1. CILVĒKDROŠĪBAS
PĀRVALDĪBA KRĪZES
APSTĀKĻOS
Mg. sc. pol. Laura Romanovska
Projekts “Nacionālā identitāte un cilvēkdrošība”

2. Cilvēkdrošības jēdziens
Nacionālā drošība Cilvēkdrošība
Drošības objekts Valsts Indivīds
Apdraudētās vērtības Teritorijas integritāte un Personas drošība un brīvība
suverenitāte
Apdraudējuma avoti Tieši draudi no citu valstu Tieši draudi no valsts un
puses nevalstiskajiem aktieriem;
netieši draudi
Drošību veicinošie faktori Spēks kā noteicošais Uz cilvēka attīstību orientēta
instruments pārvalde

3. Cilvēkdrošības jēdziena dimensijas
 Cilvēkdrošības jēdzienam ir vairākas
dimensijas: veselībdrošība,
ekonomiskā drošība, personīgā
(fiziskā) drošība, ekoloģiskā drošība,
uzturdrošība, kopiendrošība un
politiskā drošība.
 Sociālā cilvēkdrošība – indivīda
drošības līmenis sociālajā jomā.

4. Objektīvā un subjektīvā cilvēkdrošība
 Objektīvā komponente - tie
mehānismi, tīkli vai saiknes, kas
palīdz novērst jebkādus pārrāvumus
indivīda un sabiedrības darbībā.
 Subjektīvā komponente - indivīdu
viedokļi, priekšstati un uztvere par
to, cik efektīvi ir pieejamie
mehānismi.

5. Pārvaldības jēdziens
 Ar pārvaldības jēdziena palīdzību ir iespējams
analizēt gan attiecības starp vietējo, reģionālo
un nacionālo līmeni, gan valsts lomu un tās
attiecības ar pilsonisko sabiedrību, dažādu
interešu grupu ietekmi, kā arī politikas
veidošanas un īstenošanas procesu.
 Pārvaldības subjekti - valdība, pašvaldības,
NVO un indivīdi.
 Politiskās ekonomikas teorētiskajā literatūrā
pārvaldība tiek uztverta kā “process, kura
laikā valsts pielāgojas pārmaiņām”.

6. Sociālās cilvēkdrošības pārvaldība
Cilvēki savā apziņā daudzu būtiskāko
draudu pastāvēšanu saista ar valsti, kas
viņu skatījumā šos draudus un to sekas
veicina vai arī nespēj novērst un mazināt.
Ar sociālās cilvēkdrošības pārvaldību
tiek saprasta valsts mērķtiecīga
darbība, lai nodrošinātu iedzīvotājus
pret dažādiem sociālajiem
apdraudējumiem, piemēram, bezdarbu,
vecumu, ienākumu samazināšanos u.c.

7. Pārvaldība krīzes apstākļos
 Krīze maina sociālo, politisko un administratīvo
diskursu, deleģitimizē pastāvošās varas attiecības un
rada augsni strukturālām pārmaiņām.
 No vienas puses, krīzes apstākļos rodas iespēja
īstenot pārdomātus uzlabojumus pastāvošajā politikā
un praksē. No otras puses, krīzes ietekme ir grūti
prognozējama.
 Krīze maina pārvaldības metodes - pārvaldības
process kļūst noslēgtāks, pastāv mazāk iespēju
manevrēt un kļūdīties, valstij ir tendence
nekonsultēties pirms lēmumu pieņemšanas, ņemot
vērā ierobežoto laiku.

8. Sociālās cilvēkdrošības pārvaldība:
Latvijas piemērs
 Reformas un grozījumi skāra visas sociālās politikas
apakšnozares (pensijas, valsts sociālos pabalstus
(tai skaitā bezdarbnieka pabalstu), garantētā
minimālā ienākuma pabalstu u.c.). Liela daļa
sociālās apdrošināšanas un palīdzības pakalpojumu
krīzes apstākļos, kad iedzīvotāji jūtas visnedrošāk,
ir samazinājušies gan apjoma, gan ilguma ziņā.
 Iedzīvotāji grūtās situācijās ir tendēti vairāk
paļauties uz ģimenes, nevis valsts atbalstu;
sociālās apdrošināšanas sistēma un pašvaldību
sociālās palīdzības sistēma neļauj justies droši
(saskaņā ar SKDS veiktu Latvijas iedzīvotāju
aptauju 2010.g. nogalē).

9. Secinājumi
 Izvēlētā pieeja ļauj aplūkot sociālo cilvēkdrošību ne tikai no valsts
perspektīvas, bet arī potenciāli konstatēt apdraudētākās iedzīvotāju
grupas, kā arī citus cilvēkdrošības aspektus, kas saistīti tieši ar
indivīdu.
 Nobeigumā ir iespējams secināt, ka sociālās cilvēkdrošības kopējais
stāvoklis Latvijā nav iepriecinošs.
 Krīzes iespaidā ir pamatoti saprotama grūtā situācija ar objektīvo
sociālo cilvēkdrošību noteicošajiem faktoriem, tai skaitā sociālās
apdrošināšanas un palīdzības sistēmu.
 Valsts īstenotā sociālās cilvēkdrošības pārvaldība ir cietusi ne tikai
kvalitatīvi, bet arī kvantitatīvi.
 Atbalsta meklēšana ģimenes saitēs.
 Daļa pret-krīzes pasākumu turpināsies vēl vienu līdz dažus gadus.
Tādējādi būtisks kļūst jautājums par to, kādas būs valsts iespējas
turpmākajos gados veikt uzlabojumus attiecībā uz sociālās politikas
apakšnozaru finansēšanu.

10. Literatūras avoti
Bajpai, K. The Idea of Human Security.
International Studies 2003.
Boin,A. “Crisis Exploitation: Political
and Policy Impacts of Framing
Contests”, 2009.
Daly,M. Governance and Social Policy.
Journal of Social Policy, 2003.
Goucha, M, Aravena, F.R. Human
Security, Conflict Prevention and Peace
in Latin America and the Caribbean.
UNESCO, FLACSO, 2001.
Latvija. Pārskats par tautas attīstību
2002/2003: Cilvēkdrošība. UNDP
Latvija, Rīga, 2003.
Latvijas iedzīvotāju aptauja. SKDS,
2010.gada decembris – 2011.gada
janvāris.