Successfully reported this slideshow.
Your SlideShare is downloading. ×

Siltumsūkņu priekšrocības, veidi, iespējas un izmantošanas ierobežojumi

Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Ad
Upcoming SlideShare
Energoefektivitātes fonds
Energoefektivitātes fonds
Loading in …3
×

Check these out next

1 of 18 Ad

Siltumsūkņu priekšrocības, veidi, iespējas un izmantošanas ierobežojumi

Download to read offline

Siltumsūkņu priekšrocības, veidi, iespējas un izmantošanas ierobežojumi/Stefan Westberg (nibe.lv)

vebinārs "Energoefektivitāte un AER uzņēmumos. Normatīvais regulējums un tehnoloģijas"
Video: https://youtu.be/4LOupeyn9LE
2022.gada 2.novembris
Informācija par Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ir šeit https://likumi.lv/ta/id/336032
#ESfondi | #NextGenerationEU | #energoefektivitāte | #atbalstsuzņēmējiem |

Siltumsūkņu priekšrocības, veidi, iespējas un izmantošanas ierobežojumi/Stefan Westberg (nibe.lv)

vebinārs "Energoefektivitāte un AER uzņēmumos. Normatīvais regulējums un tehnoloģijas"
Video: https://youtu.be/4LOupeyn9LE
2022.gada 2.novembris
Informācija par Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ir šeit https://likumi.lv/ta/id/336032
#ESfondi | #NextGenerationEU | #energoefektivitāte | #atbalstsuzņēmējiem |

Advertisement
Advertisement

More Related Content

More from Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk (20)

Recently uploaded (11)

Advertisement

Siltumsūkņu priekšrocības, veidi, iespējas un izmantošanas ierobežojumi

  1. 1. NIBE Energy Systems Stefan Westberg SIA Divine Heat Company
  2. 2. Gaiss, saule, ūdens, zeme – viss iepriekš minētais var kalpot par enerģijas avotu siltumsūknim, kas to transformēs iekštelpu apsildes lietošanai derīgā siltumenerģijā. Bezmaksas enerģija, kuru ar siltumsūkņa palīdzību mēs varam izmantot ēkas apsildei, dzesēšanai un karstā ūdens ieguvei, ir visapkart. Tālāk sekos daži piemēri, kā Jūs varat iegūt enerģiju no dabas resursiem, pazemināt energoizmaksas un vienlaicīgi samazināt kaitīgo izmešu daudzumu. Bezmaksas enerģija ir visur
  3. 3. Izmantojot zemes enerģiju Zemes siltumsūkņi ir visekonomiskākie ekspluatācijā, bet tos var izmantot tikai tur, kur ir iespēja ierakt horizontālo kontūru (izmanto zemes virskārtā uzkrāto saules enerģiju, nepieciešama liela brīvas zemes platība, aptuveni 2-3 reizes lielāka par apkurināmo platību) vai ģeotermālās zondes (tiek izmantots zemes dzīļu siltums, nav nepieciešama tik liela platība, bet lielas sākotnējās investīcijas). Abu sistēmu energoefektivitāte gada griezumā ir praktiski vienāda, vienīgi karstā vasarā ar horizontālo kontūru nebūs tik efektīva pasīvā dzesēšana.
  4. 4. Izmantojot ventilācijas gaisu Šajā gadījumā tiek izmantoti zemes siltumsūkņi, bet zemes kolektora vietā tiek uzstādīts “gaiss - šķidrums” siltummainis, caur kuru tiek novadīts ventilācijas izplūdes gaiss. Ja izplūdes ventilācijas gaisa apjomi ir pietiekami, tad nav jāizmanto zemes siltums, bet, ja tas nav pastāvīgs vai gaisa plūsmas daudzums ir par mazu, iztrūkstošo daudzumu var kombinēt ar ģeotermālām zondēm blakus ēkai vai ”energopāļiem” zem ēkas.
  5. 5. Izmantojot āra gaisu Āra gaisa siltumsūkņi jeb gaiss-ūdens siltumsūkņi ir visvienkāršākais veids kā samazināt savas ēkas energopatēriņu. Tos var pielāgot un izmantot praktiski jebkurā ēkā, kurā šobrīd tiek izmantota silto grīdu vai/un radiatoru sistēma, gan kombinējot ar esošo apkures sistēmu, gan pilnīgi atsakoties no tās. Āra gaisa siltumsūkņi joprojām efektīvi strādā pat pie -25°C āra temperatūras un, pie šādas temperatūras spēj sagatavot apkures ūdeni līdz pat +63°C tikai ar kompresoru.
  6. 6. Temperatūras ierobežojumi un COP Jebkura siltumsūkņa lietderība jeb COP ir atkarīga no padeves temperatūras – siltumsūkņa specifika ir tāda, ka tas ”mīl” ražot zemākas temperatūras, bet darīt to nepārtraukti. Likumsakarīgi rodas jautājums: vai Jums ir lietderīgi izmantot siltumsūkni kā apsildes avotu, ja, piemēram, Jums ir nepieciešams padot 75°C uz radiatoriem pie -20°C āra, temperatūras? Vai siltumsūknis vispār var būt lietderīgs? Atbilde ir – jā! Ņemot vērā to, ka apkures sezona ir aptuveni 200 dienas un vidējā apkures sezonas temperatūra ir ap 0°C, kā rezultātā nospiedoši lielākajai daļai no saražotā siltuma nepieciešamā temperatūra nebūs augstāka par 35-40 grādiem, savukārt minētie 75°C būs nepieciešami vien 5 – 10 % laika no kopējā patēriņa, līdz ar to, gada griezumā lietderības koeficients joprojām būs ļoti labs. Ja ir nepieciešama lielāka temperatūra vai lielāka apkures jauda nekā siltumsūknis spēj nodrošināt, tad vienmēr ir nepieciešams papildus energoavots aukstā laikā, piemēram, centrālā siltumapgāde vai elektrība. + - ?
  7. 7. Apkure, dzesēšana un karstais ūdens Daudzdzīvokļu jaunbuvēs ideāls risinājums ir gaiss - ūdens siltumsūkņi, piemēram, šī ir 6-stāvu ēka ar 99 dzīvokļiem, kur siltumsūkņi nodrošina apkuri, dzesēšanu un karstā ūdens padevi. Katram dzīvoklim ir individuāls siltumsūknis uz jumta un dzīvoklī savs iekšmodulis ar iebūvetu 180 litru boileri, plus vēl 5 saules PV baterijas, lai pazeminātu energoizmaksas. Ēkā sākotnēji tika paredzēta gāzes apkure, bet tad tā tika pārprojektēta.
  8. 8. 99 dzīvokļu ēkas iekšmoduļa skats Katrā dzīvoklī ir iekšmodulis ar vadības sistēmu, kura aizņem apmēram tikpat vietas cik veļas mašīna.
  9. 9. Hibrīdsistēma ar siltumsūkni un gāzi Budžeta vai elektrības jaudas pieslēguma dēļ, esošas ēkas ar, piemēram, gāzes apkuri, to pilnībā nelikvidējot, var sakombinēt ar siltumsūkņiem, tādējādi, ar salīdzinoši nelielu un ātri atmaksājošos investīciju, panākot būtisku ietaupījumu. Kā jau minēju iepriekš, siltumsūknis strādā efektīvāk ražojot zemākas temperatūras, un esošās ēkās mēs strādājam ar atpakaļgaitas apkures ūdeni – uzsildot to varbūt tikai par dažiem grādiem, gāzes apkure strādās mazāk un ekonomiskais rezultāts būs ļoti labs.
  10. 10. Esoša un jauna katlutelpa Ja tiek plānots veikt uzlabojumus tikai apkures sistēmai, tad vietai, lai nodrošinātu hibrīdsistēmas izvietošanu ar gaiss-ūdens siltumsūkni, nav jābūt lielai. Nepieciešama tikai pāris m2 liela katlutelpa, vadības bloks, jaucējvārsts gāzes katlam, cirkulācijas sūknis āra moduļiem un neliela bufertvertne.
  11. 11. Esoša un jauna katlutelpa Ja ir nepieciešams daudz karstā ūdens, tad ir jāņem vērā, ka siltumsūknis skaitās zemas temperatūras apkures sistēma un tai ir nepieciešamas karstā ūdens akumulācijas tvertnes, lai nodrošinātu funkcionalitāti un komfortu. Šādā gadījumā arī var kombinēt ar gāzes katlu: siltumsūknis uzkarsē karsto ūdeni lēnāk, bet ekonomiski (piemēram 2 x 1000 litri kā bildē), savukārt trūkstošie pēdējie grādi tiek nodrošināti ar salīdzinoši nelielu gāzes daudzumu. Rezultātā būs saražots tikpat daudz un ar tādu pašu temperatūru karstā ūdens cik iepriekš, bet ar samazinātu gāzes patēriņu.
  12. 12. Vai tas ir ekonomiski pamatoti? Viss ir atkarīgs no tā, cik Jums maksā 1 MWh enerģija: Gaiss – ūdens siltumsūkņu efektivitāte objektos ar lielu patēriņu svārstās ap 3,5 gada griezumā, COP jeb lietderības koeficients ir vērtība, ar kuru var izrēķināt energoizmaksas. Piemērs: Jums ir dabasgāze un Jūs zināt, ka 1 MWh maksā XX euro, tad gada patēriņš x cena euro/MWh ir patreizējās energoizmaksas. Lai saprastu, kādas izmaksas būtu ar siltumsūkni, 1 MWh elektrības cena jādala ar lietderības koeficentu (COP) x patēriņu MWh = gada patēriņš euro Piemērs ar gāzi: Enerģijas patēriņš 400MWh x gāzes cena par MWh = XX euro gadā Ar siltūmsukni: Enerģijas patēriņš 400MWh x elektrības cena par MWh = XX euro gadā COP 3,5
  13. 13. Vai tas ir ekonomiski pamatoti? Turpināsim ar piemēru ar naudām: Ar gāzi: Enerģijas patēriņš 400MWh x 150 euro/MWh gāze = 60.000 euro gadā Enerģijas patēriņš 400MWh x 200 euro/MWh gāze = 80.000 euro gadā Enerģijas patēriņš 400MWh x 250 euro/MWh gāze = 100.000 euro gadā Ar siltumsūkni: Enerģijas patēriņš 400MWh x 200 euro/MWh elektrība = 22.900 euro gadā COP 3,5 Enerģijas patēriņš 400MWh x 300 euro/MWh elektrība = 34.300 euro gadā COP 3,5 Enerģijas patēriņš 400MWh x 400 euro/MWh elektrība = 45.700 euro gadā COP 3,5
  14. 14. Varam gan paturēt esošo katlutelpas instalāciju un pielāgot siltumsūkņa sistēmu tai, veidojot hibrīdu sistēmu, tādā veidā pazeminot jūsu rēķinus par enerģiju, vai arī 100 % nomainīt esošo apkures sistēmu, lai pilnīgi atbrīvotos no fosilā kurināmā atkarības. Atkarībā no esošās instalācijas stāvokļa, elektrības pieslēguma jaudas, pieejamās platības katlutelpā un brīvās zemes, kā arī vadoties no pieejamā finansējuma, mēs varam ieteikt Jums vispiemērotāko risinājumu. Aizvietot esošo apkures sistēmu vai paturēt?
  15. 15. Apakšējā zilā krāsa ir siltumsūkņu elektrības patēriņš Zaļā krāsa ir ”bezmaksas enerģija” Sarkanā krāsa ir papildus energoavots (piem. gāzes katls) Labs rezultāts ar mazām investīcijām
  16. 16. Labs rezultāts ar mazām investīcijām Šis ir piemērs ar vecu ēku ar radiatoru sistēmu, kur pie -20°C āra temperatūras ir nepieciešams 185 kW jaudas (400 MWh/gadā). Lai gan ar vienu 20 kW gaiss – ūdens siltumsūkni ir krietni par maz, šajā konkrētajā gadījumā tas strādā vairāk nekā 6000 stundas gadā, saražojot gandrīz 90 MWh un patērējot 26 MWh elektrības ar lietderības koeficentu 3,4.
  17. 17. Labākais rezultāts ar pareizajām investīcijām Tā pati ēka ar 5 x 20 kW gaiss – ūdens siltumsūkņu kaskādi un dabasgāzi, atstātu kā papildus energoavotu. Siltumsūkņu sistēma nodrošina pamatapkuri, izņemot 76 MWh aukstā laikā, patērējot kopsummā 100 MWh elektroenerģijas. Liekot vēl jaudīgāku siltumsūkņu sistēmu, sākotnējās investīcijas paliek lielākas un atmaksāšanās termiņi mazliet ilgāki.
  18. 18. Stefan Westberg divine@divine.lv +371-67552455 SIA Divine Heat Company

×