1. 1
Maksājuma instrumenti un maksājumu sistēmas pasaulē un Latvijā

2. Saturs
1.Maksājumu vide Latvijā
–maksājumu sistēmas;
–dažādu iestāžu un institūciju loma maksājumu vidē;
–maksājuma instruments un maksāšanas līdzeklis;
2.SEPA
3.Attīstības tendences

3. No kā sastāv maksājumu vide Latvijā?
Liela apjoma
starpbanku
maks. sist.
(TARGET2-Latvija)
Neliela apjoma maksājumu sistēmas (EKS, FDL, OpusCapita)
Banku pakalpojumi klientiem
Personu savstarpējie maksājumi

4. Maksājumu sistēma
Maksājumu sistēma — naudas pārvedumu sistēma, kas ietver standartizētu vienošanos par maksājumu apstrādes, tīrvērtes (klīringa) vai norēķina noteikumiem un procedūrām.
Definējums no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma

5. Maksājumu sistēma
Maksātāja konts
Saņēmēja konts
Banka B
Banka A
Centrālā banka
Avots: ECB
Maksātāja konta debetēšana Bankā A
Maksājuma rīkojuma iesniegšana RTGS sistēmā
Maksājuma norēķins, t.i. Bankas A konta debets un Bankas B kredīts centrālajā bankā
Informācijas nodošana Bankai B par maksājumu
Saņēmēja konta kreditēšana Bankā B

6. Kāda ir maksājumu sistēmu nozīme maksājumu vidē?
•Maksājumu sistēmu raita darbība – dalībnieku uzticība šīm sistēmām un pastarpināta sabiedrības uzticība valūtai;
•Finanšu institūciju un tirgus stabilitāte, kas veicina sistēmisku stabilitāti;
•Monetārās politikas īstenošana;
•Finanšu tirgus un kopējās ekonomikas funkcionēšana, kas veicina sabiedrības labklājību;
•Sistēmisko risku mazināšana - norēķini centrālās bankas naudā;
•Iekšzemes un pārrobežu maksājumu efektivitātes veicināšana.

7. Kādas transakcijas tiek veiktas maksājumu sistēmās?
•Norēķini starp maksājumu sistēmu dalībniekiem (bankām);
•Monetārās politikas darījumu norēķini;
•Finanšu un kapitāla tirgus darījumu naudas norēķini;
•Papildsistēmu norēķini;
•Naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem - koncentrējas lielās naudas plūsmās un riskos.

8. SWIFT – maksājumu infrastruktūras kritiska sastāvdaļa
•SWIFT ir starptautisks komunikāciju tīkls standartizētu finanšu ziņojumu drošai apmaiņai;
•Vairāk kā 10,000 finanšu institūciju un korporāciju 215 valstīs ikdienu nosūta vairāk kā 20 miljonu finanšu ziņojumu SWIFT tīklā;
•SWIFT galvenais ofiss atrodas Beļģijā un tas darbojas saskaņā ar Beļģijas likumdošanu.

9. Kādi ir maksājumu sistēmu veidi?
Maksājumus apstrādā divu veidu maksājumus sistēmas:
• bruto norēķinu sistēmās apstrādā katru maksājumu atsevišķi un nosūta tos pa vienam uzreiz;
• neto norēķinu sistēmās apkopo daudzus maksājumus un nosūta tos apkopotus lielos failos noteiktos laikos vairākas reizes dienā.

10. BRUTO NORĒĶINU SISTĒMA
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
norēķins
norēķins
norēķins
LATVIJAS BANKA
TARGET2- Latvija
NETO NORĒĶINU SISTĒMA
1. maksājums
2. maksājums
3. maksājums
4. maksājums
norēķins
LATVIJAS BANKA
EKS

11. Latvijas Bankas TARGET2-Latvija sistēma
Eiro maksājumu sistēma TARGET2 ir reālā laika maksājumu sistēma, ko ES bankas izmanto finanšu tirgu norēķiniem, kā arī liela apjoma un steidzamiem klientu maksājumiem.
Juridiski un operacionāli katrā dalībvalstī, kas pievienojas TARGET2 sistēmai, tiek saglabāts decentralizācijas princips. TARGET2-Latvija ir viena no 24-ām TARGET2 komponentsistēmām.
TARGET2-Latvija norēķinos piedalās 22 bankas, Latvijas Banka un Valsts kase, kā arī 3 papildsistēmas (EKS, LCD sistēma un FDL norēķinu karšu apstrādes sistēma).
Vidēji dienā TARGET2-Latvija apstrādā 1.4 tūkst. maksājumu 1.0 mljrd. eiro apmērā (2014. g. septembris)

12. Latvijas Bankas EKS sistēma
EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai eiro.
EKS veic norēķinu TARGET2-Latvija sistēmā 7 reizes dienā.
EKS ir SEPA prasībām atbilstīga sistēma, kas dod iespēju tās dalībniekiem veikt un saņemt eiro maksājumus visā SEPA telpā.
EKS piedalās 18 tiešo dalībnieku, t.sk. Latvijas Banka un Valsts kase, un 9 netiešie dalībnieki un adresējamo BIC turētāji.
Vidēji dienā EKS apstrādā 134.2 tūkst. maksājumu 0.2 mljrd. eiro apmērā (2014. g. septembris).

13. EKS, SAMS un
TARGET2-Latvija

14. Kāds ir starpbanku maksājuma ceļš?

15. Ievērojamākās starpbanku maksājumu sistēmas Latvijā un pasaulē
TARGET2-Latvija (1 no 24 TARGET2 komponentsistēmām) un EKS - Latvijas Bankas sistēmas norēķiniem eiro
EURO1 un STEP2 (EBA Clearing – Eiropas Savienība; norēķiniem eiro)
CORE (Francija; STET – sešas lielākās Francijas bankas; norēķiniem eiro)
CHAPS (Lielbritānijas centrālā banka; norēķiniem GBP)
Fedwire un CHIPS (ASV; norēķiniem USD)
BOJ-NET un Zengin (Japāna; norēķiniem JPY)
HVPS (High-value payment system), BEPS (Bulk electronic payment system) – Ķīna; norēķiniem CNY

16. Ko Latvijas Banka dara maksājumu sistēmu jomā?
Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – līdzdarboties maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un tā 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem” normām.
Likuma “Par Latvijas Banku” 9. pants

17. Kā Latvijas Banka veic šo funkciju?
Latvijas Bankai 3 galvenās lomas maksājumu sistēmu jomā:
•maksājumu sistēmu operators;
•maksājumu sistēmu pārraugs;
•katalizators maksājumu vidē.

18. Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas regulē un uzrauga Latvijas banku, maksājumu iestāžu, elektroniskās naudas iestāžu un citu finanšu tirgus dalībnieku darbību. Galvenie normatīvie akti FKTK kompetencē:
•Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums
•IBAN lietošanas noteikumi
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - izskata no patērētājiem, tai skaitā finanšu pakalpojumu patērētājiem, saņemtos iesniegumus par patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, t.sk. par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

19. Citu institūciju loma Latvijas maksājumu vidē
Latvijas Komercbanku asociācijas Ombuds - izskata sūdzības par Latvijā reģistrētās kredītiestādes rīcību, kas ir saistīta ar bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem vai darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.

20. Banku loma Latvijas maksājumu vidē
26 Latvijā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles.
Bankas:
•nodrošina klientiem bezskaidro naudu apmaiņā pret skaidro naudu;
•sniedz klientiem (fiziskām un juridiskām personām) maksājumu pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru (maksāšanas instrumentus, utml.) ikdienas maksājumu veikšanai;
•rada inovācijas maksājumu jomā (piemēram, mobilais norēķinu karšu lasītājs, skaidras naudas izņemšana veikalos).

21. Banku klientu kontu skaits 2014. gada 1. pusgadā 4.8 milj. (pieaugums pret iepriekšējo pusgadu – 0.8%)

22. Maksājuma instruments un maksāšanas līdzeklis
Maksājuma instruments — jebkāda personalizēta ierīce vai procedūru kopums, par ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs un maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir vienojušies un ko maksājuma pakalpojuma izmantotājs izmanto, lai ierosinātu maksājumu (maksājumu karte, internetbankas aplikācija).
Maksāšanas līdzeklis — līdzeklis (atsevišķi vai kopā ar citu maksāšanas līdzekli vai maksājuma instrumentu), kurš ļauj tā lietotājiem saņemt skaidru naudu vai citas lietas, saņemt vai veikt maksājumus, dot rīkojumu naudas līdzekļu pārvedumam vai apstiprināt naudas līdzekļu pārvedumu un kuru kā maksāšanas līdzekli pieņem arī tās personas, kas nav laidušas apgrozībā šo maksāšanas līdzekli (skaidrā nauda, kredīta pārveduma rīkojums).
Maksājums — maksātāja vai saņēmēja uzsākta darbība, kuras mērķis ir nodot naudu, veikt naudas pārvedumu vai izņemt naudu un kura nav atkarīga no maksātāja vai saņēmēja tiesisko attiecību pamatā esošajiem pienākumiem.
Definējumi no Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un Kredītiestāžu likuma

23. Kā notiek maksājums ar norēķinu kartēm?
1
4
2
3
5
6
7

24. Skaidras naudas izņemšana no bankomāta
1
2
4
3
1
4
2
3
5
6
7

25. Kā attīstās maksāšanas līdzekļi?

26. Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība
Maksājumi ar kartēm palielinājās par 13.0% pēc skaita (sasniedzot 90.4 milj.) un 5.7% pēc apjoma (līdz 1.8 mljrd. eiro).
• Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu karšu (samazinājās par 1.2%).
• Pieejamas 26.8 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem (pieaugums 3.3%)
Klientu kredīta pārvedumi – samazinājums par 1.1% pēc skaita
(līdz 71.1 milj.) un 27.5% pēc apjoma (līdz 221.6 mljrd. eiro).
Izmaiņas 2014. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2013. gada 2. pusgadu.

27. Bezskaidrās un skaidrās naudas norēķini
Cik daudz pirkumu Jūs kopumā apmaksājāt bezskaidrā un skaidrā naudā pēdējās nedēļas laikā?
Bāze: visi respondenti: n=1007
6,8
BEZSKAIDRĀ NAUDĀ
SKAIDRĀ NAUDĀ
8,3
VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:
VIDĒJAIS PIRKUMU SKAITS:
EUR 55,7
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA:
VIDĒJĀ KOPĒJO PIRKUMU SUMMA:
EUR 39,6
Iedzīvotāju viedoklis TNS 2014. gads

28. Kas ir SEPA un kāpēc tā nepieciešama?
SEPA (Single Euro Payments Area; Vienotā eiro maksājumu telpa):
•projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu tirgu klientu maksājumiem eiro;
•trīs galvenie produkti – maksājumu kartes, kredīta pārvedumi un tiešais debets;
•kopēja telpa un vienādi standarti.

29. Latvija viena no pirmajām eiro zonā, kur pilnībā ieviesti SEPA kredīta pārvedumi

30. Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
Komisijas maksa Latvijas kredītiestāžu internetbankās
Pirms 01.01.2014.
Pēc 01.01.2014
par iekšzemes pārskaitījumu
vidēji 0.25 lati (0.36 eiro)
vidēji 0.36 eiro
par SEPA kredīta pārvedumu eiro
vidēji 5 lati (7.11 eiro)
vidēji 0.36 eiro
Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem
Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi Galvenais nosacījums – BIC un IBAN

31. Attīstības tendences
•reālā laika klientu maksājumi
•“virtuālās valūtas”
•e-nauda

32. Kas ir reālā laika klientu maksājumi?
Reālā laika klientu maksājumi ir elektroniski klientu maksājumu risinājumi, kas pieejami pēc principa 24/7/365 un nodrošina tūlītēju vai gandrīz tūlītēju transakcijas starpbanku klīringu un saņēmēja konta kreditēšanu (parasti dažu sekunžu laikā no maksājuma iniciēšanas), neatkarīgi no izmantojamā maksāšanas līdzekļa (kredīta pārvedums, tiešais debets vai maksājuma karte), klīringa metodes (izmantojot ACH vai nē) un norēķina risinājuma (priekšapmaksa, limiti, garantiju fondi, RTGS), kas ļauj veikt šāda veida maksājumus.

33. Reālā laika klientu maksājumi
Galvenās iezīmes:
•ērts lietotāju interfeiss, kas nodrošina “person-present” un “person-not-present” transakcijas (mobilais un tiešsaistes kanāls);
• klīrings notiek sekunžu laikā no maksājuma iniciēšanas;
•starpbanku norēķins notiek reālajā laikā, vai tiek izmantots tā sauktais “atliktais” (deferred) norēķins;
•līdz šim pārsvarā šo maksājumu servisu nodrošina privātais sektors.
Valstis, kur eksistē reālā laika klientu maksājumu risinājumi: Kanāda, Meksika, Kostarika, Singapūra, Austrālija, Japāna, Dānija, Polija, Lielbritānija, Zviedrija.

34. Kā darbojas reālā laika klientu maksājumi?
Saņēmēja banka
Solis 6
Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu un Solis 5
Saņēmēja banka autorizē Ātro maksājumu serviss
Solis 7
Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 4
Maksājums apstiprināts
Maksātāja banka
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 3
Autorizācija
Klients
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2
Maksājums tiek iniciēts
Solis 6
Saņēmēja banka apstiprina saņemšanu un kreditē kontu
Solis 7 Saņem paziņojumu, ka maksājums ir veiksmīgs
Solis 8
Maksājuma apstiprinājums
Solis 1
Klients sazinās ar banku
Solis 2 Maksājums tiek iniciēts
Solis 5
Saņēmēja banka autorizē maksājumu
Solis 4 Maksājums apstiprināts
Solis 3
Autorizācija

35. Kas ir “virtuālā valūta”?
Tā nav valūta (nauda).
“Virtuālā valūta” ir neregulētas digitālās naudas veids, ko neemitē un negarantē centrālā banka un ko var izmantot kā maksāšanas līdzekli.
“Virtuālo valūtu” var nopirkt valūtas maiņas platformās, izmantojot parasto valūtu.
Pērkot, turot un tirgojot “virtuālo valūtu”, piemēram Bitcoin, jārēķinās ar virkni risku:
-naudu var zaudēt valūtas maiņas platformā;
-naudu no digitālā maka var nozagt;
-patērētāji nav aizsargāti, izmantojot “virtuālo valūtu” kā maksāšanas līdzekli;
-“virtuālās valūtas” vērtība var strauji mainīties un pat samazināties līdz nullei;
-darījumus ar “virtuālo valūtu” ir iespējams ļaunprātīgi izmantot noziedzīgām darbībām, tostarp naudas atmazgāšanai.

36. Kas ir elektroniskā nauda?
Tā ir nauda paralēli skaidrai naudai un banku noguldījumu veidā esošai bezskaidrai naudai:
•maksāšanas līdzeklis, kurš rodas, iemaksājot vēlamo naudas summu elektroniskās naudas iestādes (ENI) kontā;
•ENI klientam par paša vai kāda cita iemaksāto reālo naudas summu piešķir digitālo naudu līdzvērtīgā apmērā;
•e-naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā;
•izmanto norēķiniem par dažādām precēm un pakalpojumiem, bet tikai tur, kur norādīts, ka tiek pieņemts šāds maksāšanas līdzeklis kā e-nauda.
ENI ir ārvalstu licencētas komercsabiedrības vai reģistrētas FKTK ENI reģistrā, un to darbība tiek uzraudzīta. Piemēri: Mobilly, SIA “Dāvanu karte” (Galactico).

37. Secinājumi
•Maksājumu sistēmas ir valsts maksājumu vides stūrakmens - tā ir vide, kur koncentrējas naudas plūsmas no visiem maksājumu vides līmeņiem.
•Maksājumu sistēmas ir saistītas viena ar otru, un riski vienā maksājumu sistēmā var izraisīt ietekmi otrā.
•Banku sistēmai ir būtiska loma maksāšanas līdzekļu un infrastruktūras attīstībā, jo tās tiešā veidā piedāvā pakalpojumus klientiem.
•Maksāšanas līdzekļu attīstība Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci - sabiedrība ar vien biežāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, kas ir drošāki un ērtāki salīdzinājumā ar skaidro naudu.

38. 38
Latvijas Banka
Latvijas Banka:
•līdzdarbojas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā;
•pārvalda rezerves aktīvus, t.sk. zelta rezerves;
•veicina maksājumu sistēmu raitu darbību;
•nodrošina starpbanku maksājumus;
•nodrošina raitu skaidras naudas apriti valstī;
•vāc, apkopo un publicē finanšu statistiku;
•pārstāv Latvijas intereses starptautiskās finanšu institūcijās.
To dara:
•ekonomisti un ekonometristi;
•grāmatveži;
•finanšu tirgus analītiķi;
•statistiķi;
•maksājumu sistēmu eksperti;
•finanšu ieguldījumu portfeļa vadītāji;
•kases operāciju metodikas eksperti;
•maksājumu un finanšu tirgus analītiķi.

39. 39
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību.
Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.

40. 40
Vairāk informācijas: MAKROEKONOMIKA.LV

41. 41
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa