Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas

1. Baltic Household Outlook
Edmunds Rudzītis,
SEB bankas
sociālekonomikas eksperts

2. Mājsaimniecību ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes
līmeni
Reālie ienākumi salīdzināmajās cenās (2004=100)
Dati: CSP, SEB aprēķini
90
110
130
150
170
190
210
Reālāvidējādarbaalga
Reālāvidējāvecumapensija
Reālierīcībāesošieienākumiuzvienumājsaimniecībaslocekli
reālā vidējā neto alga
+10% (2015 vs 2008)
+25% (2015 vs 2010)
2

3. Patērētāji piesardzīgi optimistiski par savu finansiālo
situāciju
Mājsaimniecību finansiālās situācijas vērtējums
Dati: Eiropas Komisija
-80
-60
-40
-20
0
20
40
Finansiālāsituācijapēdējos12mēn. Finansiālāsituācijatuvāko12mēnešulaikā
3

4. Mājsaimniecību finanšu aktīvi

5. Mājsaimniecību finansiālā ievainojamība turpina
samazināties
Mājsaimniecību finanšu aktīvi un
saistības (milj. eiro)
Mājsaimniecību noguldījumi un kredīti
komercbankās (milj. eiro)
Dati: FKTK, Latvijas Banka, SEB aprēķini Dati: FKTK, Latvijas Banka, SEB aprēķini
0
2000
4000
6000
8000
10000
12000
Finanšuaktīvi(bezPII)
Finanšusaistības
1150
-4797
0
2000
4000
6000
8000
10000
Kredīti Noguldījumi
5

6. Noturība pret iespējamiem finanšu satricinājumiem
pieaugusi visās Baltijas valstīs
-4%
-2%
0%
2%
4%
6%
8%
10%
12%
14%
16%
2011 2012 2103 2014 2015
Igaunija Latvija Lietuva
Mājsaimniecību noguldījumu izmaiņas gada laikā (%)
Dati: Centrālās bankas, SEB aprēķini
Mājsaimniecību skaits, kuras nespēj segt neparedzētus finansiālos izdevumus,
sarucis visās Baltijas valstīs - līdz 36,7% Igaunijā, 60,4% Latvijā un 53,2% Lietuvā
(Eurostat, EU-SILC)
6

7. Vidēja lieluma noguldījumi visstraujāk pieauguši
Igaunijā
4.2%
7.5%
9.0%
9.3%
9.0%
8.5%
8.0%
7.5%
7.3%
5.5%
0.7%
1.0%
1.5%
2.1%
4.7%
5.4%
6.5%
7.9%
8.5%
7.9%
-58.9%
-42.0%
-27.2%
-22.1%
-19.2%
-13.9%
-5.8%
2.1%
7.7%
15.5%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
1 decile 2 decile 3 decile 4 decile 5 decile 6 decile 7 decile 8 decile 9 decile 10 decile
Igaunija Latvija Lietuva
Mājsaimniecību noguldījumu izmaiņas decilēs (%, 2015.g. pret 2014.g.)
• Latvijā lielāka apjoma noguldījumi palielinājušies straujāk nekā mazāku summu
noguldījumi
• Lietuvā noguldījumu izmaiņas decilēs būtiski ietekmējusi eiro ieviešana
Dati: Aprēķini, balstoties uz SEB datiem
7

8. Noguldījumu apjomu pieaugums vērojams visās
vecuma grupās
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
18-24 25-34 35-44 45-54 55+
Igaunija Latvija Lietuva
Vidējā noguldījuma apmēra izmaiņas dažādās vecuma grupās (%, 2015
Dati: SEB aprēķini
• Gados vecākie iedzīvotāji komercbankās kopumā noguldījuši visvairāk – 59% no
kopējā noguldījuma apjoma Igaunijā, 56% Latvijā un 48% Lietuvā veido 55 un gados
vecāku iedzīvotāju noguldījumi
• Lietuvā noguldījumu izmaiņas visās vecuma grupās būtiski ietekmējusi eiro ieviešana
2015.gadā
8

9. Nelielais pensiju uzkrājumu veidotāju īpatsvars –
iemesls satraukumam
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
Nīderlande(2009)
Vācija(2010)
Kipra(2010)
Beļģija(2010)
Francija(2010)
Luksemburga
(2010)
Malta(2010)
Somija(2009)
Spānija(2008)
Igaunija(2013)*
Slovēnija(2010)
Itālija(2010)
Lietuva(2015)**
Austrija(2010)
Slovākija(2010)
Latvija(2012)***
Portugāle(2010)
Grieķija(2009)
Dati: ECB (HFCS, 2013), Igaunijas banka (HFCS, 2015), ** Lietuvas banka (Household Financial Behaviour Survey, 2015), ***
Eurobarometer (special report 373)
Pensiju uzkrājumu veidotāju īpatsvars (%)
• Atšķirības uzkrājumu veidošanās saistītas ar dažādiem faktoriem, tajā skaitā,
pensiju sistēmas, to attīstības pakāpes, valsts ekonomiskās situācijas u.c.
9

10. Cilvēkiem ir tendence atlikt lēmumu par uzkrājumiem
vecumdienām
Uzkrājumu veidošana vecumdienām
(% no strādājošajiem)
0% 50% 100%
Igaunija
Latvija
Lietuva
Jau uzkrāj Vēl nekrāj Neplāno krāt
0
100
200
300
400
500
600
700
Igaunija Latvija Lietuva
Regulārais vidējais mēneša maksājums
Papildus ienākumi, lai izkrātu un
regulārie ikmēneša uzkrājumi (EUR)
Dati: SEB Pensometrs aptauja (2016)
10

11. Finanšu aktīvu uzkrāšana atbilstoši dzīves ciklam
0% 20% 40% 60% 80%100%
18-24
25-34
35-44
45-54
55+
Noguldījumi Ilgtermiņa uzkrājumi
0% 20% 40% 60% 80%100% 0% 20% 40% 60% 80%100%
Igaunija Latvija Lietuva
Finanšu aktīvu struktūra sadalījumā pa vecuma grupām (2015)
Dati: Aprēķini, balstoties uz SEB datiem
• Salīdzinoši liels pārējo investīciju īpatsvars Lietuvā vecāka gada gājuma cilvēkiem
saistīts ar valdības obligāciju popularitāti
• Latvijā augsts loss aversion (bailes zaudēt daudz lielākas nekā vēlme iegūt)
11

12. Mājsaimniecību aizņemšanās
12

13. Mājokļu kredītu tirgus pieaug Lietuvā un Igaunijā,
Latvijā joprojām kritums
• Igaunijā un Lietuvā mājokļu tirgus pieaugums straujāks nekā iepriekš, tomēr atpaliek no
algu vai noguldījumu pieauguma tempa
• Mājokļu kredītu tirgus Latvijā joprojām uzrāda kritumu
Mājokļu kredītu portfelis (%, pret
iepriekšējā gada atb. periodu)
No jauna izsniegto mājokļa kredītu
izmaiņas (%, pret iepr. gada atb.
periodu)
13
Dati: Centrālās bankas, SEB aprēķini Dati: Centrālās bankas, FKTK, UAB, SEB aprēķini
18.2% 18.6%
20.3%18.7%
0.4%
7.6%
12.1%
16.1%
34.7%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
35%
40%
Igaunija Latvija Lietuva
2014.g.2.pusgads 2015.g.1.pusgads
2015.g.2.pusgads
2.8%
-7.0%
1.8%
3.8%
-5.4%
3.2%
4.3%
-4.4%
4.7%
-9%
-6%
-3%
0%
3%
6%
Igaunija Latvija Lietuva
12.14 06.15 12.15

14. Ienākumu pieaugums apsteidzis mājokļu cenu
kāpumu Latvijā un Lietuvā
• Ņemot vērā ienākumu un mājokļu cenu izmaiņas, mājsaimniecībām Latvijā un
Lietuvā šobrīd ir labākas iespējas iegādāties mājokli nekā 2010.gadā
• Igaunijā mājokļu cenas pēdējo 5 gadu laikā pieaugušas straujāk nekā
mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi
Vidējā bruto alga (EUR)
Mājokļu cenas attiecībā pret rīcībā
esošajiem ienākumiem, % izmaiņas
14
Dati: Nacionālie statistikas biroji
Dati: OECD, līdz 2015Q2
400
600
800
1000
1200
Igaunija Latvija Lietuva
17%
-7% -6%
-10%
-5%
0%
5%
10%
15%
20%
Igaunija Latvija Lietuva
2010-2015 2010-2011 2011-2012
2012-2013 2013-2014

15. Mājokļu cenas var ietekmēt jauno cilvēku iespējas
iegādāties mājokli
Igaunijā procentuāli vismazāk
pieaugušo bērnu vecumā no 25
līdz 34 gadiem dzīvo kopā ar
vecākiem, vislielākais īpatsvars
Baltijas valstīs ir Latvijā
Ar saviem vecākiem kopā dzīvojošo
pieaugušo bērnu (25-34) īpatsvars (%)
Latvijā un Lietuvā šis īpatsvars
pēdējos gados ir sarucis, savukārt
Igaunijā palielinājies
15
28
21
37
3029
23
36
29
0
5
10
15
20
25
30
35
40
ES(28) Igaunija Latvija Lietuva
2010 2014
Dati: EU-SILC

16. Patēriņa kreditēšana uzrāda pieaugumu Lietuvā,
savukārt Latvijā patēriņa kredītu portfelis vēl neaug
• Mājsaimniecību interese par patēriņa kredītiem visstraujāk palielinājusies Lietuvā.
Zemā bāze ir viens no iemesliem, tajā pašā laikā pieaugums saistīts ar finansiālās
situācijas un noskaņojuma uzlabošanos
• Latvijā patēriņa kredītu portfeļa kritums bremzējas
Patēriņa un citu kredītu portfeļa izmaiņas (%, pret iepriekšējā gada atbilstošo
periodu)
16
Dati: Centrālās bankas, SEB
aprēķini
-2.0%
-10.4%
-7.3%
1.3%
-5.0%
-1.6%
1.8%
-3.2%
6.3%
-12%
-9%
-6%
-3%
0%
3%
6%
9%
Igaunija Latvija Lietuva
12.14 06.15 12.15

17. Igaunijā lielākās atšķirības mājokļu kredītu summās
dažādās vecuma grupās
Igaunijā mājokļu kredītu vidējās
summas vislielākās ir 25-34
vecajiem aizņēmējiem, Lietuvā un
Latvijā lielākie mājokļu kredīti ir
35-44 gadus vecajiem
kredītņēmējiem
38
48
43
28
20
22
35
42
27
25
34
48
52
40
35
0
10
20
30
40
50
60
18-24 25-34 35-44 45-54 55+
Igaunija Latvija Lietuva
Dati: SEB aprēķini
2015.gadā izsniegto mājokļu kredītu vidējais
apjoms (tūkst. eiro)
Iedzīvotāji vecumā virs 45
gadiem aizņemas mazāk – šajā
vecuma grupā vidējais
aizņēmums Lietuvā ir ¾, Latvijā
2/3 un Igaunijā ½ no vidējās
kredītu summas, kas izsniegtas
gados jaunākiem kredītņēmējiem
17

18. Vislielākās patēriņa kredītu summas tiek izsniegtas
Igaunijā
Patēriņam ņemto kredītu
vidējās summas vislielākās ir
25-34 vecajiem aizņēmējiem.
Atšķirības starp dažādām
vecuma grupām nav
ievērojamas
Igaunijā patēriņam ņemto
kredītu vidējie apjomi mazliet
samazinājušies salīdzinājumā
ar iepriekšējo gadu, Lietuvā
pieauguši par 8%, Latvijā – par
11%
2.7
3 3
2.8
2.52.4
2.9 2.8
2.6
2.2
2.5 2.6 2.6
2.4
2.1
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
18-24 25-34 35-44 45-54 55+
Igaunija Latvija Lietuva
Dati: SEB aprēķini
2015.gadā no jauna izsniegto patēriņa kredītu
vidējie apjomi (tūkst. eiro)
18

19. Mājsaimniecību maksājumi

20. Lai gan Latvija un Lietuva tuvojas Igaunijai maksājumu
karšu izmantošanā…
• 2015.gadā Lietuvā visstraujākais pieaugums pirkumiem ar maksājumu kartēm,
daļēji gan pateicoties eiro ieviešanai
Ar maksājumu kartēm veikto darījumu skaits POS terminālos vietējā tirgū (%,
pret iepriekšējo gadu)
20
Dati: Centrālās bankas, LKA
0%
5%
10%
15%
20%
25%
30%
2011
2012
2013
2014
2015
Igaunija Latvija Lietuva

21. … Igaunija joprojām ir tālu priekšā pārējām Baltijas
valstīm
Dzīvo idejas
nevis naudas vārdā
Neatkarīgie
uzņēmēji
Racionālie
ceļotāji
• Igaunijā katrs kartes lietotājs mēneša laikā veic vidēji 12 pirkumus, kamēr Latvijā – 7
pirkumus un Lietuvā – tikai 5 pirkumus
Kopējais transakciju skaits POS terminālos mēnesī (vidēji uz karti)
21
Dati: Centrālās bankas, SEB
aprēķini
0
2
4
6
8
10
12
2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Igaunija Latvija Lietuva

22. Kartes vairāk tiek izmantotas ikdienas pirkumos un arī
lielākiem pirkumiem ārzemēs
2015.gadā Igaunijā katrs kartes
lietotājs vidēji iztērēja pirkumos
ar karti (vietējā tirgū un
ārzemēs) 199 eiro mēnesī
(pieaugums 7% gada laikā).
Latvijā un Lietuvā vidējie tēriņi
ar karti bija attiecīgi 129 (8%
palielinājums) un 90 eiro (17%
kāpums) mēnesī.
Vidējais ikmēneša apgrozījums pirkumiem ar
karti (eiro)
22
Dati: Centrālās bankas, SEB
aprēķini
0
40
80
120
160
200
Igaunija Latvija Lietuva
2014 2015

23. 14.1%
24.4%
19.9%
18.0%
23.7%
<25 25-34 35-44 45-54 55+
Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem ir aktīvākie
maksājumu karšu izmantotāji visās Baltijas valstīs
• Vidējais transakciju skaits ar karti ir vislielākais 25-34 gadus veco
iedzīvotāju grupā, savukārt vecāki cilvēki (virs 55 gadiem) kartes lieto
retāk
7.9%
29.1
%
24.9
%
19.3
%
18.7
%
11.1
%
30.8
%
20.3
%
15.5
%
22.2
%
Igaunija Latvija Lietuva
Pirkumu skaits ar kartēm sadalījumā pa vecuma grupām (%)
23

24. Paldies!