Maksājumu sistēmu loma finanšu sistēmā, monetārās politikas īstenošanā un tautsaimniecībā. Tās elementi, attīstības virzieni pasaulē un Latvijā. Bezskaidras naudas maksāšanas instrumentu attīstība. Maksājumu un norēķinu sistēmas jomas aktualitātes.
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova lekcijā Latvijas Universitātē 2016. gada 1. martā.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti.
- Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Biznesa augstskolā “Turība” 2016. gada 24. oktobrī.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti;
- Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Latvijas Universitātē 2017. gada 7. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Banku Augstskolā 2017. gada 9. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova lekcijā Latvijas Universitātē 2016. gada 1. martā.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti.
- Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Biznesa augstskolā “Turība” 2016. gada 24. oktobrī.
Saturs:
- Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
- Kāda tā ir Latvijā?
- Maksājumu instrumenti;
- Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijās Latvijas Universitātē 2017. gada 7. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
Lekcija: Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un LatvijāLatvijas Banka
Prezentācija izmantota Latvijas Bankas vieslekcijā Banku Augstskolā 2017. gada 9. martā.
Saturs:
• Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide;
• Kāda tā ir Latvijā?
• Maksājumu instrumenti;
• Attīstības tendences.
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja Egona Gailīša prezentācija par Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbu 2013. gadā un izmaiņām 2014. gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu. Apkopota informācija par bezskaidras naudas norēķinu attīstību un statistiku Latvijā 2013. gadā.
Latvijas Bankas loma Eirosistēmā un pasaulēLatvijas Banka
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Jura Kravaļa prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
"Finanšu Stabilitātes Pārskata" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un pievērst uzmanību sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
Ekspertu sarunas prezentācija: Ātrie maksājumiLatvijas Banka
Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja, AS "SEB banka" valdes locekļa un finanšu direktora Kārļa Danēviča prezentācija Ekspertu sarunās 07.06.2017.
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja Jāņa Blūma prezentācija par skaidras naudas eiro piegādēm Latvijā un priekšpiegādēm Latvijas komersantiem.
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Finanšu sektora pāreja uz eiro Latvijā notiks iedzīvotājiem draudzīgā veidā, tomēr bankām priekšā ir apjomīgs un sarežģīts uzdevums. Tādēļ banku klientiem jārēķinās ar pārtraukumiem dažu finanšu pakalpojumu pieejamībā. Latvijas Komercbanku asociācija aicina naudas lietas neatlikt uz pēdējo brīdi un noskaidrot gadumijas dienās nepieciešamā finanšu pakalpojuma darba laiku savas bankas interneta lapā vai zvanu centrā.
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkota naudas un maksājumu līdzšinējā attīstība un nākotne (ieskaitot digitālo eiro).
Human capital as the key to economic developmentLatvijas Banka
This document discusses human capital as the key driver of economic development in Latvia. It finds that while Latvia's population and workforce are projected to decrease in the coming decades, there are still substantial internal labor reserves that could be activated, such as among the young and upper-middle aged men. Improving health outcomes and reducing excess mortality is identified as the most promising way to stop depopulation trends. Additionally, public spending on education and healthcare in Latvia has been modest and outcomes could be improved by increasing efficiency. Attracting high-skilled immigration through improved quality of life is also discussed but perceived livability in Riga does not yet lead to mass immigration.
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja Egona Gailīša prezentācija par Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbu 2013. gadā un izmaiņām 2014. gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu. Apkopota informācija par bezskaidras naudas norēķinu attīstību un statistiku Latvijā 2013. gadā.
Latvijas Bankas loma Eirosistēmā un pasaulēLatvijas Banka
Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Jura Kravaļa prezentācija Latvijas Bankas organizētajā ekonomikas skolotāju seminārā "Ekonomikas aktualitātes" 2017. gada 22. augustā.
"Finanšu Stabilitātes Pārskata" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par Latvijas finanšu sistēmas attīstību un pievērst uzmanību sistēmiskajiem riskiem, kas varētu apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti.
Ekspertu sarunas prezentācija: Ātrie maksājumiLatvijas Banka
Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja, AS "SEB banka" valdes locekļa un finanšu direktora Kārļa Danēviča prezentācija Ekspertu sarunās 07.06.2017.
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja Jāņa Blūma prezentācija par skaidras naudas eiro piegādēm Latvijā un priekšpiegādēm Latvijas komersantiem.
Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.
Finanšu sektora pāreja uz eiro Latvijā notiks iedzīvotājiem draudzīgā veidā, tomēr bankām priekšā ir apjomīgs un sarežģīts uzdevums. Tādēļ banku klientiem jārēķinās ar pārtraukumiem dažu finanšu pakalpojumu pieejamībā. Latvijas Komercbanku asociācija aicina naudas lietas neatlikt uz pēdējo brīdi un noskaidrot gadumijas dienās nepieciešamā finanšu pakalpojuma darba laiku savas bankas interneta lapā vai zvanu centrā.
Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja Denisa Fiļipova prezentācija 2021. gada 26. augustā seminārā skolotājiem “Aktualitātes ekonomikā 2021”.
Prezentācijā aplūkota naudas un maksājumu līdzšinējā attīstība un nākotne (ieskaitot digitālo eiro).
Similar to Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā (9)
Human capital as the key to economic developmentLatvijas Banka
This document discusses human capital as the key driver of economic development in Latvia. It finds that while Latvia's population and workforce are projected to decrease in the coming decades, there are still substantial internal labor reserves that could be activated, such as among the young and upper-middle aged men. Improving health outcomes and reducing excess mortality is identified as the most promising way to stop depopulation trends. Additionally, public spending on education and healthcare in Latvia has been modest and outcomes could be improved by increasing efficiency. Attracting high-skilled immigration through improved quality of life is also discussed but perceived livability in Riga does not yet lead to mass immigration.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Septembris 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 29. septembrī par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājas Aijas Brikšes prezentācija Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra seminārā skolotājiem "Drošs internets un droša digitālā finanšu pratība" 2023. gada 29. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Baibas Brusbārdes prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenās ekonomistes Anetes Kravinskas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomistes Dainas Paulas prezentācija seminārā "Aktualitātes ekonomikā" 2023. gada 24. augustā.
Latvijas Banka has revised Latvia's macroeconomic forecasts for 2023-2025. Inflation is projected to decline to 10% in 2023 and further to 2.7% in 2024 and 2.6% in 2025. GDP growth is forecast to be 0.5% in 2023, then increase to 3.7% in 2024 and 3.3% in 2025. Unemployment is projected to remain stable around 7.3-7.4% through 2025. The general government deficit is expected to decline from 4% of GDP in 2023 to around 2.7-1.5% of GDP in 2024-2025.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023Latvijas Banka
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija 2023. gada 31. martā par jaunākajām ekonomikas prognozēm.
Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskā attīstība | Marts 2023
Maksājumu instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā
1. Maksājumu instrumenti un maksājumu
sistēmas pasaulē un Latvijā
Maksājumu sistēmu pārvalde
2015. gada decembris
2. Latvijas Banka
Latvijas Banka:
• līdzdarbojas monetārās politikas
noteikšanā un īstenošanā;
• pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta
rezerves;
• veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
• nodrošina starpbanku maksājumus;
• nodrošina raitu skaidras naudas apriti
valstī;
• vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
• pārstāv Latvijas intereses starptautiskās
finanšu institūcijās.
To dara:
• ekonomisti un ekonometristi;
• grāmatveži;
• finanšu tirgus analītiķi;
• statistiķi;
• maksājumu sistēmu eksperti;
• finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
• kases operāciju metodikas eksperti;
• maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.
3. Saturs
1. Kur “dzīvo” maksājumi – maksājumu vide.
2. Kāda tā ir Latvijā?
3. Maksājumu instrumenti.
4. Attīstības tendences.
4. Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver
standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes
(klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.
Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
6. Maksājumu vide
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
MAKSĀJUMU
SISTĒMAS
7. Maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē
• Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm
sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;
• Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku
stabilitāti;
• Infrastruktūra monetārās politikas īstenošanai;
• Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana veicina
sabiedrības labklājību;
• Norēķini centrālās bankas naudā mazina sistēmisko risku;
• Veicina iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes.
8. Maksājumu sistēmu veidi
• RTGS (Real Time Gross Settlement) – reālā laika bruto norēķinu
sistēmas. Liela apjoma, steidzamiem maksājumi. (sauc arī par
LVPS – Large Value Payment Systems)
• RPS (Retail Payment systems) – liela skaita, neliela apjoma
maksājumu sistēmas. Parasti neto norēķinu sistēmas. Banku
klientu ikdienas maksājumiem.
9. Maksājumu sistēmu veidi
• bruto norēķins - sistēma apstrādā katru maksājumu atsevišķi
un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• neto norēķins - sistēma apkopo daudzus maksājumus un
nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas
reizes dienā.
11. RTGS
• Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
• Monetārās politikas darījumu norēķini;
• Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
• citu (parasti RPS vai SSS) sistēmu gala norēķini;
• Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem -
koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.
12. Maksājumu sistēma
Maksātāja
konts
Saņēmēja
konts
Banka BBanka A Centrālā banka
Avots: ECB
debetē maksātāja konta Bankā A
iesniedz maksājuma rīkojuma RTGS sistēmā
notiek maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas
B kredīts centrālajā bankā
informāciju par maksājumu nodod Bankai B
kreditē saņēmēja kontBankā B
13. 13
CHAPS, Lielbritānija
HVPS - Ķīna
Fedwire un CHIPS - USA
STEP2 - ES
TARGET2 – ES,
BEPS - Ķīna
BOJ-NET - JapānaEURO1 - ES
CORE – Francija,
TARGET2-Latvija
EKS
MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ un LATVIJĀ
Zengin - Japāna
14. SWIFT – maksājumu infrastruktūras
kritiska sastāvdaļa
• SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu
ziņojumu drošai apmaiņai;
• Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs
ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT
tīklā;
• SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā
ar Beļģijas likumdošanu.
16. Maksājumu vide Latvijā
Liela apjoma
starpbanku
maksājumu sistēmas
Neliela apjoma maksājumu
sistēmas
Maksājumu pakalpojumu sniedzēju
pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi
EKS, FDL
TARGET2-Latvija
27 BANKAS
E-naudas iestādes;
Maksājumu iestādes
Latvijas Pasts
Valsts kase
17. Ko Latvijas Banka dara
maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties
maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši
Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas
Statūtiem” normām.
Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar
citām Eirosistēmas centrālajām bankām.
Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants
18. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
• maksājumu sistēmu operators;
• maksājumu sistēmu pārraugs;
• katalizators maksājumu vidē.
20. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto
finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem
klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas
TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips.
TARGET2-Latvija ir viena no 24-ām TARGET2
komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 22 bankas, Latvijas Banka
un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL
norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādāja 1.4 tūkst. maksājumu
1.0 mljrd. eiro apmērā (2015. gada 11 mēneši).
21. Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu)
sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās
dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku - 16 bankas, Latvijas Banka un
Valsts kase, un 13 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 146.2 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro
apmērā (2015. gada 11 mēneši).
22. Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu
telpa):
• projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu
maksājumiem eiro;
• trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi
un tiešais debets;
• kopēja telpa un vienādi standarti.
23. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas
kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu
eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta
pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi
Galvenais nosacījums – BIC un IBAN
27. Pārraudzība un Katalizatora loma
• maksājumu sistēmu novērtējums pēc starptautiski atzītiem
pārraudzības standartiem, kas ietver ieteikumus dažādu ar
sistēmas darbību saistītu risku mazināšanā;
• maksājumu sistēmu datu analīze;
• sadarbība ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras
nodrošinātājiem projektos maksājumu un vērtspapīru jomā;
• viedoklis par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības
jautājumiem;
• risku analīze valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju
robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
28. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga
autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku,
maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu
tirgus dalībnieku darbību.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no
patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem,
saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības
normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma
noteikumiem.
29. Citu institūciju loma
Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par
Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar
bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem
ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
30. Maksājumu pakalpojumu sniedz
• 27 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles;
• 12 elektroniskās naudas iestādes (Latvijā reģistrētas 15)
• 31 maksājumu iestādes (Latvijā reģistrētas 35),
• Latvijas Pasts un Valsts kase
31. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji
• nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro
naudu;
• sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām)
maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru
(maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu
veikšanai;
• rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais
norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).
32. Banku klientu kontu skaits
2015. gada 1. pusgadā
3.5 milj. (kritums pret
iepriekšējo pusgadu - 3.1
%)
0
900
1,800
2,700
3,600
4,500
5,400
I II I II I II
2013 2014 2015
Banku klientu kontu skaits (tūkst.)
kontu skaits t.sk. pieejami internetā
35. Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā
naudā pēdējās nedēļas laikā?
Bāze: visi respondenti: n=1007
5.7
BEZSKAIDRĀ NAUDĀ SKAIDRĀ NAUDĀ
6.3VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
VIDĒJAIS PIRKUMU
SKAITS:
EUR 54.6VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA:
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU
SUMMA: EUR 40.8
Iedzīvotāju viedoklis TNS 2015. gads
36.
37. Maksājuma instruments
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai
procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs
un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko
maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu
maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).
Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras
mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt
naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko
attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.
Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma
38.
39. Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais
maksājumu veids?
0
20,000
40,000
60,000
80,000
100,000
I II I II I II I II
2012 2013 2014 2015
Klientu kredīta
pārvedumi
Karšu maksājumi
Tiešais debets
E-naudas maksājumi
Čeki
40. Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu
attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 2.4% pēc skaita
(sasniedzot 103.0 milj.) un samazinājās par 0.1% pēc apjoma (līdz
2.0 mljrd. eiro)
• Kopumā izdotas 2.3 milj. maksājumu kartes (samazinājās par
1.1%).
• Pieejamas 30.0 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem
(pieaugums 5.3%)
Klientu kredīta pārvedumi – palielinājās par 5.4% pēc skaita
(līdz 71.0 milj.) un samazinājās par 19.1% pēc apjoma (līdz 174.9
mljrd. eiro)
Izmaiņas 2015. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 2. pusgadu.
45. Reālā laika klientu maksājumi
Galvenās iezīmes:
• ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un
“person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes
kanāls);
• maksājums tiek saņemts sekunžu laikā no maksājuma
uzsākšanas;
• starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā
sauktais “atliktais” (deferred) norēķins;
• līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais
sektors.
46. Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Ātro maksājumu
serviss
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Maksātāja banka
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Klients
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
Solis 6
Saņēmēja banka
apstiprina saņemšanu
un kreditē kontu
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka
maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma
apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka
autorizē maksājumu
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija
47. 47
ĀTRO MAKSĀJUMU SISTĒMAS PASAULĒ
Mexico – SPEI (2004)
Chile – TEF (2008)
South Africa – RTC (2006)
Nigeria – NIP (2011)
China – IBPS (2010)
Taiwan – CIFS (2010)
India – IMPS (2010)
Singapore – FAST (2014)
South Korea – KFTC (2014)
UK – FPS (2008)
Poland – Elixir Express (2012)
Sweden – BiR (2012)
Denmark – Nets (2014)
Italy – SIA (2014)
Australia – (2016)
USA – (2018)
NETHERLANDS
SPAIN
49. • Turpināt nodrošināt drošu, efektīvu un mūsdienu prasībām
atbilstošu starpbanku maksājumu infrastruktūru
• Veicināt Latvijas maksājumu tirgus integrāciju Eiropas
maksājumu telpā (sasniedzamība)
• Veicināt inovatīvo maksājumu instrumentu attīstību Latvijā
Latvijas Bankas motivācija veidot ātro
maksājumu servisu EKS
51. Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu
veidā esošai bezskaidrai naudai:
• maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas
summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā;
• ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas
summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā;
• e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā;
• izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem,
bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas
līdzeklis kā e-nauda.
ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK
ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA
“Dāvanu karte” (Galactico).
52.
53. Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda).
“Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un
negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli.
“Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto
valūtu.
Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar
virkni risku:
- naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā;
- naudu no digitālā maka var nozagt;
- patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas
līdzekli;
- “virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz
nullei;
- darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot
noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.
54. Secinājumi
• Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens -
tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem
maksājumu vides līmeņiem.
• Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā
maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.
• Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un
infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā
pakalpojumus klientiem.
• Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci
- sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas
norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro
naudu.
55. STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKO DARBU KONKURSS
Darbu iesniegšana:
Bankā no 2016. gada 16. maija līdz 27.
maijam.
Naudas balvas:
I vieta – 2000 eiro;
divas II vietas – 1 250 eiro katram;
trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas
tautsaimniecības makroekonomisko
problēmu apzināšanu un analīzi un
stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu
pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko
tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas,
Baltijas valstu vai eiro zonas
tautsaimniecības kontekstā.
56. Viss par aktuālo Latvijas tautsaimniecībā un
eirozonā vienuviet:
www.makroekonomika.lv
• Aktuālie dati, to analīze
• Ekonomistu viedoklis
• Pētījumi
• Arī izcilāko studentu zinātniskie darbi un šī lekcija