10.12.2015 Ekspertu saruna: Vai laiks eiro zonas Finanšu ministrijai? Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss Eirozonas vienotā fiskālā politika: vai tā ir nepieciešama? Vai tā ir iespējama?

1. Eiro zonas valstu ekonomikas cikli ir maz korelēti (asimetriskie šoki)
-10
-8
-6
-4
-2
0
2
4
izlaižu starpība reālā un potenciālā pieauguma starpība
• Monetārā politika ir efektīva
simetrisko šoku amortizēšanā
• Fiskālā politika ir svarīga,
asimetrisko šoku amortizēšanā)

2. «Labajos gados»,
ir politiskai grūti
nepārvērst
ieņēmumu
paaugstināto
pieaugumu
izdevumos.
• Cikla amplitūdas palielināšanās;
• Ārējās konkurētspējas kritums;
• Iespēja izvairīties no strukturālās
reformām;
• Deficīta straujš pieaugums «Sliktajos
gados»;
• Parāda pieaugums.
Iekšējā vai ārējā devalvācija
Ierobežo strukturālo deficītu

3. SIP noteikumu ievērošana nodrošinātu iespēju saglabāt pašreizējo
kompetenču sadali fiskālajā politika,
SIP noteikumi netiek ievēroti - politiski neiespējami. SIP paredzētie EK
atbildes soļi netiek iedarbināti – politiski neiespējami.
• Fiskālais kompakts ;
• SIP elastības klauzulas: strukturālo reformu klauzula, investīciju
klauzula.
• Atkāpes atļauja kā šoka amortizators, vai kā politikas bonuss?
• Iesaldēšana. Piepūle versus rezultāts.
bet

4. -0.5
-1.1
-1.4
-0.5 -0.5 -0.5
2014 2015 2016
strukturālais deficīts MTO
-0,2
-0,3
Nav vērojama konverģence uz MTO
-3
-2.5
-2
-1.5
-1
-0.5
0
0.5
1
1.5
2014 2015 2016
Francija Itālija Latvija Igaunija Vācija Eirozona

5. SIP decentralizētā pieeja nenodrošina pretciklisku fiskālo politiku.
Fiskālās politikas
centralizēšana
Automātiskie mehānismi