesta (VZD) par ēku
platībām visās administratīvajās teritorijās

8. 10Ekodoma ©
Siltumenerģijas patēriņa
novērtējums
• Pētījumā izmantoti divi datu avoti:
– no 103 siltumapgādes uzņēmumiem un pagasta pārvaldēm saņemtie
dati par 393 katlu mājām, kuru kopējā uzstādītā siltuma jauda
2014.gadā bija 4618 MW
– CSP dati par 661 katlu māju un 174 koģenerācijas stacijām, kuru
kopējā uzstādītā siltuma jauda – 6065,4 MW
• Datu bāzē ir apkopoti katras pilsētas un novada iesūtītie dati
par katlu jaudām, kurināmā un siltumenerģijas patēriņiem,
katlu efektivitāti, uzstādīšanas gadu un cita informācija
Pētījuma
dati
CSP dati

9. 11Ekodoma ©
CSS siltumenerģijas patēriņa
novērtējums (1)
• Atbilstoši CSP dotajiem datiem kopējais siltumenerģijas patēriņš
Latvijā 2012.-2014.gadā vidēji bija 6040 GWh/gadā
• Balstoties uz nepilnīgajiem iesūtītajiem datiem, vidējais
siltumenerģijas patēriņš CSS un vietējās siltumapgādes sistēmās
68 novada pašvaldībās un 8 pilsētās pēdējo trīs gadu laikā vidēji
bija 5200 GWh/gadā
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
2012 2013 2014
Patērētājiemnodotaissiltumenerģijas
apjoms,GWh/gadā
Pētījumā apkopotie dati CSP dati

10. 12Ekodoma ©
CSS siltumenerģijas patēriņa
novērtējums (2)
• Vidējais patērētājiem nodotais siltumenerģijas daudzums
Latvijas statistiskajos reģionos 2012.-2014.gadā
• Vairāk nekā puse no kopējās patērētājiem nodotās
siltumenerģijas tiek patērēta Rīgā
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
Rīgas
reģions
Pierīgas
reģions
Vidzemes
reģions
Kurzemes
reģions
Zemgales
reģions
Latgales
reģions
Siltumenerģia,GWh/gadā
2011
2012
2013
2014

11. 13Ekodoma ©
Lietotājiem nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas
MWh/gadā no 2010.gada līdz 2015.gadam (10 lielākās pilsētas)
Avots: Regulatora siltumenerģijas tarifu datubāze, SPRK prezentācija
Pilsēta 2010.gads 2015.gads Samazinājums
Rīga 3,296,808 2,814,720 -15%
Daugavpils 435,926 336,329 -23%
Liepāja 250,379 190,368 -24%
Jelgava 198,893 155,858 -22%
Jūrmala 155,763 121,870 -22%
Rēzekne 141,875 114,230 -19%
Valmiera 104,082 77,767 -25%
Jēkabpils 64,629 52,714 -18%
Salaspils 63,739 52,939 -17%

12. 14Ekodoma ©
Siltumenerģijas pieprasījums nākotnē
• Siltumapgādes sistēmas vērtē ar
siltuma slodzes ilguma grafiku,
kuru konstruē atbilstoši
klimatiskajiem apstākļiem
• Siltumenerģijas patērētāju
siltuma slodzes Latvijā nākotnē
samazināsies, jo enerģijas
patēriņš ēkās samazināsies
• Prognozējot apkures slodzi, ir
nepieciešams ņemt vērā
pakāpenisku gan maksimālās
piecu aukstāko dienu patēriņa,
gan arī kopējās siltumenerģijas
patēriņa samazinājumu
Siltuma slodzes grafiks ar mainīgiem apkures
sezonas ilgumiem
Siltuma slodzes grafiks ar patērētāju
energoefektivitāti

13. 15Ekodoma ©
CSS siltumenerģijas patēriņa
novērtējums (3)
• 2014.gadā energoresursu
lietojuma attiecība vietējās
un centralizētajās siltuma
sistēmās bija 67% fosilie
resursi un 33% AER
• Galvenais kurināmā veids,
ko izmanto CSS, ir dabas
gāze
• Viena no potenciālajām
modernizācijas iespējām –
kurināmā maiņas projekti
katlu mājās, fosilo kurināmo
aizstājot ar biomasu
Datu avots: respondentu dati
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
dabas gāze koksne citi
Kurināmāpatēriņš,GWh/gadā
2012 2013 2014

14. 16Ekodoma ©
Siltumenerģijas patēriņa
novērtējums (4)
Zudumi siltumtīklos Latvijas pilsētās 2014.gadā
• Siltuma zudumi novados svārstās
no 7% (Mārupes novadā) līdz pat
34% (Vaiņodes novadā)
• Pēc respondentu iesūtītajiem datiem
kopējie siltuma zudumi 2014.gadā
bija 792,26 GWh, kamēr pēc CSP
datiem tie Latvijā bija 1051 GWh
• Atšķirība ir skaidrojama arī ar to, ka
vairāki respondenti savās datu
aptaujās norādīja nekorektus datus,
t.i., ka viņu siltumapgādē vispār nav
zudumu
• Pētījuma ietvaros ir apkopoti siltuma
tīklu diametri, nomaiņa, gads par
visām respondentu sniegtajām CSS
0%
5%
10%
15%
20%
25%
Siltumenerģijaszudumi,%
CSP dati Respondentu sniegtie dati

15. 17Ekodoma ©
Secinājumi par potenciālu
siltumtrašu modernizācijai
• Datu bāzē ir iekļauta iespēja izvērtēt potenciālu arī
siltumtrašu modernizācijai
• 2009.-2014.gadā veiktie energoefektivitātes pasākumi
ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos samazināt no
14,3 līdz 13,1%, ko kopumā ir jāvērtē par niecīgu
• Lai noteiktu potenciālu siltumtrašu nomaiņai, ir aprēķināts
siltuma blīvums, potenciālais enerģijas ietaupījums (zinot
veco siltumtrašu garumu), kā arī investīcijas un
atmaksāšanās laiks
• Minimālais siltuma blīvums, kas būtu tehniski
ekonomiski pamatojams, lai veiktu siltumtrašu nomaiņu, ir
pieņemts 1,02 MW/km

16. 18Ekodoma ©
Secinājumi par katlu mājām un
koģenerācijas stacijām
• Balstoties uz pētījumā apkopotajiem rezultātiem, vidējais
katlu vecums katlu mājās un koģenerācijas stacijās ir
aptuveni 12 gadi (2003.gads). Latvijā ir katlu mājas, kurās ir
uzstādīti gan jauni šķeldas un malkas katli, gan tādas, kurās ir
vairāk nekā 40 un vairāk gadus veci katli
• Salīdzinot iesniegtos datus par katlu māju efektivitāti, vidējais
lietderības koeficients 2014.gadā bija 85%. Lietderības
koeficients ir aprēķināts kā vidējais rādītājs visām attiecīgajā
pašvaldībā esošajām katlu mājām.
• Katlu mūžs ir viens no katlu darbības energoefektivitātes
noteicošajiem faktoriem. Valstī vajadzētu ieviest regulāru
energoauditu, kura biežums ir atkarīgs no katla vecuma: jo
vecāks katls, jo energoaudits ir jāveic biežāk (virs 10 gadiem
energoaudits katru gadu), jo jaunāks katls (3 gadus un
jaunākam katlam energoaudits reizi 4 gados)

17. 19Ekodoma ©
Secinājumi par potenciālu
kurināmā nomaiņai
• Datu bāzē ir iekļauta iespēja izvērtēt potenciālu kurināmā
nomaiņai katrā pašvaldībā
• Ņemot vērā augsto dabas gāzes īpatsvaru CSS, kurināmā
maiņas potenciāls ir augsts
• Dotais novērtējums datu bāzē gan ir indikatīvs, jo balstīts uz
visas pašvaldības CSS kopumā, kas var sastāvēt no vairākām
katlu mājām un koģenerācijas stacijām.
• Lai noteiktu precīzas izmaksas un atmaksāšanās laiku, analīze
ir jāveic par katru siltumapgādes sistēmu atsevišķi.
Investīcijas ir pieņemtas, balstoties uz 2014.gadā realizētiem
kurināmā maiņas projektiem, kas var tikt mainītas un
atjaunotas

18. 20Ekodoma ©
Secinājumi par siltumenerģijas
pārpalikumu
• Rūpniecības uzņēmumos ir siltumenerģijas pārpalikums,
ko dažos gadījumos nav iespējams izmantot pārāk lielo
attālumu starp rūpnīcu un CSS dēļ
• Teorētiskais iespējamais siltumenerģijas pārpalikums no
rūpniecības uzņēmumiem, kas atrodas tuvu enerģijas
patērētajiem, ir 10%
• Šobrīd pastāv dažādas barjeras, kas ir saistītas gan ar
tehniskām problēmām, gan arī ar CSS vadības un
darbinieku izpratni, zināšanu līmeni un vēlmēm, kas
traucē izmantot siltumenerģijas pārpalikumu no
rūpniecības uzņēmumiem
• Lai veicinātu šāda siltumenerģijas pārpalikuma
izmantošanu, ir atvērts siltumenerģijas tirgus

19. 21Ekodoma ©
Secinājumi par jaunām
koģenerācijas iekārtām
• Līdz 2020.gadam kopā vēl plānots uzstādīt 118
biokurināmā koģenerācijas stacijas, kuru elektriskā
jauda būtu 301 MW, bet siltumenerģijas ražošanas jauda
– 666,85 MW
• Šobrīd ir grūti prognozēt, cik no plānotajām koģenerācijas
stacijām tiks nodotas ekspluatācijā un pārdos saražoto
siltumenerģiju CSS
• Ņemot vērā līdzšinējās tendences, var pieņemt, ka daļa
staciju savu saražoto siltumenerģiju pārdos esošajiem
CSS uzņēmumiem par zemāku tirgus cenu
elektroenerģijas atbalsta dēļ, kas var mainīties līdz ar OIK
atbalsta samazināšanu

20. 22Ekodoma ©
Secinājumi par pamatprincipiem
nākotnes tendencēm
• Izstrādājot un analizējot ilgtermiņa tendences CSS
attīstībā, ir jāņem vērā vairāki nozīmīgi parametri:
– energoefektivitātes potenciāls ēkās;
– videi draudzīgu energoresursu lietojums vietējās un
individuālās siltumapgādes sistēmās;
– bioenergoresursu lietojums ne tikai enerģētikas
sektorā, bet arī tautsaimniecībā;
– Saules tehnoloģiju attīstība un lietojums nākotnes
siltumapgādes sistēmās;
– siltumsūkņu lietojums siltumapgādes sistēmās
– Akumulācijas iespēju attīstība

21. 23Ekodoma ©
Pētījums pieejams Ekonomikas ministrijas
mājas lapā
• https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/ene
rgoefektivitate_un_siltumapgade/energoefekti
vitate/pasvaldibu_energoplani/

22. 24Ekodoma ©
Energosistēma un
mijiedarbība
CSS
Energopārvaldība
Energoplānošana
Ilustrācija no grāmatas «Energopārvaldnieka ceļvedis»

23. 25Ekodoma ©
Daži no izaicinājumiem pašvaldībās un
kāpēc energoplānošana ir svarīga
• Ir siltinātas pašvaldības ēkas, kas
nesasniedz energoefektivitātes
rādītājus. (ir EE potenciāls)
• Ir siltumapgādes uzņēmums, bet nav
zināma tā nākotne
• Ir vajadzīgs energopārvaldnieks, bet
nav zināms, kā to atrast
• ..

24. 26Ekodoma ©
Ja sākam ar CSS …
• Centralizētā siltumapgāde ļauj efektīvi izmantot lētu un
atsevišķos gadījumos sliktas kvalitātes kurināmo, ko ne
vienmēr iespējams darīt lokālās siltumapgādes sistēmās
• Blīvi apdzīvotās teritorijās centralizētā siltumapgāde spēj
nodrošināt augstas kvalitātes attīrīšanu un dūmgāžu izkliedi;
• Iespēja veidot elastīgāku siltumapgādes sistēmu, diversificējot
kurināmo vai siltumenerģiju ražojot koģenerācijas režīmā
• Mazākas īpatnējās investīcijas
• Iespējas piesaistīt profesionālu personālu, kurš uzrauga un
apkalpo sistēmu
• Augsts attīstības potenciāls, izmantojot siltumenerģijas
akumulāciju (centralizēti siltumsūkņi, saules kolektoru sistēmas)
• Esošā CSS ir potenciāls, kuru nepieciešams izmantot un attīstīt
• Bet lai sistēma tiktu attīstīta, jādomā par sistēmu kopumā…

25. 27Ekodoma ©
Hipotētisks piemērs
21 dzīvojamā ēka 35000 m2
Viena ēka apkurināmā platība ˞ap 1700 m2
Dzīvokļu skaits - 33
Apkure - 150 kWh/m2 gadā
Karstais ūdens- 30 kWh/m2 gadā
Citi patērētāji: 15000 m2
Apkure - 110 kWh/m2 gadā
Karstais ūdens - 10 kWh/m2
gadā
Pīķa slodze 5 MW
Siltumenerģijas patēriņš kopā: 8100
MWh/gadā
Siltumenerģijas tarifs: 60 EUR/MWh
…
.

26. 28Ekodoma ©
Ēkas tiek atjaunotas
Apkure - 150 kWh/m2 gadā
Karstais ūdens - 30 kWh/m2 gadā
Apkure - 75 kWh/m2 gadā
Karstais ūdens - 30 kWh/m2 gadā

27. 29Ekodoma ©
Piemērs
• Tiek atjaunotas 2 ēkas gadā:
– Siltumenerģijas patēriņš 150 kWh/m2 gadā – 50% = 75 kWh/m2 gadā
– Karstā ūdens patēriņš paliek nemainīgs - 30 kWh/m2 gadā
• Citi patērētāji (sabiedriskās, terciārais sektors) patēriņš nemainās: 120 kWh/m2
gadā
0
1000
2000
3000
4000
5000
6000
7000
8000
9000
2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027
MWh/gadā
- 32% enerģijas patēriņa samazinājums
- Ieņēmumu samazinājums
- Tarifs pieaugums par 8 līdz 14
EUR/MWh (atkarībā no fiksētām
izmaksām)

28. 30Ekodoma ©
Kā saglabāt un attīstīt
konkurētspējīgu CSS?
1. Neko nemainām (nogaidam):
+ Nav nepieciešamas papildus investīcijas attīstībai un pilotprojektiem
+ nodarbojamies ar zināmu un pārbaudītām metodēm
- Samazināt pārdošanas apjomi un ieņēmumi
- Potenciāli augstāks un grūti konkurētspējīgs tarifs
- Neattīstīta siltumapgādes sistēma
- Neapmierināti iedzīvotāji ēku atjaunošanas gadījumā vai degradēts un bīstams
dzīvojamais fonds (getto kvartāli un bēdu ieleja)
2. Nezaudējam tirgus gaļu un pārorientējamies no enerģijas nodrošināšanas uz
energopakalpjuma sniegšanu:
-Nepieciešams mācīties un realizēt pilotprojektus, lai mācītos (laiks un nauda)
-Nepieciešams pārorientēties uzņēmuma darbību
+ netiek zaudēti klienti un pārdošanas apjomi (tiek pārdots ietaupītās MWh)
+ apmierināts klients un patīkama vieta attīstībai
+ konkurētspējīga siltumapgādes sistēma

29. 31Ekodoma ©
Iespējas
• Visaptveroša ēku renovācija, izbūvējot
apkures sistēmas, lai tās būtu piemērotas
ceturtās paaudzes CSS;
• Pāreja uz ceturtās paaudzes CSS un AER
integrācija;
• Centralizētas akumulācijas iespēju attīstība;
• Politikas uzstādījums enerģijas ražotājs
strādā ar enerģijas patērētāju.

30. 32Ekodoma ©
Papildus iemesli
• Visi siltumapgādes uzņēmumi ir daļa no
kādas pašvaldības – apdzīvotas vietas
• ~70% Latvijas iedzīvotāji dzīvo
daudzdzīvokļu ēkās…
• Lielākā daļa šo ēku ir nokalpojušas
savu mūžu, un tās ir nepieciešams
renovēt vai būvēt jaunas
• Lielākai daļai siltumapgādes uzņēmumu
Latvijā to galvenais bizness ir pārdot
siltumu, bet nepieciešams pārdot
energoservisa pakalpojumu – siltums un
komforts telpās
• Siltumapgādes uzņēmumi var cīnīties
pret, bet… šeit slēpjas arī iespējas

31. 33Ekodoma ©
Jebkura jauna Pakalpojuma izveides galvenie soļi

32. 34Ekodoma ©
Rokasgrāmata pašvaldību
energoplānošanai

33. 35Ekodoma ©
Mērķis
• Pastāv daudz dažādu iespēju, kā pašvaldība var
ietekmēt un veicināt siltumapgādes attīstību savā
teritorijā
• Šīs rokasgrāmatas mērķis ir sniegt praktiskus
ieteikumus, kā tiek noteikta esošo situāciju, definēt
mērķus un pasākumus, kā arī veikt monitoringu
• Rokasgrāmata ir izstrādāta, ņemot vērā:
– Latvijas politikā noteiktās prioritātes,
– Energoefektivitātes direktīvas prasības attiecībā uz
pašvaldību energoplānošanu un publiskā sektora parauga
lomu energoefektivitātes jomā

34. 36Ekodoma ©
Rokasgrāmatas saturs
• Rokasgrāmatā ir sniegtas atbildes uz šādiem un vēl citiem
jautājumiem:
– kāpēc ir nepieciešama energoplānošana pašvaldībā un kāda ir
energopārvaldnieka atbildība?
– kādi ir galvenie siltumapgādes sistēmas galvenie elementi un
raksturlielumi?
– kā noteikt esošo situāciju un sagatavot aprakstu par centralizētām,
vietējām un individuālām siltumapgādes sistēmām?
– kādas ir stiprās un vājās puses, ieguvumi un trūkumi, kas būtu jāņem
vērā siltumapgādes attīstības plānošanā?
– kādi ir potenciālie risinājumi pašvaldībā, siltumapgādes sistēmās un
kā tos īsteno citi?
– kādus mērķus izvirzīt?
– kā pašvaldība var novērtēt īstenotos pasākumus un plānot
nākamos?

35. 37Ekodoma ©
Energosistēma
Energoplānošana

36. 38Ekodoma ©
Energoplānošanas process
Problēmu
identifi-
cēšana
Problēmu
analīze
Esošās
situācijas
analīze
Alternatīvo
scenāriju
izstrādāšana
Scenāriju
salīdzināšana
un izvērtēšana
Ieviešanas
pasākumu
plānošana
Ieviešana,
uzraudzība
(monitorings)
Problēmu
atrisināšana
patērētāji
Problēmu cēloņi:
Nolietotas tehnoloģijas, lieli
zudumi, ekonomiskie zaudējumi
Vides problēmas
Socioekonomiskās
problēmas
Klientu un
tehnoloģiju
prognoze

37. 39Ekodoma ©

38. 40Ekodoma ©

39. 41Ekodoma ©
Atbalsts pašvaldībām ilgtspējīgas enerģijas rīcības
plānu izstrādē un integrēšanā saskaņā ar
energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001
Latvijā projektu koordinē Ekodoma
No Latvijas piedalās 5 pašvaldības:
• Daugavpils
• Ādaži
• Cēsis
• Smiltene
• Sigulda
Sākās 2014.gada 1.martā un beigsies 2017.gada
28.februārī
Projekts 50000&1 SEAPs
Pieredze no pašvaldībām, kas veido energopārvaldības
sistēmu
www.50001seaps.eu

40. 44Ekodoma ©
ENERGOPĀRVALDĪBA. KAS
TAS TĀDS?
www.emanz.org.nz
www.industrial-ip.org
www.energievizier.nl
www.greentechmedia.com
www.dreamstime.com
www.ergelis.com

41. 45Ekodoma ©
ENERGOPĀRVALDĪBA
• Energoefektivitāte –
enerģijas lietderīga
izmantošana
Centieni efektīvi un iedarbīgi
panākt enerģijas lietderīgu
izmantošanu, izmantojot
pieejamos resursus
Pārvaldība – centieni
efektīvi un iedarbīgi
sasniegt noteiktos mērķus
un uzdevumus, izmantojot
pieejamos resursus

42. 46Ekodoma ©
KO TAS NOZĪMĒ?
Ir kāds, kas:
• zina, kāds ir šobrīd patēriņš (un cik
maksā)
• grib (ir motivēts un ieinteresēts)
saprast, vai šis patēriņš ir «pareizs»
• ir gatavs kaut ko darīt
• zina pats vai ir kam uzprasīt, ko darīt,
lai samazinātu enerģijas patēriņu
• Veido un strādā kā pie ilgtermiņa
stratēģijas apskatot visus
energoapgādes sistēmu kopumā
(ražošana + patērētājs)

43. 48Ekodoma ©
ISO 50001 standarta prasības
• Vispārīgie
nosacījumi
• Vadības atbildība:
– Augstākā
vadība
– Pārvaldības
atbildīgie
• (Novada)
enerģētikas
politika
• Energoplānošana:
◦ Normatīvie
nosacījumi
◦ Enerģijas pārskats
◦ Enerģijas bāzes līnija
◦ Energoefektivitātes
rādītāji
◦ Mērķi un
energopārvaldības
rīcības plāns
• Ieviešana:
◦ Kompetence,
apmācības un
informētība
◦ Komunikācija
◦ Dokumentācija
◦ Darbības kontrole
◦ Projektēšanas
plānošana
◦ Iepirkumi
ASPEKTI, KAS JĀDEFINĒ UN JĀAPRAKSTA

44. 49Ekodoma ©
• Monitorings
◦ Monitorings,
mērījumi un analīze
◦ Atbilstības
novērtējums
normatīvajiem un
citiem aktiem
◦ EPS iekšējais audits
◦ Neatbilstības,
korekcijas,
korektīvās un
preventīvās darbības
◦ Pierakstu kontrole
• Pārvaldības
pārskats
ASPEKTI, KAS JĀDEFINĒ UN JĀAPRAKSTA
ISO 50001 standarta prasības

45. 51Ekodoma ©
Energopārvaldības sistēmas
pamatelementi
• kur tiks samazināts enerģijas
patēriņš?
Robežu
definēšana
• kas tiks samazināts un cik
šobrīd tērē?
Enerģijas bāzes
līnijas noteikšana
• cik daudz samazināt un kā?
Mērķi un rīcības
plāns
• vai un cik reāli esam
samazinājuši?
Monitorings

46. 52Ekodoma ©
Energopārvaldības
robežas
Jāmeklē nozīmīgākās enerģijas patērētāju grupas:
• Pašvaldības ēkas
• Ielu apgaismojums
• Sabiedriskais transports (ja ir)
• Pašvaldības transports

47. 53Ekodoma ©
Pašvaldības ēkas
Kādi dati ir jāapkopo?
• Apkurināmā platība (tikai vienu reizi)
• Siltumenerģijas patēriņš (jābūt uzskaitei), MWh
• Ārgaisa temperatūra
• Elektroenerģijas patēriņš, MWh
• Iekštelpu temperatūra

48. 54Ekodoma ©
PIEMĒRS: PATĒRIŅŠ SMILTENES PAŠVALDĪBAS ĒKĀS
0
50
100
150
200
250
Pilsētasdome,Pils
iela6
Trīspakalnu
pamatskola,Rīgas
16c
29.AVSmācību
Smilt.tehn.,Pilsiela8
Mūzikasskola,Pils3
Pilsētasdome,Dārza
iela3
Pilsētasdome,Pils
iela2
Ģimnāzijasmācību
korpuss,Dakteruiela
27
Ģimnāzijasmācību
klase,Dakteruiela27
SmiltenesCentra
vidusskola,Dārzaiela
17
29.AVS
(kopmītnes)Smiltene
stehn.
Pasts,Dārzaiela1
Nodrošin.valsts
aģent.Policija,Pils
iela2a
Īpatnējaissiltumenerģijaspatēriņš,kWh/m2gadā
Mērķa
noteik-
šana

49. 55Ekodoma ©
Galvenās
problēmas/izaicinājumi
Malkas patēriņš netiek uzskaitīts
Arī siltumenerģijas patēriņš (bieži)
netiek uzskaitīts
Tiek dedzināts daudz slapjas
malkas
Tiek atbalstīti vietēji uzņēmēji
Bieži netiek noteiktas malkas
lietošanas patiesās izmaksas
Jo sausāka malka, jo vairāk siltuma tā dod:
jātērē mazāk enerģijas, lai iztvaicētu lieko
ūdeni no tās
Malkas un citas biomasas
patēriņš

50. 56Ekodoma ©
VIDĒJĀS APKURES IZMAKSAS PAŠVALDĪBAS ĒKĀS,
KURĀS TIEK IZMANTOTA MALKA
Aprēķins ņemts vērā kurinātāju minimālais atalgojums un pieņemts, ka apkures sezonas garums ir 7
mēneši

51. 57Ekodoma ©
• Malkas, šķeldas sagatavošana un uzglabāšana,
lai uzlabotu kvalitāti
• Skaidri resursu kvalitātes kritēriji iepirkumos
Potenciālie risinājumi

52. 58Ekodoma ©
Sasniegtais rezultāts (ēku atjaunošana un energopārvaldība): no 1,65 GWh/mēnesī
2006.gadā līdz 0,8 GWh/mēnesī 2014.gadā
Vai no energopārvaldības ir
kāds pierādīts rezultāts?

53. 59Ekodoma ©
PARASTI VISI PIEKRĪT, BET …

54. 60Ekodoma ©
BIEŽI ENERĢIJAS PATĒRIŅA SAMAZINĀŠANA
(ENERGOPĀRVALDĪBA) PAŠVALDĪBĀ APSTĀJAS TAJĀ MIRKLĪ,
KAD JĀSĀK RĪKOTIES – JĀNORĪKO ATBILDĪGAIS
Problēmas:
mums šobrīd nav naudas/brīvo līdzekļu, lai piesaistītu jaunu
darbinieku
pašvaldībā nav tāda darbinieka, kas varētu uzņemties šos
pienākumus, jo energopārvaldniekam ir jābūt ļoti zinošam enerģētikā
pat ja atradīsim naudu, mēs nezinām, kādus pienākumus uzticēt šim
jaunajam darbinieka un vai viņš būs pietiekami noslogots

55. 61Ekodoma ©
ENERGOPĀRVALDNIEKS – SUPERMENS?

56. 62Ekodoma ©
SMILTENES IERP IZSTRĀDES DARBA GRUPA
TEHNISKAIS DIREKTORS
ATTĪSTĪBAS UN
PLĀNOŠANAS NODAĻA
FINANŠU NODAĻA
SAIMNIECISKĀS
DARBĪBAS NODAĻA
KĀ VARAM PRAKTISKI PALĪDZĒT PAŠVALDĪBĀM?
Ir jāatrod veids (sistēma), kā efektīvi un iedarbīgi varētu panākt enerģijas
lietderīgu izmantošanu, izmantojot pieejamos resursus

57. 63Ekodoma ©
KĀ IESAISTĪT UN MOTIVĒT?
Burkāns vai pātaga?
Bonuss nozīmē, ka kāda daļa
(tās lielums atkarīgs no
pašvaldības vadības
uzstādījuma) no enerģijas
ietaupījuma (izteikts EUR), ko
panāk iestādē, nākamajā gadā
netiek samazināts, bet paliek šīs
iestādes budžetā.
Iestādes vadība tos var izlietot
pēc saviem ieskatiem (ieteicami
būtu investēt tos nākamos
enerģijas samazināšanas
pasākumos)
Rīkojums nozīmē
pašvaldības vadības izdots
norādījums, ka iestādēs ir
jāpanāk enerģijas
samazinājums. Praksē
pastāv vēl arī citi motivējošie
pasākumi, ko pašvaldības var
izmantot un piemērot katra
savā. Tā varētu būt arī
dažādu pasākumu
kombinācija

58. 64Ekodoma ©
KO JAU TŪLĪT VAR DARĪT PAŠVALDĪBAS ĒKĀS
Noteikt atbildīgo un par to viņam/viņai paziņot (ja vien
tas nav jau izdarīts)
Uzdot ieviest un veikt enerģijas patēriņa datu uzskaiti:
• elektroenerģijas patēriņš dienā/mēnesī
• siltumenerģijas /kurināmā patēriņš dienā/mēnesī
• iekštelpu temperatūra u.c.
Novērtēt, vai attiecīgās dienas/mēneša patēriņš ir virs
vidējā rādītāja (līknes – līmeņatzīmes) vai zem
Sniegt savus priekšlikumus IERP darba grupai (ja
tāda ir izveidota pašvaldībā)

59. 65Ekodoma ©
KĀPĒC MAN BŪTU KAUT KAS JĀDARA?
valsts
pašvaldība
līdzcilvēki
es
BET KĀPĒC NE?
JO TĀLĀK …

60. 66Ekodoma ©
MĒS PAŠI VARAM IZVĒLĒTIES, KĀ VARĒTU
IZSKATĪSIES MŪSU PAŠVALDĪBA

61. 67Ekodoma ©
Paldies par uzmanību!
SIA “Ekodoma”
Noliktavas iela 3-3, Rīga
LV-1010
tālr.: +371 67323212
e-pasts: Agris@ekodoma.lv
www.ekodoma.lv
www.energoplanosana.lv
www.50001seaps.eu