Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieka Mārtiņa Bitāna prezentācija 12.12 2016 ekspertu sarunā "Zemo procentu likmju laikmets – vai esam izmantojuši iespējas?"

2. "ZEMO PROCENTU LIKMJU LAIKMETS – VAI
ESAM IZMANTOJUŠI IESPĒJAS?"
2016. gada 12. decembrī
2

3. PROGRAMMA
14:00 Ievads
14:10 Prezentācija
14:30 Diskusija
15:30 Secinājumi, jautājumi, komentāri
16:00 Sarunas pie kafijas
Prezentācija:
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes
vadītāja vietnieks
Eksperti:
Kārlis Danēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas
komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS "SEB banka" valdes loceklis
Jānis Vilnītis, LTRK padomes loceklis, AS "Liepājas papīrs" valdes
priekšsēdētājs
Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs
Vada žurnālists Māris Zanders

4. PROCENTU LIKMJU TRANSMISIJA LATVIJĀ
IEGUVĒJI UN ZAUDĒTĀJI NO ZEMO LIKMJU POLITIKAS
Mārtiņš Bitāns
Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
4

5. Centrālās bankas samazina likmes, bet vai tas atspoguļojas komercbanku likmēs?
5
-0.6
-0.4
-0.2
0.0
0.2
0.4
0.6
0.8
2013
2014
2015
2016
Galvenā refinansēšanas likme Noguldījumu iespēja EURIBOR 3M Izmaiņas kopš 2014.gada jūnija (% punktos)
-0.4
-0.592
-0.65
-0.21
-0.02 -0.03
-0.8
-0.7
-0.6
-0.5
-0.4
-0.3
-0.2
-0.1
0
Noguldījumuiespēja
EURIBOR3M
Bankuvidējākredītulikme
mājsaimniecībām*(mājokļa
iegādei)
Bankuvidējākredītulikme
uzņēmumiem*
Bankuvidējādepozītulikme
mājsaimniecībām
Bankuvidējādepozītulikme
uzņēmumiem
* Kredītu likmes atspoguļo aizņemšanas izmaksas
(efektīvā likme, svērtā ar apjomiem, kas izlīdzināti kā MA pēdējo 2 gadu laikā)
Pēdējais novērojums: 2016 IX
Datu avots: ECB, Latvijas Banka

6. Procentu likmju kritums Latvijā ir neliels
Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu eiro vidējās svērtās procentu likmes
Procenti
6
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
Slovēnija
Itālija
Kipra
Portugāler
Īrija
Spānija
Nīderlande
Grieķija
Eirozona
Igaunija
Sloavākija
Vācija
Francija
Lietuva*
Malta
Beļģija
Austrija
Somija
Latvija
Luksemburga
Datu avots: ECB, Lietuvai 2014. gada janvāra vietā izmantots 2015. gada janvāris
0
1
2
3
4
5
6
Grieķija
Kipra
Malta
Portugāle
Latvija
Īrija
Igaunija
Lietuva*
Slovēnija
Slovākija
Spānija
Itālija
Vācija
Eirozona
Beļģija
Somija
Austrija
Francija
Luksemburga
Nīderlande
2014. gada jūnijs 2016. gada septembris
Izmaiņas kopš 2014. gada jūnija procentu punktos

7. Procentu likmju kritums Latvijā ir neliels
Izmaiņas kopš 2014. gada procentu punktos
-1.5
-1.3
-1.1
-0.9
-0.7
-0.5
-0.3
-0.1
0.1
Slovākija
Portugāle
Francija
Kipra
Itālija
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Eirozona
Vācija
Nīderlande
Somija
Latvija
Austrija
Luksemburga
Malta
Igaunija
Grieķija
Īrija
Lithuania*
Mājsaimniecībām (mājokļa iegādei) no jauna izsniegto kredītu vidējās svērtās likmes eiro
7
Datu avots: ECB; Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris
0
0.5
1
1.5
2
2.5
3
3.5
4
4.5
5
Īrija
Kipra
Latvija
Grieķija
Malta
Nīderlande
Igaunija
Slovēnija
Beļģija
Spānija
Itālija
Lietuva*
Slovākija
Austrija
Eirozona
Portugāle
Francija
Vācija
Luksemburga
Somija
2014. gada jūnijs 2016. gada septembris
Procentos

8. Galvenie uzņēmumiem piešķirto kredītu standartus un likmes ietekmējošie faktori eiro zonā
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Kapitāla ietekme
Tirgus finansējuma pieejamības ietekme
Likviditātes ietekme
Kāpēc bankas vispār samazina kredītlikmes?
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
" + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug)
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Banku savstarpējās konkurences ietekme
Konkurences ar nebankām ietekme
Tirgus finansējuma piesaistes konkurences
ietekme
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
-12 %
-10 %
-8 %
-6 %
-4 %
-2 %
0 %
2 %
15-Q1 15-Q2 15-Q3 15-Q4 16-Q1 16-Q2 16-Q3
Vispārējās ekonomiskās aktivitātes ietekme
Industrijas attīstības perspektīvas
Banku risku tolerance ietekme
" – " nosacījumi mīkstinās (likmes mazinās)
Finanšu nosacījumu izmaiņas Konkurences spiediens Nākotnes riska novērtējums
" + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug) " + " nosacījumi pastiprinās (likmes pieaug)

9. Ieguvuši lielie uzņēmumi, mazajiem uzņēmumiem pozitīva efekta nav
9
Datu avots: Latvijas Banka

10. Mazās bankas kredītlikmes samazinājušas vairāk, nekā lielās bankas
10
Datu avots: Latvijas Banka

11. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus?
Ikmēneša kredītmaksājumu ietaupījums
2016.g.oktobrī, salīdzinot ar 2014.gada jūniju
0
0.5
1
1.5
2
2.5
0
5
10
15
20
25
30
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums (eiro)
Vidējais ietaupījums (eiro), ja likmju kritums Latvijā=EZ vidējais
% no vidējiem bruto mēneša ienākumiem (labā ass)
% no vidējiem bruto mēneša ienākumiem, ja likmju kritums Latvijā=EZ
vidējais (labā ass)
Vidējie ikmēneša kredītmaksājumu sadalījums Latvijas
mājsaimniecībām pēc ienākumu līmeņa (EUR)
11
183 195
314
476
174 188
299
460
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
2014.g. jūnijs 2016.g. oktobris
Datu avots: Latvijas Banka

12. Noguldījumu likmes Latvijā samazinājās mazāk kā citur
12
Datu avots: ECB; *Lietuvai 2014. gada likmes vietā izmantots 2015. gada janvāris,
**Latvijai termiņnoguldījumu likmes ar sākotnējo fiksāciju līdz 2 gadiem
Mājsaimniecību noguldījumu termiņstruktūra
2016.g. oktobrī (%)
Pieprasījuma Līdz 1 gadam
1-2 gadi 2-5 gadi
ilgāk par 5 gadiem
0
0.05
0.1
0.15
0.2
0.25
0.3
0.35
0.4
0.45
0.5
Īrija
Kipra
Austrija
Grieķija
Luksemburga
Itālija
Nīderlande
Spānija
Somija
Francija
Malta
Vācija
Slovākija
Latvija
Beļgija
Igaunija
Portugāle
Slovēnija
Lietuva*
2014. gada jūnijs 2016.gada septembris
Pieprasījuma noguldījumu likmes nefinanšu
sabiedrībām un mājsaimniecībām 2014. gada jūnijā
un 2016. gada septembrī (%)

13. Cik būtiski likmju samazinājums ietekmē mājsaimniecību ienākumus?
Kopējais mājsaimniecību ieguvums un zaudējums no
procentu likmju izmaiņām 2014-2016 gados Latvijā
(miljonos eiro, vidēji gadā)
-5
0
5
10
15
20
Kvartile 1 Kvartile 2 Kvartile 3 Kvartile 4
Vidējais ietaupījums kredītmaksājumiem
Vidējais zaudējums no depozītu procentiem
Ikmēneša kredītmaksājumu un ienākumu no
depozītiem izmaiņas 2016. gada oktobrī,
salīdzinot ar 2014. gada jūniju (eiro)
13
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
Kredītu procentu maksājumu
ieguvumi
Noguldījumu procentu
maksājumu zaudējumiDatu avots: Latvijas Banka

14. Kredītu un noguldījumu likmju starpība augstāka nekā pirms krīzes periodā
14
Datu avots: Latvijas Banka
Mājsaimniecību un uzņēmumu no jauna izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu procentu likmju
starpība (3 mēnešu slīdošais vidējais, %, % punktos)
0 %
1 %
2 %
3 %
4 %
5 %
6 %
7 %
8 %
9 %
Noguldījumu procentu likme Kredītu procentu likme

15. Banku pelnītspēja un aktīvu atdeve Latvijā kopš 2014. gada uzlabojusies
15
Datu avots: Latvijas Banka, FKTK
Banku vidējais ROA rādītājs (%) un tā diapazons (% punktos), 2006-2016. gads
-40 %
-35 %
-30 %
-25 %
-20 %
-15 %
-10 %
-5 %
0 %
5 %
10 %
Vidējais ROA banku sektorā

16.  Nestandarta monetārā politika nav mazinājusi banku pelnītspēju Latvijā
 Zemo procentu likmju ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem
kopumā pozitīva:
• Ienākumu kritums no zemākām depozītu likmēm nebūtisks, neattīstītās
krāšanas kultūras dēļ;
• Kredīti kļūst lētāki, bet likmes Latvijā joprojām salīdzinoši augstas
Secinājumi
16

17.  Negodprātīgo kredītņēmēju risks – "labie" kredītņēmēji maksā par "sliktajiem"
o Latvijā lielāks risks kā Itālijā?
 Ierobežots kredītņēmēju skaits – bankas pelna uz esošajiem klientiem, nevis cenšas iegūt jaunus
o Latvijā pārāk maza konkurence starp bankām?
 Bankām dārgi piesaistīt ilgtermiņa finansējumu ārpus centrālās bankas nodrošinātām iespējām
(situācija Itālijā, Vācijā nerada vēlmi aizdot bankām)
o Latvijā lielākās bankas ar Skandināvijas kapitālu?
 Banku regulējošie normatīvi paaugstina banku darbības izmaksas
o Latvijai specifisks regulējums, kas nav citās eiro zonas valstīs?
Kāpēc kredītu likmes Latvijā nav zemākas?
17

19. 19
 Ilgtspējīgas un veselīgas ekonomikas izaugsmes atjaunošanai
nepieciešams strukturālo reformu atbalsts
19