Energoefektivitāte - ieguvums vienmēr I.Ozoliņa (Būvinženieris Nr. 58)

1. 132 133
Būvinženieris Nr. 58Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ko nozīmē izmantot enerģiju efektīvi?
Aizvien biežāk sadzīvē un darba vietās
sastopamies ar jēdzienu «energoefektivi-
tāte» jeb «enerģijas efektīva izmantošana».
Sākotnēji šo terminu bieži vien jaucām ar
vārdu «taupība», bet tagad lielākajai da-
ļai iedzīvotāju pamazām kļūst skaidrs, ka
energoefektivitāte nav taupība, bet gan laba
saimniekošana, kas ļauj dzīvot komfortā,
samazinot izmaksas par enerģiju. Turklāt
šādi var dot ieguldījumu vides saglabāšanā
un ietaupītās finanses ieguldīt, piemēram,
īpašuma renovācijā. Rūpēm par enerģijas
atbildīgu izmantošanu ir jākļūst tikpat ne-
atņemamai ikdienas sastāvdaļai kā rūpēm
par savu fizisko formu, jo abi šie faktori pa-
augstina dzīves kvalitāti.
Energoefektivitāte –
ieguvums vienmēr
Pirms gadiem Latvijā daudziem šķita pašsaprotami, ka atkritumus varēja izgāzt
mežā vai dedzināt pagalmā un energoresursus tērēt, nerūpējoties par dabu un
nedomājot par izmaksām. Šodien gribam būt konkurētspējīgi, vienlaikus dzīvot
tīrā vidē un samazināt enerģijas izmaksas. Lai to sasniegtu, ir jāpieņem lēmumi
un jārīkojas gan katram savās mājās, gan iestādēs un uzņēmumos.
Inguna Ozoliņa,
energoefektivitātes eksperte,
Ekonomikas ministrija
Veids, kā paaugstināt konkurētspēju
Enerģija ir ekonomiskās un sociālās at-
tīstības «pamatdegviela», un energoefek-
tivitātes pasākumi veicina attīstību,
palielinot no katras enerģijas vienības ie-
gūtā produkta vai pakalpojuma apjomu.
Galvenais investīciju virzītājspēks ener-
goefektivitātē ir tās spēja samazināt ener-
ģijas pieprasījumu un enerģijas izmaksu
ietaupījums.
Daudziem uzņēmumu vadītājiem rūp re-
sursu efektīva izmantošana, jo ražošanas
izmaksu samazinājums pozitīvi ietekmē
uzņēmuma konkurētspēju. Valsts līmenī
energoefektivitātes uzlabošanas jautā-
jumi jau vismaz desmit gadu ir nemainīga
prioritāte, kas vislielāko uzmanību guvusi
daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijas
jomā. Kaut arī energoefektivitātes uzlaboša-
naspasākumuatbalstsražošanānavguvistik
plašu publicitāti, uzņēmējiem valsts budžeta
līdzekļi šajā jomā dažādās programmās pie-
ejami kopš 2010. gada. Pašlaik industriālās
efektivitātes programmā paredzēts atbalsts
vairāk nekā 32 miljonu eiro apmērā, kas
ļaus uzņēmējiem sakārtot ēkas, kā arī ie-
viest efektīvākas ražošanas iekārtas un
darba apgaismojumu. Savukārt energoin-
tensīviem uzņēmumiem valsts dod iespēju
samazināt maksājumus par obligātā iepir-
kuma komponenti, ja uzņēmumā ieviesta
energopārvaldības sistēma.
Likums mudina rūpēties par
energoefektivitāti
Vienīgā enerģija, par kuru nav jāmaksā, ir
tā, kas netiek patērēta. Un šāds potenciāls
ir atrodams jebkurā pasaules valstī, arī
Latvijā. Taču mūsu valsts nevar to piln-
vērtīgi izmantot bez labi izstrādātas un
īstenotas politikas šajā jomā.
2016. gadā stājās spēkā jaunais Energoefek-
tivitātes likums. Pirms tā pieņemšanas
notika diskusijas ar vairākām uzņēmēju
organizācijām, lai uzklausītu viņu vie-
dokli. Likums ietver prasības, kuru mērķis
ir īpaši veicināt efektīvu enerģijas izmanto-
šanu lielajos uzņēmumos un uzņēmumos
ar lielu elektroenerģijas patēriņu. Turpmāk
uzņēmumiem, kuri nav mazie un vidējie,
un uzņēmumiem ar elektroenerģijas pa-
tēriņu virs 500 MWh regulāri būs jāveic
energoauditi vai jāievieš sertificēta energo-
pārvaldības sistēma. Regulāri energoauditi
ir obligāta prasība lielajiem uzņēmumiem
visā Eiropas Savienībā.
Patlaban tuvojas Energoefektivitātes li-
kumā noteikto pasākumu veikšanas ter-
miņš. Lielajiem uzņēmumiem tas ir šā gada
1. decembris. Aktīvākie uzņēmumi par
energoauditiem un ieviestajām energopār-
valdības sistēmām ziņoja jau 2016. gadā,
diemžēl līdz šodienai par energoauditu vai
energopārvaldību kopumā paziņojis vien
141 no 233 uzņēmumiem, kas ir lielo uz-
ņēmumu sarakstā. Uzņēmumi ziņojuši arī
par tiem energoefektivitātes pasākumiem,
kurus plāno ieviest, balstoties uz energoau-
ditoru ieteikumiem.
Kopumā energoauditoru līdz šim ieteik-
tie pasākumi uzņēmējiem ļaus ietaupīt
162,4 GWh enerģijas aptuveni 12 miljonu
eiro vērtībā. Tas tiks sasniegts, galveno-
kārt pārejot uz efektīvākām ražošanas
tehnoloģijām un procesiem. To plānots
paveikt jau tuvāko trīs gadu laikā. Vidē-
jais atmaksāšanās laiks šiem pasākumiem
ir aptuveni trīs līdz pieci gadi. Tātad jau
2020. gadā šie uzņēmumi būs atpelnījuši
investīcijas un turpinās ietaupīt 12 miljo-
nus gadā.
Par pienākuma izpildi uzsākuši ziņot arī
uzņēmumi, kuru ikgadējais elektroenerģi-
jas patēriņš pārsniedz 500 MWh un kuriem
energopārvaldība jāievieš līdz 2018. gada
1. aprīlim. Kopumā lielo elektroenerģijas
patērētāju sarakstā ir 1010 mazo un vidējo
uzņēmumu (MVU). Lielie elektroenerģijas
patērētāji, kuri lielāko daļu elektroener-
ģijas nodod saviem apakšlietotājiem, var
iesniegt Ekonomikas ministrijai energoau-
ditora apstiprinātu uzņēmuma enerģijas
bilanci un energoauditu vai energopārval-
dību veikt tikai par pašu patērēto enerģijas
apjomu.

2. 134 135
Būvinženieris Nr. 58Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Kūtrākie maksās energoefektivitātes
nodevu
Ekonomikas ministrijai nav pamata
apšaubīt uzņēmumu vadītāju profesio-
nalitāti, tostarp izpratni par enerģijas
efektīvas izmantošanas priekšrocībām.
Sagaidāms, ka visi vai gandrīz visi lie-
lie uzņēmumi un lielie elektroenerģijas
patērētāji energoauditus veiks likumā
noteiktajos termiņos. Līdz ar to, do-
mājams, likumā noteiktā energoefekti-
vitātes nodeva netiks plaši piemērota.
2015. gadā un atkārtoti šogad lielajiem
uzņēmumiem tika nosūtītas vēstules ar
informāciju par ES un Latvijā pieņemto
regulējumu un aicinājumu veikt ener-
goauditu. 2016. gadā Rīgā un reģionos
organizējām seminārus Jaunās prasības
uzņēmumu energoefektivitātei, kā arī
vairākas tikšanās ar uzņēmēju organizā-
cijām. Šā gada septembra sākumā Eko-
nomikas ministrija katram ministrijas
mājaslapā publicētā lielo elektroenerģi-
jas patērētāju saraksta uzņēmumam no-
sūtīja informatīvu vēstuli, lai atgādinātu
par Energoefektivitātes likumā noteikto
pienākumu. Tomēr, ja kāds no lielajiem
elektroenerģijas patērētājiem to laikus
neizpildīs, būs jāmaksā energoefektivi-
tātes nodeva. To lielajam elektroener-
ģijas patērētājam aprēķinās, ja tas būs
patērējis vairāk nekā 500 MWh elektro-
enerģijas gadā un nebūs paziņojis Eko-
nomikas ministrijai par energoaudita
veikšanu vai energopārvaldības sistēmas
ieviešanu, kā arī par apakšlietotājiem
nodoto elektroenerģiju. Iespējamo no-
devas apmēru katrs uzņēmums jau tagad
var aprēķināt, reizinot savu gada elek-
troenerģijas patēriņu ar nodevas likmi
6,28 eiro apmērā par MWh. Likmi veido
7% no Eurostat publicētās 2016. gada
elektroenerģijas vidējās cenas rūpniecī-
bas uzņēmumiem bez nodokļiem un no-
devām (89,7 eiro/MWh).
Nauda atgriezīsies pie aktīvākajiem
uzņēmumiem
Energoefektivitātes nodevas ieņēmumi tiks
ieskaitīti valsts energoefektivitātes fondā,
kura līdzekļus likums paredz izmantot valsts
atbalsta programmu īstenošanai, lai uzlabotu
energoefektivitāti. Līdz ar to nauda atgrie-
zīsies pie uzņēmējiem, kuri vēlēsies ieviest
energoefektīvus risinājumus, tostarp arī pie
tiem, kuri būs nomaksājuši energoefektivi-
tātes nodevu, bet pēc tam izpildījuši likumā
noteikto pienākumu un saņēmuši kvalificētu
energoauditoru ieteikumus energoefektivitā-
tes pasākumu īstenošanai.
Latvijas rūpniecība ir būtiski energoin-
tensīvāka nekā vidēji ES, un svarīgi, lai
uzņēmumi kopā ar zinošiem speciālistiem
apzinātu savu enerģijas bilanci un iespējas
ietaupīt. Tādējādi energoefektivitātes no-
devai ir divi mērķi. Pirmkārt, tas ir stimuls
iedziļināties energoefektivitātes jautājumu
risināšanā uzņēmumā. Otrkārt, caur to
tiek iegūti līdzekļi energoefektivitātes pa-
sākumu atbalstam.
Energoefektivitātei daudz papildu
ieguvumu
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, obli-
gāto energoauditu veikšana vai sertificētas
energopārvaldības sistēmas ieviešana uzņē-
mumos kopumā līdz 2020. gadam dos vis-
maz 800 GWh lielu enerģijas ietaupījumu,
kas atbilst Latvijā importētās elektroener-
ģijas apjomam 2017. gada maijā un jūnijā.
Šie skaitļi parāda, ka energoefektivitātes uz-
labošana ietekmē ne tikai katra uzņēmuma
ilgtspējību, bet arī mazina valsts atkarību
no energoresursu importa kopumā.
Īstermiņā energoefektivitātes pasākumu
ieviešana rada papildu darba vietas, savu-
kārt ilgtermiņā tiek samazinātas ar ener-
goresursiem saistītās izmaksas, tādējādi
palielinot konkurētspēju. Rodas iespējas
attīstīties ar energoefektivitātes uzlabo-
šanu saistītajai uzņēmējdarbībai (ēku un
iekārtu projektētājiem, modernu ražo-
šanas iekārtu izplatītājiem, būvniekiem,
energoauditoriem u. c.).
Tas gan nenozīmē, ka energoefektivitātes
uzlabošana vienmēr ir saistīta ar lieliem
finanšu ieguldījumiem. Pieredze rāda, ka
līdz pat 10% enerģijas ietaupījumu var ie-
gūt bez investīcijām, piemēram, veicinot
darbinieku ieradumu maiņu, lieku reizi
atgādinot, ka jāizslēdz tobrīd nevajadzī-
gās iekārtas, vienkārši jāaizver ārdurvis
vai varbūt uzņēmumā atsevišķos iecirkņos
jāpārkārto darba organizācija. Daudzi uz-
ņēmumi, kuri jau ziņojuši par energoau-
dita veikšanu, pieder ārzemju īpašniekiem
vai arī ir ārzemju kompāniju meitasuz-
ņēmumi. Lielākajā daļā ES valstu, bet jo
sevišķi Skandināvijas valstīs, energoefek-
tivitātes jēdziens ir aktuāls jau gandrīz
50 gadu – kopš pirmās naftas krīzes. Uz-
ņēmumi gan Dānijā, gan Zviedrijā un So-
mijā ir pieraduši, ka valsts nosaka prasības
energoauditu veikšanai un enerģijas ietau-
pījumu iegūšanai.
Iesaistās pašvaldības un iedzīvotāji
Uzņēmumi nav vienīgie, uz kuriem attie-
cas prasība par enerģijas efektīvu izman-
tošanu. Arī pilsētām ir jāievieš sertificēta
energopārvaldības sistēma. Un to sekmīgi
paveikušas jau septiņas no deviņām pilsē-
tām. Līdzīgi arī atsevišķām novadu pašval-
dībām un valsts tiešās pārvaldes iestādēm
ir pienākums ieviest energopārvaldības
sistēmu, ko jau izdarījuši Ādažu, Siguldas
un Babītes novadi. Īpaši atzinīgi vērtējama
Smiltenes novada pašvaldība, kas novērtē-
jusi energoefektivitātes nozīmi un energo-
pārvaldību novadā ieviesusi brīvprātīgi.
Jauns energoefektivitātes politikas instru-
ments ir energoefektivitātes pienākuma
shēma, kurā iesaistīti lielākie elektroener-
ģijas tirgotāji. Viņu pienākums ir iegūt no-
teiktus enerģijas ietaupījumus pie saviem
galapatērētājiem. Tātad elektroenerģijas
patērētājiem būs iespējams iegūt papildu
profesionālu informāciju par to, kā racio-
nāli izmantot enerģiju. Lielākie elektro-
enerģijas tirgotāji savu pienākumu varēs
izpildīt, iemaksājot valsts energoefektivi-
tātes fondā ietaupījumam atbilstošu mak-
sājumu. Un, tāpat kā energoefektivitātes
nodevas gadījumā, valsts energoefektivi-
tātes fonda līdzekļi tiks izmantoti valsts
atbalsta programmu īstenošanai ener-
goefektivitātes uzlabošanai.
Potenciālie ieguvumi no energoefekti-
vitātes uzlabošanas ir būtiski – ne tikai
enerģijas ietaupījums un cīņa pret klimata
pārmaiņām, bet arī attiecībā uz citām jo-
mām, tostarp iedzīvotāju veselības uzlabo-
šanu un darba vietu radīšanu būvniecībā,
projektēšanā un citur. Katram iedzīvotā-
jam, bet vispirms jau uzņēmējiem ir jāie-
saistās enerģijas efektīvā izmantošanā, kas
balsta ekonomisko izaugsmi, nodrošina
energoapgādes sistēmu drošību un palīdz
vairot labklājību.