Energoefektivitātes likuma prasības uzņēmumu energoefektivitātes jomā
Inguna Ozoliņa, Ekonomikas ministrija
2018.gada februāris, Talsi, Saldus, Jelgava
Energoefektivitātes likuma prasības uzņēmumu energoefektivitātes jomā
Inguna Ozoliņa, Ekonomikas ministrija
2018.gada 21.,22.februāris, Latgale, Vidzeme
Energoefektivitātes
ceļvedis biznesam
Toms Lācis,
Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs,
konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas pārstāvis
žurnāls Būvinženieris (2023.gads, Nr. 91)
ENERGOEFEKTIVITĀTE. Finansējums ESKO un uzņēmumiemALTUM
Valsts atbalsta programmu ietvaros energoservisa kompānijām (ESKO) pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums (kopumā 15 miljoni EUR apmērā) energoservisa pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem un privātpersonām, lai veicinātu energoefektīvu iekārtu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Valsts atbalsta programmu ietvaros uzņēmējiem pieejams jauns finanšu instruments – aizdevums uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanai (kopumā 7 miljoni EUR)
Ar šo aizdevumu var finansēt apgaismojuma, ventilācijas, žāvēšanas, siltuma, aukstuma, tvaika ražošanas iekārtas, kaltes, motorus, sūkņus, elektrības piegādes iekārtas, kā arī citus enerģijas patērētājus.
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvēvidespolitika
Zaļā iepirkuma kritēriju piemērošana pašvaldību iepirkumos un ES fondu apguvē
Inese Pelša, Koordinācijas departaments
Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļa
VARAM
Obligātie energoauditi lielajos uzņēmumos.
Z. Šaicāns, LR Ekonomikas ministrija, Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments, Energoefektivitātes nodaļa
2. 2
EKODOMA komanda
• Ekodoma tika dibināta 1991.gadā un ir
neatkarīgs inženierkonsultatīvs uzņēmums
• Galvenās darbības jomas: enerģētika, vide
un ekonomika
• Mūsu komandu veido 16 aktīvi un labi
izglītoti darbinieki, kas nepārtraukti
papildina savas zināšanas
• Nozīmīgākās aktivitātes: vairāk nekā 1000
energoauditi pašvaldības, rūpniecības,
dzīvojamās ēkās, ilgtspējīgu enerģijas
rīcības plānu izstrāde, TEP, siltumapgādes
koncepcijas, projektu pieteikumi u.c.
3. 3
Energopārvaldība
• Energoefektivitāte – enerģijas lietderīga
izmantošana
• Pārvaldība – centieni efektīvi un iedarbīgi
sasniegt noteiktos mērķus un uzdevumus,
izmantojot pieejamos resursus
Centieni efektīvi un iedarbīgi panākt enerģijas
lietderīgu izmantošanu, izmantojot pieejamos
resursus
4. 4
Energopārvaldības vajadzība
Piemēri
• Varbūt pietiek ar energoauditu?
• Atsitiena efekta novēršana
• Esošo enerģijas patērētāju kontrole
• Enerģijas patēriņa detalizēta uzskaite
• Sasniegtā enerģijas patēriņa ietaupījuma
novērtēšana
5. 5
Varbūt pietiek ar energoauditu?
Energoauditu vai energopārvaldību?
Energoauditors
• Vienreizējs ēkas vai
objekta apsekojums
• Prot veikt aprēķinus, kas
nosaka ēkas enerģijas
patēriņu
• Ierobežotas zināšanas
“zivju cehu” darbībā
• Energoefektivitātes
pasākumi ieteikuma formā
Energopārvaldnieks
• Pastāvīga klātbūtne
• Neveic detalizētus
aprēķinus
• Pārzina uzņēmumā
notiekošos procesus, to
ietekmi uz produktu
kvalitāti
• Iespējas ieviest pasākumus
6. 6
Atsitiena efekts
Renovētu ēku enerģijas patēriņš
• Ne vienmēr tiek sasniegts gaidītais enerģijas
patēriņa samazinājums
• Bieži vien enerģijas patēriņš pēc renovācijas
samazinās, bet pēc tam atkal sāk augt
8. 8
Atsitiena efekts (rebound effect)
• Pieaugot energoefektivitātei, pieaug
patēriņš
• Iemesli
– Tehniski – noveco materiāli, rodas defekti
– Uzvedības – paaugstinātas telpu gaisa temperatūras,
pārāk bieži vēdinātas telpas
Par atsitiena efektu - http://en.wikipedia.org/wiki/Rebound_effect_%28conservation%29
9. 9
Ventspils sabiedrisko ēku siltumenerģijas patēriņa
izmaiņas
2006.gads – 1631 MWh/mēnesī (100 %)
2007.gads – 1485 MWh/mēnesī (91,0%)
2008.gads – 1404 MWh/mēnesī (86,1%)
2009.gads – 1158 MWh/mēnesī (71,0%)
2010.gads – 1002 MWh/mēnesī (61,5%)
2011.gads – 954 MWh/mēnesī (58,5%)
2012.gads – 957 MWh/mēnesī (58,7%)
2013.gads – 897 MWh/mēnesī (55,0%)
0.00
50.00
100.00
150.00
200.00
250.00
jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec jan feb mar nov dec
MWh/mēnesī
0
1 000
2 000
3 000
4 000
5 000
6 000
7 000
8 000
9 000
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
MWh/gadā
12. 12
Vai tas ir vajadzīgs?
• Siltumenerģijas tarifs – 59,58 EUR/MWh
• Viens procents no ēku enerģijas patēriņa ir ap 85 MWh
gadā jeb 5000 EUR gadā
• Telpu gaisa temperatūras samazinājums par 1o
C
samazina renovētas ēkas enerģijas patēriņu par 7 – 9 %
(35 000 līdz 45 000 EUR gadā)
16. 16
Iespējami detalizētāka enerģijas patēriņa
uzskaite
• Nepieciešams, lai varētu saprast enerģijas
plūsmas uzņēmumā – enerģijas bilances
izveide
• Reizēm palīdz izbēgt no sliktiem lēmumiem
17. 17
Jauna produkta patērētais enerģijas apjoms
• Lielā uzņēmumā, kā atlikumu produkts
veidojas mitra masa, kuru iespējams
pārvērst lopbarībā to žāvējot no 80%
mitruma līdz 15% mitrumam
• Šo produktu var pārdot par 100 EUR/tonnā
• Tiek uzstādīta dabasgāzes žāvētava
• Žāvēšanas izmaksas veido 95,6 EUR/tonnā
21. 21
Eiropas uzņēmumu klimata kauss
• Eiropas līmeņa enerģijas taupīšanas sacensības maziem un
vidējiem uzņēmumiem (MVU)
• Sacensības norit no 2015. gada 28. aprīlim līdz 2016. gada
30. aprīlim.
Īrija
Dānija
Francija
Spānija
Itālija
Austrija
Bulgārija
Malta
Latvija
Vācija
Kopumā starptautiski
piedalās 145 MVU no
dažādiem sektoriem
22. 22
Dalībnieki no Latvijas
Trelleborg Wheel Systems Liepaja
AGIKS "Purvciems 1"
Kotai Noodle Boutique
SIA UPONOR LATVIA
SIA Demarsch
SIA "LNB C su MRU"ē
Realto Medea
Realto Vitus
Braslas Centrs
Dyaltos
Baltic International Bank
23. 23
Plānotās aktivitātes
1. Katrā no uzņēmumiem ir noteikta persona –
EnergoPārvaldnieks
2. Tiek rīkotas trīs apmācības:
– sacensību ietvars, plānotās aktivitātes, enerģijas
ietaupījuma padomi
– rezultāti no energoauditiem, pieredzes apmaiņa
– rezultāti no dalības sacensībās, risinājumi aktivitāšu
turpināšanai uzņēmumos
1. Atbalsta rīku sagatavošana / izstrāde
24. 24
Kā tas notiks?
1. Darbinieku informēšana par
dalību sacensībās
2. Esošās situācijas identificēšana
(aptaujas anketa + energoaudita
veikšana)
3. Enerģijas taupīšanas pasākumu
rīcības plāna izveide
4. Darbinieku informēšana par
esošo situāciju un pasākumu
plānu
5. Enerģijas nedēļu rīkošana
6. Regulāra datu ievade un apstrāde
iESA sistēmā
Energopārvaldības
sistēma, ISO 50001
25. 25
Esošās situācijas identificēšana
1. Aizpildīta dalībnieku aptaujas anketa informācija
par uzņēmumu un enerģijas lietojumu
2. Esošās situācijas analīze:
– Iekārtu uzskaite un sadalījums pēc piederības
potenciālās ietaupījuma vietas
– Darbinieku uzvedība – sagatavotas aptaujas anketas vai
novērojumi par lietošanas paradumiem pasākumi
1. Energoaudits:
– Iekārtu enerģijas patēriņa noteikšana – elektroenerģijas
patēriņa mērītāji
– Apgaismojums, uzskaite un risinājumi
– Ventilācija un dzesēšana
– Apkure un siltuma zudumu aprēķins
26. 26
Energopolitika – rīcības plāns
1. Mērķis – panākt enerģijas patēriņa samazinājumu 7% apmērā
2. Atbildīgie – viens nav vezuma vilcējs
3. Aktivitātes – identificēti pasākumi, ar vislielāko ietekmi uz
enerģijas patēriņa samazinājumu, kam būtu vislielākā ietekme uz
darbinieku uzvedības maiņu
4. Laika grafiks – kā tiks ieviestas aktivitātes
29. 29
Rezultātu novērtēšana
• Enerģijas ietaupījuma konts (iESA):
– panāktais enerģijas ietaupījums, %
– datu ievades biežums
– īstenotie pasākumi (tehniskie un uzvedības
maiņas)
• Starptautiskā žūrija
30. 30
Sagaidāmie ieguvumi
• Konkrēti enerģijas padomi un energoauditu veikšana
• Enerģijas datu apstrāde un analīze – interaktīvais enerģijas
ietaupījuma konts (iESA)
• Enerģijas un izmaksu ietaupījums: 7 % mērķis ar nelielām
investīcijām (uzvedības maiņa, elektroenerģija, apkure,
dzesēšana)
• Veicināšanas balvas (enerģijas monitoringa ierīces)
• Enerģijas pārvaldības sistēmas 2000 € vērtībā
nacionālajam uzvarētājam
• Dalība apbalvošanas ceremonijā Briselē – uzņēmuma
atpazīšana starptautiski
Uz x ass ir sezonas pirms un pēc ēku renovācijas. Dati ir apstrādāti tā, lai katra ēka pēdējā sezonā pirms renovācijas patērē 1 vienību (uz y ass) jeb 100%.
Dati no mana maģistra darba – 13 renovētas daudzdzīvokļu ēkas (Cēsis un Kuldīga). Vidējais rādītājs ir sarkanā biezā līnija.
Ventspilī nav atsitiena efekts, jo tiek veikta energopārvaldība
Gatavais produkts 1000 g nozīmē, ka sākumā ir 4233 g izejvielas, līdz ar to ir jāiztvaicē 3233 g ūdens. Lai to izdarītu vajag 2,18 MWh siltuma. Ar dabasgāzi vajag 259 m3 dabasgāzes, kas pie tarifa 369 EUR/1000m3 ir 95,6 EUR.