Eiropas nauda Eiropā un Latvijā 2020+
Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisija
Video: https://youtu.be/UN1l8jF6o80
2018.gada 12.septembris, Valmiera
2018.gada 19.septembris, Liepāja
Forums "Valsts atbalsta biznesu"
27.09.2018 | EIB Conference | EK: Finansējums pētniecībai un inovācijām ES ilgtermiņa budžetā; Mārtiņš Zemītis
1. Mārtiņš Zemītis, 2018
2. EIROPAS KOMISIJA ES POLITISKĀ IZPILDVARA"Mana galvenā prioritāte ir stiprināt Eiropas globālo konkurētspēju un izaugsmi, veicināt investīcijas un palīdzēt radīt jaunas darbvietas." EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers
3. Izdarīt «vairāk ar mazāk»?
4. Finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, riska kapitāls, ieguldījumu fondi) Jauna domāšana Granti (subsīdijas, līdzfinansējums)
5. EIROPAS KOMISIJA ES POLITISKĀ IZPILDVARA Publiskās investīcijas Latvijā līdz šim bijušas ļoti saistītas ar ES fondiem
6. Kas ietekmē ES fondu sadalījumu?
7. Latvijas dzīves līmenis joprojām ir 65% no ES vidējā
8. 308 317 310 0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 BG RO HR LV EL HU PL LT EE PT SK CY SI CZ ES MT IT FR FI BE SE DE DK AT NL IE LU Atbalstaintensitāte(EURuzvienuiedzīvotāju,2018) 2014-2020, 2021-2027 2014-2020 2021-2027 Poly. (2014-2020) Poly. (2021-2027) Struktūrfondu salīdzinājums "uz galviņu"
9. Jaunā budžeta sadalījums
10. Kam būs vairāk Eiropas naudas?
11. Ieguldījumi digitālajā ekonomikā MĀKSLĪGAIS INTELEKTS SUPERDATORI DIGITĀLĀS PRASMES SUPERĀTRI TĪKLI (5G) KIBERDROŠĪBA
12. Vai šis jomas tiks atbalstītas nākotnē?
13. Eiropas budžeta reforma ir neizbēgama Pastāvēs, kas pārmainīsies…
14. Gatavojies nākotnei jau šodien!
Uzņēmumu gatavība eiro ieviešanai. Kā veiksmīgi īstenot pāreju uz eiro?SEB banka
Pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu gatavību eiro ieviešanai. Kontrollapa - kas uzņēmumam jāveic, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz eiro. SEB bankas MVU konsultācijas biznesa attīstīšanas un eiro ieviešanas jautājumos.
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
Eiropas nauda Eiropā un Latvijā 2020+
Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisija
Video: https://youtu.be/UN1l8jF6o80
2018.gada 12.septembris, Valmiera
2018.gada 19.septembris, Liepāja
Forums "Valsts atbalsta biznesu"
27.09.2018 | EIB Conference | EK: Finansējums pētniecībai un inovācijām ES ilgtermiņa budžetā; Mārtiņš Zemītis
1. Mārtiņš Zemītis, 2018
2. EIROPAS KOMISIJA ES POLITISKĀ IZPILDVARA"Mana galvenā prioritāte ir stiprināt Eiropas globālo konkurētspēju un izaugsmi, veicināt investīcijas un palīdzēt radīt jaunas darbvietas." EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers
3. Izdarīt «vairāk ar mazāk»?
4. Finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, riska kapitāls, ieguldījumu fondi) Jauna domāšana Granti (subsīdijas, līdzfinansējums)
5. EIROPAS KOMISIJA ES POLITISKĀ IZPILDVARA Publiskās investīcijas Latvijā līdz šim bijušas ļoti saistītas ar ES fondiem
6. Kas ietekmē ES fondu sadalījumu?
7. Latvijas dzīves līmenis joprojām ir 65% no ES vidējā
8. 308 317 310 0 50 100 150 200 250 300 350 400 450 BG RO HR LV EL HU PL LT EE PT SK CY SI CZ ES MT IT FR FI BE SE DE DK AT NL IE LU Atbalstaintensitāte(EURuzvienuiedzīvotāju,2018) 2014-2020, 2021-2027 2014-2020 2021-2027 Poly. (2014-2020) Poly. (2021-2027) Struktūrfondu salīdzinājums "uz galviņu"
9. Jaunā budžeta sadalījums
10. Kam būs vairāk Eiropas naudas?
11. Ieguldījumi digitālajā ekonomikā MĀKSLĪGAIS INTELEKTS SUPERDATORI DIGITĀLĀS PRASMES SUPERĀTRI TĪKLI (5G) KIBERDROŠĪBA
12. Vai šis jomas tiks atbalstītas nākotnē?
13. Eiropas budžeta reforma ir neizbēgama Pastāvēs, kas pārmainīsies…
14. Gatavojies nākotnei jau šodien!
Uzņēmumu gatavība eiro ieviešanai. Kā veiksmīgi īstenot pāreju uz eiro?SEB banka
Pētījuma rezultāti par Latvijas uzņēmumu gatavību eiro ieviešanai. Kontrollapa - kas uzņēmumam jāveic, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz eiro. SEB bankas MVU konsultācijas biznesa attīstīšanas un eiro ieviešanas jautājumos.
Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats 2016 SEB banka
Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs. Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Vairāk informācijas: http://www.seb.lv/jaunumi/2016-04-20/seb-baltijas-valstu-majsaimniecibas-klust-finansiali-specigakas
SEB eksperiments: baktēriju skaits uz banknotēm un maksājumu kartēm SEB banka
Baktērijas, kas atrodas uz banknotēm, var izraisīt dažādas infekciju slimības. Zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte Baiba Fogele iesaka ievērot dažus preventīvos pasākumus, tai skaitā - norēķināties ar maksājumu kartēm.
Uzziniet vairāk: http://www.seb.lv/kartes
Pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo daudz neparedzamu un nepatīkamu problemātisku aspektu globālā mērogā, taču akciju tirgi pieaug pietiekami strauji. Tas apstiprina seno apgalvojumu, ka tirgi var pastāvēt arī ar riska faktoriem, ja vien tiem pamatā esošā ekonomika kļūst spēcīgāka. Vēl viens apgalvojums ir, ka no tirgus viedokļa vissvarīgākais ekonomiskais rādītājs ir tas, lai ASV ekonomika būtu stabila, kāda tā ir šobrīd un, iespējams, būs arī turpmāk.
Katram 1.klases skolēnam – Pirmklasnieka kalendārs – jautrs un košs sienas kalendārs ar izglītojošiem uzdevumiem, jokiem, iemīļoto multfilmu varoņu stāstiņiem, kā arī maziem bērnu zīmējumu konkursiem.
Lai pārbaudītu automašīnu degvielas patēriņu reālos, Latvijas ikdienas braukšanai pietuvinātos apstākļos, Drošas Braukšanas skolas (DBS) instruktori izmēģināja 21 automobili īpaši izstrādātā maršrutā. Pārsteidzošā kārtā vairums izmēģināto automobiļu ir izrādījušies īpaši taupīgi.
Dzinēju tehnoloģijas un vieglākas virsbūves priekšplānā izvirzās modernā kompaktklase un visekonomiskākais izrādījās Peugeot 308.
Ekonomija, ko ilgtermiņā sniedz iespēja ietaupīt uz degvielas rēķina, ir noteicošais faktors vairāk nekā pusei (54%) aptaujāto respondentu. Lai gan, iegādājoties automašīnu, iedzīvotāju izvēlē arvien dominē universālās un apvidus automašīnas, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pakāpenisks pieaugums videi draudzīgāko automašīnu iegādē. Salīdzinot ar 2011. gadu, kad Latvijā tika nopirktas nedaudz vairāk nekā 2000 „zaļās” automašīnas, 2013. gadā to skaits ir dubultojies, sasniedzot turpat 5 tūkstošus.
Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Inga Krole - Šeninga "Eiro ieviešana Latvijā"SEB banka
SEB bankas eiro ieviešanas projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga par to, kā eiro ieviešana ietekmēs bankas un uzņēmumu darbību šī gada nogalē un nākamā gada sākumā.
Lai apzinātu Latvijas uzņēmumu esošo situāciju, kā arī iepazītos ar nākotnes plāniem un mērķiem, jau otro gadu pēc kārtas SEB banka veica mazo un vidējo uzņēmumu aptauju, kurā šogad piedalījās 1749 uzņēmums no visas Latvijas. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā 87% uzņēmumu 2014. gadā prognozē palielināt sava biznesa apgrozījumu. Tomēr, gada laikā optimistu skaits nedaudz sarucis – pērna gada aptaujā palielināt biznesa apgrozījumu plānoja 90% Latvijas uzņēmumiem.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību apskatsSEB banka
Pērn Baltijas valstis bija vienas no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Šogad Latvija un Lietuva joprojām turpināja uzrādīt būtisku izaugsmi, savukārt Igaunijas ekonomikas izaugsme apstājās pirmajā pusē 2013.
Rudens ir iesācies ar pozitīvām vēsmām gandrīz visās Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas valstīs. Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās. Tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss. Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
SEB eksperiments: baktēriju skaits uz banknotēm un maksājumu kartēm SEB banka
Baktērijas, kas atrodas uz banknotēm, var izraisīt dažādas infekciju slimības. Zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte Baiba Fogele iesaka ievērot dažus preventīvos pasākumus, tai skaitā - norēķināties ar maksājumu kartēm.
Uzziniet vairāk: http://www.seb.lv/kartes
Pašreizējo situāciju finanšu tirgos raksturo daudz neparedzamu un nepatīkamu problemātisku aspektu globālā mērogā, taču akciju tirgi pieaug pietiekami strauji. Tas apstiprina seno apgalvojumu, ka tirgi var pastāvēt arī ar riska faktoriem, ja vien tiem pamatā esošā ekonomika kļūst spēcīgāka. Vēl viens apgalvojums ir, ka no tirgus viedokļa vissvarīgākais ekonomiskais rādītājs ir tas, lai ASV ekonomika būtu stabila, kāda tā ir šobrīd un, iespējams, būs arī turpmāk.
Katram 1.klases skolēnam – Pirmklasnieka kalendārs – jautrs un košs sienas kalendārs ar izglītojošiem uzdevumiem, jokiem, iemīļoto multfilmu varoņu stāstiņiem, kā arī maziem bērnu zīmējumu konkursiem.
Lai pārbaudītu automašīnu degvielas patēriņu reālos, Latvijas ikdienas braukšanai pietuvinātos apstākļos, Drošas Braukšanas skolas (DBS) instruktori izmēģināja 21 automobili īpaši izstrādātā maršrutā. Pārsteidzošā kārtā vairums izmēģināto automobiļu ir izrādījušies īpaši taupīgi.
Dzinēju tehnoloģijas un vieglākas virsbūves priekšplānā izvirzās modernā kompaktklase un visekonomiskākais izrādījās Peugeot 308.
Ekonomija, ko ilgtermiņā sniedz iespēja ietaupīt uz degvielas rēķina, ir noteicošais faktors vairāk nekā pusei (54%) aptaujāto respondentu. Lai gan, iegādājoties automašīnu, iedzīvotāju izvēlē arvien dominē universālās un apvidus automašīnas, pēdējo trīs gadu laikā ir vērojams pakāpenisks pieaugums videi draudzīgāko automašīnu iegādē. Salīdzinot ar 2011. gadu, kad Latvijā tika nopirktas nedaudz vairāk nekā 2000 „zaļās” automašīnas, 2013. gadā to skaits ir dubultojies, sasniedzot turpat 5 tūkstošus.
Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi nākotnē raugās ar optimismu, vērtējot ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas valstu reģions kļūst arvien izturīgāks pret Eiropas ekonomikas svārstībām, liecina SEB bankas veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Inga Krole - Šeninga "Eiro ieviešana Latvijā"SEB banka
SEB bankas eiro ieviešanas projekta vadītāja Inga Krole-Šeninga par to, kā eiro ieviešana ietekmēs bankas un uzņēmumu darbību šī gada nogalē un nākamā gada sākumā.
Lai apzinātu Latvijas uzņēmumu esošo situāciju, kā arī iepazītos ar nākotnes plāniem un mērķiem, jau otro gadu pēc kārtas SEB banka veica mazo un vidējo uzņēmumu aptauju, kurā šogad piedalījās 1749 uzņēmums no visas Latvijas. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā 87% uzņēmumu 2014. gadā prognozē palielināt sava biznesa apgrozījumu. Tomēr, gada laikā optimistu skaits nedaudz sarucis – pērna gada aptaujā palielināt biznesa apgrozījumu plānoja 90% Latvijas uzņēmumiem.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību apskatsSEB banka
Pērn Baltijas valstis bija vienas no visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Šogad Latvija un Lietuva joprojām turpināja uzrādīt būtisku izaugsmi, savukārt Igaunijas ekonomikas izaugsme apstājās pirmajā pusē 2013.
Rudens ir iesācies ar pozitīvām vēsmām gandrīz visās Austrumeiropas, tostarp Centrāleiropas valstīs. Sasniedzot zemāko punktu šā gada otrajā ceturksnī un sekojot tendencēm Rietumeiropā, ir iesākusies reģiona ekonomiku atveseļošanās. Tomēr turpmākajos divos gados atgūšanās temps sagaidāms gauss. Taču Latvija un Lietuva saglabās visstraujāko izaugsmi Eiropas Savienībā.
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu / Daina Cinovica, Attīstības finanšu institūcija Altum
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
LIAA atbalsts Tava uzņēmuma izaugsmei / Ilga Maļina, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem / Baiba Kūma, Kurzemes plānošanas reģions
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrija
Forums “Finansējums un atbalsts biznesam Kurzemē”
2024. gada 31. maijs
1. 24.02.2016. | PENSOMETRS 1
Cerības uz alternatīvajiem
ienākumiem pensijā: vai darba devējs
palīdzēs?
Kristīne Lomanovska
SEB Dzīvības apdrošināšanas
vadītāja
2. Cik gatavi vecumdienām ir strādājošie?
24.02.2016
. | PENSOMETRS 2
0
5
10
4
3
2
1
9
8
7
6
2.9
3.3
3.7
Zināšanas
Uzticība
Rīcība
Pārliecība
Pensometrs – rādītājs, kas raksturo strādājošo gatavību pensijas gadiem
Baltijā tika aptaujāti 1700 strādājošie iedzīvotāji
vecumā no 30 līdz 55 gadiem Periods: 2015.
gada oktobris
2.9
3.0
2.5
3.2
3. Vēlamā un prognozētā pensija
24.02.2016. | PENSOMETRS 3
100%
89%
87%
58%
57%
56%
61%
50%
42%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
< €500 €500 - 1000 > €1000
Pensijas apmērs, ko
vēlētos saņemt (% no
algas)
Pensijas apmērs, ko
strādājošie sagaida (%
no algas)
Pašreizējā pensiju
prognoze (P1 un P2, %
no algas)
4. Galvenais iemesls, kādēļ iedzīvotāji nekrāj pensijai, ir
pārāk mazie ienākumi
24.02.2016. | PENSOMETRS 4
75% NEkrāj
vecumdienām
25% Krāj
vecumdienām
+6pp
Pensijas uzkrājumu veicēju skaits
pieauga no 18% līdz 25%
49 EUR Novirza uzkrājumiem mēnesī
5. Pārspīlētas cerības uz alternatīvām
24.02.2016. | PENSOMETRS 5
77% gatavojas strādāt pensijas gados
44%
sagaida atbalstu no ģimenes vai
bērniem
42%
cer uz pašu veidotiem
uzkrājumiem
38%
plāno ienākumus no privātas
uzņēmējdarbības
29%
gatavojas iznomāt vai pārdot
īpašumu
6. Aug pārliecība, ka pensiju nodrošinās darba devējs
24.02.2016. | PENSOMETRS 6
45%
sagaida, ka dzīvos no darba devēja veidotiem pensiju uzkrājumiem
8%
apgalvo, ka darba devēji veic iemaksas privātajā pensiju fondā