1. Valsts pētījumu programma
Nacionālā identitāte
INTEGRĒTA PIEEJA
EKONOMISKĀS DROŠĪBAS
IZPĒTĒ
Dr.oec. Sarmīte Rozentāle
25.10.2011.

2. CILVĒKDROŠĪBA
(brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma)
 Ekonomiskā drošība
 Veselības drošība
 Uztura drošība
 Vides jeb ekoloģiskā drošība
 Personīgā (fiziskā) drošība
 Kopiendrošība
 Politiskā drošība
(UNDP, 1994)
2

3. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 “Brīvība no trūkuma” – ir stabili ienākumi un/vai
citi resursi, lai nodrošinātu dzīves līmeni tagad
un nākotnē (UNDP, 1994)
 Droši un pietiekami ienākumi – apmaksāts darbs
un sociālās drošības tīkls (UNDP, 1994)
 Vara izvēlēties starp iespējām (Sen, Ogata, 2003)
 Ietaupījumu veidošana un investīcijas
materiālajos, finanšu aktīvos un/vai 3
cilvēkkapitālā

4. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Ienākumu pietiekamība
 Ienākumu paredzamība
 Nodarbinātības paredzamība
 Sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāte
 Apmierinātība ar ienākumu līmeni
 Ienākumu nevienādība
 Konkurētspēja
4

5. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
 Ekonomiskie indikatori
 Sociālie indikatori
 Finanšu indikatori

6. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
 Ekonomiskie indikatori
 IKP ražošanas apjoms
 Apstrādes rūpniecības daļa ražojumā
 Investīciju apjoms % pret IKP
 Jaunu produkcijas veidu daļa kopējā izlaidumā

7. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
Sociālie indikatori
 Cilvēku daļa strādājošo iedzīvotāju kopskaitā, kuru
ienākums ir zemāks par iztikas minimumu
 Vidējais dzīves ilgums
 Atšķirība ienākumos starp 10% iedzīvotāju ar
augstākajiem ienākumiem un 10% iedzīvotāju ar
zemākajiem ienākumiem
 Noziegumu skaits uz 100000 iedzīvotāju
 Bezdarba līmenis

8. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
 Finanšu indikatori
 Gada inflācijas līmenis
 Iekšējais parāds% pret IKP
 Ārējais parāds pret IKP
 Ārējo aizņēmumu daļa budžeta deficīta segšanā
 Budžeta deficīts pret IKP
 Naudas masa % pret IKP
 Importa daļa iekšējā patēriņā

9. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 IKP
 IKP/iedzīvotājs
 Inflācija
 Bezdarbs
 Pensijas/IKP
 Vidējās pensijas
 Minimālā alga
 Vidējā alga
 Valsts parāds
 Budžeta deficīts

10. IKP PIEAUGUMS (%)
2006 2007 2008 2009 2010
ES vidējais 3,4 3,1 0,5 -4,3 1,9
ES-15 3,2 2,9 0,2 -4,3 1,8
Bulgārija 6,5 6,4 6,2 -5,5 0,2
Čehija 7 5,7 3,1 -4,7 2,7
Igaunija 10,1 7,5 -3,7 -14,3 2,3
Latvija 11,3 9,6 -3,3 -17,7 -0,3
Lietuva 7,8 9,8 2,9 -14,8 1,4
Ungārija 3,9 0,1 0,9 -6,8 1,3
Polija 6,2 6,8 5,1 1,6 3,9
Rumānija 7,9 6,3 7,3 -6,6 -1,9
Slovēnija 5,8 6,9 3,6 -8 1,3
Slovākija 8,5 10,5 5,8 -4,8 4
Eurostat dati, 2011

11. INFLĀCIJA (%)
2006 2007 2008 2009 2010
ES vidējais 2,2 2,3 3,7 1 2,1
EIro zona 2,2 2,1 3,3 0,3 1,6
Bulgārija 7,4 7,6 12 2,5 3
Čehija 2,1 3 6,3 0,6 1,3
Igaunija 4,3 6,7 10,6 0,2 2,7
Latvija 6,6 10,1 15,3 3,3 -1,2
Lietuva 3,8 5,8 11,1 4,2 1,2
Ungārija 4 7,9 6 4 4,7
Polija 1,3 2,6 4,2 4 2,7
Rumānija 6,6 4,9 7,9 5,6 6,1
Slovēnija 2,5 3,8 5,5 0,9 2,1
Slovākija 4,3 1,9 3,9 0,9 0,7
Eurostat dati, 2011

12. BEZDARBA LĪMENIS
2006 2007 2008 2009 2010
ES vidējais 8,3 7,2 7,1 9,0 9,7
Euro zona- 8,5 7,6 7,6 9,6 10,1
16
Bulgārija 9,0 6,9 5,6 6,8 10,2
Čehija 7,2 5,3 4,4 6,7 7,3
Igaunija 5,9 4,7 5,5 13,8 16,9
Latvija 6,8 6,0 7,5 17,1 18,7
Lietuva 5,6 4,3 5,8 13,7 17,8
Ungārija 7,5 7,4 7,8 10,0 11,2
Polija 13,9 9,6 7,1 8,2 9,6
Rumānija 7,3 6,4 5,8 6,9 7,3
Slovēnija 6,0 4,9 4,4 5,9 7,3
Slovākija 13,3 11,1 9,5 12,0 14,4
Eurostat dati, 2011

13. NODARBINĀTĪBA %
(15 – 64 g.v.)
2006 2007 2008 2009 2010
ES vidējais 64,5 65,4 65,9 64,6 64,2
ES-15 66,2 66,9 67,3 65,9 65,4
Bulgārija 58,6 61,7 64 62,6 59,7
Čehija 65,3 66,1 66,6 65,4 65
Igaunija 68,1 69,4 69,8 63,5 61
Latvija 66,3 68,3 68,6 60,9 59,3
Lietuva 63,6 64,9 64,3 60,1 57,8
Ungārija 57,3 57,3 56,7 55,4 55,4
Polija 54,5 57 59,2 59,3 59,3
Rumānija 58,8 58,8 59 58,6 58,8
Slovēnija 66,6 67,8 68,6 67,5 66,2
Slovākija 59,4 60,7 62,3 60,2 58,8
Eurostat dati, 2011

14. Ekonomiskās drošības iekšējie draudi
Investīciju
un inovāciju
aktivitātes
Ekonomikas samazināšanās Importa
struktūras
Atkarības
deformācijas
pastiprināšanās
pastiprināšanās
Sabiedrības
Valūtas EKONOMISKĀS
mantiskās
resursu DROŠĪBAS
noslāņošanās
aizplūšana no valsts IEKŠĒJIE DRAUDI
padziļināšanās
Ekonomisko
Ārējā
attiecību
parāda pieaugums
kriminalizācija
Ekonomikas
pārmērīgs atklātums

15. Ekonomiskās drošības ārējie draudi
Valsts
atpalikšana
zinātniski tehniskā sfērā
Preču
EKONOMISKĀS
Valsts kritiska un pakalpojumu
DROŠĪBAS
atkarība no importa noieta tirgus
ĀRĒJIE DRAUDI
zaudējuma iespēja
Pasaules tirgus
negatīva ietekme
uz nenostiprinājušos
finansu tirgu

16. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Peļņas maksimizācija vai labklājība?
 Vides un sabiedrības dimensija
 Ekonomika – mājas kārtība
 Uzņēmējdarbība – ekonomiskās drošības pamats
 ”Pieaugšana pret attīstību”
(prof. Dennis L. Meadous, 2009)

17. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Sociālajām un kultūras saistībām, normām un
vērtībām ir nozīmīga loma cilvēku iztikas
līdzekļu stratēģijā
 Ekonomikas analīzei jāfokusējas uz dažādu
sociālo institūciju izpēti, uz kurām balstās
cilvēku dzīve
 Ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar
sabiedrības kultūru
 Ekonomiskās aktivitātes ir sociālās kultūras
sastāvdaļa

18. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Uzņēmēju motivācija mazā biznesa uzsākšanai
Eurobarometer un EK 2009. gada pētījums
 Gatavība sākt uzņēmējdarbību:
 ES – 45+
 Grieķi un kiprieši- 66%
 Ķīnieši – 71%
 ASV – 55%

19. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Nodarbinātā statusā labāk vēlas palikt:
 ES- 49%
 visvairāk – dāņi, beļģi, čehi, zviedri, norvēģi,
slovāki

20. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Aktīvākie uzņēmējdarbības uzsākšanā ES valstīs
ir 25-54 gadus veci vīrieši
 2/3 no aptaujātajiem neuzskata par iespējamu
tuvākajos 5 gados uzsākt uzņēmējdarbību.
Lielākie pesimisti ir slovāki, lietuvieši, latvieši

21. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Alternatīva līdzekļu ieguldīšanai uzņēmējdarbībā
ES (arī ASV):
 Uzkrājumu veidošana
 Namīpašuma iegāde
 Hipotekārā kredīta nomaksa
 40% ķīniešu droši ieguldītu naudu biznesā

22. Uzņēmējdarbība – ekonomiskā drošība
Latvijā (SKDS dati 2010 – 1009 iedz.)
 Par darba devējiem vēlētos būt 25% no rīdziniekiem un
22% no tiem, kas dzīvo savā dzīves vietā (pilsētā, pagastā)
 Visvieglāk uzņēmējdarbību uzsākt būtu rīdziniekiem, t.i.,
8%, tomēr kopumā tādu, kam tas nesagādā nekādas
grūtības ir tikai 7% no visiem respondentiem un nelielas
grūtības tas sagādā 17 % no visiem respondentiem.
 Lielas grūtības uzsākt uzņēmējdarbību sagādā 38% no
visiem respondentiem, t.sk., 40% no rīdziniekiem, bet 23%
no visiem respondentiem to nevar izdarīt
 No tiem, kas pašlaik strādā algotu darbu, ir uzņēmējs vai
pašnodarbinātais par darba devēju vēlas būt 23%, bet no
tiem, kas mācās tādu ir 50%.

23. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
 Pētījums Amatas novadā
 Problēmas:
 Krīzes iespaidā arvien vairāk ekonomiski
aktīvo cilvēku dodas strādāt un dzīvot uz
lielajām pilsētām, kā arī uz citām valstīm-
Īriju, Angliju, Igauniju u.c.
 Latvijas laukos ir augsts bezdarbs, zema
iedzīvotāju ekonomiskā drošība un sociālā
aizsardzība

24. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
 Novada uzņēmējdarbība pārstāv 4 nozares:
1. Lauksaimniecība.
2. Mežsaimniecība.
3. Tūrisms.
4. Nekustamais īpašums.
 Netradicionālie ražošanas veidi: novada kā lauku
uzņēmējdarbības vidē – asfaltbetona ražotne un
darbagaldu ražotne, metālapstrāde, divas zāļu tēju
ražotnes;
 Tradicionālie ražošanas veidi – pārtikas rūpniecība,
kokapstrāde, tūrisms, celtniecība, siltumnīcu kompleksi
 Uzņēmējdarbības formas:
 SIA – 125
 I/U – 54
 I/K – 26
 Kooperatīvās sabiedrības – 6

25. Motivācija uzņēmējdarbības uzsākšanai
 Veicinošie faktori:
 Uzņēmējdarbības uzsākšana ir saistīta ar hobiju
 Uzņēmējdarbības situācija ir saistīta ar nedrošo situāciju
darba tirgū
 Uzņēmējdarbība kā jauns pašizpausmes veids
 Uzņēmējdarbība kā izdzīvošanas stratēģija krīzes apstākļos
 Uzņēmējdarbība kā dzīves veids
 Kavējošie faktori:
 Nav uzkrājumu starta kapitālam
 Bankas Latvijā nelabprāt finansē jaunus uzņēmumus,
pieprasot līdzfinansējumu – līdz 75%, augstus %- fiksētā likme
latos 7-12%
 Nevēlēšanās uzņemties risku, ieķīlājot īpašumu
 Iedzīvotāju zemā pirktspēja

26. Ekonomiskās drošības pamats
 Pašnodarbināta persona
 Darbs, kvalifikācija, pieredze, izglītība, ģimene, draugi,
draudzes, apvienības, sociālie tīkli
 Mikrouzņēmuma īpašniece
 Cilvēka griba, paļaušanās uz saviem spēkiem, savs
uzņēmums, ģimene, kolēģi
 Lauku pašvaldībā strādājošais
 Savas darba vietas prognozējamība, alga, ekonomiskā
aktivitāte valstī, valsts politika, zeme, īpašums
 Valsts iestādē strādājošā
 Alga, ienākumu prognozējamība, ģimene, draugi,
kopiena, sabiedrība, valsts pakalpojumu pieejamība
(veselības aizsardzība, izglītība, transports)

27. Galvenās izdzīvošanas stratēģijas Amatas
novadā
 Uzņēmējdarbība
 Algots darbs
 Darba attiecības bez darba līgumiem
 Naturālā saimniecība, pārtikas audzēšana pašpatēriņam,
pārdošanai
 Mājražošana
 Aizbraukšana no Latvijas
 Sociālie pabalsti (malkas pabalsts, brīvpusdienas bērniem,
brīvbiļetes transportā u.c.)
 Nekvalitatīvas veselības aprūpes izvēle
 Nemaksāšana par pašvaldības piegādātajiem pakalpojumiem
(komunālie pakalpojumi, nekustamā īpašuma nodoklis)
 Savstarpēja palīdzība
 Pašorganizēšanās

28. Valsts pētījumu programma
Nacionālā identitāte
INTEGRĒTA PIEEJA
EKONOMISKĀS DROŠĪBAS
IZPĒTĒ
Dr.oec. Sarmīte Rozentāle
25.10.2011.