Gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts 2018.-2020.gadam

1. Gadskārtējā valsts budžeta un vidēja
termiņa budžeta ietvara likumprojekts
2018.-2020.gadam
Finanšu ministrija, 2017.gada 23.oktobris

2. 2*neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
IKP izmaiņas*, salīdzināmās cenas, gads pret gadu, %
Patēriņa cenu kāpums 2017.gada 9 mēnešos sasniedzis 3,0%
4.0 4.0
2.8
2.2
0
1
2
3
4
5
I II III IV I II III IV I II
2015 2016 2017
pret iepriekšējā gada atb.ceturksni gada pieaugums
* pēdējā CSP datu korekcija veikta 02.10.2017.
-6
-4
-2
0
2
4
6
I III V VII IX XI I III V VII IX XI I III V VII IX
2015 2016 2017
pamatinflācija nodokļi importētā inflācija PCI
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde 2017. gada
9 mēnešos apsteidz plānoto - tas nodrošina stabilu bāzi vidējā
termiņa ieņēmumu prognozei
5,482.0 5,825.3 5,900.5
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
7,000
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi*
2016. gada 9 mēnešu fakts
2017. gada 9 mēnešu plāns
2017. gada 9 mēnešu fakts
+75,2
Nodokļu ieņēmumu plāna
pārpilde kopbudžetā ir 75,2
milj. euro jeb 101,3%.

3. 3
-30
-20
-10
0
10
20
30
IKP izaugsmes devums pa komponentēm, procentpunkti
Privātais patēriņš Valsts patēriņš Investīcijas Krājumu izmaiņas Neto eksports
Prognoze
Ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā nodrošinās
privātā patēriņa un investīciju pieaugums
Datu avots: CSP, FM prognozes (2017.g. jūlijs)

4. 4
IKP potenciālā izaugsme pamatā balstīsies uz
kapitāla un kopējās faktoru produktivitātes
izaugsmi
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
6
8
10
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Darbaspēks Kapitāls Faktoru produktivitāte Izlaižu starpība

5. Valsts Moody’s S&P Fitch
Beļģija Aa3 AA AA-
Čehija A1 AA- A+
Igaunija A1 AA- A+
Slovākija A2 A+ A+
Polija A2 BBB+ A-
Latvija A3 (stabils) A- (pozitīvs) A- (stabils)
Lietuva A3 A- A-
Īrija A3 A+ A
Itālija Baa2 BBB- BBB
Slovēnija Baa1 A+ A-
Spānija Baa2 BBB+ BBB+
Latvijas kredītreitingu vājinošie faktori un izaicinājumi
● Valsts vājais ārējo finanšu stāvoklis, zemie ienākumi uz vienu
iedzīvotāju un mazā, kā arī atvērtā ekonomika ierobežo reitinga
attīstību
● Nepieciešams papildus finansējums sociālām nozarēm un
aizsardzībai
● Ārējā finansējuma riski un Krievijas ģeopolitiskā ietekme var
kavēt ekonomikas attīstību, tādejādi kavējot arī kredītreitinga
attīstību.
5
Kredītreitingu aģentūras atzinīgi novērtē zemo valsts parāda un
budžeta deficīta līmenī, kā arī stabilo institucionālo pārvaldību -
Latvijas kredītreitings ieņem stabilu pozīciju
Avots: S&P, Fitch, Moody’s
Avots: S&P Global (24 Marts 2017), Fitch (2016). Piezīme: Izvēlētie citāti. Pilnu ziņojumu var skatīt attiecīgās kredītreitingu aģentūras mājaslapā
Latvijas kredītreitingu spēcinošie faktori
● Latvijas kredītreitingu A reitinga grupā uztur valsts
institucionālās pārvaldības stabilitāte
● Valsts īstenotā fiskālā politika. Gan parāda, gan deficīta līmenis
ir mazāks, kā ES vidējais rādītājs A reitinga grupā
● Pievienošanās Eirozonai un Latvijas kļūšana par OECD
dalībvalsti
● Banku sektora attīstība un stabilitāte
Avots: S&P, Fitch, Moody’s , dati uz 2017.gada 22.septembri
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
S&P
Fitch
Moodys
Investīciju līmenis
Kredītreitinga izmaiņas ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā
A/A2
A-/A3
BBB+/Baa1
BBB/Baa2
BBB-/Baa3
BB+/Ba1
BB/Ba2
BB-/Ba3

6. 6
Kreditēšanas tirgus kļūst aktīvāks; kopš pērnā gada vidus
atsācies kopējā kredītportfeļa pieaugums
Datu avots: CSP, FM prognozes (2017.g. jūlijs)
+1.2%
0
100
200
300
400
500
600
700
800
12000
13000
14000
15000
16000
17000
18000
I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II III IV I II
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
No jauna izsniegtie kredīti (labā ass) Rezidentu kredītu portfelis

7. 7
Kamēr iedzīvotāju skaits samazinās, izdevumi slimības
pabalstiem palielinās, pieaugot pabalsta saņēmēju vidējam
vecumam
Datu avots: VID datu noliktava, Eurostat
Sabiedrības novecošanās
rezultātā sociālo pabalstu
izdevumiem arī turpmāk
gaidāms pieaugums;
nepieciešams uzlabot
veselības pakalpojumu
kvalitāti

8. 8
Latvijas makroekonomiskās attīstības rādītāji
liecina par stabilu ekonomikas izaugsmi
Datu avots: CSP, FM prognozes (2017.g. jūlijs)
Makroekonomiskie rādītāji 2016 2017 2018 2019 2020
fakts prognoze prognoze prognoze prognoze
Iekšzemes kopprodukts (IKP), milj. euro 25 021 26 676 28 359 29 977 31 663
pieaugums faktiskajās cenās , % 2.7 6.6 6.3 5.7 5.6
pieaugums salīdzināmās cenās, % 2.0 3.7 3.4 3.2 3.2
IKP deflators (gads pret gadu), % 0.7 2.8 2.8 2.4 2.3
Patēriņu cenu indeksa pieaugums, % 0.1 2.8 2.8 2.4 2.1
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā
bruto darba samaksa, euro
859 915 970 1 021 1 072
pieaugums faktiskajās cenās, % 5.0 6.5 6.0 5.3 5.0
pieaugums salīdzināmās cenās, % 4.9 3.6 3.3 2.9 2.9
Nodarbinātība, tūkst. iedzīvotāju
(atbilstoši darbaspēka apsekojumiem)
893 893 893 893 893
pieaugums, % -0.3 0.0 0.0 0.0 0.0
Bezdarba līmenis (gada vidējais),
% no ekon. aktīviem iedzīvotājiem
9.6 8.9 8.2 7.7 7.2

9. 9
Vispārējās valdības budžeta bilances izpilde
un nākamo gadu prognozes, % no IKP
vispārējās valdības sektors ietver valsts un
pašvaldību budžeta iestādes, sociālās
apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību
kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības

10. 10
Nodokļu
reforma
Darbaspēka
nodokļu
reforma
(IIN, VSAOI un
solidaritātes
nodoklis)
Uzņēmumu
ienākuma
nodokļa
reforma
Ēnu
ekonomikas
apkarošanas
pasākumi
Kompensējoš
ie pasākumi
Nodokļu
administrēšan
as
pilnveidošana
Nodokļu politikas izmaiņas – kompleksais
risinājums
Tiek turēts solījums nepiedāvāt
jaunus nodokļu pasākumus pēc
nodokļu reformas
apstiprināšanas
Atsevišķos gadījumos tiek
paredzēti pārsvarā tehniskie
precizējumi, pildot t.sk.
Saeimas dotos uzdevumus
(piemēram, attiecībā uz
minimālās algas ieviešanu
preses izdevējiem)
Nodokļu reformas rezultātā
mainīsies nodokļu ieņēmumu
struktūra

11. 11
1700
1900
2100
2300
2500
2700
2900
VSAOI*
+570,2
Nodokļu ieņēmumu prognozes vidējā termiņā
pēc nodokļu reformas, milj. euro**
*speciālais budžets
1770
1970
2170
2370
2570
2770
2970
PVN
+662,3
1300
1350
1400
1450
1500
1550
1600
1650
1700
1750
1800
IIN
-2,1
740
790
840
890
940
990
1040
1090
1140
1190
1240
Akcīzes
nodoklis
+280,8
100.000
150.000
200.000
250.000
300.000
350.000
400.000
450.000
UIN
-45,6
**Ar bultām izmaiņas 2020.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu

12. 12
Vidēja termiņa budžeta politikas prioritārie attīstības
virzieni
1) valsts aizsardzības spēju palielināšana, nodrošinot valsts aizsardzības
finansējumu pret IKP 2 procentu apmērā;
2) ilgtspējīgas un sabalansētas valsts ekonomiskās attīstības veicināšana,
ieviešot uzņēmumu ienākuma nodokļa 0 procentu likmi reinvestētai peļņai,
samazinot darbaspēka nodokļa slogu un valsts budžeta iespēju robežās
primāri nodrošinot finansējuma pieaugumu aizsardzībai, veselībai,
demogrāfijai un autoceļu uzturēšanai;
3) iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana, palielinot minimālo algu,
ieviešot progresīvo IIN neapliekamo minimumu un diferencējot IIN likmi;
4) nodokļu ieņēmumu apjoma pret IKP pakāpeniska palielināšana līdz 1/3 no
IKP, pamatā uzlabojot nodokļu iekasējamību.
Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam»

13. 13
Kopsavilkums par 2018.gada budžetu
Valsts konsolidētais budžets
Ieņēmumi: 8 751,2 milj. euro
Izdevumi: 8 952,3 milj. euro
Bilance: -201,0 milj. euro
Valsts pamatbudžets
Ieņēmumi: 6 160,5 milj. euro
Izdevumi: 6 487,4 milj. euro
Bilance: -326,9 milj. euro
Valsts pamatfunkciju
īstenošana
Izdevumi: 5 231,0 milj. euro
ES politiku instrumentu un
pārējās ĀFP līdzfinansēto
projektu un pasākumu
īstenošana
Izdevumi: 1 256,4 milj. euro
Valsts speciālais budžets
Ieņēmumi: 2 777,1 milj. euro
Izdevumi: 2 651,2 milj. euro
Bilance: 125,9 milj. euro

14. 14
Veiktie pasākumi valsts budžeta izdevumos
2018.gadam
Izdevumu
pārskatīšana
Rezultāts 81,1 milj.
euro
Prioritāro
pasākumu
finansēšana
+336,3 milj. euro
Izdevumi
8 952,3 milj. euro

15. 15
ATTĪSTĪTO VALSTU PUBLISKO FINAŠU VADĪBAS PAMATĀ
MĒRĶIS KĀPINĀT PUBLISKO IZDEVUMU EFEKTIVITĀTI
VALDĪBAS LOMA
2015.gada 30.novembrī Saeima pieņēma grozījumus Likumā par budžetu un
finanšu vadību
Stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī
Likums papildināts ar jaunu pantu 16.3 «Valsts budžeta izdevumu pārskatīšana»
Veicināt
orientēšanos uz
politikas un darbības
rezultātiem
Labāki politikas
rezultāti ar
mazākiem
ieguldījumiem
Nosaka izdevumu
pārskatīšanas
tvērumu
Process saskaņā ar
budžeta
sagatavošanas
grafiku
Finanšu ministrs iesniedz MK
pārskatīšanas rezultātus un
priekšlikumus par to
ieviešanu
Regulāri (ik gadu) un
sistemātiski pārvērtēt
iepriekšējo periodu
prioritātes
Jau divus gadus neatņemama valsts budžeta
sagatavošanas sastāvdaļa ir izdevumu pārskatīšana

16. 16
0
2
4
6
8
10
12
TM
FM
KM
SM
VM
IeM
IZM
ĀM
EM
VARAM
LM
AiM
ZM
Neatkarīgās
institūcijas
Citascentrālās
valstsiestādes
2018 2019
Tajā skaitā arī finansējums, ko ministrijas laika
gaitā jau ir novirzījušas vai plāno novirzīt nozaru
izdevumu segšanai
Darbs pie nulles budžeta
alternatīvu izstrādes
turpināsies arī turpmākajos
gados
Neatkarīgās institūcijas: NEPLP, Saeima, Prokuratūra, VPK, SPRK, AT, VKo, ST, TB
Citas centrālās valsts iestādes: MK, SIF, KNAB, PKC, CVK, CZK
Ministrijas iesniegušas Finanšu ministrijai priekšlikumus par prioritāro pasākumu
pārskatīšanas rezultātā identificētajiem iekšējiem resursiem, kā arī par citus papildu
priekšlikumus par citiem iekšējiem resursiem un to izlietošanas mērķiem.
Apzināti iekšējie resursi prioritātēm 2018.gadam
52,5 milj. euro, bet 2019.gadam 47,6 milj. euro

17. Prioritārajiem pasākumiem atbalstītais
finansējums 2018.-2020.gadam
17
Būtiskākie
pasākumi
Papildu
finansējums
prioritātēm
Citi būtiskāki
pasākumi
336,3
2018
367,5
2019
400,8
2020
Aizsardzības ministrijas
finansējums 2018.gadā
sasniedz 2% no IKP
Veselības nozares
finansējums 2020.gadā
tiecas uz 4% no IKP
• Demogrāfijas pasākumi, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, sociālo
programmu stiprināšana
• Autoceļu sakārtošana
• Augstākās izglītības pedagogu atalgojums, finansējums fundamentālajiem
un lietišķajiem pētījumiem, sporta nozares pasākumiem
• Austrumu robežas sakārtošana un iekšējās drošības stiprināšana,
• Kultūras projektu un mediju atbalsts, integrācijas pasākumi
• Citi valdības prioritātēm un tautsaimniecībai nozīmīgi pasākumi

18. 18
336,3
200,7
39,3
29,8
14,911,4
6,7
5,2
Būtiskākais prioritārajiem pasākumiem
atbalstīts finansējums 2018.gadam
milj. euro
Veselības nozarei
Labklājībai (demogrāfijas
pasākumiem un sociālo
jautājumu risināšanai)
Satiksmes nozarei
(autoceļiem un dzelzceļa
publiskajai infrastruktūrai)
Augstākajai izglītībai (augstākās
izglītības mācībspēku atalgojuma
palielināšanai un pētniecībai,
sporta nozares pasākumiem)
Iekšējai drošībai (austrumu
robežas stiprināšanai, citiem
iekšējās drošības pasākumiem)
Kultūrai (kultūras projektu
atbalstam, mediju
atbalstam, integrācijas
pasākumiem)
Zemkopībai (samazinātās
PVN likmes ieviešana
Latvijai raksturīgiem
augļiem un dārzeņiem)

19. 19
Valsts konsolidētais budžets
(pamatbudžets un speciālais budžets)
4,698
6,242
6,642
5,554
5,376
5,903
6,745
6,848 6,950
7,182 7,312
8,026 8,070
8,751
9,131
9,891
4,842
6,077
7,248
6,769 6,673
6,509 6,616
6,835
7,255
7,477 7,503
8,327
8,398
8,952
9,322
9,837
-2,000
0
2,000
4,000
6,000
8,000
10,000
2006
izpilde
2007
izpilde
2008
izpilde
2009
izpilde
2010
izpilde
2011
izpilde
2012
izpilde
2013
izpilde
2014
izpilde
2015
izpilde
2016
izpilde
2017
plāns
2017*
plāns
2018 2019 2020
Ieņēmumi Izdevumi Bilance
Bilance:
2018.g. -201,0 milj. euro
2019.g. -190,1 milj. euro
2020.g. 53,8 milj. euro
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2017.gada 1.oktobrim
milj. euro

20. 20
1395
1838
2051
1776
1676
1786
1925
2036
2222
2294
2339
2486 2486
2777
2935
3101
1136
1298
1727
2079
2154
1963 1995
2094
2122
2203
2291
2421 2421
2651
2855
3033
-500
0
500
1,000
1,500
2,000
2,500
3,000
3,500
2006
izpilde
2007
izpilde
2008
izpilde
2009
izpilde
2010
izpilde
2011
izpilde
2012
izpilde
2013
izpilde
2014
izpilde
2015
izpilde
2016
izpilde
2017
plāns
2017
plāns*
2018
projekts
2019
projekts
2020
projekts
Ieņēmumi Izdevumi Bilance
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2017.gada 1.oktobrim
milj. euro
Bilance:
2018.g. 125,9 milj. euro
2019.g. 79,9 milj. euro
2020.g. 68,6 milj. euro
Valsts speciālā budžeta izdevumi

21. 21
Valsts pamatbudžeta izdevumi
pamatfunkciju un es fondu finansēšanai
3080
4046
4564
3553
3193 3157
3425 3467
3972 4217 4,363
4,752 4,778
5231 5309 5502
649
757
981
1161
1359 1411
1533 1303
1372
1263 1037
1335 1,380
1256 1347
1484
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
7,000
8,000
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
plāns
2017*
plāns
2018 2019 2020
Izdevumi ES un pārējās ĀFP apguvei Izdevumi pamatfunkcijām
*atbilstoši Finanšu ministrijas rīkojumiem par apropriācijas pārdali līdz 2017.gada 1.oktobrim
milj. euro

22. 22
809.8
688.2
622.1
568.1
375.2
350.9
331.7
286.9
258.8
225.7
170.6 156.0
88.8
66.0 60.0
57.6
28.4 25.4
22.1
6.4 6.3 5.8
5.7 5.5 5.4 3.6 1.7 1.5 1.3
1.3
0.1
6.0
203.3
46.3
8.2
22.2
97.0
108.6
125.6
4.7
11.4
28.0
579.1
1.0 38.7
2.7 0.2
8.0
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
Pamatfunkcijas ES politiku instrumenti
Kopā 2018.gadā*: 6 487,4 milj euro, tai
skaitā:
pamatfunkcijas: 5 231,0 milj euro
ES politikas instrumenti: 1 256,4 milj euro
Valsts pamatbudžeta izdevumu sadalījums
pamatfunkciju un ES un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības politiku instrumentu īstenošanai 2018.gadā milj. euro
* neieskaitot savstarpēji konsolidējamo pozīciju (transfertu uz valsts pamatbudžetu un atmaksu valsts pamatbudžetā par ES fondu finansējumu)
** finansējums iemaksām ES budžetā (282,1 milj. euro) un valsts parāda vadībai (237,5 milj. euro)

23. 23
Veselības nozares finansējums 2018.gadā
pārsniedz 1 miljardu euro
milj. euro
10 46 41 43 14 10 12 7 1.7 5.0 6.0 0.5 0.2
802
656 657 652 683 693
725
754
800
834
1008
1052 1052
812
701 698 695 697 704
737 761
801
839
1,014
1,052 1,052
0.0
0.4
0.8
0
200
400
600
800
1,000
1,200
izpilde izpilde izpilde izpilde izpilde izpilde izpilde izpilde izpilde plāns uz
01.10.2017.
projekts projekts projekts
2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. 2017.g. 2018.g. 2019.g. 2020.g.
Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai
Izdevumi ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un
pasākumu īstenošanai
Veselības ministrijas valsts budžeta izdevumu dinamika pa gadiem, milj. euro

24. 24
Pavadošo likumprojektu
paketi veido 28 likumprojekti
Ar budžetu saistītie likumprojekti

25. 25
Satiksmes ministrija
• «Grozījums likumā «Par autoceļiem»»
Veselības ministrija
• «Grozījumi Ārstniecības likumā»
Izglītības un zinātnes ministrija
• «Grozījumi Izglītības likumā»
Kultūras ministrija
• «Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums»
• «Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā»
• «Radošo personu statusa un profesionālo radošo
organizāciju likums»
Pavadošo likumprojektu paketi veido 28
likumprojekti

26. 26
Ekonomikas ministrija
• «Grozījumi Tūrisma likumā»
• «Grozījumi likumā par Sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem»
• «Grozījumi likumā «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā»»
• «Grozījumi Imigrācijas likumā»
Labklājības ministrija
• «Grozījums Bāriņtiesu likumā»
• «Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā»
• «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»»
• «Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā»
• «Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā»
Pavadošo likumprojektu paketi veido 28
likumprojekti

27. 27
Tieslietu ministrija
• «Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā»
• «Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā»
• «Grozījumi Zemes pārvaldības likumā»
• «Grozījumi likumā «Par darbinieku aizsardzību darba devēja
maksātnespējas gadījumā»»
Finanšu ministrija
• «Grozījums likumā «Par grāmatvedību»»
• «Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību»
• «Grozījumi likumā «Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli»»
• «Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā»
• «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»
• «Grozījumi Kontu reģistra likumā»
• «Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā»
• «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»
• «Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzības likumā»
Pavadošo likumprojektu paketi veido 28
likumprojekti

28. 28
Kopā ar likumprojektu «Par valsts budžetu 2018.gadam»
tiek iesniegts:
Likumprojekts «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam» (izstrādāts
saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu)
Likumprojekts ietver šādus būtiskākos jautājumus:
1) Vidēja termiņa budžeta politikas principus un prioritāros attīstības virzienus;
2) IKP un potenciālā IKP prognozes;
3) strukturālās bilances mērķi un tam atbilstošo vispārējās valdības budžeta bilanci;
4) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu
kopapjomu;
5) valsts budžeta ieņēmumu prognozes;
6) izlīdzinātos izdevumus 2018., 2019. un 2020.gadā un koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts
budžeta izdevumus;
7) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai
centrālajai valsts iestādei;
8) pašvaldību kopējo aizņēmumu pieļaujamo palielinājumu;
9) IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem;
10) kompleksā risinājuma elektroenerģijas tirgus attīstībai nodrošināšana.
Likumprojektam pievienota Fiskālo risku deklarācija un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavots
fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums

29. 29
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu (FDL), valstī ir ieviesta fiskālo risku vadības sistēma, kas
darbojas jau trešo gadu. Tā ietver fiskālo risku identificēšanu, risku mazināšanu un paliekošā riska
ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšana. FDL nosaka, ka atbilstoši valstī pastāvošajiem
riskiem, budžeta veidošanā ir jāparedz rezerve, kas nodrošinātu, ka, neraugoties uz riskiem, deficīts
nepārsniedz pieļaujamās robežas.
Saskaņā ar FDL, katru gadu kopā ar Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu MK iesniedz Saeimā arī
fiskālo risku deklarāciju, kurā sniegta informācija par identificētajiem riskiem un atbilstoši riskiem, tiek
noteikts arī fiskālā nodrošinājuma rezerves lielums.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, riski pamatā ir saglabājušies nemainīgi. Papildu ir apskatīti riski,
kas saistīti ar finanšu sektora darbību un apstiprināto nodokļu reformu.
Šogad fiskālo risku deklarācijā kopumā ir analizēti šādi fiskālie riski:
Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2018. un 2020.gadā ir
0,1% no IKP
• Valsts galvojumi un aizdevumi;
• riski labklājības nozarē;
• iemaksas ES budžetā;
• ES fondu apguve;
• valsts galvojumi studiju un
studējošo kreditēšanai;
• valsts saistības veikt kapitāla
iemaksas uz pieprasījumu;
• publiskās un privātās partnerības projekti;
• vispārējās valdības sektorā pieklasificēto
kapitālsabiedrību darbības fiskālie riski;
• Satversmes tiesu lēmumi un finanšu
sektora darbība.
• finanšu sektors;
• nodokļu reforma

30. 30
Fiskālās disciplīnas padomes ziņojums – galvenie
secinājumi
• Padomes ieskatā nodokļu reforma mazinās darbaspēka nodokļu slogu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem
ienākumiem. IIN likmes samazinājums un diferencētā neapliekamā minimuma palielinājums samazina nodokļu ķīli, kas ir
salīdzinoši augsts mazo algu saņēmējiem.
• Padome atzinīgi vērtē izdevumu pārskatīšanas otro iterāciju un norāda, ka nākotnē izdevumu efektivitātei būs
izšķiroša nozīme. Izdevumu pārskatīšanas prakse ir apsveicama, un nepieciešams turpināt darbu pie budžeta izdevumu
efektivitātes uzlabošanas.
• Reformas ar ievērojamu fiskālo ietekmi nevajadzētu atdalīt no budžeta veidošanas procesa. Nodokļu reformas
likumprojektu iesniegšana Saeimā bija atrauta no budžeta analīzes un sagatavošanas procesa.
• Padome atbalsta lēmumu veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2018. un 2020. gadam un aicina valdību ievērot
likumu un veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi arī 2019. gadam 0,1% no IKP apmērā. Padome uzstāj, ka līdzekļu
nepietiekamība nav pietiekams iemesls neveidot rezervi.
• Padome norāda, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie fiskālo risku analīzes pilnveidošanas. Piemēram, analīzei
jābūt visaptverošai un turpmāk jāizvairās no pārmērīgas paļaušanās uz kvalitatīviem vērtējumiem un simetrijas principa
plašas piemērošanas.
• Padome uzskata, ka labvēlīgie ekonomikas apstākļi prasīs Valdībai plānot budžetu ar pārpalikumu. Lai
samazinātu riskus, labvēlīgos ekonomikas apstākļos nedrīkst saglabāt augstu valsts parāda līmeni, kurš ir uzkrāts krīzes
un lēna ekonomikas attīstības tempa gados.
• Padome turpina neatbalstīt deficīta palielināšanu, lai īstenotu veselības reformu. Padome piekrīt nepieciešamībai
palielināt budžeta finansējumu veselības aprūpes izdevumiem, bet ir nepieciešama oficiāla informācija par turpmākiem
reformas pasākumiem un papildus finansējuma saistību ar sagaidāmajiem rezultātiem.
• Padome uzskata, ka Valdībai jāveic maksimāli pieļaujamo izdevumu apmēra pārrēķins, respektējot fiskālo
nosacījumu aprēķinu metodoloģiju. Atšķirība aprēķinos izriet no tā, ka Padome nevar piekrist nodokļu reformas
ietekmes vērtējuma uz izdevumu pieauguma nosacījuma aprēķinu.

31. 31
Gads
Palielinot no
19,5% uz 19,6%
kompensācijas
apmēra
palielinājums
2018. +8,5 milj. euro
2019. +8,8 milj. euro
2020. +9,4 milj. euro
Panāktā vienošanās, ka pašvaldībām tiek nodrošināti
ieņēmumi 19,6 % apmērā no kopbudžeta* nodokļu
ieņēmumiem
1582.0
1644.4
1579.2
1612.1
21.1
144.9
239.1
1 000.0
1 100.0
1 200.0
1 300.0
1 400.0
1 500.0
1 600.0
1 700.0
1 800.0
1 900.0
2017 2018 2019 2020
Jaunās pašvaldību nodokļu ieņēmumu prognozes 2017-2020 Speciālā dotācija pašvaldībām
* neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai

32. 32
Pašvaldībām tiek nodrošināts būtisks ieņēmumu
pieaugums 2018.gadā un vidējā termiņā
1316.4
1362.8
1469.0
1548.0
1644.4
1579.2
1612.1
21.1
144.9
239.1
200
400
600
800
1 000
1 200
1 400
1 600
1 800
2 000
2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
Pašvaldību nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde
Pašvaldību nodokļu ieņēmumu plāns
Jaunās pašvaldību nodokļu ieņēmumu prognozes 2018-2020
Speciālā dotācija pašvaldībām
+3,5%
+7,4%
+46,4 milj.
+58,6 milj.
+127,1 milj.
+3,5%
+7,8%
+5,4%
+7,6%
+106,2 milj.
+79,0 milj.
+117,5 milj.

33. 33
Valdības politika nodrošina proporcionālus
ieņēmumus visos valdības līmeņos
19.2% 19.5% 19.7% 19.5% 19.8% 19.6% 19.6% 19.6% 19.6%
16.3% 16.6% 16.6% 16.4% 16.6% 16.6% 16.3%
14.9%
14.1%
16.5% 16.5% 16.7%
2.7% 2.7% 2.9% 2.8% 3.0% 2.7% 2.8% 2.8% 2.6%
0%
5%
10%
15%
20%
25%
2012 2013 2014 2015 2016 2017.gads (plāns) 2018 (prognoze) 2019 (prognoze) 2020 (prognoze)
Kopējo pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta* nodokļu
ieņēmumus
IIN īpatsvars
IIN īpatsvars ar speciālo dotāciju
NĪN īpatsvars
* neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes
nodrošināšanai

34. 34
 2018.gadā saglabāti visi 2017.gada aizņēmuma mērķi un nosacījumi.
 Paplašinātas aizņemšanās iespējas ar jauniem mērķiem:
 ES fondu ierobežotās projektu iesniegumu atlases projektu priekšfinansēšana
– projekta uzsākšana līdz līguma noslēgšanai ar sadarbības iestādi (CFLA).
 Valsts budžeta līdzfinansētu kultūras iestāžu investīciju projektu pabeigšana
ar pašvaldības budžeta faktisko līdzfinansējumu 25%.
 Saglabāta iespēja pašvaldībām galvot savu kapitālsabiedrību aizņēmumiem
jebkura investīciju projekta īstenošanai.
Pašvaldību aizņēmumi, galvojumi 2018.gadam

35. 35
Visām Latvijas pašvaldībām izlīdzinātie ieņēmumi
uz vienu izlīdzināmo vienību nesamazinās
salīdzinot ar 2017.gadu
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
0 20 40 60 80 100 120
Vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību 2017.gadā Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību 2017.gadā
Vērtētie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību 2018.gadā (projekts) Izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību 2018.gadā (projekts)
Vidējais pieaugums
6%

36. Kopsavilkums par 2018.gada budžetu
36
• Visu budžeta sagatavošanas procesu valdība ir uzturējusi savstarpēji
ieinteresētu dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem,
• Veiksmīgi ir noritējis nozaru ministriju budžeta izdevumu padziļinātās
pārskatīšanas process, rodot nepieciešamo finansējumu prioritāriem
pasākumiem,
• Rasts papildus finansējums valdības noteiktajām prioritātēm- veselībai,
iekšējai un ārējai drošībai,
• 2018. gada budžetā ir turēts solījums – nepiedāvāt jaunus nodokļu
pasākumus pēc nodokļu reformas apstiprināšanas Saeimā šajā vasarā,
• Pašvaldībām tiek nodrošināti ieņēmumi 19,6% apmērā no kopbudžeta
nodokļu ieņēmumiem.

37. 37
Paldies par uzmanību!