Successfully reported this slideshow.
We use your LinkedIn profile and activity data to personalize ads and to show you more relevant ads. You can change your ad preferences anytime.

Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars

1,300 views

Published on

Prezentācija izmantota lekcijā Daugavpils universitātē 2014. gada 16. oktobrī.

Anotācija: Krīzes ietekmē Eiropas Savienības institūcijas un dalībvalstu līderi ir nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES parādu krīzes postošo ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku, mudinot dalībvalstis stingrāk pieturēties pie Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālās disciplīnas mērķiem un īstenot uz ilgtspējīgu izaugsmi orientētās reformas, kā arī būtiski stiprināt Ekonomikas un monetāro savienību. Lekcijā sniegts īss ieskats gan par paveikto, gan nākotnē iecerēto. Uzmanība pievērsta arī jautājumam, vai, ņemot vērā ES dalībvalstu makroekonomiskās attīstības prognozes, izstrādātās iniciatīvas varētu būt pietiekamas šīs krīzes apturēšanai un eiro zonas stabilitātes atjaunošanai.

Published in: Economy & Finance
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

Lekcija: Stiprinātais Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības ietvars

  1. 1. ES ekonomikas un krīžu pārvaldības instrumenti Antra Trenko Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde 16.10.2014.
  2. 2. SATURS 1.Krīzes cēloņi 2.Kopskats par ES iniciatīvām krīzes risināšanai ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi ES finanšu ugunsmūris 3.Secinājumi - ES nākotnes perspektīvas
  3. 3. Krīzes iemesli– lēta finansējuma sekmēti būvniecības un aktīvu burbuļi 2001. - 2006. gads zemas procentu likmes, būtiski pazemināti kreditēšanas standarti 2008. – 2009. gads Krīze ASV zemas kvalitātes hipotēku tirgū rada likviditātes nepietiekamību globālajos finanšu tirgos, sākas problēmas Eiropā, Latvijai – SVF/EK programma G20 līmenī sāk runāt par pasākumiem krīzes apturēšanai JOPROJĀM: Turpinās darbs pie izaugsmes/finansējuma pieejamības atjaunošanas globālā un ES līmenī 2010.- 2013. gads Kapitulē Portugāle, Īrija , Grieķija, Kipra; aizdevumu programmas
  4. 4. “Pateicoties” krīzei, acīmredzamas kļuva EMS nepilnības 4 EMS institucionālās struktūras nepilnības un nepietiekamā disciplīna EMS ievainojamība un nespēja efektīvi absorbēt šokus • Centralizācija versus decentralizācija • Disciplīnas trūkums •Atkarība •Asimetrija •Nesabalansētība PARĀDU KRĪZE
  5. 5. ES valstu budžeta deficīts 2007. – 2013. gads, % no IKP Avots: EK
  6. 6. ES valstu valdības parāda līmenis, 2007. – 2013. gads, % no IKP Avots: EK
  7. 7. Parādu krīzes rezultāts – konfidences deficīts Krīzes ietekmē cenas ievērojami kāpa 10 gadīgo valdības obligāciju cenas VISBŪTISKĀK - TIEŠI PROGRAMMVALSTĪS Avots: ECB
  8. 8. Ugunsgrēka tūlītējai dzēšanai eiro zonas problēmvalstīs pieejams apjomīgs finansējums Eiropas Finanšu stabilizācijas instruments •440 mljrd. eiro •spēkā līdz 01.06.2012. Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms •60 mljrd. eiro Eiropas Stabilizācijas mehānisms •550 mljrd. eiro •no 01.06.2012. aizvieto EFSI
  9. 9. ESM aktivizēšanas mehānisms Eiro zonas valstij nepieciešams stabilizācijas atbalsts EK, SVF izvērtē dalībvalsts finansējuma vajadzības + ECB riska faktoru analīze (!) EK un SVF (+ECB) izstrādā stabilizācijas programmu, tiek parakstīts Saprašanās memorands Programmas nosacījumus apstiprina eiro zonas finanšu ministri ESM Direktoru valde apstiprina atbalsta vienošanās tehniskās detaļas ES Padome apstiprina stabilizācijas programmu, EK (eiro zonas vārdā) paraksta Saprašanās memorandu ar dalībvalsti
  10. 10. ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS ARHITEKTŪRAS ELEMENTI
  11. 11. Krīzes risināšanā iesaistītie EIROPADOME (ES 27) EIROPAS KOMISIJA EIRO ZONAS VALSTU SAMITS (Eirosammits) MINISTRU PADOME EIROPAS PARLAMENTS COREPER (Dalībvalstu vēstnieki) Īpašās komitejas – EFC, EPC Ekspertu darba grupas ES 28 (ECOFIN Padome; K-spējas Padome ...) ES 18- Eiro grupa
  12. 12. Eiropas pusgads ESM ESRB EBA ESMA EIOPA Fiskālais pakts Eiropa 2020 Divpaka Sešpaka Eiro + Pakts 2010.-2011. gadā īstenotie ES ekonomikas pārvaldības arhitektūras elementi
  13. 13. 2012.- 2013. gadā sperti būtiski soļi, kas vēsturiski iezīmēs jaunu posmu EMS evolūcijas procesā Integrēta finanšu sistēma pamatojoties uz vienotiem noteikumiem: •Vienota Eiropas banku uzraudzība •Kopīga noguldījumu garantiju un noregulējuma sistēma Integrēta budžeta sistēma •Lielāka budžeta un parāda politikas kontrole ES līmenī •ES līmeņa fiskālā iestāde Demokrātiskā leģitimitāte un atbildība •Dziļāka un tiešāka nacionālo parlamentu iesaiste ES politikas veidošanā Integrēta ekonomikas politikas sistēma • Uzlabota politiku koordinēšana • Stiprināta dalībvalstu institūciju politiskā un administratīvā kapacitāte • Reformu nacionālās atbildības stiprināšana 4 ES EKONOMIKAS PĀRVALDĪBAS PĪLĀRI
  14. 14. Avots: http://av.r.ftdata.co.uk INTEGRĒTA FINANŠU SISTĒMA JEB BANKU SAVIENĪBA MĒRĶIS • pasargāt naudas noguldītājus • atjaunot uzticēšanos finanšu sistēmai • nodrošināties pret turpmākām banku krīzēm • stiprināt banku pārrobežu uzraudzību pēc vienotiem standartiem
  15. 15. Banku savienība Eiropas finanšu tirgus stiprināšanai Vienotais uzraudzības mehānisms no 4.11.2014. Vienotais noregulējuma mehānisms no 1.01.2016. Noguldījumu garantiju shēma no 07.2015. Vienota pieeja banku uzraudzībai eiro zonā • ~ 120 lielākās eiro zonas bankas – ECB (+ nac. uzraugi) • Pārējās bankas – nac. uzraugi ( +ECB pārraudzība) • Citu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzība – nac. uzraugi Banku glābšana no banku budžetiem • Finansējums - Vienotais noregulējuma fonds (55 mljrd. eiro, banku iemaksas 8 gadu laikā) • Pārvaldība - Vienotā noregulējuma valde (lēmumi par banku noregulējuma sākšanu, finansējuma piesaisti, utml.) • Īstenošana – nac. uzraugi ES noguldītājiem vienāds aizsardzības līmenis •Noguldījumu garantiju fonds - līdz 100 000 eur katram noguldītājam • Pārvalda – nac. uzraugi Finansējums – banku iemaksas •Piekļuve NGF – 7 dienu laikā
  16. 16. VUM ietvaros uzraudzītās eiro zonas bankas Eiro zona Ne-eiro zona Avots: Eiropas Parlaments
  17. 17. • Priekšlikumi atbildīgas saskaņotas un efektīvas eiro zonas fiskālās politikas nodrošināšanai: plašāka pārraudzība, stingri fiskālie noteikumi, valsts parāda ilgtspējīgums, efektīvas sankcijas un politikas koordinācija INTEGRĒTA BUDŽETA SISTĒMA
  18. 18. 19 Plašāka makroekonomikas pārraudzība Makroekonomisko nelīdzsvarotību indikatoru kopums 19 Padziļināta analīze paaugstinātu risku gadījumos Pārmērīgu nelīdzsvarotību novēršanas procedūra Finansiālas soda sankcijas eiro zonas valstīm
  19. 19. Valdības parāda līmenis un budžeta deficīts – vienlīdz svarīgi 20 SIP* kritēriji nemainīgi: budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% no IKP, valdības parāds – 60% no IKP BET - TURPMĀK ABI KRITĒRIJI KĻŪST VIENLĪDZ SVARĪGI •Dalībvalstīm ar augstu valdības parāda līmeni ātrāk jāsamazina budžeta deficīts •Tiek noteikts pieņemams pārmērīga parāda samazināšanas temps •Pārmērīgā deficīta procedūra (PDP) ne tikai par pārmērīgu budžeta deficītu, bet arī par pārmērīgu parādu * Stabilitātes un izaugsmes pakts
  20. 20. Sešpaka Divpaka Fiskālais pakts ES “rīki” un “rīkstes” integrētās budžeta sistēmas nodrošināšanai
  21. 21. Fiskālais pakts - Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS • Mērķis: uzlabot fiskālo disciplīnu, ekonomikas politikas koordināciju un eirozonas pārvaldību • Stājās spēkā 01.01.2013. Lai saņemtu finansējumu no ESM, valstij ir jābūt ratificējušai šo Līgumu un noteiktajā termiņā jāpilda tā prasības •Ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošana: svarīgākās ekonomikas politikas reformas dalībvalstis apsriež ex ante un vajadzības gadījumā savstarpēji koordinē
  22. 22. Sešpaka jeb sešnieks • 5 Regulas un 1 direktīva ES ekonomikas pārvaldības stiprināšanai Pastiprināta uzmanība ne tikai budžeta deficītam, bet arī valdības parāda līmenim Noteikumi valstu budžeta politikas pastiprinātai uzraudzībai Budžeta vidējā termiņa plānošana Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra Sankcijas un to piemērošanas veids Eiropas semestris
  23. 23. Divpaka - būtiskākais integrētās budžeta sistēmas elements Budžeta plānu uzraudzība un novērtēšana Uzraudzības stiprināšana eiro zonas valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām vai šādu problēmu risku • Budžeta plānu saskaņošana un koordinācija (t.sk. ar Eiropas institūcijām līdz 15. oktobrim) • EK viedoklis un rekomendācijas budžeta pilnveidei • ES rekomendāciju integrācija nacionālajos budžetos • Pārmērīga deficīta savlaicīga uzraudzība • Fiskālās padomes • Ciešāka koordinācija • Mērķis - nodrošināt, lai grūtībās nonākusī dalībvalsts rīkojas savlaicīgi un neapdraud citas dalībvalstis •Pastiprināta uzraudzība valstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām • Automātiska uzraudzība programmvalstīm (pamatojoties uz stabilizācijas programmas nosacījumiem)
  24. 24. Sankcijas budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpējiem 25 • Preventīvas sankcijas/motivācija:  eiro zonas valstīm, kas nepietiekami ātri konsolidē budžetu, bet nepārkāpj 3%, ienākumu nesošs depozīts  kohēzijas fondu izmantošanas nosacījumu sasaiste ar strukturālajām reformām  ne eiro zonas valstīm -ES fondu finansējuma apturēšana vai atcelšana
  25. 25. INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKA Svarīgāko ekonomikas politikas reformu sistemātiska ex ante koordinācija eiro zonā
  26. 26. Integrēta EMS ekonomikas politikas sistēma •Uzdevums – atjaunot izaugsmi un veicināt nodarbinātību •Galvenie rīki integrētas ekonomikas politikas īstenošanai Eiropas semestris, valstīm adresētas konkrētas rekomendācijas Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra Eiro plus pakts
  27. 27. Eiropas semestris politiku koordinācijai Eiropas Komisija sagatavoto gada izaugsmes pētījumu (GIP), kurā analizē galvenās ekonomikas problēmas un līdzšinējo apņemšanos ieviešanu, kā arī izvirza prioritātes, pasākumus turpmākai rīcībai Eiropadome vienojas par vadlīnijām Dalībvalstis iesniedz EK stabilitātes vai konverģences programmas un valstu reformu programmas EK izvērtē iesniegtās dalībvalstu programmas un sagatavo ieteikumus konkrētām valstīm Eiropadome apstiprina ieteikumus konkrētām valstīm marts aprīlis jūnijs, jūlijs Eiropas semestra mērķis: nodrošināt politikas koordināciju un saskaņotību fiskālajā, strukturālajā un izaugsmes ilgtspējīguma jomās
  28. 28. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra • EK analizē ES valstu ekonomiku attīstību, novērtējot makroekonomiskās nelīdzsvarotības, pamatojoties uz noteiktiem makro indikatoriem un to robežvērtībām (Scoreboard), un sagatavo ikgadēju Brīdinājuma mehānisma ziņojumu  Ziņojums identificē dalībvalstis, kurās esošā situācija, liek veikt padziļinātu pārbaudi, lai noteiktu vai pastāv/draud rasties nelīdzsvarotība
  29. 29. Makro indikatori Indikatīvās robežvērtības Tekošā konta bilance (vidējais rādītājs par 3 gadiem, % no IKP) +6/-4% Neto starptautisko investīciju bilance (% no IKP) -35% Reālais efektīvais valūtas kurss (% izmaiņas 3 gadu laikā salīdz. ar 35 industriālajām valstīm) +/-5% eiro zonas valstīm +/- 11% ne eiro zonas valstīm Eksporta tirgus daļas (% izmaiņas 5 gadu laikā) -6% Vienības darbaspēka izmaksas (% izmaiņas 3 gadu laikā) + 9 % eiro zonas valstīm + 12% ne eiro zonas valstīm Nekustamā īpašuma cenas (% izmaiņas gadā) +6% Privātā sektora kredītu plūsma (% no IKP) +15% Privātā sektora parāds (% no IKP) 160% Valdības sektora parāds (% no IKP) +60% Vidējais bezdarba līmenis (3 gadu vidējais rādītājs) +10% Banku/finanšu sektora novērtējums - finanšu saistību pieaugums (gads pret gadu, %)
  30. 30. Makroekonomisko nesabalansētību novērtējums 2014 •Nesabalansētība ES turpinās privātā sektora kreditēšana joprojām vāja reformu progress nepietiekams  2014.g. ziņojumā EK konstatē nesabalansētības BE, BG, DE, IE, ES, FR, CR, IT, HU, NL, SI, FI, SE, UK, tsk. padziļināta pārbaude jāveic CR, IT un SI •Pamatā ārējo faktoru ietekme •BET Iepriekšējo periodu reformas sāk nest augļus ES 17 un ES 27 KMK deficīta līmenis pakāpeniski mazinās neskatoties uz vājo ārējo pieprasījumu eksports lēnām pieaug
  31. 31. INTEGRĒTA EKONOMIKAS POLITIKAS SISTĒMA Pasākumi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai
  32. 32. Eiropa 2020: pasākumi nodarbinātībai un ilgtspējīgai izaugsmei 5 KVANTITATĪVIE MĒRĶI: •75% iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā jābūt nodarbinātiem •ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā jāsasniedz 3% no IKP •jāsamazina CO2 emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu, jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20% •skolu nepabeigušo skolēnu īpatsvaram jābūt mazākam par 10% un vismaz 40% jaunākās paaudzes iedzīvotājiem (30-34 gadu vecumā) jābūt ar augstāko izglītību •nabadzības riskam pakļauto personu skaits ir jāsamazina par 20 milj. cilvēku 3 GALVENĀS PRIORITĀTES: • uz zināšanām un inovācijām balstītas ekonomikas izveide • videi draudzīga un konkurētspējīga ekonomika • augsts nodarbinātības līmenis
  33. 33. Eiro plus pakts • Veicamos pasākumus katru gadu valsts nosaka pati un iestrādā tos nacionālajās reformu un stabilitātes programmās • ES institūcijas veic uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros Konkurētspējas veicināšana Produktivitātes veicināšana Nodarbinātības veicināšana Darba tirgus reformas, mūžizglītība, nodokļu reformas Valsts finanšu ilgtspējas veicināšana Pensiju, veselības aprūpes un soc. pabalstu ilgtspēja, fiskālo normu iekļaušana nacionālajos tiesību aktos Finanšu stabilitātes nostiprināšana Regulāri banku stresa testi, Nac. regulējums par banku maksātnespējas noregulējumu Nodokļu politikas koordinācija Labākās prakses apmaiņa, nelabvēlīgās prakses novēršana
  34. 34. DEMOKRĀTISKĀ LEĢITIMITĀTE • Leģitīmas un atbildīgas lēmumu pieņemšanas procedūras radīšana nodrošinās, lai lēmumu pieņemšanas procesā pienācīgi tiktu ņemtas vērā visas savienības intereses • Jauno „paku” un „paktu” u.c. instrumentu virtene radījusi sistēmu, kurā vairs nav skaidra institucionālā atbildība Kaut arī pastāv politiska apņemšanās situāciju labot, centieni jautājumu risināt pēc būtības līdz šim ir bijuši diezgan samezgloti
  35. 35. Situācija Eiropā joprojām nevienmērīga, arī izaugsme nepietiekama Avots: SVF, Eiropas komisija, Eiropas Parlaments Nozīmīgākie izaicinājumi: •pieprasījuma atjaunošana • bezdarba un parāda līmeņa mazināšana •izaugsmi, nodarbinātību un produktivitāti veicinošas strukturālās reformas • nesabalansētības mazinoši pasākumi vidēja termiņa izaugsmes atjaunošanai • finanšu stabilitātes nodrošināšana • pieņemto lēmumu īstenošana paredzētajā apjomā Dalībvalstu reālā IKP prognoze 2014. gadam, %
  36. 36. SECINĀJUMI – CEĻŠ UZ STIPRĀKU EMS JĀTURPINA •Krīze:  pārbaudījums ES dalībvalstu vienotībai un gatavībai deleģēt nacionālo suverenitāti  tests ES pārnacionālo institūciju (Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padome) lomai •Paveiktais:  ES institūcijas strādā pastiprinātā režīmā  Ir pieņemti daudzi tiesību akti, jaunas starpvaldību vienošanās, kas vērsti uz EMS stiprināšanu •Rezultāts:  Pieņemto lēmumu ietekme uz ekonomikas atveseļošanos ir atkarīga no dalībvalstu spējas tos īstenot nolemtajā apmērā! ES NĀKOTNE?
  37. 37. Latvijas Banka Latvijas Banka: •līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā; •pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves; •veicina maksājumu sistēmu raitu darbību; •nodrošina starpbanku maksājumus; •nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī; •vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku; •pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās. To dara: •ekonomisti un ekonometristi; •grāmatveži; •finanšu tirgus analītiķi; •statistiķi; •maksājumu sistēmu eksperti; •finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji; •kases operāciju metodikas eksperti; •maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
  38. 38. Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram. Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
  39. 39. Vairāk informācijas: MAKROEKONOMIKA.LV
  40. 40. PALDIES PAR UZMANĪBU! Jautājumiem: Antra.Trenko@bank.lv

×