Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Latvijas Bankas analīze un priekšlikumi veselības nozares reformāmLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija, kurā ietverta veselības nozares rādītāju un struktūras analīze, kā arī priekšlikumi veselības aprūpes sistēmas reformām, lai nodrošinātu ilgtermiņa nozares finansēšanas modeli, efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību.
Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju? (The Standard of Living in Latvia: can we/should we try to catch Estonia?) izmantota lekcijā Latvijas Universitātē 2017. gada 21. martā.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
14. decembrī, notika pirmais Latvijas nodokļu maksātāju forums.
Ar prezentāciju "Latvijas nodokļu sistēmas izaicinājumi" piedalījās arī Latvijas Bankas
Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā: vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 2016. gada 14. novembrī
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no tādas pašas pozīcijas. Bet vai tiešām no tādas pašas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai LatvijāLatvijas Banka
21.09.2016 notika konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".
Lekcija: Kas tā par spēju – konkurētspēja?Latvijas Banka
Konkurētspējas jēdziens ir bieži lietots, tomēr arvien ar dažādu tajā ietverto saturu. Lai uzlabotu tautsaimniecības konkurētspēju, ir vērts nodefinēt, kādas ir vērtības, uz ko tiecamies; ko uzskatām par augstāku dzīves kvalitāti.
Daži interesanti dzīves kvalitātes, sabiedrības attīstības un konkurētspējas novērtēšanas aspekti šajā lekcijā:
• Iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, tās iespējamie iemesli un novērtēšanas paņēmieni;
• Tautsaimniecībai pieejamie resursi un to prasmīga izmantošana;
• Tautsaimniecības konkurētspējas vērtējums, izmantojot eksporta attīstības rādītājus no cenu un izmaksu, tirgus daļu un tirdzniecības diversifikācijas viedokļa
Trešdien, 30. novembrī plkst. 21.20 LTV 1 notika stratēģiska diskusija "Lielais jautājums", kas veltīta Latvijas tautsaimniecības izrāviena tēmai jeb kā piecos gados apsteigt kaimiņus - Igauniju un Lietuvu?
Ar Latvijas Bankas ekspertu komandas prezentāciju var iepazīties šeit.
Tautsaimniecības konkurētspējas uztvere un tās analīzes veidiLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Latvijas Lauksaimniecības universitētā 2016. gada 26. februārī.
Aplūkotās tēmas:
• Kas ir tautsaimniecības konkurētspēja / tās loma ekonomiskajā analīzē
• Produktivitāte un izaugsme:
– kas īsti aug?
– iespēja nošķirt izaugsmi un attīstību
– vai ekonomiskā izaugsme var kļūt neekonomiska?
– alternatīvie izaugsmes/ attīstības mērīšanas veidi
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
– (tautsaimniecības) konkurētspējas uztvere
– Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
– Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
– Ko sniedz dažādi starptautiskie indeksi?
Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka uzstāšanās Latvijas Universitātes 80. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē 2022. gada 11. februārī
Latvijas nodokļu sistēmas vērtējums un Latvijas Bankas priekšlikumiLatvijas Banka
2017. gada 27. februārī Latvijas Bankas prezidents prezentēja pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmas vērtējumu un Latvijas Bankas priekšlikumus tās attīstībai.
Prezentācija: Dzīves līmenis Latvijā. Vai var/vajag noķert Igauniju?Latvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" 2016. gada 1. decembrī.
Pirms aptuveni 25 gadiem Baltijas valstis uzsāka pāreju uz tirgus ekonomiku. Ir populārs uzskats, ka vienlaicīgi un no vienlīdzīgas pozīcijas. Bet vai tiešām no vienlīdzīgas? Kā salīdzināt dzīves līmeni un kā izskaidrot tā atšķirības, un ko varētu darīt šo atšķirību mazināšanai?
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācija izmantota lekcijā Biznesa augstskolā "Turība" 2016. gada 24. februārī.
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
• Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
• Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
• Cenu stabilitāte un inflācija.
• Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
• Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija "Kādas strukturālās reformas veicinās ES ekonomikas izaugsmi?" izmantota 11. martā Latvijas Universitātes konferences sekcijā "Produktivitātes celšana izaugsmes riska apstākļos".
Prezentācija izmantota 12. jūlijā vieslekcijā vasaras skolā-seminārā "Alfa".
Lekcijā tiek analizētas norises pasaules tautsaimniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, tiek sniegtas attīstības prognozes un minēti galvenie izaicinājumi un riski. Prezentācijā tiek analizēta ekonomiskā un politiskā situācija trīs galvenajos pasaules ekonomiskajos centros – Eiropā, ASV un Ķīnā.
Prezentācija: Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisk...Latvijas Banka
13. decembrī notika konference „Biznesa stratēģija 2017”, kas pulcēja uzņēmumu vadītājus un īpašniekus, lai kopīgi izvērtētu globālos un lokālos notikumus un tendences, kas būtiski ietekmēs uzņēmēju darbību, lēmumus un rezultātus nākamajā gadā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds ar prezentāciju "Eiropas un Latvijas situācija globālo ekonomisko un ģeopolitisko notikumu virpulī".
Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonāLatvijas Banka
Prezentācija "Fiskālās disciplīnas nozīme Latvijā un eiro zonā"
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija par aktuālo budžeta situāciju (no Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma prezentācijas).
Makroekonomisko rādītāju prognozes, ieņēmumu prognozes un vispārējās valdības...Finanšu ministrija
Otrdien, 30. jūlijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu prognožu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2014.-2016. gadā un apstiprināti vispārējās valdības budžeta un strukturālās budžeta bilances mērķi vidējam termiņam.
Prezentācija: Eiro zonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Kristas Kalnbērziņas lekcijas "Eiro zonas ekonomika un monetārā politika" prezentācija. Lekcija lasīta 7. maijā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem.
SEO Survival - Adapting to More Frequent Algorithm Updates by Jake Bohall of ...Jake Bohall
Presentation covering strategies necessary to succeed in SEO in 2013. Covers usage of LDA for Onsite SEO Content Improvements, Leveraging Broken Link Building, and identifying and removing bad backlinks using Removeem.com.
Este documento discute el comportamiento del consumidor desde la perspectiva de una estudiante. Explica que las empresas estudian los gustos, preferencias y necesidades de los consumidores para desarrollar estrategias de marketing y vender productos. La estudiante analizará el segmento de mercado de la industria de la moda para mujeres como parte de su curso sobre comportamiento del consumidor.
The document discusses different feelings and states the body can experience such as anger, relaxation, happiness, sadness, panic, and stress. It notes that relaxation helps reduce stress by allowing one to relax without an emotional state. Anger is described as an emotion and feeling that occurs during bad situations but can be useful for fights. The other feelings are just emotions or ways for the brain to release feelings, as the brain controls the different states, whether positive or negative.
The document discusses how rising global temperatures endanger forests. Higher temperatures can lead to food shortages for animals and remove suitable living conditions for plants and wildlife. Extreme weather also causes issues like flooding that damages the forest environment. The pictures show how temperature increases impact forests.
This document contrasts positive and negative emotions by listing them in pairs. It then lists several positive emotions like "Joyful", "Happy", and "Wonderful" followed by some negative emotions such as "Hurt", "Gloomy", and "Angry". Overall, the document pairs opposite emotions and lists more positive emotions than negative ones.
Deloitte is considering bidding on an IT strategy project for Addison Bank. The bank's IT systems need improvement to better support its business goals. Deloitte's proposal would standardize systems, improve data storage and analysis, and help recover delinquent loans. Key questions for the bank include the project scope, budget, timeline and training needs to ensure Deloitte provides a suitable solution.
The document discusses how the internet and mobile technology have become integrated into everyday life. Key points include:
- The internet is no longer an activity confined to desktop computers, but something that people access constantly through mobile devices.
- There are now over 5 billion mobile subscribers globally, and mobile phones are becoming as powerful as computers were a few years ago.
- People use their mobile devices to engage in many activities like chatting, scheduling, shopping, and following up on things looked up on other devices.
- Mobile internet usage is shifting from just short activities to complementing and facilitating longer tasks like research, transactions, and important decisions.
The document discusses various tools used in construction. A spirit level is used to check horizontal level, with the bubble indicating levelness. A water tube uses the principle that water remains at the same level to check that all points of a wall are at the same height. A plumb bob is a weighted string used as a vertical reference line to ensure constructions are perfectly upright. Masons use a string line pulled taut between two points as a straight edge to complete their work like laying bricks. Trowels are hand tools used to spread and shape materials like cement and mortar, and for breaking and smoothing bricks.
Walt Disney fue un pionero en la animación y caricaturas. Creó personajes icónicos como Mickey Mouse y fundó The Walt Disney Company. Disney revolucionó la industria del entretenimiento con innovaciones como la película sonora y parques temáticos como Disneyland.
Deze presentatie, eens gemaakt voor collega\'s van de afdeling wijkbeheer, nu aangepast dat hij doorklikbaar is. De presentatie geeft een kleine inleiding in de verkeerskunde - wel met betrekking tot de gemeente Heerhugowaard
Lekcija LiepU: Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riskiLatvijas Banka
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska 13. martā viesojās Liepājas Universitātē ar vieslekciju "Latvijas tautsaimniecība – pārkaršanas riski".
Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir paātrinājusies. Arī iedzīvotāju ienākumi pakāpeniski aug. Atšķirībā no krīzes laika - kas šobrīd ir savādāk?
Prezentācijā tiek analizēti:
• Latvijas tautsaimniecības izaugsmi noteicošie faktori;
• Tautsaimniecības attīstību raksturojošie strukturālie rādītāji;
• Līdzsvarotai attīstībai nepieciešamās kapacitātes veidošanās līdzšinējās tendences un
• Nākotnes iespējas.
Lekcija: Eirozonas ekonomika un monetārā politikaLatvijas Banka
Prezentācijā apskatītas šādas tēmas:
Eirozonas ekonomikas aktualitātes.
Eiro zonas monetārās politikas galvenais mērķis – cenu stabilitāte.
Cenu stabilitāte un inflācija.
Monetārās politikas transmisijas mehānisms un Eiropas Centrālās bankas ietekme uz makroekonomiskajiem rādītājiem.
Monetārās politikas praktiskā īstenošana eiro zonā: monetārās politikas īstenošanas pamatprincipi, instrumenti.
Vieslekcija RTU "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomistes Agneses Rutkovskas vieslekcija Rīgas Tehniskajā universitātē 19. martā. Lekcijā aplūkotas aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā un galvenie izaugsmi noteicošie faktori.
Vieslekcija "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā"Latvijas Banka
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska 29. aprīlī viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē ar lekciju "Aktuālās norises Latvijas tautsaimniecībā".
Mārtiņa Kazāka vieslekcija Latvijas UniversitātēLatvijas Banka
Latvijas Bankas padomes locekļa, ekonomista Mārtiņa Kazāka vieslekcija "Gadalaiku maiņa globālajā un Latvijas ekonomikā – vasara beigusies, bet kas tālāk?" Latvijas Universitātē 16. oktobrī.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
"Ieskats pasaules un Latvijas ekonomikā: vasara ir beigusies, bet tas nudien nenozīmē tūlītēju ziemu" – Latvijas Bankas padomes locekļa Mārtiņa Kazāka prezentācija Kurzemes biznesa forumā "Cilvēks – veiksmes faktors" 2019. gada 27. septembrī.
Similar to Integrēta pieeja ekonomiskās drošības izpētē (20)
Semantics in Visual Perception: Methodological Remarks, Issues and Perspecti...nacionalaidentitate
The document discusses methodological issues in researching the interaction between visual perception and semantics. It provides an outline of key topics including: (1) the role of psychophysics in visual perception, (2) how semantics arises from visual grouping, shape assignment, and meaning assignment processes, and (3) the role of invariants, affordances, events, and experience in visual perception and the emergence of meaning. The author argues that visual perception involves hierarchical processing from low-level stimuli to higher-level semantics and that experience holistically influences how meaning arises from visual information.
Nacionālās identitātes vēlmju komunikācija un ētika
Integrēta pieeja ekonomiskās drošības izpētē
1. Valsts pētījumu programma
Nacionālā identitāte
INTEGRĒTA PIEEJA
EKONOMISKĀS DROŠĪBAS
IZPĒTĒ
Dr.oec. Sarmīte Rozentāle
25.10.2011.
2. CILVĒKDROŠĪBA
(brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma)
Ekonomiskā drošība
Veselības drošība
Uztura drošība
Vides jeb ekoloģiskā drošība
Personīgā (fiziskā) drošība
Kopiendrošība
Politiskā drošība
(UNDP, 1994)
2
3. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
“Brīvība no trūkuma” – ir stabili ienākumi un/vai
citi resursi, lai nodrošinātu dzīves līmeni tagad
un nākotnē (UNDP, 1994)
Droši un pietiekami ienākumi – apmaksāts darbs
un sociālās drošības tīkls (UNDP, 1994)
Vara izvēlēties starp iespējām (Sen, Ogata, 2003)
Ietaupījumu veidošana un investīcijas
materiālajos, finanšu aktīvos un/vai 3
cilvēkkapitālā
4. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Ienākumu pietiekamība
Ienākumu paredzamība
Nodarbinātības paredzamība
Sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāte
Apmierinātība ar ienākumu līmeni
Ienākumu nevienādība
Konkurētspēja
4
5. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
Ekonomiskie indikatori
Sociālie indikatori
Finanšu indikatori
6. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
Ekonomiskie indikatori
IKP ražošanas apjoms
Apstrādes rūpniecības daļa ražojumā
Investīciju apjoms % pret IKP
Jaunu produkcijas veidu daļa kopējā izlaidumā
7. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
Sociālie indikatori
Cilvēku daļa strādājošo iedzīvotāju kopskaitā, kuru
ienākums ir zemāks par iztikas minimumu
Vidējais dzīves ilgums
Atšķirība ienākumos starp 10% iedzīvotāju ar
augstākajiem ienākumiem un 10% iedzīvotāju ar
zemākajiem ienākumiem
Noziegumu skaits uz 100000 iedzīvotāju
Bezdarba līmenis
8. EKONOMISKĀS DROŠĪBAS INDIKATORI
(ANO Stabilas attīstības komisija)
Finanšu indikatori
Gada inflācijas līmenis
Iekšējais parāds% pret IKP
Ārējais parāds pret IKP
Ārējo aizņēmumu daļa budžeta deficīta segšanā
Budžeta deficīts pret IKP
Naudas masa % pret IKP
Importa daļa iekšējā patēriņā
9. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
IKP
IKP/iedzīvotājs
Inflācija
Bezdarbs
Pensijas/IKP
Vidējās pensijas
Minimālā alga
Vidējā alga
Valsts parāds
Budžeta deficīts
14. Ekonomiskās drošības iekšējie draudi
Investīciju
un inovāciju
aktivitātes
Ekonomikas samazināšanās Importa
struktūras
Atkarības
deformācijas
pastiprināšanās
pastiprināšanās
Sabiedrības
Valūtas EKONOMISKĀS
mantiskās
resursu DROŠĪBAS
noslāņošanās
aizplūšana no valsts IEKŠĒJIE DRAUDI
padziļināšanās
Ekonomisko
Ārējā
attiecību
parāda pieaugums
kriminalizācija
Ekonomikas
pārmērīgs atklātums
15. Ekonomiskās drošības ārējie draudi
Valsts
atpalikšana
zinātniski tehniskā sfērā
Preču
EKONOMISKĀS
Valsts kritiska un pakalpojumu
DROŠĪBAS
atkarība no importa noieta tirgus
ĀRĒJIE DRAUDI
zaudējuma iespēja
Pasaules tirgus
negatīva ietekme
uz nenostiprinājušos
finansu tirgu
16. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Peļņas maksimizācija vai labklājība?
Vides un sabiedrības dimensija
Ekonomika – mājas kārtība
Uzņēmējdarbība – ekonomiskās drošības pamats
”Pieaugšana pret attīstību”
(prof. Dennis L. Meadous, 2009)
17. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Sociālajām un kultūras saistībām, normām un
vērtībām ir nozīmīga loma cilvēku iztikas
līdzekļu stratēģijā
Ekonomikas analīzei jāfokusējas uz dažādu
sociālo institūciju izpēti, uz kurām balstās
cilvēku dzīve
Ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar
sabiedrības kultūru
Ekonomiskās aktivitātes ir sociālās kultūras
sastāvdaļa
18. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Uzņēmēju motivācija mazā biznesa uzsākšanai
Eurobarometer un EK 2009. gada pētījums
Gatavība sākt uzņēmējdarbību:
ES – 45+
Grieķi un kiprieši- 66%
Ķīnieši – 71%
ASV – 55%
19. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Nodarbinātā statusā labāk vēlas palikt:
ES- 49%
visvairāk – dāņi, beļģi, čehi, zviedri, norvēģi,
slovāki
20. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Aktīvākie uzņēmējdarbības uzsākšanā ES valstīs
ir 25-54 gadus veci vīrieši
2/3 no aptaujātajiem neuzskata par iespējamu
tuvākajos 5 gados uzsākt uzņēmējdarbību.
Lielākie pesimisti ir slovāki, lietuvieši, latvieši
21. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Alternatīva līdzekļu ieguldīšanai uzņēmējdarbībā
ES (arī ASV):
Uzkrājumu veidošana
Namīpašuma iegāde
Hipotekārā kredīta nomaksa
40% ķīniešu droši ieguldītu naudu biznesā
22. Uzņēmējdarbība – ekonomiskā drošība
Latvijā (SKDS dati 2010 – 1009 iedz.)
Par darba devējiem vēlētos būt 25% no rīdziniekiem un
22% no tiem, kas dzīvo savā dzīves vietā (pilsētā, pagastā)
Visvieglāk uzņēmējdarbību uzsākt būtu rīdziniekiem, t.i.,
8%, tomēr kopumā tādu, kam tas nesagādā nekādas
grūtības ir tikai 7% no visiem respondentiem un nelielas
grūtības tas sagādā 17 % no visiem respondentiem.
Lielas grūtības uzsākt uzņēmējdarbību sagādā 38% no
visiem respondentiem, t.sk., 40% no rīdziniekiem, bet 23%
no visiem respondentiem to nevar izdarīt
No tiem, kas pašlaik strādā algotu darbu, ir uzņēmējs vai
pašnodarbinātais par darba devēju vēlas būt 23%, bet no
tiem, kas mācās tādu ir 50%.
23. EKONOMISKĀ DROŠĪBA
Pētījums Amatas novadā
Problēmas:
Krīzes iespaidā arvien vairāk ekonomiski
aktīvo cilvēku dodas strādāt un dzīvot uz
lielajām pilsētām, kā arī uz citām valstīm-
Īriju, Angliju, Igauniju u.c.
Latvijas laukos ir augsts bezdarbs, zema
iedzīvotāju ekonomiskā drošība un sociālā
aizsardzība
24. UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE
Novada uzņēmējdarbība pārstāv 4 nozares:
1. Lauksaimniecība.
2. Mežsaimniecība.
3. Tūrisms.
4. Nekustamais īpašums.
Netradicionālie ražošanas veidi: novada kā lauku
uzņēmējdarbības vidē – asfaltbetona ražotne un
darbagaldu ražotne, metālapstrāde, divas zāļu tēju
ražotnes;
Tradicionālie ražošanas veidi – pārtikas rūpniecība,
kokapstrāde, tūrisms, celtniecība, siltumnīcu kompleksi
Uzņēmējdarbības formas:
SIA – 125
I/U – 54
I/K – 26
Kooperatīvās sabiedrības – 6
25. Motivācija uzņēmējdarbības uzsākšanai
Veicinošie faktori:
Uzņēmējdarbības uzsākšana ir saistīta ar hobiju
Uzņēmējdarbības situācija ir saistīta ar nedrošo situāciju
darba tirgū
Uzņēmējdarbība kā jauns pašizpausmes veids
Uzņēmējdarbība kā izdzīvošanas stratēģija krīzes apstākļos
Uzņēmējdarbība kā dzīves veids
Kavējošie faktori:
Nav uzkrājumu starta kapitālam
Bankas Latvijā nelabprāt finansē jaunus uzņēmumus,
pieprasot līdzfinansējumu – līdz 75%, augstus %- fiksētā likme
latos 7-12%
Nevēlēšanās uzņemties risku, ieķīlājot īpašumu
Iedzīvotāju zemā pirktspēja
26. Ekonomiskās drošības pamats
Pašnodarbināta persona
Darbs, kvalifikācija, pieredze, izglītība, ģimene, draugi,
draudzes, apvienības, sociālie tīkli
Mikrouzņēmuma īpašniece
Cilvēka griba, paļaušanās uz saviem spēkiem, savs
uzņēmums, ģimene, kolēģi
Lauku pašvaldībā strādājošais
Savas darba vietas prognozējamība, alga, ekonomiskā
aktivitāte valstī, valsts politika, zeme, īpašums
Valsts iestādē strādājošā
Alga, ienākumu prognozējamība, ģimene, draugi,
kopiena, sabiedrība, valsts pakalpojumu pieejamība
(veselības aizsardzība, izglītība, transports)
27. Galvenās izdzīvošanas stratēģijas Amatas
novadā
Uzņēmējdarbība
Algots darbs
Darba attiecības bez darba līgumiem
Naturālā saimniecība, pārtikas audzēšana pašpatēriņam,
pārdošanai
Mājražošana
Aizbraukšana no Latvijas
Sociālie pabalsti (malkas pabalsts, brīvpusdienas bērniem,
brīvbiļetes transportā u.c.)
Nekvalitatīvas veselības aprūpes izvēle
Nemaksāšana par pašvaldības piegādātajiem pakalpojumiem
(komunālie pakalpojumi, nekustamā īpašuma nodoklis)
Savstarpēja palīdzība
Pašorganizēšanās
28. Valsts pētījumu programma
Nacionālā identitāte
INTEGRĒTA PIEEJA
EKONOMISKĀS DROŠĪBAS
IZPĒTĒ
Dr.oec. Sarmīte Rozentāle
25.10.2011.