1. 16. marta notikumu atspoguļojums
presē: politika un žurnālistika
ē litik ž āli tik
Mg. soc. sc. Aija Rozenšteine
Mg soc sc Aija Rozenšteine
Mg. soc. sc. Didzis Bērziņš
Mg. soc. sc. Kristiāna Kirša
M K i tiā Ki š

2. 16. marta reprezentācija
16 marta reprezentācija
latviešu presē
p
(1991–2011)
Mg. soc. sc. Aija Rozenšteine
M Aij R št i

3. Prese latviešu valodā
• 1991–2011
• “Diena”
Diena
• “Neatkarīgā Cīņa/
Neatkarīgā Rīta Avīze”
N k ī ā Rī A ī ”
• “Lauku Avīze/
au u e/
Latvijas Avīze”

4. Laiks nolīdzina asumus?
1991–1997

5. 1991–1997
99 997
Diena Neatkarīgā Lauku Avīze
Cīņa
• Leģions svin • No gadu • Kā
savu 50. atceres attāluma
t ttāl “atbrīvotāji”
“ tb ī tāji”
gadadienu • Piedot – vai Latvijā laupīja
• Ģenerālis nepiedot? • Piemin
Bangerskis • Latviešu latviešu
guldīts Brāļu karavīri leģionārus
kapos Vohovas purvos
p
• Aicina atzīmēt
Latviešu leģiona
ģ
dienu

6. Starp dzirnakmeņiem
1998–2004

7. 1998–2004
99 4
Diena NRA Lauku Avīze/
Latvijas Avīze
L t ij A ī
• Drošības • Patiesībai • Latviešu tauta
struktūras jāstāv augstāk vēl ir
stingri brīdina par visu veidošanās
ekstrēmistus • Reklāmas stadijā
p
• Krištopāns p
pauze klusuma • Latvieši
gājienu brīdī pretējās frontes
p
pielīdzina p
pusēs
dzērāju
kautiņam
ņ

8. 1999.
1999 gads!
• 22 deputāti ārpus valsts
• Valsts prezidents mainījis nostāju
• Karikatūra “Lauku Avīzē”

9. “Neatkarīgā Rīta Avīze”
Neatkarīgā Avīze
• Maina nostāju
• “Latviešu karavīru atceres dienas
Latviešu
dalībnieki [..] ir PRET Latviju”

10. Politiskais teātris
2005–2011

11. 2005–2011
5
Diena NRA Latvijas Avīze
• PCTVL • Drošības • Baltā krusta
deputāti
p dienesti stāsts
iesaistās uzraudzīs 16. • Kas latviešiem
nekārtībās marta norisi ir Lestene
• Divdaļīgā • Leģionāru • Ko nozīmē 16.
atceres diena atceres dienu marts?
• Aklums, ne pārvērš par
patriotisms politisku farsu

12. Aktieri

13. Secinājumi
• Kas ir 16. marts?
• “Diena” un “Neatkarīgā
Diena Neatkarīgā
Cīņa”/“Neatkarīgā Rīta
Avīze
Avīze” pārstāv valsts oficiālo
nostāju
• “Lauku Avīze”/“Latvijas
Avīze
Avīze” mēģina izprast un
pārstāvēt leģionāru viedokli

14. 16. marta reprezentācija Latvijas
16 marta reprezentācija Latvijas
krievvalodīgajā presē
g j p
(1991–2011)
Mg. soc. sc. Didzis Bērziņš
Mg soc sc Didzis Bērziņš

15. Vienaldzība un aizmirstība
(1991–1997)
• nelielas ziņas
• dažkārt par leģionāru gājienu informē tikai citu
notikumu/lēmumu kontekstā
• gājiena di ā un pēc tā ši notikums d žkā
āji dienā ē ā šis ik dažkārt
pat neiekļūst laikrakstu dienaskārtībā

16. Vienaldzība un aizmirstība
(1991–1997)
• Vēstījums par:
– “večukiem”, kas aizmirstībā un vientulībā atzīmē
,
savus svētkus
• veterāni, cilvēki virs 70 gadu vecuma, slikti ģērbti,
acīmredzami nabadzīgi
– cilvēkiem, kas nesaprot, kādēļ šajā dienā jārīko
karnevāls
• “Ko teiktu Rietumvalstu sabiedrotie?”
Ko sabiedrotie?

17. Eskalācija un nonākšana dienaskārtības
virsotnē (1998–2004)
• Leģionāru gājiens: l ik k
ģi ji laikrakstu pirmās l
i lapas
regulāra sastāvdaļa un pat dominante
• Latviešu interpretācija par leģionāriem
simboliski salīdzināta ar anekdoti par p
““praporščiku”, kurš vienīgais visā rotā soļo
p
pareizajā ritmā”
j
– Mалаховский, C. (2001, 17 мapтa). Легион CC вновъ
марширует по умам. Вести ceгодня. C. 2.
• Aicinājums pelnīt naudu, jo ekstremālais
l d k l
tūrisms esot modē

18. Eskalācija un nonākšana dienaskārtības
virsotnē (1998–2004)
• Solījumi publicēt visu amatpersonu foto, kas
apkauno Latvijas valsti
p j
– [Б. a.]. (1998, 17 мapтa). Эсэсовский марш в европу. Чac.
C.1.
• Konsekventi salīdzinājumam piedāvāta
iespējamā 17. jūnija svinēšana
p j j j
• Izbrīns, ka cilvēki un valsts ar šādu izpratni
vēlas nokļūt ES un NATO
• Sīka pretprotestu analīze

19. Eskalācija un nonākšana dienaskārtības
virsotnē (1998–2004)
• Kl i lē ā
Klusais, lēnām norimstošais leģionāru pasākums
i š i l ģi ā āk
– Pensionāru ironisks attēlojums
• jukušas kaujinieciskas vecmāmiņas
jukušas, kaujinieciskas vecmāmiņas
– Sadzīviskas nianses
– Apmeklētāju tūkstošu vietā daži simti
Apmeklētāju tūkstošu vietā “daži” simti
– Aicinājumi latviešu karavīru piemiņu godināt 11. novembrī
– “Slikti ģērbti, ar izmocītām sejas izteiksmēm, viņi devās pie
ģ , j , ņ p
Brīvības pieminekļa”
– Pезник Mартов, K. (2003, 16 мapтa). Легионеры устали. Телеграф. C. 3.
– “Pēdēj i
“Pēdējais maršs”
š”
– [Б. a.]. (2005, 16 мapтa). Последний марш. Чac. C. 1.

20. “Serializācija” un izcelsmes/nozīmes
analīze (2005–2011)
• Daudzsēriju notikums ar spraigu sižetu, kura
g j ņ p
centrā dažādu organizāciju cīņa par tiesībām
iet gājienā
• Pasaules ziņu aģentūru interpretācijas
Pasaules ziņu aģentūru interpretācijas
• Sašutums par to, ka antifašistu protestus
aizliedz un rīkojuma pārkāpējus arestē, bet
leģionāriem izbrīvē ceļu
leģionāriem izbrīvē ceļu

21. “Serializācija” un izcelsmes/nozīmes
analīze (2005–2011)
• Notikuma un tā saasinājuma dziļāko cēloņu
analīze (viedokļraksti un intervijas)
( ļ j )
• Kārlis Kangeris
• Il K i
Ilga Kreituse
• Maksims Margoļins
g ļ
• Dmitrijs Petrenko

22. “Serializācija” un izcelsmes/nozīmes
analīze (2005–2011)
• Aicinājumi atnākt paskatīties, kas notiks
• Gatavojas
Gatavojas, brīdina par provokācijām,
provokācijām
daudznozīmīgi informē, ka “kaut kas notiks”
– Pезник Mартов K (2005 16 мapтa) Под Cвободой может
Mартов, K. (2005, мapтa).
быть... Телеграф. C. 3.

23. “Serializācija” un izcelsmes/nozīmes
analīze (2005–2011)
• A tif ši t saukļos vairs nav kād i ējā spara, b t j
Antifašistu kļ i kādreizējā bet jaunie
i
radikāļi tikai izpilda savu pienākumu un aiziet tāpat kā
sapulcinātie policisti, kad izpildījuši savu pienākumu
– mazā apgrozījuma dēļ vīlušies ziedu tirgotāji
– iespaidīgi ekipētās specvienības
– Rīga,
Rīga kas greznojusies sniegā un policistos
policistos,
– apmeklētāji, kas nāk vērot konfliktu
– lielākās pasākumus apmeklējošās grupas – policisti, pensionāri
un ž āli ti
žurnālisti
• Iespējams, pēc dažiem gadiem ažiotāžas ap 16. marta
p
pasākumiem nebūs vispār
p
• “16. marts: nogājām, nodziedājām, izklīdām”
• Грубин, C. (2010, 17 мapтa). 16 марта: прошли, спели, разошлись.
Телеграф. C. 4.
Телеграф C 4

24. “Kontekstuāla informācija”
Kontekstuāla informācija
• Simona Vīzentāla centra Izraēlas biroja direktors Efraims Zurofs
• “Yad Vashem” muzeja atklāšana Izraēlā
• Starptautiskas antifašistiskās frontes tapšana
• “Guardian” publikācija, kas vēsta par latviešu nevēlēšanos tiesāt
nacistiskā režīma noziedzniekus
• Vā tūristu rezumējums par redzēto: “D ji”
Vācu ū i ēj d ē “Dumji”
• “Savācās Dzintars ar biedriem un tradicionāli dziedāja par to, ka
izaugs stipri un drosmīgi Par gudrību dziesmā nebija ne vārda”
drosmīgi... vārda
• Ватолин, И., Пивоваров, Ю. (2006, 17 мapтa). Запретное
шествие в Риге. Чac. C. 3.
• “Kas varonīgs tajā, ka jūs padarīja par lielgabalu gaļu?
Apkaunojumu nesvin”
• Федосеев, Л. (2002, 16 мapтa). Kогда нечего полоскатъ.
Чac. C. 2.

25. Latviešu leģionāru piemiņas dienas
Latviešu leģionāru piemiņas dienas
reprezentācija lokālajos laikrakstos
p j j
(1991–2011)
Mg. soc. sc. Kristiāna Kirša

26. Informatīvam ieskatam
Informatīvam ieskatam
• A lūk t
Aplūkotas 16 martam veltītās publikācijas l ik k t
16. t ltītā blikā ij laikrakstos
“Kurzemes Vārds”, Bauskas Dzīve”, “Druva” un “Darba
Karogs/Rēzeknes Vēstis” laikposmā no 1991. līdz 2011.
gadam
d
• Kopumā identificētas 129 publikācijas, kas veltītas leģiona vai
leģionāru tematikai
ģ
• Ieskatam – arī “Tukuma Ziņas” un “Tukuma Ziņotājs” –
laikrakstu publikācijas emocionālā noskaņā:
“..neapskaužams ir šo vīru liktenis: nežēlīgais karš tad gūstekņu
neapskaužams karš,
un gulaga nometnes (tā pagāja viņu jaunība), tad vairākus
gadu desmitus klusa un apkaunojoša dzīve kā padomju tautas
nodevējiem un visbeidzot – trūkums un nabadzība mūža nogalē
brīvajā Latvijā. Leģionāri ir pelnījuši savu atceres dienu.
Patiesībā viņi pelnījuši daudz vairāk ..”.1
1 Strēlis, A. (1996, 15. marts). Par latviešiem vācu armijā. Tukuma Ziņas. 2. lpp.

27. “Pieviltie bet nesalauztie”
Pieviltie, bet nesalauztie 2
• Skaitliski plašāko publikāciju žanru veido informatīva rakstura materiāli
p p j
• Identificējami visā pētījumā aplūkotajā laika periodā – sākot no 1991. līdz
pat 2011. gadam, taču jāatzīmē, ka visplašāk tie sastopami deviņdesmito
gadu publikācijās
d blikā ijā
• Savdabīgu pieminēšanas diskursu veido informatīva rakstura materiāli,
kas dažkārt tiek papildināti ar latviešu leģionam un leģionāriem veltītām
dzejas vai prozas rindām:
“Par dzimteni Latviju cēlāmies kaujai, / mēs vīri no Vidzemes, Latgales
nākam; / Un Daugavai Lielupei Ventai un Gaujai / tik brīvības ūdeņos
Daugavai, Lielupei, Gaujai,
plūst palīdzēt sākam ...”3
“Tev, latvju leģionār, nav jākaunas, / No tautas brīvestības dotās cīņas, / Nāks
laiks,
laiks un tavu kapu nīdējs appušķos / Un valdniekiem no acīm nobirs melu
appušķos,
zvīņas ...”4
2 Dekšenieks, I. (1991, 16. marts). Pieviltie, bet nesalauztie. Kurzemes Vārds. 1.‐2. lpp.
3 Lācis, A. (1993, 16.marts). Leģiona dienā 1991. g. 16. martā. Kurzemes Vārds. 2. lpp.
4 Vīgants, P. (2005, 16.marts). Atcerēsimies 16. martu! Bauskas Dzīve. 2. lpp.

29. “Pāri visam mirdz atmiņu stars ”
Pāri visam mirdz atmiņu stars .. 5
“.. pāri karalauka un gūsta sāpēm, badam, aukstumam, izmisumam,
bezcerībai un pazemojumiem šodien atmirdz atmiņu stars ..”
p j ņ
• Otru nozīmīgāko publikāciju žanru veido leģionāru
piemiņas dienai veltītie materiāli – piemiņas pasākuma
norises apraksti vai informācija par atceres d
k f dienā
paredzētajiem pasākumiem
• Plaši tiek aprakstīti piemiņas pasākumu veidojošie
elementi ‐ raksturoti pasākuma apmeklētāji, tiek uzsvērts
kapu apmeklējums, godinot kritušos biedrus (Liepājā,
Bauskā, Rīgā, Lestenē u.c. vietās), ziedu nolikšana, valsts
himnas atskaņošana, dzejas lasījumi
• Dažkārt pievienota fotoilustrācija, kurā redzami
sarkanbaltsarkanie karogi, kapu pieminekļi un krusti, vai
leģionāru kopbilde
l ģi ā k bild
5Lipenīte, A. (1996, 16.marts). Pāri visam mirdz atmiņu stars. Rēzeknes Vēstis. 4. lpp.

31. Secinājumi
“.. naids. Baigākais, kas palicis šajā zemītē pēc Otrā
pasaules kara. Var drupas novākt, var mājas atjaunot,
var t š j i
tranšeju izvagotos un asinīm piesūkušos tī
t i ī i ūk š tīrumus
apsēt, bet naids paliek. Kā viltīga čūska tas no dvēseles
zemdegām izšaujas laukā un dara savu melno darbu: plēš
mazu tautu atkal uz pusēm .. Un atkal frontes līnija: vienā
pusē – latvieši un otrā pusē – latvieši ...”3
3 Leine, L. (1999, 16.marts). Bija viena doma – Latvija. Kurzemes Vārds. 6. lpp.

32. Secinājumi
• Reģionālo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, “Bauskas Dzīve”,
“Druva” un “D b K
“D ” “Darba Karogs/Rēzeknes Vē i ” publikācijās
/Rē k Vēstis” blikā ijā
dominē atcerēšanās diskurss un sēru noskaņa
• Nav identificējami nosodoši vai asu reakciju rosinošiem
izteikumi, gluži pretēji – tiek sniegti informatīvi un skaidrojoši
apraksti par leģionu un leģionāriem
• Laikrakstos publicētie redakcionālie, sabiedrības locekļu vai
vēsturnieku viedokļi drīzāk uzskatāmi par leģionāru piemiņu
ļ p ģ p ņ
aizstāvošiem un piemiņas diskursu veicinošiem, nevis izteikti
nosodošiem un negatīvu vēstījumu saturošiem
• Kopumā reprezentācija uzskatāma par atcerēšanās diskursu
veidojošu un uzturošu – tā vērsta uz lasītāja informēšanu,
piemiņas sajūtas nostiprināšanu nevis konfrontāciju
nostiprināšanu,
raisīšanu

33. Paldies par uzmanību!